You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
mūsdenās glabājas Helsinkos, Bruņniecības namā. Lai<br />
arī Štāfenhāgena pētījums ir apjomīgs un no vēsturiskā<br />
viedokļa – unikāls (viņam bija pieejami vairāki baznīcas<br />
grāmatu oriģināli, no kuriem līdz mūsdienām nav<br />
saglabājušies), viņš savā pētījumā nav iekļāvis atsevišķus<br />
faktus, ko izdevās atrast līdz mūsdienām saglabāto Jelgavas<br />
Sv.Trīsvienības pilsētas vācu draudzes baznīcas grāmatu<br />
norakstos – jaunatrastie fakti ir iekļauti šajā pētījumā.<br />
Štāfenhāgens izvirza pieņēmumu, ka Vittes dzimta<br />
Kurzemē ir ieradusies no Ziemeļvācijas reģiona vai<br />
Austrumprūsijas. Pirmais pieņēmums tiek pamatots ar to,<br />
ka “witte” lejasvācu valodā nozīmē “balts”, kas norāda, ka<br />
dzimtas izcelsme meklējama teritorijās, kurās tika lietota<br />
šī valoda. Vācijā, Dānijā un Zviedrijā savulaik apgrozībā<br />
bija monēta “witte” jeb “witten”, bet Hamburgā, Lībekā<br />
un Lineburgā – “wittenpfenning”. Tē jāpiebilst, ka vairumā<br />
Krievijas premjerministra Sergeja Vittes biogrāfijās ir<br />
norāde, ka viņš cēlies no baltvāciešiem, kas ieceļojuši no<br />
Holandes, taču te, iespējams ir kļūda. Ar augstu varbūtības<br />
pakāpi var apgalvot, ka dzimtas saknes ir meklējamas nevis<br />
Holandē, bet gan Austrumprūsijas pilsētā “Preussisch<br />
Holland”, kas mūsdienās ir Pasłęk pilsēta Polijā. Par labu<br />
šai hipotēzei liecina arī fakts, ka brīdī, kad fon Vitte tika<br />
uzņemts Somijas bruņņiecībā (aristokrātijā) un viņam bija<br />
jāizvēlas sev jauns dzimtas vārds, godinot dzimtas vēsturi,<br />
viņš izvēlējās “von Weissenberg”, kas savukārt ir senais<br />
nosaukums Austrumprūsijas pilsētai, kas mūsdienās ir<br />
Biela Gora pilsēta Polijā. Attālums starp šīm pilsētām ir<br />
aptuveni 60 km, kas ļauj izteikt pieņēmumu par dzimtas<br />
faktisko sākotnes punktu.<br />
Saskaņā ar Štāfenhāgena veiktā pētījuma secinājumiem,<br />
nav iespējams precīzi noteikt laiku, kad Vittes dzimtas<br />
senči ieradās Kurzemē, taču domājams, tas noticis 16.<br />
gadsimtā, kad ir atrasts Kurzemē senākais dokumentos<br />
minētais Vitte. Te runa ir par 1554. gada 9. janvārī<br />
maģistra Heinriha Hālena (Heinrich Halen) Fridriham<br />
Vittem (Friedrich Witte) novēlēto zemi (2 hakenu jeb<br />
divu arklu platībā, kas atbilst aptuveni 216 ha) un krogu<br />
pie tilta pār Abavu Sabiles tuvumā. Vēlāk – 1616. gadā<br />
Sabilē dzīvo Roberts Vitte un Klauss Vitte, bet 1641. gadā<br />
– Otto Vitte, Gothards Vitte un Hanss Vitte. Liepājā Vitte<br />
ir sastopams 1654. gadā, bet vēlāk uzvārds ir atrodams<br />
Kurzemes hercoga kalpotāju vidū. Kopš 15. gadsimta<br />
Vittes ir atrodami arī Rīgā, Lielās un Mazās ģildes locekļu<br />
vidū (piemēram, 1617., 1645., 1655. gados), bet Tallinā jeb<br />
toreizējā Rēvelē Vittes ir sastopami jau 14. gadsimtā.<br />
