Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
• Urzula Knāka (Ursula Knaak), plašāku ziņu nav.<br />
Par nākamajiem Hermaņa Jūlija Mellera pēctečiem ir<br />
pieejamas visnotaļ skopas ziņas. X paaudzes pārstāve<br />
Luīze Mellere (Kāzvurma) (Louise Moeller (Kaswurm),<br />
*10.12.1849. Margen †29.1.1923. Tilsit) 1883. gada<br />
14. decembrī Mārgenas muižā salaulājās ar Rihardu<br />
Kāzvurmu (Richard Kaswurm, *17.10.1842. Ballgarden,<br />
†19.3.1911. Tilsit), kurš līdz 1900. gadam bija muižas<br />
īpašnieks Ballgardenā, bet vēlāk – nomnieks Tilzītē,<br />
Klausiusstrase 27. Viņš miris no vecuma nespēka.<br />
Par X paaudzes pārstāvi Annu Frederiki Mariju Melleri<br />
(Anna Friederike Marie Moeller *8.4.1852. Margen<br />
†20.8.1894. Aulowonen) ir zināms tikai fakts, ka viņa<br />
vadīja sava brāļa Hermaņa Mellera saimniecību Mārgenā<br />
un mira no plaušu karsoņa, līdzās savai tobrīd slimajai<br />
māsai Marijai Mellerei. Līdz mūsdienām ir saglabājusies<br />
arī viena viņas fotogrāfija.<br />
Toties ir zināms, ka X paaudzes pārstāvis Hermanis<br />
Mellers (Hermann Moeller *22.10.1855. Margen<br />
†2.6.1898. Margen) 1890. gada 9. jūnijā mantoja sava<br />
tēva Mārgenas muižu un saimniekoja tajā. 1895. gada 31.<br />
maijā Grosskaisgirrenā (Gr.Skaisgirren) viņš apprecējās<br />
ar Annu Bērendi (Anna Behrendt, *21.6.1873. Gassen<br />
(Krs.Niederung) †21.11.1921., Tilsit.), kas bija Gassenas<br />
(Gassen) muižnieka Augusta Bērenda (August Berend)<br />
meita. Pēc Mārgenas muižas pārdošanas 1907. gadā savam<br />
brālim Paulam Bērendam (Paul Behrend), viņa pārcēlās<br />
uz Tilzīti, kur mira no vēža (viņas vīrs Hermanis mira no<br />
pneimonijas).<br />
Savukārt X paaudzes pārstāvis Luijs Mellers (Louis<br />
Moeller *24.2.1858. Margen †1.9.1936. Konigsberg)<br />
mācījās ģimnāzijā Tilzītē, bet vēlāk studēja Kēnigsbergā,<br />
kur bija aktīvs korporācijas “Littuania” biedrs (laikā<br />
no 1875. līdz 1878. gadam). Pēc tiesību zinātņu studiju<br />
pabeigšanas Kēnigsbergā, dienēja Kēnigsbergas 43.<br />
Kājnieku pulkā, bet vēlāk kļuva par asesoru Tornā<br />
(Thorn), 1888. gada 1. aprīlī – par Elbingas (Elbing)<br />
birģermeistaru, bet 1891. gada 1. aprīli viņš tika ievēlēts<br />
pilsētas valdē Ķīlē (Kiel). Pēc pensionēšanās 1919. gada<br />
1. jūlijā viņš apmetās Kēnigsbergā, Beckstrasse 23, kur<br />
1936. gadā mira no pneimonijas. 1891. gada 27. jūlijā<br />
Elbingā viņš apprecējās ar Annu Augusti Rotu (Anna<br />
Auguste Wieler, geb. Roth, *7.9.1862. Elbing †26.11.1923.<br />
Konigsberg), kas bija Elbingas viesnīcnieka Johanna Karla<br />
Ahācija Rota (Johann Carl Achatius Roth, *1.3.1832.<br />
