You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
OSKARS VILHELMS BERTELS<br />
(BERTELS – GRAVE – HEINTZ – ZHEMCHUZHNIKOV – USPENSKY – MURASHKO – KUKOLNIKOV<br />
– STEPANOV – CETKOVSKY – FJODOROV – MELIHOV – USOLTCHEW – ODINCOW – BORISOW –<br />
KARPIN)<br />
Arhitekta Heinriha Dihta un Annas Šarlotes<br />
Dorotejas Melleres mazdēls (XI paaudze) Oskars<br />
Vilhelms Bertels 261 (krievu valodā dēvēts arī par<br />
Ostapu Andrejeviču - Остап Андреевич Бертельс vai<br />
Оскар-Вильгельм Андреевич Бертельс, *24.10.1844.<br />
Витебск †23.5.1919.) bija viens no Krievijas Impērijas<br />
augstākajām militārpersonām, kura darbības lauks tiešā<br />
veidā skāra arī Latvijas teritoriju un kurš ne tikai strādāja,<br />
bet arī dzīvoja Rīgā un Jūrmalā. Laikā no 1907. gada 14.<br />
aprīļa līdz 1908. gada 26. aprīlim viņš pildīja Baltijas<br />
ģenerālgubernātora pienākumus. Saskaņā ar dažādos<br />
avotos pieejamo informāciju, Rīgā ģimene dzīvoja kopš<br />
1902. gada.<br />
Pretstatā saviem radiniekiem un senčiem, kuri<br />
lielākoties izvēlējās ar inženierzinātnēm un arhitektūru<br />
saistītas profesijas, Oskars Vilhelms Bertels izvēlējās<br />
militārpersonas karjeru. 1867. gadā viņš absolvēja<br />
Sanktpēterburgas Imperatora universitātes kadetu<br />
korpusu, bet 1869. gadā, absolvējot Konstantinovas<br />
2. Kara skolu, leitnanta pakāpē viņš tika nosūtīts uz<br />
Izmailovas kājnieku leibgvardes pulku. 1867. gadā viņš<br />
absolvēja Nikolaja ģenerālštāba akadēmiju (1. pakāpe).<br />
Viņa dienesta gaitas hronoloģija ir šāda:<br />
• 1867. gada 1. septembrī uzsāka dienestu,<br />
• 1869. gada 12. jūlijā kļuva par leitnantu,<br />
• 1874. gada <strong>30</strong>. augustā – Kājnieku gvardes<br />
virsleitnants,<br />
• 1876. gada 1. aprīlī – Kājnieku gvardes štāba<br />
kapteinis,<br />
• 1877. gada 15. februārī pārdēvēts par Ģenerālštāba<br />
kapteini,<br />
• 1879. gada 1. aprīlī paaugstināts par apakšpulkvedi,<br />
• 1882. gada 28. martā paaugstināts par pulkvedi,<br />
• 1897. gada 29. martā paaugstināts par<br />
ģenerālmajoru,<br />
• 1904. gada 28. martā paaugstināts par<br />
ģenerālleitnantu.<br />
Ir saglabājušās ziņas arī par viņa dienesta vietām un<br />
pienākumiem. Laikā no 1869. gada 12. jūlija līdz 1877.<br />
gada 15. februārim viņš bija nozīmēts Izmailovas pulka<br />
Leibgvardē. 1873.-1876. gados mācījās ģenerālštāba<br />
Nikolaja akadēmijā. Pēc šo mācību pabeigšanas 1876.<br />
gadā nozīmēts Ģenerālštāba Pāžu korpusā, bet 1877.<br />
gada 12. februārī pārcelts uz Ģenerālštābu. 1877.<br />
gadā (no 15. februāra līdz 7. martam) bija uzdevumu<br />
oberoficieris Harkovas kara apagabalā, bet no 7. marta<br />
līdz 17. novembrim – īpašo uzdevumu oberoficieris 2.<br />
Armijas korpusa štābā. Laikā no 1877. gada 17. novembra<br />