Štāfenhāgens uzskata, ka šo Vites dzimtas atzaru<br />
savstarpējā radniecība ir visai ticama, taču par to ir jārunā<br />
hipotētiski – dokumentālu pierādījumu trīkuma dēļ.<br />
Savukārt par dokumentāli pierādāmu Vittes radniecības<br />
līniju Štāfenhāgens uzskata 17. gadsimta Jelgavā, kura jau<br />
kopš 16. gadsimta vidus kļuva par Kurzemes hercogistes<br />
nozīmīgāko pilsētu. Par vienu no tās pilsoņiem kļuva<br />
drēbnieks un pilsētas vecākais Mārtins Vitte (Martin<br />
Witte *1612. †1659. Jelgava) [dažos kristību ierakstos<br />
norādīts kā Martens] un viņa sieva Bloma (Blom), kuri<br />
atbilst Melleru dzimtas V paaudzei. Agrīnajos gados<br />
uzvārda interpretācija bija “Witt”, “Witte” un “Witten”, bet<br />
sanākie ar dzimtu saistītie ieraksti ir meklējami Jelgavas<br />
Sv.Trīsvienības Vācu (pilsētas) draudzes grāmatās. Ir<br />
zināms, ka Martins Vitte mira 1659. gadā no mēra, kas<br />
Kurzemē plosījās 1656.-1660. gados un laupīja arī vairāku<br />
Martina bērnu dzīvības. Pēc Martina Vittes nāves viņa<br />
atraitne 1662. gada trešajā svētdienā pēc Trīsvienības<br />
svētkiem salaulājās ar Jēkabu Zīveriku (Jackop Sieweriek),<br />
taču par šajā laulībā dzimušiem bērniem ziņas nav atrastas.<br />
Savukārt Martina Vittes un Blomas ģimenē piedzima (VI<br />
paaudze):<br />
• Paul Vitte (Paul Witte, *pirms 1642. †1659.<br />
Jelgava), miris mēra laikā, precīzs datums un gads<br />
nav zināms,<br />
• Martins Vitte (Martin Witten, *pirms 29.3.1644.<br />
Jelgava †1659. Jelgava), kristīts otrdienā pēc<br />
Lieldienām, kas bija 29. martā, miris mēra laikā,<br />
precīzs datums un gads nav zināms,<br />
• Doroteja Vitte (Dorothea Witten, *1646. Jelgava<br />
†), kristīta gavēņa trešajā svētdienā (Oculi Sontag),<br />
• Margarēta Vitte (Margaretha Witten *1648.<br />
Jelgava †), kristīta 22. nedēļas otrdienā pēc<br />
Trīsvienības svētkiem<br />
• Johans Vitte (Johann Witten, *9.8.1650. Jelgava<br />
†9.11.1694. Jelgava), kristīts 8. nedēļas otrdienā pēc<br />
Trīsvienības svētkiem<br />
• Marija Vitte (*1656. Jelgava †1657. Jelgava),<br />
kristīta 27. decembrī, ir piezīme – mirusi, kas<br />
ļauj izteikt pieņēmumu, ka mirusi kā zīdainis,<br />
visticamāk – arī mēra laikā, precīzs nāves datums<br />
nav zināms.<br />
VI paaudzes pārstāvis Johans Vitte (Johann Witten,<br />
*9.8.1650. Jelgava †9.11.1694. Jelgava), turpinot sava tēva<br />
arodu, kļuva par drēbnieku, 1679. gada viņš kļuva par<br />
Jelgavas pilsoni, bet 1692. gadā – par Jelgavas pilsētas<br />
vecāko. 1678. gada 10. martā Sv.Trīsvienības baznīcā viņš<br />
salaulājās ar pilsētas karognesēja Pētera Vēgnera (Peter<br />
Wegner) meitu Elizabeti Magdalēnu Vegneri (Elisabeth<br />
Magdalena Wegner). Šajā laulībā piedzima (VII paaudze):<br />
• Johans Martens Vitte (Johan Marten Witte<br />
*20.9.1680. Jelgava †ap 1680. Jelgava), krustvecāki<br />
