30.07.2019 Views

2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

• Andris Murāns (*10.3.1982. Jelgavā), beidzis<br />

Jelgavas vidusskolu 2000. gadā. Vaļasprieks ir<br />

automašīnas. Iestājas Rīgas Tehniskajā universitātē.<br />

• Dace Murāne (*10.8.1983. Jelgavā), beigusi<br />

Jelgavas vidusskolu 2001. gadā.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Vitauts Dobelis (*2.6.1931.<br />

Gramzdas “Vecvagaros” †14.1.2009.) ir mācījās<br />

Kazdangas lauksaimniecības tehnikumā un Jelgavas<br />

Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultātē.<br />

Strādājis par pasniedzēju Jelgavas Lauksaimniecības<br />

akadēmijā, Priekuļu Lauksaimniecības tehnikumā, Rīgas<br />

Politehniskajā institūtā. Mācījies aspirantūrā Maskavas<br />

N. Baumaņa Augstākajā Tehniskajā skolā. Kopš 1968.<br />

gada strādā Rīgas Tehniskajā universitātē par lektoru.<br />

Pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas iestājas Zemessargos.<br />

Lielāko savu mūža daļu strādā Rīgas Tehniskajā<br />

universitātē par ko saņem Goda darbinieka nosaukumu.<br />

Vitauts Dobelis bija precējies četras reizes – pirmajā<br />

laulībā ar Dzidru Kalniņu (*19<strong>30</strong>. †197X.) bērnu nebija.<br />

Mācīdamies Maskavā, Vitauts iepazinās ar savu otro<br />

dzīvesbiedri Ludmilu Kosolapovu (*1931.), kura strādāja<br />

par docenti Fizikas katedrā Rīgas politehniskajā institūtā,<br />

taču ģimene izšķīrās. Trešā laulība tika noslēgta ar Birutu<br />

Rudzīti (*18.8.1932.), bet cerurtā ir civillaulība ar Intu<br />

Puhājevu (*6.11.1940.). Laulībā ar Ludmilu Kosolapovu<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Anna Dobele (*9.12.1970. Rīgā).<br />

Savukārt laulībā ar Birutu Rudzīti piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Uldis Dobelis (*16.6.1973. Rīgā), beidzis Latvijas<br />

Policijas akadēmiju.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Gunārs Dobelis (*26.9.1936.<br />

Gramzdas “Vecvagaros”) ir beidzis Aizputes pamatskolu,<br />

laikā no 1952. līdz 1956. gadam mācījās Kandavas<br />

tehnikumā, bet 1960. gadā absolveja Fizkultūras institūtu.<br />

Kursos ieguva Padomju armijas virsnieka dienesta pakāpi.<br />

No 1960. gada līdz 1969. gadam strādāja VEF par treneri.<br />

No 1969. gada – 45. vidusskolā par fizkultūras pasniedzēju.<br />

Šajā darbā un amatā nostrādā 31 gadu līdz aiziešanai<br />

pensijā 2000. gadā. Bija precējies divas reizes - ar Gunu<br />

Lapiņu (*29.12.1934.) un 1981. gadā - ar Anemariju<br />

Kālu (*24.6.1937. Rīgā), kura 1956. gadā beigusi<br />

Natālijas Draudziņas vidusskolu. Piecus gadus strādāja<br />

par pārdevēju, bet 17 gadus – rūpnīcā “Straume” par<br />

grāmatvedi. Divus gadus mācījās Pārtikas tirdzniecības<br />

tehnikumā, pēc tam iestājās Latvijas Lauksaimniecības<br />

akadēmijas Pārtikas Tehnoloģijas fakultātē, ko absolvēja<br />

1989. gadā. No 1975. gada līdz 2001. gadam strādāja<br />

sabiedriskās ēdināšanas sektorā par ēdnīcas vadītāju.<br />

Īpašumā atguvusi radinieku lauku saimniecību Zemgalē –<br />

Mežotnes pagastā, Mēmeles upes krastā. Laulībā ar Gunu<br />

Lapiņu piedzima dēls (XIV paaudze):<br />

Attēls 396.<br />

Dobeļu dzimta Miķeļa Dobeļa bērēs Gramzdas “Sīmaņos” 1970. gadā: no kreisās Žanis Dobelis, Austra<br />

Oša, Visvaldis Kalniņš, Regīna Zeļģe, Arvīds Dobelis, Juris Dobelis, Kārlis Dobelis, Elza Putna, sēd<br />

Vitauts Dobelis.<br />

• Normunds Dobelis (*31.3.1964. Rīgā).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Normunds Dobelis (*31.3.1964.<br />

Rīgā) ir pabeidzis vakara vidusskolu. Strādājis dažādās<br />

darba vietās 1987. gada 24. jūnijā apprecējās ar Diānu<br />

Pelēķi (*1965.), kura strādā akciju sabiedrības “Turība”<br />

augstākajā mācību iestādē par komandanti un šajā laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Pauls Dobelis (*6.1988 Rīgā), mācījās Rīgas 3.<br />

vidusskolā.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Andris Dobelis (*6.5.1943.<br />

