30.07.2019 Views

2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Attēls 378 A.<br />

Lielvircavas draudzes baznīcas grāmatas ieraksts par<br />

Heinriha Benjamina Augusta Mellera kristībām 1820.<br />

gadā.<br />

kur mira 1887. gada 20. jūnijā.<br />

Par X paaudzes pārstāvi Karolīni Žaneti Melleri (Milleri)<br />

(Caroline Janette Moeller (Muller) *10.10.1839. Alt Platon<br />

†7.2.1929. Liepāja) vācu pētījumā sniegta norāde, ka<br />

1867. gada 18. aprīlī Maskavā viņa salaulājās ar Rīgas<br />

- Orlas dzelzceļa direkcijas darbinieku, pilsētas valdes<br />

locekli Augustu Hubertu Milleru (August Hubert Muller,<br />

*<strong>30</strong>.9.1837. Bauska †25.2.1920. Liepāja), kurš līdz pensijai<br />

dzīvoja Maskavā, bet tad aizvadīja pārtikušas vecumdienas<br />

Liepājā, kuras goda pilsonis viņš bija. Tāpat ir atrastas<br />

ziņas, ka Augusts Huberts Millers 1877. gadā, būdams<br />

dzelzceļa ierēdnis, dzīvoja Rīgā, Kriegshospitalstrasse 55<br />

(tagadējā Hospitāļu iela). Par pēcnācējiem ziņu pagaidām<br />

nav. Mūža nogalē Karolīna Žanete Mellere dzīvoja<br />

Liepājā, Toma ielā <strong>30</strong>, bija luterāne, bez nodarbošanās<br />

(mājsaimniece), vāciete, atraitne. Mirusi no smadzeņu<br />

triekas. Spriežot pēc tā, ka viņas miršanas faktu pieteica<br />

radinieks Alfons fon Šēns, pašas bērnu atraitnei nebija.<br />

Saskaņā ar Bauskas vācu draudzes kristību reģistriem,<br />

Augusta Millera vecāki bija IX paaudzes pārstāvji, ādu<br />

meistars Karls Augusts Millers (Carl August Muller *ap<br />

1800.) un Jūlija Vilhemīne Štencele (Julia Wilhelmina<br />

Stenzel, *ap 1800.), kuri salaulājās Bauskā 1826. gada<br />

21.novembrī un iespējams, dzīvoja Vecsaulē. Viņu laulībā<br />

piedzima (X paaudze):<br />

• Jūlija Doroteja Millere (Julie Dorothea Muller,<br />

*20.11.1827. Bauska †?), krusttēvs - rātskungs un<br />

zeltkalis Bušs.<br />

• Karls Gotfrīds Millers (Carl Gottfried Muller,<br />

*17.11.1829. Bauska †?)<br />

• Vilhelmīne Elizabete Millere (Wilhelmine<br />

Elisabeth Muller, *24.7.1832. Bauska †?)<br />

• Lizete Ģertrūde Millere (Lisette Gertrude Muller,<br />

*17.12.1834. Bauska †?) (dvīņumāsa).<br />

• Friedrike Amālija Mullere (Friedrike Amalie<br />

Muller, *17.12.1834. Bauska †?) (dvīņumāsa).<br />

• Augusts Huberts Mullers (August Hubert Muller,<br />

*<strong>30</strong>.9.1837. Bauska †25.2.1920. Liepāja).<br />

Ir zināms, ka X paaudzes pārstāvis Karls Gotfrīds Millers<br />

(Carl Gottfried Muller, *17.11.1829. Bauska †ap 1892.)<br />

1866. gadā salaulājās ar Karla Renauda (Carl Renaud)<br />

Attēls 379.<br />

Dobeles vācu draudzes baznīcas grāmatas noraksts par<br />

Karla Johanna Mellera kristībām 1825. gadā.<br />

Attēls 380.<br />

Jelgavas Sv.Trīsvienības vācu lauku draudzes baznīcas<br />

grāmatas ieraksts par Vilhelma Jūlija Mellera kristībām<br />

1834. gadā.<br />

Attēls 380.<br />

Jelgavas Sv.Trīsvienības vācu lauku draudzes baznīcas<br />

grāmatas ieraksts par Karolīnes Žanetes Melleres<br />

kristībām 1839. gadā.<br />

Attēls 384.<br />

Jūlija Mellera paraksts uz iesnieguma Tērbatas<br />

universitātei aptiekāra palīga eksāmena kārtošanai<br />

un Johanam Jūlijam Melleram 1860. gada 9. jūlijā<br />

izsniegtais Aptiekāra palīga diploms Nr. 167.<br />

