Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Savukārt Arvīda Dobeļa sieva Alvīne Hartmane ir<br />
dzimusi 6 bērnu ģimenē. Agrā bērnība sāka ganu gaitas<br />
pie saimniekiem, kur ieguva lielu dzīves pieredzi. Pēc tēva<br />
nāves 19<strong>30</strong>. gadā pārcēlās uz Vecpils pagasta “Gobzemjiem”<br />
pie vecās mātes. 1943. gadā pabeidza Vecpils pamatskolas<br />
7. klasi. Kara apstākļu un līdzekļu trūkuma dēļ turpināt<br />
izglītoties nebija iespējams, lai gan vēlēšanās un dotības bija<br />
ļoti lielas. Darba gaitas Alvīne uzsāka Vecpils pasta nodaļā.<br />
Pēc kapitulācijas darbu turpināja Ilmājas pasta nodaļā,<br />
kur arī nodibināja ģimeni. Pēc kursu beigšanas Rīgā 1950.<br />
gadā tika iecelta par Durbes pasta nodaļas priekšnieka<br />
vietnieci. 1951. gada 21. oktobrī vīra dzimšanas dienā<br />
piedzimst dēls Modris. 1953. gadā seko vairogdziedzera<br />
operācija. 1955. gada 25. augustā piedzimst dēls Druvis.<br />
Dēla slimības dēļ 1956. gadā nākas aiziet no darba pastā.<br />
1957. gadā ģimene nopirka māju Durbē, Raiņa ielā 61, kur<br />
nodzīvoja visu mūžu, kopā ar vīru iestādot un izaudzējot<br />
augļu dārzu tolaik atļautajā ½ ha piemājas zemes platībā.<br />
1958. gadā sāka strādāt vietājā kolhozā par noliktavas<br />
pārzini. Pēc darbā iegūtas traumas iestājas paralīze,<br />
kļuva par 1. grupas invalīdi. 60-tajos gados pārcieta trīs<br />
smagas mugurkaula operācijas. Lai arī veselības stāvoklis<br />
nedaudz uzlabojās, tika saglabāta II grupas invaliditāte,<br />
tādēļ Alvīne vairākus gadus strādāja mājražotāju artelī par<br />
adītāju. 1970. gadā sāka strādāt par pensiju lietu kārtotāju<br />
kolhozniekiem un guva atzinību Liepājas rajona mērogā.<br />
1981. gadā pensionējās un turpināja ļoti aktīvi strādāt<br />
savā piemājas saimniecībā, bet pēc Latvijas brīvvalsts<br />
atjaunošanas - savā zemnieku saimniecībā. Visu mūžu<br />
rūpējās par ģimeni, bērniem, mazbērniem, kā arī lopiem<br />
savā saimniecībā, pēdējiem daudzreiz ziedojot vairāk<br />
uzmanības nekā sev pašai. 60-ajos līdz 90-ajos gados dārzā<br />
bija iekopta rajona mērogam ievērojama aveņu plantācija,<br />
kuras produkciju realizēja Liepājas tirgū. Pēdējos mūža<br />
gados Alvīnei pasliktinājās redze - 1998. gada rudenī tika<br />
veikta operācija vienā, bet 1999. gada ziemā – otrā acī, kā<br />
rezultātā redze ievērojami uzlabojas. Tomēr vairāk nekā<br />
40 gadus smagu slimību mocīto un neuzvarēto organismu<br />
viena mēneša laikā pieviec kuņģa un aknu vēzis. Alvīne<br />
mira 1999. gada 9. maijā, kas šajā gadā bija svētdiena –<br />
Mātes diena. Apglabāta Durbes Priediena kapos. Savukārt<br />
Arvīda Dobeļa un Alvīnes Hartmanes laulībā piedzima<br />
divi dēli (XIII paaudze):<br />
• Modris Dobelis (*21.10.1951. Durbe).<br />
• Druvis Dobelis (*25.8.1955. Durbē).<br />
XIII paaudzes pārstāvis Modris Dobelis (*21.10.1951.<br />
Durbe) savu bērnību un skolas gadus pavadīja Durbē un<br />