Gramzdas “Vecvagaros”) ir beidzis Liepājas 5. vidusskolu.<br />

1968. gadā apprecējās ar Veltu Reinisoni (*10.10.1945.<br />

Smiltene †20.9.1990.), kura savulaik mācījās Liepājas<br />

Pedagoģiskajā institūtā. Abi iepazinās laikā, kad Andris<br />

dienēja PSRS Jūras kara flotē 4 gadus Ģimene pārcēlās uz<br />

Smilteni, kur Andris Dobelis strādāja Patērētāju biedrībā<br />

par šoferi. Pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas kādu laiku<br />

ir bezdarbnieks. Velta mirst 1986. gadā ar ļaundabīgo<br />

mazasinību – leikēmiju. Apglabāta Smiltenes kapos. Šajā<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Dace Dobele (Vērdiņa) (*5.4.1969. Smiltenē).<br />

• Didzis Dobelis (*2.2.1973. Smiltenē).<br />

XIV paaudzes pārstāve Dace Dobele (Vērdiņa) (*5.4.1969.<br />

Smiltenē) apprecējās ar celtnieku Daini Vērdiņu<br />

(*31.1.1965.) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Baiba Vērdiņa (*5.4.1990.), Mācās Smiltenes<br />

vidusskolā<br />

• Linda Vērdiņa (*18.1.1993.), Mācās Smiltenes<br />

vidusskolā<br />

XIV paaudzes pārstāvis Didzis Dobelis (*2.2.1973.<br />

Smiltenē) pabeidza 8. profesionāli tehnisko vidusskolu.<br />

Strādā meža darbos. Bija precējies divas reizes – ar frizieri<br />

Ināru (*?) un nezināmu. Katrā no laulībām piedzima<br />

viens dēls (XV paaudze):<br />

• Arturs Dobelis (*1996.)<br />

• Roberts Dobelis (*2000. Smiltene)<br />

XII paaudzes pārstāvis Konrāds Dobelis (*14.5.1899.<br />

†28.2.1984. Kalgari, Kanāda) ir dzimis “Vecvagaru” mājās<br />

un mācījies komercskolā un Liepājas reālģimnāzijā. 1919.<br />

gada 7. oktobrī iesaistījies cīņās pret Bermontu, lai atbrīvotu<br />

Liepāju, bet vēlāk cīnījies pret komunistiem Latgales<br />

frontē. 1920. gadā iestājās Liepājas valsts tehnikumā,<br />

bet pēc tā pabeigšanas 1923. gadā sāka studijas Latvijas<br />

universitātes Mehānikas fakultātē, kur kļuva par vienu no<br />

korporācijas “Philyronia” dibinātājiem (to 1924. gada 11.<br />

maijā Liepājā nodibinākja 17 LU studenti-liepājnieki).<br />

No Konrādam Dobelim veltītā nekrologa uzzinām, ka<br />

Kanādā Dobelis nonāca jau 1927. gadā. Lai arī sākotnēji<br />

te viņš ieradās kā žurnālists un uzturēšanās bija paredzēta<br />

īslaicīga, ar Kanādu ir saistīta visa turpmākā Dobeļa dzīve<br />

– te viņa vadītais būvuzņēmums veica iekšējās izdaiļošanas<br />

darbus daudzām celtnēm Albertas provincē. II Pasaules<br />

kara beigu posmā Dobeli kapteiņa pakāpē nosūtīja par<br />

tulku Sabiedroto kontrolkomisijā. Uzturēdamies Anglijā,<br />

viņš tikā sar sūtni K.Zariņu un pārrunāja latviešu bēgļu<br />

izvietošanas iespējas brīvajā pasaulē. Atgriezies Kanādā<br />

1947. gadā, Dobelis uzsāka intensīvu latviešu emigrācijas<br />

veicināšanas akciju gan valdības iestādēs Otavā, gan<br />

Albertas provincē. Šajā laikā arī kļuva par februārī<br />

Edmontā dibinātās latviešu biedrības “Imanta” pirmo<br />

priekšnieku, bet sadarbībā ar žurnālistu A.Kundratu 1948.<br />

896 897<br />

gada jūnijā nodibināja pirmo latviešu laikrakstu Kanādā<br />

“Brīvais Latvietis”. Pieaugot latviešu ieceļotāju skaitam,<br />

K.Dobelis saskatīja nepieciešamību pēc latviešu centrālās<br />

organizācijas, tādēļ 1948. gada septembrī tika nodibināta<br />

Kanādas latviešu nacionālā apvienība, par kura spirmo<br />

priekšsēdētāju ievēlēja Dobeli.<br />

Dobelis apbraukāja visas lielākās latviešu jauno emigrantu<br />

apmetnes un Edmontas stacijā personīgi sagaidīja latviešu<br />

jaunieceļotājus, palīdzot viņiem gan ar padomu, gan<br />