Jo. Harderus, Joh.Hilbrandt, Joh.Vorkampf,<br />
Joachim Simonis, Regina Knickenberg, Joh. Zurlage<br />
Elbst, Diakon Ehlbst, Joh.Julius Moller Ehlsbst.<br />
Štāfenhāgena pētījumā norāde – miris drīz pēc<br />
dzimšanas, nenorādot precīzu gadu.<br />
• Pēteris Vitte (Peter Witte *11.9.1681. Jelgava<br />
†2.5.1735. Bauska), krustvecāki Peter Wegner,<br />
Herm.Hoffmann, Jost.Wilh.Muller, Joh.George<br />
Dorper, Fr. Detmer Timsohe, Fr. Joh.Vorkampsche,<br />
Semon Heidecher Ehlsbst Ana Koster.<br />
• Johans Vilhelms Vitte (Johann Wilhelm Witten,<br />
*1684. †), kristīts Fr.p.Laetare.<br />
• Jēkabs Vitte (Jakob Witten, *1686. †), kristīts<br />
pirmajās Lieldienās, krustvecāki H.Diac.Sebast.<br />
Christoff Stieler, H.Detmer v Thim, Joh. Spiecker,<br />
Hans Heinrich Betke (Mahlergesell), fr. Anna<br />
Vorkaphs, Welmnitzsche Elisab., Maria Zurlag<br />
Wittenburg.<br />
• Georgs Fridrihs Vitte (Friedrik Witten,<br />
*<strong>30</strong>.1.1688. Jelgava †11.4.1760. Valka), [kristību<br />
ierakstā norādīts tikai vārds Fridrihs] kā Georga<br />
Frīdriha krustvecāki Friedrich Wach, Herm.<br />
Schutz, Georg Richter, Fr. Hans Heinrichs, Wemer<br />
Deckersche, Fr. Borchertsche.<br />
VII paaudzes pārstāvis Pēteris Vitte (Peter Witte<br />
*11.9.1681. Jelgava †2.5.1735. Bauska) pārcēlās uz Bausku.<br />
Ir zināms, ka viņa laulībā ar Ģertrūdi Kalkhorstu (Gertrud<br />
Kalckhorst, *†) piedzima un Bauskas vācu draudzē tika<br />
kristīti (VIII paaudze):<br />
Eheliebste, Johann Wilhelm Witt, Johann Valentin<br />
Wolff Eheliebste, Jacob Dräger, Hr. Oberstl.Freundr<br />
Eheliebste, Hr. Heinrich Hoffmann.<br />
• Meita (*27.11.1720. Bauska †18.5.1722. Bauska)<br />
• Adams Kristofers Vitte (Adam Christoffer Witt,<br />
*1.11.1724. Bauska †)<br />
• Elizabete Helēna Witte (Zotgena) (Elisabeth<br />
Helend Witten (Sottgen), *13.12.1726. Bauska †)<br />
[dzimšanas ierakstā - Eva Elizabete],<br />
• Frīdrihs Vilhelms Vitte (Friedrich Wilhelm<br />
Witte, *17<strong>30</strong>. †26.2.1800.) – nav gūts dokumentāls<br />
apstiprinājums, bet ir augsta ticamība.<br />
VIII paaudzes pārstāvis Adams Kristofers Vitte<br />
(Adam Christoffer Witt, *1.11.1724. Bauska †) vēstures<br />
dokumentos ir norādīts kā Dr., kas ļauj secināt, ka viņš<br />
bija mediķis. Viņš salaulājās ar Rozīni Henrieti Mihaeli<br />
(Rosine Henriette Michaelis, *ap 1717.) un šajā ģimenē<br />
piedzima (IX paaudze):<br />
• Kristofs Humberts Frīdrihs Vilhelms Vitte<br />
(Christoph Humpert Friedrich Wilchelm Witte,<br />
*12.1782. Neugut, Vecumnieki)<br />
VIII paaudzes pārstāve Elizabete Helēna Witte<br />
(Elisabeth Helend Witten, *†), 1741. gada 2. maijā Jelgavas<br />
Sv.Trīsvienības baznīcā salaulājās ar birģeri un tirgotāju<br />
Vilhelmu Zotgenu (Wilhelm Sottgen, *†). (Burger Kauf<br />
und handelsm. Allhie mit Jfr. Elisabeth Helend Witten<br />