jau no agras bērnības vasarās strādājis kolhozā – labības<br />
pļaujas laikā statījis labības kūlišus, ganījis jaunlopus tālajās<br />
ganībās, strādājis būvbrigādē. 1969. gadā beidza Durbes<br />
vidusskolu un iestājas Rīgas Politehniskajā institūtā. 1973.<br />
gadā apprecējās ar Indru Reinfeldi (*25.1.1951. Liepāja),<br />
ar kuru sadraudzējas vēl vidusskolas laikā. 1974. gadā<br />
pabeidza RPI Aparātu būves un automatizācijas fakultāti<br />
iegūstot inženiera-mehāniķa kvalifikāciju. Institūta laikā<br />
obligātā kārtā ieguva arī leitnanta dienesta pakāpi Padomju<br />
armijā ar kvalifikāciju “tanku rotas komandiera palīgs<br />
tehniskajos jautājumos”. Dienējis obligātajā karadienestā<br />
nav, izņemot 1 mēnešu kursus augstskolas laikā Sovetskā<br />
(bij. Tilzīte). Sāka strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas<br />
Polimēru mehānikas institūtā Biomehānikas laboratorijā<br />
kā inženieris, vēlāk - kā zinātniskais darbinieks. 1985. gadā<br />
aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta grādu ar pētījumu<br />
par cilvēka kaulaudu mehāniskajām īpašībām. Disertācijā<br />
ietverti arī paša veiktie eksperimentālo pētījumu rezultāti,<br />
kas saistīti ar kosmosa izpēti – noteiktas žurku kaulaudu<br />
mehānisko īpašību izmaiņas kosmiskā lidojuma apstākļos<br />
PSRS mākslīgajā Zemes pavadonī “Kosmoss-1129”. 1987.<br />
gadā kopā ar visu Biomehānikas laboratoriju pārcēlās<br />
darbā uz Rīgas Politehnisko institūtu. 1992. gadā ieguva<br />
Latvijas tehnisko zinātņu doktora grādu. Pirmā iespēja<br />
nokļūt Rietumu universitātēs un pētniecības institūtos<br />
radās tikai 1993. gadā, kad lieti noderēja papildus<br />
vācu valodai apgūtās angļu valodas zināšanas. Īslaicīgi<br />
stažējies Anglijas, Itālijas un Zviedrijas universitātēs.<br />
No 1994. jūnija līdz 1996. gadam septembrim rodas<br />
unikāla iespēja stažēties Amerikā Westinghouse Electric<br />
Corporation projektā AP600. Darbs saistīts ar 600 MW<br />
jaudas atomelektrospēkstacijas turbīnu ēkas dažādu<br />
sistēmu datorizēto projektēšanu. Pēc pusgada patstāvīgi<br />
sāk projektēt atsevišķu sistēmu (Auxiliary Steam System),<br />
kas faktiski ir elektrospēkstacijas iedarbināšanas “atslēga”,<br />
kuru izmanto tikai vienu reizi – to palaižot.<br />
Pēc atgriešanās Latvijā 1997. gadā tika ievēlēts par katedras<br />
vadītāju Rīgas Tehniskajā universitātē, 1999. gada martā -<br />
par asociēto profesoru, bet 2002. gadā par pilno profesoru<br />
un vada Tēlotājas ģeometrijas un inženierdatorgrafikas<br />
profesora grupu (bij. katedra). Lasa lekcijas Rīgas<br />
Tehniskajā universitātē, Latvijas Jūras akadēmijā un<br />
Rīgas Aviācijas universitātē datorizētajā rasēšanā un<br />
projektēšanā, tēlotājā ģeometrijā kā latviešu, tā arī angļu<br />
valodā Ārzemju studentu departamenta klausītājiem no<br />
Libānas, Arābu Emirātiem, Šrilankas, Pakistānas, Indijas,<br />
Ķīnas, Turcijas, Venecuēlas un citām valstīm.<br />
