2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

vecumā sāka strādāt pie saimniekiem, veicot gadījuma
darbus un palīdzot uzaudzināt savas jaunākās māsas,
kuru vārdi pagaidām nav zināmi. 1932. gadā viņš iestājās
sociāldemokrātu partijā, bet 1935. gadā viņš tika uzņemts
komunistiskajā partijā [LKP biedra pagaidu kartē Nr.
01818 norādīts – kopš 1934. gada oktobra], kur pildīja
dažādus uzdevumus, pārvadājot literatūru un izplatot to
tautas masās.1936. gadā viņam bija nozīmēta tikšanās Rīgā
ar Eduardu Berklavu, taču Bērics tika arestēts un sodīts ar
trīs gadiem pārmācības namā [cietumā]. Pēc atbrīvošanas
no cietuma Pēteris Bērics pārcēlās uz Kuldīgu, kur atsāka
pagrīdes darbību, bet pēc Latvijas okupācijas kļuva par
dzelzceļa milici, bet vēlāk - partorgu. Sava tēva nāves brīdī
1939. gadā viņš dzīvoja Ēdoles ielā 3.1941. gadā viņš Rīgā
mācījās trīs menešus ilgos partijas kursos. Šados partija
skursos viņš mācījās arī 1945. un 1949. gados. Sākoties
II Pasaules karam, Bērics tika sūtīts uz laukiem apkarot
parašūtistus un aizsargus. Brīdī, kad Sarkanā armija
evakuējās, Bērics devās tai līdzi uz Sibīriju (Novo-Sibirskas
apgabalu), kur 1941. gada augustā brīvprātīgi iestājās
Latviešu divīzijā, taču oktobrī veselības stāvokļa un ārstu
komisijas slēdziena dēļ tika atzīts par dienestam nederīgu.
Līdz 1944. gadam viņš strādāja Kazahstānā, Alma-atas
rajona sovhozā Nr.3, kur bija komandants, bet tad
atgriezās Padomju Latvijā, kur turpināja aktīvu partijas
darbību un kļuva par Saldus rajona kolhoza “Ļeņina
ceļš” priekšsēdētāju. No šī amata bviņš tika atbrīvots pēc
paša lūguma veselības stāvokļa dēļ, bet pēc izveseļošanās
kļuva par kolhoza “Darba ceļš” priekšsēdētāju. Pēc tam
strādāja par Kursīšu ciema padomes izpildu komitejas
priekšsēdētāju, bet kopš 1961. gada strādāja Madonas
rajona Kirova padomju saimniecībā. P.Bērics tika
apbalvots ar medaļu “Par teicamu darbu Lielajā Tēvijas
karā 1941.-1945. gados”.
Laikā starp 1947. gadu un 1955. gada 20. aprīli Pēteris
Bērics bija precējies.
No presē publicētā nekrologa uzzinām, ka Pēteris Berics
bija personālais pensionārs, PSKP biedrs kopš 1935. gada,
miris traģiskā nāvē.
Friča Bērica un Annas 31 gadu vecais dēls, Krācenes
puisis (strādnieks), IX paaudzes pārstāvis Fricis Bērics
(*14.12.1874. “Vecvagaros” †20.6.1951. Kuldīga), 1905.
gada 17. aprīlī salaulājās ar zemnieka Jēkaba Priednieka
(†pirms 1905.) un Dores (†pēc 1905.) 30 gadus veco
meitu Lotti Priednieks (*1875. Grīnhofa †13.4.1949.
Kuldīga), kura strādāja par meitu Kuldīgā. Kā Friča Bērica
nāves iemesls ir norādīta astma, bet pēdējā dzīvesvieta
– K.Marksa iela 37 [Mucenieku iela] Kuldīgā. Par nāves
faktu ziņoja Marija Meisāne, kas, visticamāk, bija aizgājēja
meita Marija Olga Bērica (viņas adrese – Puškina iela
4 [Vienības iela]). Savukārt Lote Bērics mira no sirds
muskuļu deģenerācijas 78 gadu vecumā, kas atšķira sno
laulību brīdī uzrādītā vecuma. Šajā laulībā piedzima (X
paaudze):
• Marija Olga Bērica (Meisāne) (*28.2.1906.