seel Peter Witt aus Bausk eheleibl. Tochter). Šajā laulībā<br />
piedzima vismaz viens dēls (IX paaudze):<br />
• Vilhelms Kristofers Zotgens (Wilhelm<br />
Christopher Sottgen, *<strong>30</strong>.1.1742. Jelgava †)<br />
Lai arī nav gūts dokumentāls apstiprinājums faktam, ka<br />
viens no Pētera Vittes pēctečiem ir Frīdrihs Vilhelms<br />
Vitte (Friedrich Wilhelm Witte, *17<strong>30</strong>. †1800.), veicot<br />
faktu salīdzināšanu (tostarp, zināmo faktu par Frīdriha<br />
Vilhelma Vittes brāļa - Dr. Kristofera Vittes esamību),<br />
ar augstu varbūtības pakāpi var apgalvot, ka Pēteris<br />
Vitte ir uzskatāms par tiešo priekšteci vēlākajam<br />
Krievijas premjerministram Sergejam Vittem. Saskaņā<br />
ar Vecmuižas draudzes grāmatā norādīto, Vecmuižas<br />
(Neugut) mežzinis VIII paaudzes pārstāvis Fridrihs<br />
Wilhelms Vitte (Friedrich Wilhelm Witte, *17<strong>30</strong>.<br />
†26.2.1880.) un Katrīnas Margarētes Babstas (Catarina<br />
Margaretha Babst, *1741. Rīga †1815. Tautkalne), kuri<br />
salaulājās 1777. gadā, ģimenē piedzima (IX paaudze):<br />
• Luīze Berta Vitte (Loysa Berta Witte,<br />
*24.11.1779. Vecmuiža †), krustvecāki ekonome<br />
Luīze Butlere (Loyse Buttler), mežzinis Millers<br />
no Baldones (Forster Muller aus Baldohn), Veide<br />
(Amtsm. Weyde), Dem.Fried.Preiss (dem.Fried.<br />
Preiss), Stefans Janis Stortss (Stephen Janos Stortss),<br />
mācītāja Preisa sieva (Frau Pastorin Preiss), Luīze<br />
Alb. Preiss (Loysa Alb. Preiss), Strauss jaunkundze<br />
no Droaken (Jgf. Strauss aus Droaken).<br />
• Dītrihs Karls fon Vitte (Dietrich Carl von Witte,<br />
*1780. †) [dzimšanas ieraksts nav atrasts]<br />
• Johans Frīdrihs fon Vitte (Johann Friedrich<br />
von Witte, *24.7.1782. Vecmuiža †13.9.1846.<br />
Vecumnieki), krustvecāki nomnieks Adams<br />
fon Koškuls (Adam von Kohchskull), doktors<br />
Kristofests Vilemsens (Christopher Willemsen),<br />
students Vilemsens (Willemsen), mežzinis Millers<br />
no Baldones (Forster Muller aus Baldohn), Strauss<br />
no Droaken (Strauss aus Droaken), Franča kundze<br />
• Bernhards Vitte (Bernhard Witt*23.5.1712.<br />
Bauska †), kristīts Bauskas baznīcā krustvecāki<br />
Johann Bernhard Mencke aus Mitau, Christopher<br />
Muhs aus Mitau, Engbert Petersen, Hrn. Falck<br />
<strong>30</strong>2 <strong>30</strong>3<br />
(Franz) no Rīgas, Millere (Mullerin) no Rīgas, Joh.<br />
Alb. Preiss (Joh.Alb. Preiss) Elizabete Luīze Preisa<br />
(Elisabeth Loysa Preiss).<br />
IX paaudzes pārstāvis Johans Frīdrihs fon Vitte (Johann<br />
Friedrich von Witte, *24.7.1782. Vecmuiža †13.9.1846.<br />
Vecumnieki) savu bērnu kristību ierakstos tiek norādīts<br />
kā revidents, bet publiski pieejamajos dzimtas vēstures<br />
materiālos tiek norādīts arī kā muižas nomnieks un kroņa<br />
mežniecības mežzinis Veczvārdē (Alt Schwarden), titulēts<br />
rātskungs un bruņinieks. 1808. gadā viņš salaulājās ar<br />
