2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Plašākas ziņas ir par ģimenes X paaudzes jaunākā dēla
Hugo Mellera (Hugo Moeller, *28.11.1837. Willuhnen
†24.7.1907. Konigsberg) dzīvi un pēctečiem. Ir
zināms, ka 1865. gada 22. septembrī Gumbinenā viņš
salaulājās ar Birkenfeldes muižas īpašnieka Ferdinanda
Hundsdorfera (Ferdinand Hundsdorfer) meitu Jūliju
Hundsdorferi (Julie Hundsdorfer, *16.2.1844. Birkenfeld,
†21.10.1917. Konigsberg). Laikā no 1857. līdz 1860.
gadam viņš studēja Kēnigsbergā, bet kopš 1865. gada
nomāja Mikalbūdas (Mikalbude) muižu Darkehmens
(Darkehmen, mūsdienās Ozerska (Озёрск)) novadā.
Iespējams, vācu pētījumos Mikalbūdas nosaukums ir
norādīts kļūdaini, jo šajā novadā ir atrodama Milhbūde
(Milchbude, mūsdienās – Ļesņičje (Лесничье 3 )).1870.
gadā viņš ieguva Birkenfeldes muižu Pillkallenas novadā,
ko pārdeva 1895. gadā un pārcēlās uz Kēnigsbergu, kur
nodzīvoja līdz savai nāvei 1907. gadā. Savulaik viņš
dienēja Kēnigsbergas kājnieku pulkā un kā premjerleitnats
piedalījās 1866. un 1870.-1871. gadu karos. Ir zināms,
ka Hugo miris no sirds muskuļu vājuma, bet viņa sieva
Jūlija – no asins saindēšanās. Hugo Mellera un Jūlijas
Hundsdorferas laulībā piedzima seši bērni (XI paaudze):
• Margarēta Mellere (Margarete Moeller,
*24.6.1866. Gumbinnenn † pēc 1927. Konigsberg),
• Pauls Mellers (Paul Moeller, *16.7.1867.
Mikalbude †2.12.1948. Thiergarten/Wurtt),
• Georgs Hugo Hermanis Mellers (Georg
Hugo Hermann Moeller, *13.8.1869. Mikalbude
†19.6.1952. Berlin, Fridrihshagen),
• Villijs Mellers (Willy Moeller, *15.10.1875.
Birkenfeld †5.10.1919. Goldap),
• Elza Mellere (Paula) (Else Moeller (Paul),
*24.2.1878. Birkenfeld †13.12.1966. Berlin),
• Ģertrūde Mellere (Volferte) (Gertrud Moeller
(Wolfert), *26.12.1884. Birkenfeld †1948.).
Par XI paaudzes vecāko meitu Margarētu Melleri
(Margarete Moeller, *24.6.1866. Gumbinnenn † pēc
1927. Konigsberg) ir zināms vien fakts, ka laikā no 1905.
līdz 1927. gadam viņa bija vietējās pašpārvaldes vadītāja
(Beamtin auf dem Landeshaus) un dzīvoja Bogelweide 3.
Savukārt viņas brālis, XII paaudzes pārstāvis Georgs
Hugo Hermanis Mellers (Georg Hugo Hermann Moeller,
*13.8.1869. Mikalbude †19.6.1952. Berlin, Fridrihshagen)
bija baņķieris, kurš bija precējies divas reizes – 1900.
gada 7. aprīlī Pillkallenā ar savu māsīcu (tēva Hugo
māsas Amandas meitu) Amandu Preugšas (Amanda
Preugschas, *30.8.1865. Kurschelen †4.12.1914. Berlin).
Otrās laulības tika noslēgtas 1919. gada 12. jūlijā Berlīnes
Attēls 9.
Hugo Denša (Hugo Densch) fabrikas niķela žetons, apt.
1935. gads.
