2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Melleru dzimtas Kēnigsbergas zara nosaukums ir
saistīts ar tā “ciltstēva”, X paaudzes pārstāvja Ludviga
Gotlība Mellera (Ludwig Gottlieb Moeller, *14.3.1779.
Schoditten †1.2.1845. Konigsberg) un viņa pēcnācēju
dzīvesvietu un faktiski ir tiešā dzimtas “pamatstumbra”
turpinājums.
Ludvigs Gotlībs Mellers mācījās Kēnigsbergas Doma
skolā un 1795. gada 24. martā tika imatrikulēts
Kēnigsbergas universitātē kā teoloģijas students. Šajā
pašā gadā Šmoditenas baznīcas grāmatā viņš ir norādīts
kā krusttēvs baznīcas ērģelnieka bērnam. 1797. gada viņš
sāka strādāt kā skolotājs un 1805. gada 22. maijā kļuva par
Altštadtes klasiskās ģimnāzijas (Lateinschule) konrektoru.
1812. gadā viņš kļuva par Lobenihtas (Lobenichtschen)
skolas direktoru, un šajā amatā nostrādāja līdz 1843.
gada 1. aprīlim. Viņš ieguva Dr.phil. grādu un 1810.
gadā Kēnigsbergā sarakstīja traktātu “Abendgespräche
über Erziehung und Unterricht” (“Vakara sarunas par
izglītību”). Ir zināms, ka viņš 1810. gada 10. oktobrī
salaulājās ar Annu Regīnu Šmiti (Anna Regina Schmidt,
*16.6.1789. Zinten †23.5.1874. Konigsberg), kas bija
ādmiņa un Cintenas (Zinten) padomes locekļa Zamuēla
Šmidta (Samuel Schmidt) meita. Ir zināms, ka Ludvigs
Gotlībs mira no nieru problēmām, bet viņa sieva - no
vecuma nespēka Hāgedornu patversmē, kuras dibinātāja
bija viena no Melleru dzimtas pārstāvēm - Sofija Šarlote
Kantele (Hāgedorna). Ņemot vērā, ka par šo patversmi
pagaidām nav izdevies atrast plašāku informāciju, var
apgalvot, ka tā bija dibināta starp 1820. un 1828. gadu un
darbojās vismaz 1874. gadā. Ir zināms, ka ģimenes adrese
Kēnigsbergā bija Neuer Markt 13. Abu laulībā piedzima
pieci bērni (IX paaudze):
• Johans Augusts Eduards Mellers (Johann August
Eduard Moeller, *9.9.1812. Konigsberg †21.3.1818.
Konigsberg), mira no nervu kaites kā bērns. Kā
krustvecāki norādīti (pēc dzimtas ziņām): ierēdnis
Šmits (Amtmann Schmidt), superintendants
Veiss (Superintendent Weiss), tirgotājs Dēcs
(Negotiant Deetz), augskolas [pasniedzējs?] Mitcels
(Schulkollege Mitzel), valdības loceklis Veiss
(Regierungsrat Weiss), prorektora Grabovska sieva
(Fr.[au] Prorektor Grabowsky), mācītāja Steffena
sieva (Fr.[au] Pfarrer Steffen), mācītāja Biendarras
sieva (Fr.[au] Pfarrer Biendarra), valdības
pārstāvja Hāgedorna sieva (Fr.[au] Stadtrat
Hagedorn), Podbeļskas kundze (Fr.[au] Podbielski),
Dr.Rozenbergs (Dr. Rosenberg) un Lolhens Šmits
(Lollchen Schmidt).
• Rūdolfs Teodors Ludvigs Mellers (Rudolph
Theodor Ludwig Moeller, *10.9.1812. Konigsberg
†2.12.1885. Konigsberg). Kā krustvecāki norādīti
(pēc dzimtas ziņām): prorektors Grabovskis
(Prorecktor Grabowsky), mācītājs Steffens (Pfarrer
Steffen), tirgotājs Simpsons (Negotiant Simpson),
tirgotājs Antons Alsens (Negotiant Anton Alsen),
mācītājs Biendarra (Pfarrer Biendarra), prorektors
Ammons (Prorector Ammon), konrektors Romeike
(Conrektor Romeyke), tiesneša Šatova sieva (Fr.[au]
Justizrath Schatow), valdības ierēdņa Šmita sieva
(Fr.[au] Amtmann Schmidt), asesora Hoppes sieva
(Fr.[au] Assessor Hoppe), Polgeres jaunkundze (Frl.