Modra Dobeļa dzīvesbiedre Indra Reinfelde mācījusies<br />
Liepājas 5. vidusskolā, Līgutu internātskolā, bet beigusi<br />
Durbes vidusskolu 1969. gadā. Sāka strādāt Rīgā par<br />
audēju un pēc gada iestājas Rīgas Medicīnas institūtā<br />
Farmācijas fakultātē, kur studēja 2 gadus. Pēc tam<br />
atgriezās Liepājā, kur strādāja aptiekā. Vēlāk atgriezās<br />
Rīgā, kur arī apprecējās. Strādāja Latvijas Zinātņu<br />
akadēmijas Polimēru mehānikas institūtā par laboranti,<br />
grāmatvedi. Šīs zināšanas tika papildinātas kursos, kur<br />
tika iegūta speciālā izglītība bilancspējīga grāmatveža<br />
profesijā un diplomus. Strādāja par grāmatvedi Polimēru<br />
mehānikas institūta Speciālajā konstruktoru birojā, alus<br />
fabrikā “Aldaris”. Kopš 1995. gada ir SIA “Vesta” galvenā<br />
grāmatvede. Abu laulībā ir dzimuši (XIV paaudze):<br />
• Gints Dobelis (*10.5.1975. Rīga).<br />
• Inese Dobele (Danēviča) (*18.4.1982. Rīga).<br />
Arī XIV paudzes pārstāve Inese Dobele (Danēviča)<br />
(*18.4.1982. Rīga) bērnības un skolas gadu vasaras<br />
pavadīja Durbē pie vecvecākiem, kur līdzīgi brālim,<br />
iemācījās lauku darbus. Mācījās Rīgas 84. vidusskolā un<br />
Rīgas 1. ģimnāzijā. Līdz ar atmodas sākumu rodas iespēja<br />
ceļot ārpus Latvijas. 1995. gada vasaru kopā ar māti pavada<br />
Amerikā pie tēva, kur iepazīstas pa vairākiem štatiem<br />
Dienvidaustrumos no Floridas līdz Mičigānai. Bijusi<br />
arī vairākās Viduseiropas valstīs – Ungārijā, Austrijā.<br />
2000. gadā pabeidza Rīgas Valsts ģimnāziju, bet 2002.<br />
gadā Banku augstskolā iegūst pirmā līmeņa augstāko<br />
izglītību. Inese Dobele ir precējusies ar Kārli Danēviču<br />
(*<strong>30</strong>.8.1982.), kurš ir SEB bankas valdes loceklis. Kārlis ir<br />
studējis Banku augstskolā, maģistra grādu ieguvis Rīgas<br />
Biznesa skolā, kā arī papildinājis zināšanas Stokholmā,<br />
Frankfurtē un Londonā. Abu laulībā ir dzimuši (XV<br />
paaudze):<br />
• Daniels Danēvičs (*4.3.2007.).<br />
• Kārlis Danēvičs (*2010.).<br />
• Gerda Danēviča<br />
XIII paaudzes pārstāvis Druvis Dobelis (*25.8.1955.<br />
Durbē) savus bērnības un skolas gadus pavadījis Durbē,<br />
vasarās strādājis dažādus darbus kolhozā. 1973. gadā<br />
beidzis Durbes vidusskolu, iestājas Rīgas Politehniskajā<br />
institūta Celtniecības un arhitektūras fakultātē. Studiju<br />
starplaikā tika iesaukts Padomju armijā, tādēļ arhitekta<br />
diplomu ieguva 1980. gadā. 1979. gadā apprecējās ar Anitu<br />
Apsaloni (*29.1.1956. Jēkabpils). Strādājis par arhitektu<br />
“Rūpniecības projektā”, pēc tam “Komunālprojektā”.<br />
Atmodas gados strādāja firmā “Leodars” un izpildīja<br />
projektēšanas un celtniecības uzraudzības darbus<br />
Maskavā. Ir Latvijas Arhitektu savienības biedrs,<br />
sertifikācijas komisijas loceklis. Strādā firmā “Nams”, ir<br />
ievērojamu Latvijas būvju projektu autors – luksusa klases<br />
viesnīca Stabu ielā 99, mēbeļu salona “Kate” tirdzniecības<br />