Šarlottenburgā ar Dvariškenas (Dwarischken) muižas
īpašnieka Karla Šamborska (Karl Schamborzki) un viņa
sievas Vilhelmīnas Ottenbergas (Wilhelmine Ottenberg)
meitu Henrieti Doroteju Šamborsku (Henriette Dorothea
Schamborzki, *21.1.1890. Johanneschtal †?). Georgs Hugo
Hermanis mira no pneimonijas, viņa pirmā sieva Amanda
- no nieru iekaisuma. Ir zināms, ka 1967. gadā Georga
Hugo Hermaņa Mellera atraitne Henriete Doroteja dzīvoja
Berlīnē, Kantstrasse 147 un viņas laulībā ar Georgu Hugo
Hermani Melleru dzima dēls (XII paaudze):
• Hugo Dītrihs Horsts Mellers (Hugo Dietrich
Horst Moeller, *16.9.1921. Berlin Charlottenburg
†15.8.1944. France) bija students Šarlottenburgā
un II Pasaules kara laikā – kaprālis, saņēmis Dzelzs
krustu. Kopš 1944. gada 15. augusta viņš tiek
uzskatīts par bēzvēsts pazudušu Dienvidfrancijā.
X paaudzes pārstāvis Villijs Mellers 1906. gada 4. maijā
Kēnigsbergā salaulājās ar automašīnu fabrikanta Hugo
Denša (Hugo Densch) meitu Helēnu Denšu (Helene
Densch, *6.2.1877. Konigsberg †25.3.1945. Aalen Wurtt.).
Helēnai Denšai bija divas māsas – Lotte Denša (Lotte
Densch) un Emīlija Denša (Emilie Densch), kuras kļuva
par skolotājām. Zināms, ka Lotte dzīvoja Londonā.
Pagaidām nav precīzi konstatēts, taču iespējams, viens no
šīs ģimenes locekļiem ir arī admirālis Hermanis Denšs
(Hermann Densch, *15.6.1887. Konigsberg †24.8.1963,
Garmisch-Patenkirchen). Ir zināms ka fabrikanta Hugo
Denša adrese bija Jagerhof strasse 19 Kēnigsbergā. 4 Pats
Villijs bija korporācijas “Littauern” biedrs, kļuva par
ģimenes tiesību un laulību šķiršanas advokātu Goldapas
pilsētā (mūsdienās Goldap Polijas teritorijā). Villijs mira
no dizentērijas, bet viņa sieva – no kuņģa vēža. Villija
un Helēnas ģimene dzīvoja muižā “Luisental”, netālu no
Goldapas, laikā no 1919. līdz 1928. gadam – Landbergā
(Landsberg a.d. Warthe), bet vēlāk – Kēnigsbergā,
Luisenallee 46. Villija Mellera un Helēnas Denšas laulībā
piedzima meita (XI paaudze):
• Irmarde Mellere (Irmgard Moeller, *31.10.1908.
Konigsberg †3.8.1993. Frickenhausen).
XI paaudzes pārstāve Irmarde Mellere (Irmgard Moeller,
*31.10.1908. Konigsberg †3.8.1993. Frickenhausen)
studēja teoloģiju Kēnigsbergā un 1934. gada 25. maijā
Kēnigsbergas “Königin-Luisen-Kirche” salaulājās ar
mācītāju Hermani Geski (Hermann Gesk, *14.1.1907.
Bialla †6.4.1992. Frickenhausen). 1967. gadā šī ģimene
dzīvoja Vilhelmsdorfā pie Ravensburgas (Wilhelmsdorf ub.
Ravensburg), Riederhauser strasse 45, bet Geskes ģimene
1969. gadā pārcēlās uz Frickenhausen, Kr.Nurtingen, Paul
Attēls 5.
Villija Mellera un Helēnas Denšas muiža “Luisental”
netālu no Goldapas.
Gerhardt str. 5. Ir zināms, ka abu laulībā piedzima (XIII
paaudze):
• Hermanis Mihails Gesks (Hermann Michael
Gesk, *4.6.1935. Lötzen, Diakonissen-Mutterhaus),
• Elizabete Geska (Elisabeth Gesk, *11.7.1937.