Weidsheim (Bayern), †7.10.1886. Elbing) un viņa<br />
sievas Luīzes Augustes Veijeres (Louise Auguste Weyer,<br />
*10.7.1838. Elbing †29.6.1924. Elbing) meita un Elbingas<br />
ūdensdzirnavu īpašnieka Rūdolfa Vīlera (Rudolf Wieler)<br />
atraitne. Jāatzīmē, ka Rotu ģimenē auga vēl septiņi bērni<br />
(Arthur Roth, Margarette Roth, Tressa Roth, Carl Roth,<br />
Max Roth, Clara Roth, Hans Roth) no kuriem viens – Karls<br />
Rots (Carl Roth, *7.12.1863.) 1891. gadā emigrēja uz ASV<br />
(viņš apmetās Čikāgā), lai izvairītos no dienesta ķeizara<br />
armijā). Annas Augustes Rotas Laulībā ar Rūdolfu Vīleru<br />
piedzima (XI paaudze):<br />
• Elēna Vīlere (Ešenburga) (Elen Wieler<br />
(Eschenburg))<br />
• Osvalds Vīlers (Oswald Wieler, *12.9.1881. Elbing<br />
†17.6.1909.)<br />
Par šiem bērniem ir zināms, ka XI paaudzes pārstāvis<br />
Osvalds Vīlers (Oswald Wieler, *12.9.1881. Elbing<br />
†17.6.1909.) gāja bojā izklaides laivu brauciena laikā<br />
Mūricas (Muritz) ezerā, kur noslīka kopā ar savu draudzeni.<br />
Savukārt viņa māsa Elēna Vīlere (Ešenburga) (Elen<br />
Wieler (Eschenburg)) apprecējās ar Teodoru Ešenburgu<br />
(sr.) 107 (Theodor Eschenburg (senior), *14.3.1876. Lubeck<br />
†26.2.1968. Kiel), kurš bija senas Lībekas patriciešu<br />
ģimenes pēctecis. Dzīves laikā viņš kļuva par jūras spēku<br />
virsnieku, militāro karjeru noslēdzot kā kontradmirālis.<br />
1904. gadā viņš uz diviem gadiem devas dienēt uz Ķīnu,<br />
Quingdao 108 , tādēļ savu vecāko dēlu Teodoru Ešenburgu<br />
viņš pirmo reizi ieraudzīja, kad zēns jau bija divus gadus<br />
vecs. Ir zināms, ka I Pasaules kara laikā Teodora Ešenburga<br />
adjutants bija vēlākais Ādolfa Hitlera pēctecis Reiha<br />
vadītāja amatā, Lieladmirālis Karls Dēnics (Karl Donitz,<br />
*16.9.1891. Grunai bei Berlin †24.12.1980. Anmuhle),<br />
bet kolēģis – vēlākais Abvēra vadītājs Vilhelms Francis<br />
Kanariss (Wilhelm Franz Canaris, *1.1.1887. Aplerbeck<br />
bei Dortmund †9.4.1945. Flossenburg). Pēc 1918. gada<br />
novembra revolūcijas, 1919. gadā Ešenburgs kļuva par<br />
jaunās Veimāras republikas jūras spēku štāba priekšnieku.<br />
1924. gada 31. decembrī viņš tika iecelts kontradmirāļa<br />
pakāpē. Vēlāk ik gadus viņš sešas nedēļas pavadīja pie<br />
Attēls 153.<br />
Luijs Mellers un viņa sieva Anna Auguste Mellere (dzim. Roth) un Anna Frederike Marija Mellere.<br />
Attēls 149.<br />
Lībekas mērs Johans Georgs Ešenburgs un Ešenburgs<br />
kopā ar ķeizaru Vilhelmu II Lībekā 1913. gada 16.<br />
augustā.<br />
trimdā Nīderlandē dzīvojušā ķeizara Vilhelma II un<br />
strādāja par viņa ģenerāladjutantu.<br />
Teodora Ešenburga (seniora) māte bija Matilde Lerhe<br />
