2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Alvaru Knutu Ābrahamu Lindi (Alwar Knut Abraham
Lind, *28.1.1875. Asikkala, Finland †1936.), kura vecāki
bija Andres Knuts Linde (Anders Knut Linde, *7.11.1822.
Helsingfors, Finland †23.5.1881. Asikkala, Finland) un
Ebba Fredrika Gustava Sevena (Ebba Fredrika Gustava
Secen, *20.2.1837. Marienfors bruk, Finland †17.4.1918.
Helsingfors, Finland). Paula Heinriha Simberga un Elzas
Teklas Folgeres laulībā piedzima (XIII paaudze):
• Leifs Gustavs Simbergs (Leif Gustav Simberg,
*1910. †).
• Kurts Eduards Simbergs (Kurt Eduard Simberg,
*30.1.1913. †17.5.1984.).
• Rolfs Valters Simbergs (Rolf Walter Simberg,
*15.7.1917. †8.11.1963. Helsinki, Finland).
XIII paaudzes pārstāvis Leifs Gustavs Simbergs (Leif
Gustav Simberg, *1910. †) salaulājās ae Antona Līzera
(Anton Leser) un Elzas Marijas Līzeres (Elsa Marie Leser)
meitu Annelīzi Līzeri (Annelise Leser, *1912. †), citu ziņu
nav.
XIII paaudzes pārstāvis Kurts Eduards Simbergs (Kurt
Eduard Simberg, *30.1.1913. †17.5.1984.) bija arhitekts
un salaulājās ar diplomēta inženiera Gabriēla Geitlina
(Gabriel Geitlin, *28.11.1879. Helsinki, Finland †20.7.1962.
Sipoo, Finland) un Bertas Fredrikas Rūnebergas (Bertha
Fredrika Runeberg, *1887. †1987. Sipoo, Finland) meitu
Birgitu Gabriellu Geitlinu (Birgitta Gabriella Geitlin,
*24.4.1914. St.Peterburg †10.6.1989. Helsinki, Finland),
citu ziņu nav.
XIII paaudzes pārstāvis Rolfs Valters Simbergs (Rolf
Walter Simberg, *15.7.1917. †8.11.1963. Helsinki, Finland)
salaulājās ar Tuiri Orri (Tuire Orri, *30.10.1918. Helsinki,
Finland †26.8.2007. Helsinki, Finland). Šajā laulībā
piedzima (XIV paaudze):
• Simberga (Bjorklunde) (Simberg (Björklund)).
XIV paaudzes pārstāve Simberga (Bjorklunde) (Simberg
(Björklund)) salaulājās ar šajā laulībā piedzima (XV
paaudze):
• Irīna Bjorklunde (Irina Björklund, *7.2.1973.
Danderyd, Stockholm).
XV paaudzes pārstāve Irīna Bjorklunde (Irina Björklund,
*7.2.1973. Danderyd, Stockholm), ir somu aktrise un
dziedātāja. Studējusi Somijas teātra akadēmijā no 1993.
līdz 1996. gadam. Viņa aizgāja no skolas, kad “Svenska
Teatern” (zviedru teātris Helsinkos) viņai izteica darba
piedāvājumu. Piedalījusies vairākās filmās un televīzijas
seriālos. Saņēmusi vairākas profesionālās godalgas
– Jussi balvu un 2004. gada Berlīnes kino festivāla
godalgu. Nozīmīgs karjeras pagrieziens notika 2010.
gada septembrī, kad viņa nospēlēja nelielu lomu kopā
ar Džordžu Klūniju, atveidojot viņa mīļāko Ingrīdu.
Irīna Bjorklunde ir ieskaņojusi arī vairākus albumus kā
dziedātāja. Laikā no 1999. līdz 2007. gadam ar savu vīru,
somu aktieri Pēteru Franzēnu (Peter Franzen *14.8.1971.
Kemin, Finland) dzīvoja Losandželosā, bet 2013. gadā
viņi pārcēlās uz Franciju. Abu laulībā ir dzimis dēls (XVI
paaudze):
• Francens (Franzen, *9. 2007.).
XII paaudzes pārstāvis Gvido Pēteris Maksimiljāns
Simbergs (Guido Peter Maximilian Simberg *11.2.1887.