zāle.Druvja Dobeļa dzīvesbiedre Anita Apsalone, 1974.<br />
gadā ir beigusi Jēkabpils vidusskolu, iestājas Latvijas<br />
Universitātes Filoloģijas fakultātē, kuru pabeidza 1979.<br />
gadā. Strādāja Tehniskajā bibliotēkā par bibliotekāri,<br />
vēlāk grāmatu kolektorā par bibliogrāfu, Rīgas Poligrāfijas<br />
arodvidusskolā par bibliotekāri un skolotāju, Rīgas 1.<br />
ģimnāzijā par bibliotekāri un skolotāju. Šajā laulībā<br />
piedzima (XIV paaudze):<br />
XIV paaudzes pārstāvis Gints Dobelis (*10.5.1975. Rīga)<br />
bērnības un skolas gadu vasaras pavadīja Durbē pie<br />
• Elīna Dobele (Šakauska) (*10.12.1980. Rīgā).<br />
vecvecākiem, kur agri apguva lauksaimniecības darbus.<br />
• Dāvis Dobelis (*1.3.1986. Rīga).<br />
No mazām dienām ir liela interese par tehniskām lietām<br />
un it īpaši automašīnām. 10 gadu vecumā pats pieteicās<br />
XIV paaudzes pārstāve Elīna Dobele (Šakauska)<br />
tautisko deju kolektīvā “Zelta sietiņš”, kur nodejoja 7 gadus.<br />
(*10.12.1980. Rīgā) bērnības un skolas gadu vasaras<br />
Mācījās Rīgas 84. vidusskolā līdz 11. klasei, bet 1992. gadā<br />
pavadīja Durbē pie vecvecākiem. 1998. gadā pabeidza<br />
iestājās Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā. 1995.<br />
Rīgas 3. vidusskolu un iestājas Rīgas Tehniskās<br />
gada vasaru pavada Amerikā pie tēva, kur rodas iespēja<br />
universitātes Arhitektūras fakultātē. Brīvajā laikā ceļo un<br />
nedaudz pastrādāt un iepazīties ar vairākiem štatiem<br />
slēpo – bijusi Norvēģijā, Šveicē un Francijā. Ir precējusies<br />
Dienvidaustrumos no Floridas līdz Mičigānai. Amerikā ir<br />
ar Mārci Šakauski (*9.6.1979.). Šajā laulībā piedzima (XV<br />
vadījis privātu lidmašīnu, kuras īpašnieks bija pārsteigts<br />
paaudze):<br />
par viņa iedzimto pilotēšanas talantu bez jebkādas<br />
iepriekšējas sagatavotības. Vasarā iekavētās mācību<br />
• Adele Šakauska (*3.11.2008.).<br />
prakses neizdodas likvidēt un tehnikumu nepabeidz.<br />
Strādā autoservisos. 1998. gadā iegūst sertifikātu riepu<br />
XIV paaudzes pārstāvis Dāvis Dobelis (*1.3.1986.<br />
remonta specialitātē, stažējoties Vācijā. Ļoti daudz ceļo,<br />
Rīga) bērnības un skolas gadu vasaras pavadīja Durbē<br />
izbraukājis ar savu automašīnu daudzas Eiropas valstis<br />
pie vecvecākiem. Mācījās Rīgas 3. viduskolā, 5 gadus<br />
– Lietuvu, Igauniju, Poliju, Vāciju, Nīderlandi, Franciju,<br />
nodarbojies moderno deju studijā. Pēc 7. klases beigšanas<br />
Slovākiju, Čehiju, Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju. No<br />
pārgāja uz Rīgas 1. ģimnāziju. Aizraujas ar datoriem.<br />
2001. gada strādā par tirdzniecības veicināšanas aģentu<br />
2001. gadā pabeidza 9. klasi un turpināja mācīties<br />
publiskajā akciju sabiedrībā “Gutta”, bet no 2002. gada<br />
Starptautiskajā Bakalaurāta klasē Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā,<br />
– AS “Kimmels Rīga”. Gints Dobelis ir precējies ar Initu<br />