uzmundrinājumu. Ir ziņas, ka K.Dobelis bija vērsies pie<br />

19. pulka komandiera, pulkveža Proktora un nodibināja<br />

īpašo uzdevumu latviešu vadu. Šo vienību sākotnēji<br />

komandēja majors Sauterlands, bet Dobelis panāca, ka uz<br />

Edmontonu tika izsaukts latviešu virsnieks, kapteinis Jānis<br />

Mūzis. Kad ziņa par Dobeļa saformēto latviešu vienību<br />

nonāca līdz Otavai, pulkvedim Proktoram bija jādodas<br />

izskaidrot federālajai valdībai to, kā pēkšņi radies jauno<br />

emeigrantu vads viņa pulkā, kas nav Kanādas pilsoņi.<br />

Līdz aiziešanai pensijā Dobelis strādāja federālās valdības<br />

satiksmes resorā. Lai arī ir mutvārdu norādes, ka Konrāds<br />

Dobelis ir precējies divas reizes, sava mūža nogali viņš<br />

pavadīja vientulībā veco ļaužu mītnē Kalgari un pēc nāves<br />

pēc paša vēlēšanās apglabāts līdzās savai jau iepriekš<br />

mirušajai sievai Irēnai Hamiltonas kapsētā. Šī norāde<br />

liek apšaubīt pieņēmumu par otrās laulības eksistenci.<br />

Mūža nogalē viņa redze pasliktinājās, tādēļ viņš ierosināja<br />

izdot latviešu laikraksta audioversiju, kas domāta vecāka<br />

gadagājuma latviešiem. Konrāds Dobelis bija dziļi<br />

reliģiozs un pašaizliedzīgs kalpotājs Kanādas latviešu<br />

saimei, kurš nešaubīgi ticēja Latvijas brīvībai. Laulībā ar<br />

Irēnu Staņēviču (†pirms 1984. Hamiltona, Canada) ir<br />

dzimuši divi bērni (XIII paaudze):<br />

• Normans Dobelis (*1.5.1931. Edmonta, Canada,<br />

15.11.2010.) .<br />

• Džune Dobele (Fostere) (*1938.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Normans Dobelis (*1.5.1931.<br />

Edmonta, Canada, 15.11.2010.) kļuva par arhitektu, kurš<br />

1960. gadā saņēma trīs godalgas par dzīvojamo māju<br />

plāniem. Ir zināms, ka gadu Albertas universitātē Normanis<br />

studēja inžinierzinātnes, taču atklāja, ka arhitektūra<br />

viņam ir tuvāka, tādēļ pārgāja uz Manoitobas universitāti<br />

Vinipegā. Pēc studiju pabeigšanas 1955. gadā kļuva par<br />

galveno arhitektu (Head of Arcitectural Staff) arhitektu<br />

kompānijā “Rule and Wynn” Edmontā, kur viņa vadībā<br />

izstrādāti vairāku šīs pilsētas nozīmīgako celtņu plāni – 14<br />

stāvus augstais Milnera nams, savam laikam ļoti modernā<br />

Petrolejas celtne, “Credit Frouncier” nams. “Mutual Life”,<br />

u.c. 1959. gadā pārcēlās uz Hamiltonu, kur strādāja firmā<br />

“Prack and Prack” un bija pievērsies galvenokārt moderno<br />

dzīvojamo māju plāniem, kas īstenoti Hamiltonā, Otavā,<br />

Edmontā, un Londonā (Ontario). Arī Hamiltonas lepnie<br />

“Alma Court Appartments” ir celti pēc Dobeļa plāniem.<br />

Presē ir norādīts, ka arhitekts labprāt apmeklē latviešu<br />

sarīkojumus un interesējas par latviešu glezniecību. Viņa<br />

dzīvoklī ir gleznotāju Nullīša un Reinholda gleznas. Tāpat<br />

tiek norādīts, ka Dobelis aizraujas ar krāsu fotografēšanu.<br />

1979. gadā viņš atgriezās Kanādas rietumkrastā un<br />

apmetās Kalgari. Miris Betānijas slimnīcā pēc septiņus<br />

gadus ilgas cīņas ar Pārkinsona slimību. Nekrologā ir<br />

norādīts, ka viņš bija dzīves baudītājs, daudz ceļoja un<br />

cienīja Brodvejas mūziklus un bija pazīstams ar daudziem<br />

aktieriem. Tāpat nekrologā ir norādītas pusmāsa Leslie<br />

Willis (Ron) un pusbrāļi Rick Farrant un Terry Farrant<br />

(Marion). 1966. gadā Normanis Dobelis apprecējās ar<br />

anglieti Džoannu (Jo-Anne) un abu laulībā piedzima divi<br />

pēcnācēji (XIV paaudze):

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!