[Fraulain] Polger), konsistorijas padomes locekļa
Krauzes sieva (Fr.[au] Consistorialrat Krause),
superintendanta Veisa sieva (Fr.[au] Superintendent
Weiss).
• Ludvigs Otto Jūlijs Mellers (Ludwig Otto
Julius Moeller, *7.6.1819. Konigsberg †29.8.1887.
Konigsberg). Kā krustvecāki norādīti (pēc dzimtas
ziņām): Johans Hāgedorns (Johan Hagedorn),
Johans Pfeifers no Pomedīnas (Johann Pfeiffer,
Pomedien), konrektors Huclers (Conrector Hutzler),
kandidāts Veizēmels (Candidat Weissemmel),
leitnanta Šmita kundze (Fr.[au] Lieutnant Schmidt),
valdības locekļa Veisa sieva (Fr.[au] Regierungsrat
Weiss), Šūberta kundze (Fr.[au] Schubert), Amālija
Biendarras jaunkundze (Frl.[Fraulain] Amalie
Biendarra), Berta Rībenzāmas jaunkundze (Frl.
[Fraulain] Bertha Riebensahm).
• Marija Auguste Emīlija Mellere (Marie Auguste
Emilie Moeller, *25.1.1823. Konigsberg †11.11.1908.
Konigsberg), mira no vecuma nespēka. Kā
krustvecāki norādīti (pēc dzimtas ziņām): pilsētas
valdības pārstāvis Šartovs (Stadtrath Schartow), Dr.
Legīns (Dr. Legiehn), Dr. Šteinorts (Dr. Steinorth),
mācītāja Vernera sieva (Fr.[au] Prediger Werner),
Šūberta kundze, dzim Āsa (Fr.[au] Schubert
ge.[boren] As), St. kundze (F.[rau] St.), Hāgedorna
kundze, dzim. Šerra (Fr.[au] Hagedorn geb.
Scherres).
• Berta Elīza Antonija Mellere (Bertha Elise
Antonie Moeller, *26.10.1831. Konigsberg
†26.3.1878. Konigsberg), ir zināms, ka viņa strādāja
kā skolotāja “Baltijas provincēs” (ņemot vērā to,
ka nav konkretizēts, kura “provinces” teritorija ar
to domāta, nav izslēgts, ka runa ir arī par Latvijas
teritoriju), bet mira no vēdera aizcietējuma. Kā
viņas krustvecāki ir norādīti Veisas kundze no
Zolnikas (Fr.[au] Weiss, Sollnicken), Dr.Krakova
sieva (Fr.[au] Dr. Krakow), Paulīne Šartovas
jaunkundze (Frl.[Fraulain] Pauline Schartow),
Matilde Biendarras jaunkundze (Frl.[Fraulain]
Mathilde Biendarra), Dr.Dengels (Dr. Dengel),
mācītājs Mellers (Pfarrer Moeller), students
Rībenzāms (Studiosus Riebensahm), Augusts Šmits
Attēls 1.
Kēnigsberga 1729. gadā.
(August Schmidt), brālis Rūdolfs Mellers (Rudolph
Moeller (Bruder)) un fon Pušs no Šugstenas (von
Pusch, Schugsten).
Ludviga Gotlība Mellera otrais dēls, IX paaudzes
pārstāvis Rūdolfs Teodors Ludvigs Mellers (Rudolph
Theodor Ludwig Moeller, *10.9.1812. Konigsberg
†2.12.1885. Konigsberg) studēja Kēnigsbergā un pēc studiju
pabeigšanas un Dr.phil. grāda iegūšanas 1836. gadā sāka
strādāt kā skolotājs. Kopš 1837. gada Lieldienām viņš
strādāja Lobenihtas augstākajā birģerskolā (Lobenichschten
hoheren Burgerschule), 1838. gadā – Kneiphofas ģimnāzijā,
bet 1842. gadā – Altštadtes ģimnāzijā. 1858. gadā viņš
kļuva par profesoru un no 1863. līdz 1885. gadam bija
Altštadtes ģimnāzijas direktors. Viņš ir autors vairākām
mācību grāmatām (piem., vācu-latīņu valodas tulkošanas
uzdevumu grāmata 1876. gadā), kā arī 1880. gadā sarakstīja
grāmatu par Altštadtes ģimnāzijas vēsturi, bet 1845. gadā
- grāmatu “Beitrage zur Geschichte der Volkerwanderung”
(“Tautu migrācijas vēsture”). Ir zināms ka 1841. gada 11.
