You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
krustvecāki Adams Dobelis, viņa sieva Marija,<br />
meita Karlīne Bērica.<br />
• Karlīna Dobele (*10.4.1868. Kratzen †21.8.1868.<br />
Kratzen), mirusi ½ gada vecumā, kristību un<br />
miršanas fakts reģistrēts Kuldīgas draudzes<br />
grāmatā. Kristīta kā Karlīna, miršanas reģistrā<br />
– Līna. Krustvecāki Līze Langmann, meita Līna<br />
Bērica.<br />
• Ieva Dobele (Eglīte) (*27.7.1869. Kratzen),<br />
krustvecāki Ad.Feldberg un Ieva Magone.<br />
• Jānis Dobelis (*15.10.1872. Kratzen †20.20.1872.<br />
Kratzen), kalpa ģimenē dzimis dēls, miris 5 dienu<br />
vecumā. Kristību ieraksts nav atrasts, miršana<br />
reģistrēta Kuldīgas draudzē.<br />
Jāņa Dobeļa un Grietas dēls, Paaudzes pārstāvis Adams<br />
Dobelis (*25.6.1865. “Sprīstiķi”) un Margrieta, kuri<br />
dzīvoja “Ārnieku” saimē, kļuva par vecākiem (paaudze):<br />
• Indriķis Dobelis (*18.5.1887. “Ārnieku” saimē),<br />
krustvecāki zemnieks Indriķsi Bulavs un viņa sieva<br />
Marija, meita Ieva Bulavs.<br />
Visticamāk, Jānis bija precējies divas reizes, jo 1895.<br />
gadā Kuldīgā, Ventspils ielā 23 dzīvoja 32 gadus vecais<br />
zemnieks, Jāņa dēls Adams Dobelis (*1863. Snēpele) un<br />
34 gadus vecā Andra meita Jūle (*1861. Kabile). Bērnu<br />
kristību ierakstos Kuldīgas baznīcā Adams Dobelis jau<br />
norādīts kā kurpnieks. Abu laulībā piedzima (paaudze):<br />
• Anna Emma Dobele (*11.1.1899. Kuldīga),<br />
krustvecāki sieva Katrīna Zāģere, cietuma uzraugs<br />
Fricis Kaija.<br />
• Jēkabs Ernsts Dobelis (*7.9.1900. Kuldīga),<br />
krustvecāki puisis Jēkabs Kaija, dārznieks Jānis<br />
Kaija, viņa sieva Ieva.<br />
Ņemot vērā, ka tautas skaitīšanā bija iespējamas +/-<br />
neprecizitātes un vienīgais Adams Dobelis ir dzimis 1865.<br />
gadā, visticamāk, te ir runa par vienu un to pašu cilvēku.<br />
Savukārt Jāņa Dobeļa un Grietas meita, Paaudzes pārstāve<br />
Ieva Dobele (*27.7.1869. Kratzen) 1890. gada 7. oktobrī<br />
Kuldīgas latviešu draudzē salaulājās ar Jāņa Eglīša un<br />
Marijas dēlu Jēkabu Eglīti (*15.11.1859.), kurš abu pirmā<br />
bērna miršanas reģistrā ir norādīts kā tirgotājs. Šajā laulībā<br />
piedzima (paaudze):<br />
• Nedzīva meita (*2.4.1892. Kuldīga †2.4.1892.<br />
Kuldīga)<br />
Ziņas par citiem šajā laulībā dzimušiem pēcnācējiem nav<br />
atrastas.<br />
* ***<br />
1848. gada 27. jūlijā Snēpeles baznīcā salaulājās mirušā<br />
dārznieka Kristapa Krauzes (†pirms 1848.) un Līzas<br />
Dobeles <strong>30</strong> gadus vecā meita Grieta Dobele (*1818.<br />
Snēpele) ar kalpa Jura Lagzdas un mirušās Annes (†pirms<br />
1848.) dēlu, “Vīgriežu” saimes <strong>30</strong> gadus veco kalpu Jāni<br />
Lagzdu (*1818. Snēpele).<br />
Iepazīstoties ar Gramzdas (Gramsten) baznīcas<br />
grāmatām, var secināt, ka Mazgramzdas muižā ir<br />
dzīvojusi kupla Dobeļu dzimta – dzimušo reģistrā šis<br />
uzvārds ir atrodams jau 1765. gadā, bet izmantojot mirušo<br />
reģistrā norādītos vecumus – pat 1716. gadā. Savukārt<br />
saskaņā ar 1811. gada 18. novembrī pabeigto Dvēseļu<br />
revīziju, Mazgramzdas muižā dzīvoja 195 cilvēki, kas ir par<br />
8 cilvēkiem vairāk, nekā iepriekšējās revīzijas laikā 1797.<br />
gadā (salīdzinājumam, 1850. gadā te dzīvo 229, 1858. gadā<br />