[*13.3.1906.] Kuldīga), krustvecāki galdnieks
Jēkabs Lukševics un viņa sieva Līze. Marija Olga
Bērica strādāja par kalponi Taverkalna krogā un
1930. gada 18. maijā bija precējusies ar Dominika
Meisāna dēlu, Pelču dzirnavu strādnieku
Apolinariju Meisānu (*18.7.1903. Evermuižas pag.
Ludzas apr.).
• Andrejs Bērics (*20.9.1907. Taurkalnes muiža),
krustvecāki zemnieks Andrejs Priednieks un
jaundzimušā vecāki.
• Līna Šarlote Bērica (*25.9.1909. Taurkalnes
muiža), krustvecāki meita Līna Priednieks,
zemnieks Andrejs Priednieks un viņa sieva Anna.
Mirušā kalpa Jura Bērica un Grietas 21 gadus vecā meita,
VIII paaudzes pārstāve Ieva Bērica (Freimane) (*1829.
Gr.Sahlingen), Snēpelē 1850. gada 22. oktobrī salaulājās
ar saimnieka Pētera Freimaņa (†pirms 1850.) un Marijas
(†pirms 1850.) dēlu, 41 gadus veco “Zvejas” saimnieku,
atraitni Kristapu Freimani (*1809. Gr.Sahlingen).
Kristapa Freimaņa Pirmajā laulībā ar Ilzi (†pirms 1850.)
piedzima (IX paaudze):
• Jānis Freimanis (*26.11.1843. “Zvejas”)
Savukārt Ievas Bēricas (*1829. Gr.Sahlingen) un Kristapa
Freimaņa (*1809. Gr.Sahlingen) laulībā piedzima (IX
paaudze):
• Grieta Freimane (*3.1.1851. “Zvejas”),
krustvecāki saimniece Griete Saulīte, meita Marija
Liepa, kalps Fricis Bērics.
• Margrieta Freimane (*16.5.1852. “Zvejas”),
krustvecāki Adams Freibergs. Un viņa sieva
Margrieta no Allažiem.
• Babbe Freimane (*30.11.1853. “Zvejas”),
krustvecāki meita Babbe Robežs, zemnieks Bērtulis
Rozenbergs un viņa sieva Grieta.
• Ieva Freimane (*10.6.1855. “Zvejas”), krustvecāki
meita ieva Lange, kalpa sieva Anne Zommere,
puisis Fricis Zommers.
• Marija Freimane (*6.5.1857. “Zvejas”),
krustvecāki saimniece Marija Kārkliņa, saimnieks
Pēteris Kārkliņš, meita Ieva Jansone.
• Ādams Freimanis (*30.4.1862. “Zvejas”),
krustvecāki saimnieks Ādams Freibergs un viņa
sieva Margrieta.
Presē ir atrodamas ziņas, ka Arvīds Bērics (*26.6.1912.),
kurš 1940. gadā dzīvoja Snēpeles “Čubultos”, turpmāk
vēlas saukties uzvārdā “Pumpurs”.