Viipuri, Finland †23.2.1971. Helsinki, Finland) salaulājās
Attēls 404.
Irīna Bjorklunde.
ar Valdemāra Stenberga (Waldemar Stenberg, *3.1.1847.
Åbo, Finland †1911.) un Agneses Elizabetes Gronfeldes
(Agnes Elisabeth Gronfeldt, *26.8.1856. Pori, Finland
†25.7.1934.) meitu Reju Regīnu Stenbergu (Rhea Regina
Stenberg, *1887. †1969.). Šajā laulībā piedzima (XIII
paaudze):
• Gunārs Guido Simbergs (Gunnar Guido Simberg,
*1921. †1942.).
• Simbergs (Simberg), precējies ar Doneri
(Donner), plašāku ziņu nav.
X paaudzes pārstāvis Otto Johanns fon Vitte (Otto
Johann von Witte, *1792. †22.2.1836. Tallinn) Krievijā tika
dēvēts par Osipu Vitti. 1812. gadā viņš dienēja Vidzemes
kavalērijas pulkā, bet jau gadu vēlāk tika pārcelts uz Viņa
Augstības Kirasieru pulka leibgvardi korneta pakāpē. Te
Otto Johanns fon Vitte dienēja līdz 1830. gadam, kad bija
ieguvis apakšpulkveža dienesta pakāpi. Ar savu pulku
piedalījies 1813.-1814. gada krievu-franču karagājienā un
piedalījās kaujās pie Kulmas, Leipcigas, Feršampenuāzas
(Fère- Champenoise), Parīzes. u.c. Apbalvots ar Sv.Annas
4. šķiras ordeni (par kauju pie Kulmas), Sv.Vladimira
4. šķiras ordeni (par kauju pie Feršampenuāzas), kā arī
1812. gada medaļu un medaļu Par Parīzes ieņemšanu,
kā arī Prūsijas Dzelzs krustu. Otto Johanns fon Vitte
salaulājās ar zviedru izcelsmes fon Melleru dzimtas
pārstāvi Luīzi Natāliju fon Melleri (Luise Natalie von
Moeller, * †5.1.1828.), kuras tēvs krievu valodā norādīts kā
Jegors fon Mellers, ar ko, visticamāk, domāts Eduards fon
Mellers (Eduard von Moeller). Šajā laulībā piedzima un
Sanktpēterburgas guberņas aristokrātijai tika pieskaitīti
(XI paaudze):
• Emīlija fon Vitte (Ivanovska) (Emilie von Witte
(Ивановская), *1820. †9.3.1854.).
• Sofija fon Vitte (Žeļihovska) (Sophie von Witte
(Zhelihowsky), *1824. †1843.).
• Georgs fon Vitte (Georg von Witte, *19.11.1827.
†1895. Warshau).
XI paaudzes pārstāve Emīlija fon Vitte (Ivanovska)
(Emilie von Witte (Ивановская), *1820. †9.3.1854.)
salaulājās ar slepenpadomnieku Ivanovski (Ивановский)
[citviet atveidots kā Swanowsky] un šajā laulībā piedzima
un Sanktpēterburgā dzīvoja (XII paaudze):
Ивановская (Станиславская), *†), precējusies ar
Staņislavski (Станиславский)
XI paaudzes pārstāve Sofija fon Vitte (Žeļihovska)
(Sophie von Witte (Zhelihowsky), *1824. †1843.)
salaulājās ar Ivana Žeļihovska (Ivan Zhelihowsky) dēlu,
vēlāko slepenpadomnieku Antonu Žeļihovski (Anton
Zhelihowsky, *1802. †1884.) un šajā laulībā piedzima (XII
paaudze):
• Vladislavs Žeļihovskis (Vladislav Zhelihowsky,
*19.12.1843. †pēc 1917.)
XII paaudzes pārstāvis Vladislavs Žeļihovskis (Vladislav
Zhelihowsky, *19.12.1843. †pēc 1917.) bija īstenais
slepenpadomnieks, senators Krimināllietu Kasācijas
departamentā. Viņš salaulājās ar Ivana meitu Mariju
(Marija) un šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):
• Lidija Žeļihovska (Lydia Zhelihowsky, *. †.)