- 272 cilvēki, bet 1931. gadā Gramzdas pagastā jau ir 1275<br />
iedzīvotāji). Dvēseļu revīzijā ir norādītas 24 mājas, no<br />
kurām 14 mājās dzīvo un strādā Dobeļu dzimtas pārstāvji<br />
(vēlāk šis skaitlis palielienās). Pie tam – 7 no tām Dobeļi ir<br />
norādīti kā saimnieki. Diemžēl, māju nosaukumi sākotnēji<br />
nav norādīti, ēkas ir uzskaitītas ar cipariem. Dokumentos<br />
visbiežāk sastopamie muižas iedzīvotāju uzvārdi ir<br />
“Dobelis”, “Sudmalis”, “Siksna”, “Ģībietis”, “Barons”, “Veits”.<br />
Atsevišķu personvārdu atveide baznīcas grāmatas (piem.,<br />
- “Annuž”, “Māruž”) norāda uz iespējamu lībiešu ietekmi.<br />
Savukārt pēc 1920. gada zemes reformas Mazgramzdas<br />
muižai piederošie 978 ha tika sadalīti 52 vienībās, bet<br />
kungu mājā tika ierīkota Priekules mežniecība. Mūsdienās<br />
muiža ir Priekules pagasta teritorijā.<br />
Gramzdas un Mazgramzdas muižas laikā no 1560. līdz<br />
1799. gadam, līdzās citiem nozīmīgiem īpašumiem<br />
(Virgas muiža laikā no 1575. līdz 1920. gadam un Kalētu<br />
muiža laikā no 1560. līdz 1920. gadam), piederēja Fon<br />
Noldu (dažkārt saukti arī par Nollēm; von Nolde, Nolle)<br />
muižnieku dzimtai, kas cēlusies no Cīgenheinas Vācijā.<br />
15. gs. tās pārstāvji bija Livonijas ordeņa vasaļi Kurzemē.<br />
Dzimta ierakstīta Kurzemes hercogistes bruņniecības<br />
matrikulā 1620. gadā, bet 1862. gadā Krievijas impērijas<br />
Senāts atzina dzimtas tiesības uz barona titulu. Viens<br />
no konflikta iemesliem starp brāļiem Gothardu un<br />
Magnusu fon Noldēm (Gotthard von Nolde, Magnus von<br />
Nolde) un hercogu Vilhelmu bija tas, ka hercogs neatzina<br />
Noldu īpašuma tiesības attiecībā uz Kalētu muižu. Bez<br />
jau pieminētajām muižām, mūsdienu Latvijas teritorijā<br />
dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Vārves<br />
(Warwen, 1505-1672); Aizputes, Jaunauces (1681-1713),<br />
Stukmaņu, (1560–1799) un Virgas (Virginahlen,<br />
1575–1920) muižas.<br />
No zināmākajiem šīs dzimtas pārstāvjiem ir minami:<br />
Kurzemes bruņniecības vadītājs (Ritterschaftshauptmann,<br />
1601.-1610.) Johans fon Nolde (Johann von Nolde, *1568.<br />
†1610.) Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas apceļotājs,<br />
pētnieks barons Eduards fon Nolde (Baron Eduard von<br />
Nolde, *1849. †1895.), jūras virsnieks, polārpētnieks<br />
barons Boriss fon Nolde (Борис Александрович фон<br />
Нольде, *1885. †1936.); diplomāts, jurists un vēsturnieks<br />
barons Boriss fon Nolde (Борис Эммануилович фон<br />
Нольде, *1876. †1948.) un gleznotājs Leonīds fon Nolde<br />
(Leonid von Nolde, *1899. †1962.). Iekškrievijā 1848.<br />
gadā izveidojās dzimtas atzars ar dubultuzvārdu: fon<br />
Noldes-Starčenko.<br />
PĀRĒJĀ DOBEĻU DZIMTA<br />
DOBELIS-<br />
Latviešu Konversācijas vārdnīcā ir norādīts, ka līdzās<br />
“Saulītēnu” mājām atrodas vēsturiskas kapenes (Pils<br />
792 793<br />
purvs), bet pie “Vecvagaru” mājām atrodas 3 metrus augsts<br />
pilskalns. Pati Mazgramzdas muiža savulaik piederēja<br />
fon Korfu dzimtai, bet pēc agrārreformas muižas mājā<br />
apmetās virsmežzinis Klēvers no Kalētu pagasta, kurš<br />
brīvvalsts sākumā bija Mežu departamenta direktors,<br />