Lötzen, Diakonissen-Mutterhaus)
• Gabrielle Marija Geska (Altenmillere) (Gabrielle
Maria Gesk (Altenmuller), *9.10.1939. Konigsberg),
• Monika Geska (Monika Gesk,*2.11.1947.
Klein-Ingersheim, Kr.Ludwigsburg, Baden-
Württemberg).
XIII paaudzes pārstāvis Hermanis Mihails Gesks (Hermann
Michael Gesk, *4.6.1935. Lötzen, Diakonissen-Mutterhaus)
kļuva par matemātikas un ģeogrāfijas skolotāju. Viņš
apprecējās ar pamatskolas skolotāju, baznīcas ērģelnieci
un kormeistari Utu Doroteju Grosu (Uta Dorothea
Gross, *15.12.1937. Stuttgart). Šajā laulībā piedzima (XIV
paaudze):
• Johans Mārtins Gesks (Johannes Martin Gesk,
*13.10.1961. Bodelshausen),
• Georgs Mihails Gesks (Georg Michael Gesk,
*27.5.1963. Ammerbuch Rosten),
• Tobias Albrehts Gesks (Tobias Albrecht Gesk,
*20.12.1966. Tubingen).
XIV paaudzes pārstāvis Johans Mārtins Gesks (Johannes
Martin Gesk, *13.10.1961. Bodelshausen) kļuva par
arhitektu un apprecējās ar Birgitu Andrea Gausu (Birgite
Andrea Gauss, *23.6.1965.) un šajā laulībā piedzima (XV
paaudze):
• Rubens Maksimiljāns Gesks (Ruben Maximilian
Gesk, *10.11.1994. Tubingen), kurš kļuva par
mašīnbūves inženieri.
• Jūlijs Sebastjāns Gesks (Julius Sebastian Gesk,
*12.3.1997. Tubingen), kurš studē ekonomiku.
XIV paaudzes pārstāvis Georgs Mihails Gesks (Georg
Michael Gesk, *27.5.1963. Ammerbuch Rosten) kļuva
par jurisprudences profesoru, kurš specializējies ķīniešu
tiesību jautājumos un strādā Osnabrukā Vācijā un
Taivānā. 1993. gada 14. augustā Taipejā viņš apprecējās ar
Jenu Hsianu Hanu (Jen Hsian Han, *26.7.1961. Taipei).
Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):
• Heinrihs Alberts Georgs Gesks (Heinrich Albert
Georg Gesk, *7.10.1997. Taipei);
• Emīls Rūdolfs Gesks (Emil
Rudolf Gesk, *20.8.2002. Taipei).
Pirms šīm laulībām, attiecībās ar Helgu Meijerdirku
(Helga Meyerdirks *16.1.1954.) viņš kļuva par tēvu
ārlaulībā dzimušajai meitai (XV paaudze):
• Nora Anna Meta Terēze Meijerdirka (Einholca)
(Nora Anna Meta Theresa Meyerdirks (Einholz),
*6.5.1987. Herrenberg), kas 2014. gada 6. septembrī
apprecējās ar Ralfu Einholcu (Ralf Einholz).
XIV paaudzes pārstāvis Tobias Albrehts Gesks (Tobias
Albrecht Gesk, *20.12.1966. Tubingen) strādā Štutgartes
teātrī kā gaismu mākslinieks un viņš bija precējies divas
reizes – 2006. gadā 24. februārī ar Melāniju Fēru (Melanie
Fehr, *15.7.1973.). Šī laulība tika šķirta 2007. gada 5. maijā.
Ottreiz Tobias Albrehts precējās 200X. gada 13. decembrī
ar Dafni Neidhardti (Daphne Neidhardt, *5.12.1966.).
Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):
• Benjamins Saša Merlins Gesks (Benjamin Sasha
Merlin Gesk, *10.7.2009. Leonberg)
Attēli 6. un 7.
Irmgarde Mellere (Gesk) ar savu tēvu Villiju Melleru un māti Helēnu Denšu.
70 71