oktobrī Henrietenhofā (Henriettenhof) viņš salaulājās ar
Henrietenhofas muižas īpašnieka Zigismunda Valentīnī
(Sigismund Valentini) meitu (IX paaudzes pārstāvi) un savu
māsīcu Aurēliju Francisku Florentīni Valentīnī (Aurelie
Franziska Florentine Valentini, *7.1.1820. Henriettenhof
†21.11.1873. Konigsberg). Ir zināms, ka Aurēlija mira no
diftērijas, bet viņas vīrs – no triekas. Kā ģimenes mājvietas
Kēnigsbergā ir norādītas Munchenhofplatz 9, bet vēlāk -
Sacheimerstrasse 87. Abu laulībā piedzima septiņi bērni
(X paaudze):
• Ludvigs Heinrihs Mellers (Ludwig Heinrich
Moeller, *21.6.1842. Konigsberg †5.1.1844.
Konigsberg), miris kā bērns no zobu sāpēm,
apglabāts Henrietenhofā.
• Elīza Henriete Aurēlija Mellere (Gramatcka)
(Elise Henriette Aurelie Moeller (Gramatzki)
*11.4.1844. Konigsberg †15.5.1912. Bromberg),
• Rūdolfs Gustavs Eduards Mellers (Rudolph
Gustav Eduard Moeller, *19.10.1845. Konigsberg
†16.6.1913. Konigsberg).
• Emma Marija Natālija Mellere (Lanšeite)
(Emma Marie Natalie Moeller (Lanscheit)
*27.5.1847. Konigsberg †12.9.1867. Pr.Eylau).
• Adlīne Mellere (Vilke) (Adline Moeller (Wilke),
*26.6.1848. Konigsberg †31.12.1922. Pr.Eylau).
• Grēta Mellere (Krūze) (Grete Moeller (Cruse),
*24.2.1851. Konigsberg †16.4.1927. Konigsberg).
• Ida Mellere (Ida Moeller, *3.2.1855. Konigsberg
†21.1.1856. Konigsberg), mirusi kā zīdainis,
apglabāta Henriettenhofā.
Attēli 3.
Kēnigsbergas Altštadtes ģimnāzija.
(Elise Henriette Aurelie Moeller (Gramatzki) *11.4.1844.
Konigsberg †15.5.1912. Bromberg) ir zināms, ka 1867. gada
27. septembrī viņa Kēnigsbergā salaulājās ar Aleksandru
Gramacki (Alexander Gramatzki, *13.11.1842. Jesau
†18.1.1922. Bromberg), kurš bija Sāgenas (Saagen, Krs.
Pr.Eylau) ciema padomes priekšsēdētājs (Landschaftsrat)
un līdz 1892. gadam arī Sāgenas muižas īpašnieks, bet
pēc tam – jaunpiešķiramo īpašumu pārvaldes komisijas
(Ansiedlungskommission) administrators Pozenā, bet
kopš 1908. gada – Brombergā. Ģimene līdz 1908. gadam
dzīvoja Sāgenā, bet tad pārcēlās uz Brombergu. Aleksandrs
Gramackis ir miris no triekas, bet viņa sieva – no vēža.
Savukārt par X paaudzes pārstāvi Emmu Mariju Natāliju
Melleri (Emma Marie Natalie Moeller (Lanscheit)
*27.5.1847. Konigsberg,†12.9.1867. Pr.Eylau) ir zināms, ka
viņa Kēnigsbergā apprecējās ar Pr.Eylau tirgotāju Edvīnu
Lanšeitu (Edwin Lanscheit, *1839.), kurš pēc savas sievas
nāves 1867. gadā (viņa mira dažas nedēļas pēc dzemdībām,
negadījuma rezultātā un tika apglabāta Henrietenhofā)
pārcēlās uz Melnburnu Austrālijā. Šajā laulībā piedzima
(XI paaudze):
• Helēna Natālija Lanšeite (Hāblere) (Helene
Natalie Lanscheit, (Haebler) *25.8.1867. Pr.Eylau †),
kas 1888. gada 24. septembrī Kēnigsbergā apprecējās
Attēls 4.
Rūdolfa Teodora Ludviga Mellera grāmatas “Beitrage
zur Geschichte der Volkerwanderung” pirmā lapa.
Par X paaudzes pārstāvi Elīzu Henrieti Aurēliju Melleri
124 125