vēlāk – Priekules virsmežzinis. Viņš bija precējies ar kādu<br />
vācieti, kurai piederēja pusmuiža (tagadējā saimniecība<br />
“Ozolbunči”) blakus Mazgramzdai ar lielu zemes platību.<br />
Ar veiklām kombinācijām un sakariem Rīgā viņš bija<br />
ieguvis savā īpašumā Mazgramzdas muižas centru. Tas bija<br />
skaistā Apšes upītes krastā. Viņš bija viens no Gramzdas<br />
bagātākajiem cilvēkiem un allaž sabiedrības centrā.<br />
Jāatzīmē, ka salīdzinot Gramzdas baznīcas mirušo un<br />
dzimušo reģistrus, ir konstatēts, ka daudzi mirušo reģistrā<br />
norādītie, atbilstoši miršanas brīdī norādītajam vecumam,<br />
nav atrodami dzimušo reģistros. Tas izskaidrojams ar to,<br />
ka pirmkārt, nav saglabājušās visu gadu baznīcas grāmatas,<br />
bet otrkārt – ar iespējamu neprecizitāti vecuma norādēs.<br />
Jāpiezīmē, ka ziņas par dažu dzimtas pārstāvju laulībām ir<br />
atrodamas arī Grobiņas apriņķa Ciānas baptistu draudzes<br />
baznīcas grāmatā, Priekules baptistu draudzes grāmatā,<br />
kā arī Liepājas baptistu draudzes grāmatā. Ziņas par<br />
Dobeļu dzimtu ir atrodamas arī Priekules, Mežmuižas<br />
(tag. Augstkalnes baznīca), Asītes un Priekules, Embūtes,<br />
Bārtas, Sniķeres, Liepājas Sv.Annas un Jaunliepājas<br />
baznīcas draudzes grāmatās – no tām ir iespēja visnotaļ<br />
precīzi rekonstruēt Dobeļu dzimtas galvenos mirgācijas<br />
virzienus.<br />
Attiecībā uz dzimtas saikni ar baptistiem ir jānorāda,<br />
ka Gramzdas baptistu draudze bija viena no pirmajām<br />
baptistu draudzēm Latvijā, kas izveidojās 1868. gadā<br />
(pirmās draudzes tika dibinātas pēc 1861. gada 22.<br />
septembra Liepājā, kur bija uz dzīvi apmetušies vairāki<br />
Mēmeles vācu baptistu draudzes locekļi. Jau gadu pēc<br />
draudzes izveidošanās Gramzdā, tajā darbojās 92 draudzes<br />
locekļi. Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka 1860. gadu vidū, kad<br />
K.Valdemārs iepirka zemi Novgorodas guberņā, lai radītu<br />
labākas dzīves iespēju apmēram 600 latviešu ģimenēm,<br />
turp devās liela pārceļotāju grupa arī no Gramzdas<br />
baptistiem. Nav izslēgts, ka šo izceļotāju vidū bija arī 1862.<br />
gada 7. oktobrī vēl Gramzdas luterāņu draudzē laulātie<br />
Made Dobele un viņas vīrs Bricis Zviedrs [Seveeders], vai<br />
vismaz viņu ģimenes tuvi pārstāvji, uz ko norāda baptistu<br />
mācītāja J.Skujas-Dingšes 1869. gada 22. jūlijā rakstītā<br />
vēstule Mēmeles draudzes mācītājam F.Nīmetcam, kurā<br />
viņš norāda: “No mūsus puses, no Gramzdas staciones<br />
25 draudzes locekļi tai 15. martā šī gada aizgāja uz tālu<br />
Krievzemi Simbirskas gubernijā, Lielberenckas muižā uz<br />
dzīvi par Arentniekiem, viņi ir 250 jūdzes tālu no mums<br />
un viņi lūdz sevim draudzes vadītāju. Kad no mūsu vidus<br />
neviens neatgadījās, kas tur ietu, tad viņi no sava pulciņa<br />
ir izvēlējuši vienu brāli, kas saukts top Jenkus Zvieders<br />
[Zviedrs] par draudzes vadītāju.” Ir saglabājušās arī<br />
rakstiskas liecības par pirmo baptistu pulcēšanās vietu<br />
Gramzdā – tā bija “Grāvenieku” māja un pirmo sapulci<br />
noturēja Lapiņš Ģībietis (*1850. †19<strong>30</strong>.), Griģis Iņķis<br />
un Valts Jaunģelzis. “(..) “Gravenieku” māju saimnieks<br />
esot bijis Ģībietim rada. Ātri vien izplatījusies ziņa, ka
Change language