(Mathilde Lerche), bet tēvs - Johans Georgs Ešenburgs 109<br />
(Johann Georg Eschenburg, *1.4.1844. Lubeck †3.2.1936.<br />
Lubeck) bija senators un birģermeistars, kā arī Lībekas<br />
pilsētas mērs. Johana Georga Ešenburga brālis ir filologs<br />
Bernhards Ešenburgs 110 (Bernhard Eshenburg, *17.1.1843.<br />
Lubeck †5.6.1931. Lubeck), bet tēvs – Lībekas sanatorijas<br />
vadītājs un ārsts Georgs Bernhards Ešenburgs 111 (Georg<br />
Bernhard Eschenburg, *19.1.1811. Lubeck †6.2.1886.<br />
Lubeck). Elēnas Vīleres un Teodora Ešenburga laulībā<br />
piedzima (XII paaudze):<br />
• Teodors Rūdolfs Georgs Ešenburgs 112 (Theodor<br />
Rudolf Georg Eschenburg, jr., *24.10.1904. Kiel<br />
†10.7.1999. Tubingen), kurš kļuva par politiķi un<br />
Vācijas valstsvīru, kā arī pirmo politikas zinātņu<br />
doktoru Vācijā, kurš strādāja Karla Eberharda<br />
universitātē Tūbingenā.<br />
• Hans Herberts Ešenburgs (Hans Herbert<br />
Eschenburg, *16.5.1907. †16.5.1944.).<br />
• Haralds Ešenburgs (Harald Eschenburg,<br />
*12.6.1914. †?).<br />
• Adelheide Ešenburga (Kelnere/Pīlmana)<br />
(Adelheid Eschenburg (Kelner/Pillmann,<br />
*26.11.1917. †?).<br />
XII paaudzes pārstāvja Teodora Rūdolfa Georga<br />
Ešenburga (Theodor Rudolf Georg Eschenburg, jr.,<br />
Attēls 157.<br />
Korvetes kapteinis Teodors Ešenburgs (sr.) un viņa<br />
sieva, Ellena Vīlere.<br />
*24.10.1904. Kiel †10.7.1999. Tubingen) laulībā ar Ēriku<br />
Kempfi (Erica Kempf, *10.6.1908. †17.2.1976.) piedzima<br />
četras meitas (XIII paaudze):<br />
• Elēna Ešenburga (Ellen Eschenburg, *8.9.1935.<br />
†1983.)<br />
• Kristīne Ešenburga (Šrikra) (Christine<br />
Eschenburg (Schrickr), *3.10.1939.),<br />
• Ulrika Ešenburga (Ulrika Eschenburg,<br />
*27.10.1943.),<br />
• Suzanna Ešenburga (Susanna Eschenburg,<br />
*27.12.1949.).<br />
XIII paaudzes pārstāve Kristīne Ešenburga (Šrikra)<br />
(Christine Eschenburg (Schrickr), *3.10.1939.) salaulājās<br />
ar Gerhardu Šrikri (Gerhard Schrickr, *) un šajā laulībā<br />
piedzima (XIV paaudze):<br />
• Annamarija Šrikra (Annamarie Schrickr).<br />
• Sofija Šrikra (Sofia Schrickr).<br />
• Irēna Šrikra (Irene Schrickr).<br />
Teodora Rūdolfa Georga Ešenburga brālis, XII paaudzes<br />
pārstāvis Hans Herberts Ešenburgs (Hans Herbert<br />
Eschenburg, *16.5.1907. †16.5.1944.) apprecējās ar<br />
Karolu (Karola) un šajā laulībā piedzima divi bērni (XIII<br />
paaudze):<br />
• Hans Pēteris Ešenburgs (Hans Peter Eschenburg,<br />
*1.6.1936.).<br />
• Urzula Ešenburga (Ursula Eschenburg,<br />
Attēls 156.<br />
Teodors Ešenburgs jr. (*1904. †1999.) un Ešenburgu ģimenes māja Lībekā.<br />
112 113
Change language