Aizputes revidenta un advokāta (Landgerichtsadvokat)<br />
Johana Heinriha fon Krāmera (Johann Heinrich von<br />
Cramer, *1757. Arensburg (Kuresare, Igaunija) †1833.)<br />
un Terēzes Lūcijas Bukovas (Therese Lucie von Buckow,<br />
*1758. †1812.) meitu Mariju fon Krāmeri (Maria fon<br />
Cramer, *1791. Arensburg (Kuresare, Igaunija) †1849.<br />
Alt Schwarden). Jāpiezīmē, ka Marijas Krāmeres māsa<br />
Anna Henriete Krāmere (Anna Henriette Cramer, *†.)<br />
salaulājās ar Reinholdu Teodoru Krāpišu (Reinhold<br />
Theodor Kräppisch, * †14.11.1824. Peterhof (Pēternieki)) –<br />
šīs dzimtas pārstāvji vairākkārt parādās nākamo paaudžu<br />
kristību ierakstos un likteņos. Savukārt Johans Frīdrihs<br />
fon Vitte un viņa sieva Marija fon Krāmere kļuva par<br />
vecākiem (X paaudze):<br />
• Alberts Jūlijs Vitte (Albert Julius Witte, *1808.<br />
Aizpute †5.10.1869.)<br />
• Katrīna Filipīne Elīze Vitte (Catharina Philippine<br />
Elise Witte, *29.8.1810. Taurkalne)<br />
• Aleksandrs Georgs Jūlijs Vitte (Alexander Georg<br />
Julius Witte, *21.12.1812. Taurkalne)<br />
• Jūlijs Kristofs Heinrihs Vitte (Julius Christoph<br />
Heinrich Witte, *21.10.1814. †31.5.1868. Tbilisi)<br />
• Eižens Teofils Jūlijs Vitte (Eugen Theophil Julius<br />
Witte, *10.5.1816. Neugut †19.12.1879. St.Peterburg)<br />
• Anette Matilde Adelaide Vitte (Anette Mathilde<br />
Adelaide Witte, *1818. †), kristīta Baldones draudzē<br />
1818. gada <strong>30</strong>. jūnijā, krustvecāki – Harfas kundze<br />
no Drāķiem (Harff aus Draken), Harfas kundze<br />
no Vecmuižas mežniecības (Madam Harff aus der<br />
Neugutschen Forstey) mežziņa Krappiša atraitne<br />
(Witwe Forsterin Kroppisch), mācītāja sieva,<br />
nomnieks Frejs (Amtsverwalter Frey), Šmita kungs<br />
(Herr Schmidt).<br />
• Teodors Vitte (Theodor Witte, *†10.1820.), 1 gadu<br />
vecs, no krampjiem Mercendorfas (Merzendorf)<br />
revidenta Vittes dēls miris 1820. gada oktobrī,<br />
pierakstīts Baldones baznīcā.<br />
• Frīdrihs Karls Georgs Jūlijs Vitte (*20.2.1822.<br />
Baldone †18.6.1879. Warschau),<br />
• Ēvalds Nikolaus Vilhelms Jūlijs Vitte (Evald<br />
Nikalaus Wilhelm Julius Witte, *1827. Zvārde<br />
(Striķi) †7.3.1893.),<br />
• Vilhelms Vitte (Wilhelm Witte, *10.1829. †1.1879.<br />
St.Peterburg),<br />
• Matilde Vitte (Vēbere) (Mathilda Witte (Wäber)).<br />
X paaudzes pārstāvis Alberts Jūlijs Vitte (Albert Julius<br />
Witte, *1808. Aizpute †5.10.1869.) salaulājās ar Mariju<br />
Melāniju Aleksandru Krepšu (Maria Melanie Alexandra<br />
Kroepisch, *) un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Eduards Heinrihs Georgs fon Vitte (Eduard<br />
Heinrich Georg von Witte, *11.10.1836. Aizpute<br />
†1886.),<br />
• Ernsts Teodors fon Vitte (Ernst Theodor von<br />
Witte, *2.1843. †1903.),<br />
• Alberts Jūlijs Bruno fon Vitte (Albert Julius
Change language