un Karolīnes Luhszingeres (Caroline Luchsinger) meitu<br />

Ernestīni Beāti Renaudi (Ernestine Beate Renaud *1842.).<br />

Karls Gotfrīds Mullers (latviešu preses izdevumos un<br />

literatūrā turpmāk saukts par Milleru) bija aptiekārs,<br />

kurš 1871. gadā iegādājās Rīgas trīspadsmito senāko<br />

(1809. gadā dibināto) Klīversalas aptieku, kas bija pirmā<br />

mūsdienu Pārdaugavā atvērtā aptieka. Milleru ģimenei<br />

šī aptieka piederēja no 1871. līdz 1939. gadam. Karls<br />

Gotfrīds pabeidza apriņķa skolu savā dzimtajā Bauskā un<br />

no 1843. līdz 1849. gadam bija māceklis Bauskas aptiekā.<br />

Aptiekāra palīga eksāmenus viņš nokārtoja Tērbatā un<br />

praktizēšanos izvēlētajā profesijā turpināja Zaļajā aptiekā<br />

Rīgā. No 1853. līdz 1854. gadam Millers studēja farmāciju<br />

Tērbatas universitātē, bet no turienes devās strādāt<br />

par provizoru Pēterburgā. Pats Karls Gotfrīds Millers<br />

Klīversalas aptiekā saimniekoja no 1871. līdz 1892.<br />

gadam, kad saimniekošana tika nodota dēlam un pats<br />

kļuva par pensionāru (privatier). Jāpiezīmē, ka kopš 1871.<br />

gada Karls Gotfrīds bija Rīgas Farmaceitu biedrības biedrs<br />

un piedalījās tās darbā.<br />

Savukārt viņa laulībā ar Ernestīni Beāti Renaudi piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Karls Edgars Mullers (Carl Edgar Muller,<br />

*16.3.1867. [*28.3.1867.] Rīga †1945.).<br />

Attēls 381.<br />

Millera aptiekas vēsturiskā mājvieta Rīgā, Akmeņu ielā 1903. un 2018. gadā.<br />

XI paaudzes pārstāvis Karls Edgars Mullers (Carl Edgar<br />

Muller, *16.3.1867. [*28.3.1867.] Rīga †1945.) mācījās<br />

pilsētas ģimnāzijā un tēva aptiekā, kļuva par aptiekāru un<br />

1899. gada 27. aprīlī Doma baznīcā salaulājās ar notāra<br />

Karla Gustava Baumbartena (Carl Gustav Baumgarten<br />

*18.12.1839. Rīga †28.7.1901.Rīga) un Klāras Augustes<br />

Annas Velleres (Clara Auguste Anna Weller *12.7.1848.<br />

Rīga †6.6.1923.) meitu Elēnu Augusti Baumgarteni (Ellen<br />

Auguste Baumgarten, *<strong>30</strong>.10.1875. [*11.11.1875.] Rīga<br />

†pēc 1939.). 1887. gadā viņš nokārtoja aptiekāra palīga<br />

eksāmenus un atgriezās tēva aptiekā. Lai iegūtu lielāku<br />

pieredzi, pēc kāda laika viņš pārgāja strādāt uz Anspaha<br />

aptieku un visbeidzot praktizēja kādā no Pēterburgas<br />

aptiekām. No 1890. līdz 1892. gadam Karls Edgars studēja<br />

farmāciju Tērbatas universitātē un tūlīt pēc studiju<br />

beigšanas pārņēma tēva aptiekas vadību, saimniekojot<br />

tajā līdz 1939. gadam - 47 gadus.<br />

Lai arī aptiekas oficiālais nosaukums sākotnēji bija<br />

“Klīversalas aptieka”, kas vēlāk pārtapa par “Akmeņu ielas<br />

aptieku” (Die Steinstrassen-Apotheke), tautā to dēvēja<br />

par “Millera aptieku”, kas atradās stratēģiski nozīmīgā<br />

vietā - Jelgavas stacijas tiešā tuvumā (tās kādreizējā<br />

priekšlaukuma malā), iepretīm vēlāk uzbūvētajam<br />

kādreizējam ugunsdzēsēju depo Akmeņu ielā. 1933. gadā<br />

(t.i. - 124 gadus pēc dibināšanas) aptieka tika pārcelta uz<br />

namu Kuģu ielā 11 (iepretīm tagadējās Latvijas Nacionālās<br />

Attēls 381.<br />

No kreisās: Kārlis Edgars Millers (Carl Edgar Muller) 1937. gadā un brāļi Kārlis Edgars Millers un Akselis Millers ap<br />

19<strong>30</strong>. gadu.<br />

278 279

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!