“DOBEĻU” MĀJU SAIMNIEKA LĪNIJA
KULBARS -
Lai arī sākotnēji varētu šķist, ka Snēpeles apkaimē
esošajām “Dobeļu” mājām un tās saimei noteikti būtu
jābūt saistītām ar Mazgramzdas – Bārtas Dobeļu dzimtu
un no Gramzdas uz Skrundas apkaimi izceļojušo dzimtas
pārstāvi Jēkabu Dobeli (*7.11.1827. Mazgramzdas
muiža), pagaidām nav atrasti pierādījumi, kas apstiprinātu
šo pieņēmumu, taču tas nav arī pilnībā noliedzams, jo
ģeogrāfiskais tuvums un uzvārdu salīdzinošais retums
dod iespēju aplūkot arī šo dzimtu. Kā Snēpeles “Dobeļu”
māju senākais dokumentos norādītais saimnieks ir
Andže Dobelis, kura laulībā ar Līzi piedzima (paaudze):
• Juris Dobelis (*1798. †29.4.1859. “Zāmeši”)
Miršanas reģistrā paaudzes pārstāvis Juris Dobelis
(*1798. †29.4.1859. “Zāmeši”) ir norādīts kā 55 gadus
vecs, taču te, visticamāk, ir mutvārdu pierakstu kļūda, jo
par ticamāko viņa dzimšanas gadu būtu uzskatāms nevis
1804., bet 1798. gads. Ir zināms, ka Paaudzes pārstāvis
Juris Dobelis bija precējies divas reizes. Pirmajā laulībā ar
Mariju Dobeli (*1796. Gr.Sahlingen †24.1.1856. “Lejas”
mirusi 60 gadu vecumā) piedzima (paaudze):
• Jānis Dobelis (*15.7.1824. Gr.Sahlingen “Pavār”).
• Pēteris Dobelis (*28.6.1828. Snēpele “Leijei”
†16.12.1890.).
• Ernsts Dobelis (*3.9.1833. Leijes saimē †pirms
1882.)
• Anna Dobele (*12.12.1836. Gros Sahlingen,
“Dobeļu” saimē †24.8.1850. Pussik saimē), mirusi
13 gadu vecumā. Krustvecāki saimniece Marija
Dobele, saimnieks Ernests Piķis [Pikkis], meita
Leijes Bite.
Ir zināms, ka Juris Dobelis (*1798. †29.4.1859. “Zāmeši”)
kļuva par mežsargu, pārcēlās uz “Zāmeš” saimi un
būdams 58 gadus vecais atraitnis, 1856. gada 18. novembrī
Snēpeles baznīcā salaulājās ar saimieka Jāņa Saulīša un
Grietas 26 gadus veco “Zāmešu” saimes meitu Lieni
Saulīti (*1830. Gros Sahlingen). Jura Dobeļa un Lienes
Saulītes laulībā piedzima (paaudze):
• Ieva Dobele (*5.7.1858. Gros Sahlingen “Zāmešu”
saimē †3.2.1860.), mirusi 1 ½ gada vecumā.
Krustvecāki saimniece Ieva Mežule, saimnieks
Indriķis Mežule.
Trīs gadus pēc sava vīra Jura Dobeļa nāves, 36 gadus
vecā atraitne Liene Dobele, (dzim. Saulīt) 1862. gada
18. novembrī Snēpeles baznīcā salaulājās ar 59 [?] gadus
veco “Mežlulle” saimes laukstrādnieku, kalpa Daniela
un Maddes dēlu, atraitni Adamu Gulbi (*), kurš dzīvoja
“Mežuluļu” mājās. Laulību ierakstā līgavaiņa vecums
norādīts neskaidri, iespējams – 57 gadi, bet līgavas vecums
– 36 gadi, kas ir kļūdains, ja salīdzina ar iepriekšējās
laulības reģistrā norādīto vecumu. Ziņas par šajā laulībā
dzimušiem pēcnācējiem nav atrastas, taču ir zināms, ka
savā pirmajā laulībā ar Līzi Ozols, Adams Gulbis kļuva
par tēvu (paaudze):
Attēls 396.
• Indriķis Gulbis (*21.1.1840.), krustvecāki
Pēteris Bērics.
788 789
Indriķis ozols, saimniece Grieta Gulbis, meita
Marija Roze.