vēlāk pabeidza profesionālās arhitektūras studijas Rīgas<br />
Ozoliņu (*25.1.1977.).<br />
Tehniskajā universitātē.<br />
888 889<br />
Saskaņā ar Krievijas arhīvos atrodamo informāciju, XI<br />
paaudzes pārstāvis Fricis Dobelis (*13.7.[18.8.]1886.<br />
Mazgramzde †1929.) piedalījās I Pasaules karā jefreitora<br />
pakāpē un dienēja 17. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Kaujās pie<br />
Rīgas 1916. gada 18. jūlijā tika ievainots un 1916. gada 14.<br />
novembrī atradās hospitālī Petrogradā. No ievainotā kartītes<br />
uzzinām, ka viņš piedalījās Varšavas-Ivangorodas operācijā<br />
(15.8.1914.-26.10.1914.), Lodzas operācijā (29.10.1914.-<br />
5.12.1914.), Augustovas operācijā (26.1.1915.-8.2.1915.),<br />
Prasniškas operācijā (17.2.1915.-<strong>30</strong>.3.1915.), Narevskas<br />
operācijā (<strong>30</strong>.6.1915.-20.7.1916.) un Naročkas operācijā<br />
(5.3.1916.-16.3.1916.). Pēc kara Fricis strādāja par slakteri<br />
(lopu kāvēju, miesnieku, bet laulību ierakstā norādīts kā<br />
zemkopis). 1921. gadā Gramzdas baznīcā tika uzsaukta<br />
laulība, bet pati ceremonija norisinājās 1921. gada <strong>30</strong>.<br />
aprīlī Liepājas Sv.Annas baznīcā, kur Fricis Dobelis<br />
salaulājās ar Indriķa Miksona un Līzes Miksones meitu,<br />
laulību brīdī 32 gadus veco pavāri (norādīta – saimniece<br />
Liepājā) Martu Miksoni (*13.2.1888. Durbe (Kalvene)<br />
†1970.) un dzīvoja Liepājā. Agrāk veiktajos pētījumos<br />
Martas dzimšanas gads tika norādīts 1886, taču saskaņā<br />
ar laulību reģistru par pareizo būtu uzskatāms 1888. gads.<br />
Fricis savu dzīvi 1929. gadā beidza pašnāvībā, pakaroties.<br />
Fricis, Marta un Mirdza apglabāti Liepājā, Līvas kapos.<br />
Friča Dobeļa un Mades Miksones laulībā piedzima trīs<br />
meitas (XII paaudze):<br />
• Līna Erna Dobele (Lateka) (*10.10.1921.<br />
Liepāja).<br />
• Olga Mirdza Dobele (*1.5.1923. Liepāja<br />
†22.5.1945. Kuldīgā), ziņu par laulībām un<br />
pēcnācējiem nav. Mirusi pēc difterīta operācijas.<br />
• Aleksandra Dobele (Blūma) (*6.3.1927. Liepāja).<br />
Ziņas par šīm XII paaudzes pārstāvēm ir atrodamas arī<br />
1941. gada tautas skaitīšanā, no kuras uzzinām, ka 1941.<br />
gadā ģimene dzīvoja Liepājā, teodora/Annas ielā 8/10 dz.<br />
4. Abas vecākās meitas te norādītas kā strādnieces, kā arī<br />
ir norādīts fakts, ka līdz 1938. gada 28. jūlijam ģimene<br />
dzīvoja Liepājā, Dzintaru ielā 54. pagaidām būtiskākās<br />
neskaidrības te rada kopā ar meitenēm dzīvojošā<br />
strādniece Made Dobelis (*15.8.1886. Kalvenes pagasts),<br />
kuras dzimšanas gads ļauj izteikt pieņēmumu, ka tieši<br />
tas ir bijis apstāklis Friča Dobeļa sievu dzimšanas datu<br />
sajukumam. Pēc loģikas, šai būtu jābūt visu trīs meitu<br />
mātei, taču, kā redzams no laulību dokumentiem, Fricis<br />
apprecējās ar Martu, nevis Madi.<br />
Attēls 396.<br />
Modris Dobelis un Indra Reinfelde.
Change language