līdz 1880. gada 28. aprīlim bija atbildīgs par armijas<br />
vienību pārvietošanos pa Sanktpēterburgas-Varšavas<br />
dzelzceļu (posmā līdz Daugavpilij) un Baltijas dzelzceļu<br />
(visticamāk – domāts Rīgas un Liepājas dzelzeļš) un pa<br />
Baltijas jūru un bija pakļauts Pēterburgas Kara apgabala<br />
pavēniecībai (ir ziņas, ka šajā laikā viņš rezidēja Rīgā<br />
un Daugavpilī). 1878. gadā nosūtīts uz Rušukas armijas<br />
štābu (Рущукского отряда действующей армии), 1880.<br />
gada 28. aprīlī kļuva par jaunāko lietvedi Galvenā štāba<br />
Kara-zinātniskās komitejas kancelejā militārajā misijā<br />
Bernē (Šveicē), kur šajā amatā strādāja līdz 1884. gada<br />
20. septembrim, kad tika paaugstināts par vecāko lietvedi<br />
(pildīja šos pienākumus līdz 1886. gada 1. janvārim).<br />
1882. gadā viņš kļuva par cietokšņu pārvaldes nolikuma<br />
izstrādes komisijas locekli, kā arī strādāja komisijā, kuras<br />
uzdevums bija izstrādāt nolikumu par pasta baložu<br />
izmantošanu gaisa satiksmē kara nolūkos, izpildīja<br />
Pavlovas pulka Leibgvardes komandiera pienākumus<br />
(laikā no 1884. gada 10. septembra līdz 1885. gada 12.<br />
septembrim). Laikā no 1886. gada 1. janvāra līdz 1891.<br />
gada 20. maijam viņš bija militārais aģents Bernē, bet laikā<br />
no <strong>30</strong>. maija līdz 1. jūlijam – 9. Kavalērijas divīzijas štāba<br />
priekšnieks.<br />
1891. gada 1. jūlijā viņš kļuva par 26. Kājnieku divīzijas<br />
Štāba priekšnieku, bet 1892. gada 25. septembrī – par<br />
85. Vīborgas kājnieku pulka komandieri un pildīja šos<br />
pienākumus līdz 1897. gada 29. martam, kad tika nozīmēts<br />
par Harkovas kara apgabala kara hospitāļa priekšnieku un<br />
10. Armijas korpusa Štāba priekšnieku.<br />
1899. gada 20. novembrī viņš kļuva par 4. Armijas<br />
korpusa Štāba priekšnieku, bet 1904. gada 7. martā<br />
– par 36. Kājnieku divīzijas priekšnieku. 1906. gada<br />
11.decembrī kļuva par 20. Armijas korpusa komandieri<br />
Attēls 336.<br />
Oskars Vilhelms Bertels.<br />
[Rīgā], kas atbilda vicegubernatora statusam un šos<br />
pienākumus pildīja līdz savai demobilizācijai 1908. gada<br />
3. septembrī. 262 Pēc demobilizēšanās viņam tika piešķirta<br />
pensija 2145 rubļi gadā ar piemaksu 250 rubļi gadā.<br />
Domājams, pēc demobilizēšanās viņš pilnībā pārcēlās<br />
uz Rīgu vai Jūrmalu, par ko liecina ģimenes fotogrāfijas<br />
un 1911. gada <strong>30</strong>. septembrī pie Rīgas notāra apliecinātā<br />
dienesta gaitas kopija un citi dokumenti.<br />
Saņēmis vairākus apbalvojumus, tostarp – Sv.Vladimira<br />
4. šķiras ordeni 1880. gadā, Sv.Staņislava 2. šķiras ordeni<br />
1886. gadā, Sv. Annas 2. šķiras ordeni 1889. gadā,<br />
Sv.Vladimira 3. šķiras ordeni 1894. gadā, Sv.Staņislava<br />