XI paaudzes pārstāvis Georgs fon Vitte (Georg von Witte,
*19.11.1827. †1895. Warshau) Krievijā tika dēvēts par
Jegoru Vitti. Viņš skolojās Sanktpēterburgas 2. Kadetu
korpusā. 1847. gadā kļuva par Kamčatkas Jēgeru pulka
virsnieku. Piedalījies 1849. gada karadarbībā Ungārijā,
1854. gada karadarbībā ar Turciju, 1854. – 1856. gados
dienēja Sevastopolē. Par drošsirdību karalaukā apbalvots
ar Sv. Annas 3. šķiras ordeni ar banti, Sv. Annas 2. šķiras
ordeni ar zobeniem, Sv.Staņislava 2. Šķiras ordeni ar
zobeniem, 1849. gada Ungārijas kampaņas medaļu,
1853.-1856. Kara medaļu, Sevastopoles aizsardzības
medaļu. 1857. gadā iecelts par kalnu inženieru korpusa
rotas virsnieku institūtā. 1861. gadā, būdams kapteiņa
pakāpē, pārgāja civildienestā muitā (strādāja muitā
Maskavā, Skuļanā, Varšavā un Vincentā). 1869. gadā
pensionējās kolēģijas padomnieka pakāpē un apmetās
Varšavā, kur arī mira. 1864. gada 10. jūnijā viņš apprecējās
ar Ludviga Perškes (Ludwig Perschke) meitu Emīliju
Perški (Emilie Perschke, *†) un šajā laulībā piedzima (XII
paaudze):
• Marija Luīze Sofija fon Vitte (Pavlova) (Maria
Louise Sophie (Pawlow), *19.7.1856. †).
• Georgs Otto Ludvigs fon Vitte (Georg Otto
Ludwig von Witte, *19.4.1867. [*7.4.1867.] †).
• Sergejs Konstantīns fon Vitte (Sergej Konstantin
von Witte, *20.12.1868. †).
• Emīlija Adelaide fon Vitte (Emilia Adelaide von
Witte, *22.5.1871. †1897.) dzīvoja Varšavā.
• Natālija fon Vitte (Natalie von Witte, *28.12.1882.
†), dzīvoja St. Peterburgā.
XII paaudzes pārstāve Marija Luīze Sofija fon Vitte
(Pavlova) (Maria Louise Sophie (Pawlow), *19.7.1856. †),
precējusies ar Ivana Pavlova (Ivan Pawlow) dēlu Nikolaju
Pavlovu (Nikolay Pawlow, *1871. †), kurš bija Garīgo lietu
departamenta vicedirektors Sanktpēterburgā.
XII paaudzes pārstāvis Georgs Otto Ludvigs fon Vitte
(Georg Otto Ludwig von Witte, *19.4.1867. [*7.4.1867.]
†) studēja jurisprudenci Sanktpēterburgas universitātē,
strādāja par tiesas izmeklētāju Toropcā un ventspilī, bija
Rīgas apgabaltiesas prokurora biedrs (viceprokurors),
apbalvots ar Sv.Vladimira 4. šķiras ordeni. 1899. gadā
kļuva par iekšlietu ministrijas saimnieciskā departamenta
direktoru, bet 1904. gadā vienu gadu strādāja tirdzniecības
kuģniecības un ostu pārvaldē. Darba jautājumos
apmeklējis ASV un vairākas Rietumeiropas valstis. Viņš
• Romāns Ivanovskis (Роман Ивановский, *†),
ārsts.
• Valeriāns Ivanovskis (Валериан Ивановский,
*†), inženieris.
• Marija Ivanovska (Staņislavska) (Мария
salaulājās arkādreizējā Ufas gubernātora (1873.-1876.)
320 321
Ipolita Ščerbatska (Ипполит Шербацкий, *1827. †1889.)
un Jekaterinas (Jekaterina) meitu Natāliju Ščerbatskaju
(Nataly Scherbatsky, *1867. †pēc 1912.). Šajā laulībā
piedzima (XIII paaudze):
• Ippolīts fon Vitte (Ippolyte von Witte, *29.5.1897.