• Grieta Gulbis (*29.2.1844. “Allaž” saimē),
krustvecāki saimniece Grieta Gulbis, strādnieks
Jākabs Bērics.
• Fricis Gulbis (*7.2.1845. “Allaž” saimē),
krustvecāki kalps Fricis Rožukalns, viņa sieva Ieva.
• Mārgrieta Gulbis (*31.8.1853. “Ahsar” saimē),
krustvecāki “Jaunzemu” saimniece Margrieta
Ozola, puisis Jānis Bullavs.
Savukārt Paaudzes pārstāvis Jānis Dobelis (*15.7.1824.
Gros Sahlingen) tika iesvētīts 1843. gadā (iesvētību ierakstā
norādīts, ka dzimis 1826. gadā), un būdams 26 gadus vecs
puisis, 1849. gada 29. oktobrī Snēpeles baznīcā salaulājās
ar Pētera Eides (*1785. Snēpele †9.6.1847. “Pawar” saime)
un Kattes (*1789. Snēpele †1.6.1847. “Pawar” saime) 24
gadus veco meitu Līzi Eidi (*1825. Snēpele). Abu laulībā
piedzima (paaudze):
• Ieva Dobele (*16.9.1850. “Lejas”), krustvecāki
saimniece Ieva Piķis, saimnieks Ernsts Piķis, meita
Ieva Sīle. Iesvētīta 1866. gadā.
• Marija Dobele (Ozolnieks) (*22.2.1854. “Leijes”),
krustvecāki kalpa sieva Marija Brūvers, puisis
Kristaps Liepa.
• Fricis Dobelis (*5.9.1856. “Lejas”), krustvecāki
puisis Fricis Bērics, saimniece Lotte Bērica.
• Jēkabs Dobelis (*23.12.1860. Gr.Sahlingen “Lejas”
†23.11.1862.) krustvecāki saimnieks Jēkabs Vilks,
saimnieks Pēteris Kārkliņš un viņa sieva Anna.
Miris divu gadu vecumā.
• Bille Dobele (*7.11.1863. “Lejas”), krustvecāki
karavīra sieva Bille Adamow, kalps Pēteris Dobelis.
Snēpeles baznīcā 1875. gada 11. maijā salaulājās “Ķesteru”
saimes meita, Jāņa Dobeļa un Līzes 21 gadu vecā meita,
paaudzes pārstāve Marija Dobele (*22.2.1854. “Lejas”)
un 30 gadus vecais kalpa Jāņa Ozolnieka un Ievas dēls
Indriķis Ozolnieks (*11.7.1846. “Ķesteros”). Šajā laulībā
piedzima trīs pēcnācēji (paaudze):
• Ādams Ozolnieks (*9.8.1875. “Ķesteros”),
krustvecāki saimniece Latte Bērica, Adams Strauts
un meita Ieva Dobele.
• Jēkabs Ozolnieks (*17.5.1878. “Jaunarājos”),
krustvecāki puisis Jēkabs Ozolnieks, saimniece Ieva
Grīna, meita Līze Grīna.
• Kristaps Ozolnieks (*7.6.1885. “Pavāru” mājas),
krustvecāki Kristaps Vīķis, viņa sieva Babba, meita
Līze Ķester.
Paaudzes pārstāvis, “Trappes” saimē dzīvojošais kalps
Pēteris Dobelis (*1828. “Leijei” †16.12.1890.), tika
iesvētīts 1845. gadā, bet būdams 25 gadus vecs, 1853. gada
15. novembrī salaulājās ar “Spristiķu” saimē dzīvojošo 23
gadus veco Kristapa Sīļa un Marijas meitu Ievu Sīli (*1830.
“Arniek” Snēpele †28.10.1880.), kuras miršanas ierakstā
norādīts, ka mirusi 55 gadu vecumā, radot atšķirību ar
laulību ierakstā norādīto vecumu. Abu laulībā piedzima
(paaudze):