1. šķiras ordeni 1901. gadā. 263 Ir piešķirts arī Sv. Annas<br />
1. šķiras ordenis, Francijas goda Leģiona ordenis, u.c.<br />
apbalvojumi. Piedalījies militārās statistikas darbu izstrādē<br />
Kara-zinātniskajā komitejā. 264 Ir zināms, ka viņš bija<br />
pareizticīgais, piedalījies Turcijas-Serbijas 1876. gada karā<br />
(smagi ievainots Aleksiancē), kā arī Krievu-turku karā<br />
(1877.-1878.) un Krievijas-Japānas karā (1904.-1905.).<br />
Oskars Vilhelms Bertels 1884. vai 1885. gadā, domājams,<br />
Sanktpēterburgā, bija precējies ar ceļu būves inženiera un<br />
kamerkunga (Kamerherr) Apolona Grāves 265 (Аполлон<br />
Гравe, *10.12.1820. Elatma, Rjazansky krai †8.10.1891.<br />
Sanktpetersburg) un Jekaterinas Ikoņņikovas (Екатерина<br />
Иконникова, *? †1914.) meitu Olgu Grāvi (Ольга<br />
Гравe, *1865. †19<strong>30</strong>.). Apolons Grāve 1842. gada 9.<br />
jūnijā absolvēja Ceļu būves inženieru institūtu, kļuva par<br />
praporščiku (1840. gada 24. jūnijā), podporučiku (1841.<br />
gadā) un poručiku (1842. gadā), kā arī galma padomnieku<br />
(1885. gadā), kolēģijas padomnieku (1887. gadā), pildot<br />
arī Ivanovas meiteņu skolas Sanktpēterburgā aizbildņu<br />
padomes locekļa pienākumus. 1889. gadā viņš kļuva par<br />
Valsts padomnieku, tika apbalvots ar Sv.Annas 2. šķiras<br />
ordeņi un kļuva par Viņa Imperātoriskās augstības galma<br />
kamerdīneri (kamerkungu). Grāve bija arī Elatomskas<br />
novada tiesas goda miertiesnesis, kā arī liels zemju<br />
īpašnieks. Viņa brālēns ir 19.gadsimta krievu dzejnieks<br />
226 227<br />
Attēls 337.<br />
Oskars Vilhelms Bertels (sēž centrā) ar saviem armijas biedriem (pirmais pa labi no mācītāja, ādas krēslā).<br />
Leonīds Grigorjevičs Grāve (Леонид Григорьевич Гравe).<br />
1976. gadā Starptautiskā astrnonomu savienība par godu<br />
diviem Grāves brāļu dēliem – matemātiķim Dmitrijam<br />
Aleksandrovičam Grāve (Дмитрий Александрович<br />
Гравe, *25.8.1863. Кириловo †19.12.1939. Kiev) un<br />
raķešu zinātniekam Ivanam Platonovičam Grāve (Иван<br />
Платонович Grave, *13.11.1874. Казань †3.5.1960.<br />
Москва) vienu no Mēness neredzamās puses krāteriem<br />
nosauca Grāves vārdā. Savā guberņā par privātiem<br />
līdzekļiem Grāve dibināja aptuveni 100 skolas vietējiem<br />
zemniekiem, bet Tambovas guberņas ģimnāzijas<br />
iekārtošanai viņš atvēlēja 35000 rubļu no privātiem<br />
līdzekļiem. Līdzīgu ģimnāziju (vienlaikus, ierīkojot pilsētā<br />
telegrāfu), viņš atvēra savā dzimtajā Elatmes pilsētā. Pēc<br />
1890. gada neražas un tam sekojošā bada, daudz palīdzēja<br />
savas apkaimes zemniekiem, neļaujot viņiem nomirt<br />
badā. Apglabāts Volhovas kapsētā Sanktpēterburgā.<br />
Attēli 338, 339.<br />
Oskars Vilhelms Bertels un viņa sieve Olga Grāve<br />
mūža nogalē.
Change language