Rīga †14.1.1954. Ņujorka).
XIII paaudzes pārstāvis Ippolīts fon Vitte (Ippolyte von
Witte, *29.5.1897. Rīga †14.1.1954. Ņujorka) absolvēja
Sanktpēterburgas universitātes juridisko fakultāti, bija
advokāts un jurists. Pēc emigrēšanas no Krievijas dzīvoja
Parīzē, bija Krievijas domes deputāta un sabiedriskā
darbinieka Nikolaja Teslenko palīgs (Teslenko emigrēja
1920. gadā). Kopš 1946. gada strādāja ANO sekretariārā
Ņujorkā, piedalījās virknē starptautisko konferenču. Pēc
nāves apglabāts kapsētā Parīzes tuvumā.
XII paaudzes pārstāvis Sergejs Konstantīns fon Vitte
(Sergej Konstantin von Witte, *20.12.1868. †), studēja
matemātiku Sanktpēterburgas universitātē, bet vēlāk
studēja Ceļu būves institūtā, kur ieguva inženiera izglītību.
1900. gadā strādāja Sanktpēterburgā, ūdens un šoseju
ceļu pārvaldē. Visticamāk, neprecējies.
X paaudzes pārstāvis Karls Magnus fon Vitte (Karl Magnus
von Witte, *15.2.1789. Ullenurme pie Tartu †11.11.1860.
Tartu) pēc kursiem Tērbatas universitātē vispirms strādāja
par augstskolas tiesas piesēdētāju (sindiku), bet vēlāk
bija notārs un kolēģijas asesors, Tērbatas apriņķa kroņa
mācību iestāžu inspektors. 36 dienesta gadu laikā viņš
tikai vienu reizi devas īsā atvaļinājumā. Saņēmis Sv. Annas
3. šķiras un Sv.Vladimira 4.šķiras ordeņus, pensionējoties
1847. gadā saņēma slepenpadomnieka pakāpi un dzīvoja
Tērbatā un Klein Kambi muižā, kuru vadīja savas mātes
pilnvarojuma ietvaros. Karls Magnus fon Vitte apprecējies
ar Doroteju Amāliju Rihteri (Dorothea Amalie Richter).
Šajā laulībā piedzima un Sanktpēterburgas aristokrātijā
pierakstīti (XI paaudze):
• Matilde fon Vitte (Mathilde von Witte, *1812.
†1816.).
• Karls Viktors fon Vitte (Karl Viktor von Witte,
*28.12.1814. Tartu †19.1.1891. Tartu).
• Emīls fon Vitte (Emil von Witte, *1816. †1863.).
• Ferdinands Augusts fon Vitte (Ferdinand
August von Witte, *1818. †1878.).
• Antonija fon Vitte (Bonke) (Antonia von Witte
(Böhnke), *13.5.1820. †.), laulājusies ar Bonku
(Böhnke), dzīvoja Harkovā, plašāku ziņu nav.
• Marija fon Vitte (Frankela) (Maria von Witte
(Fränkell), *22.5.1822. †17.5.1885.), laulājusies ar
slepenpadomnieku Frenkelu (Fränkell), plašāku
ziņu nav.
• Ženija fon Vitte (Jennie von Witte, *1824. †.).
• Leokadija fon Vitte (Leocadie von Witte, *1826.
†.).
• Jūlija Virdžīnija fon Vitte (Tūna) (Juliana
Virginia von Witte (Thun), *26.3.1827. †13.9.1863.).
• Aleksandrīne Doroteja fon Vitte (Alexandrine
Dorothea von Witte, *11.6.1829. †.).
• Karls Magnuss Gustavs fon Vitte (Karl Magnuss
Gustav von Witte, *22.5.1830. †1901.).
• Eduards Frīdrihs Jūlijs fon Vitte (Eduard
Friedrich Julius von Witte, *23.12.1831. Tartu
†27.12.1884. Kaunas).
• Augusts Konstantīns Mārtiņš fon Vitte (August
Konstantin Martin von Witte, *1833. †1886.),
• Eižens Magnuss fon Vitte (Eugen Magnus von
Witte, *7.8.1835. †1900.).