You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
• Vilnis Gūža (*<strong>30</strong>.7.1932. Liepāja).<br />
X paaudzes pārstāve Alvīne Gūža (Gertnere) bija<br />
laulājusies ar Edvardu Gertneru, kurš II Pasauales kara<br />
laikā bija sadarbojies ar vācu armiju, par ko pēc kara<br />
tika arestēts. Pēc atbrīvošanas no aresta viņš kļuva par<br />
mežabrāli – slēpās mežos un sava brāļa Alberta Gernera<br />
saimniecībā “Kūlupi”, cerot sagaidīt angļu un amerikāņu<br />
armiju, kas palīdzētu atbrīvot Latviju no sarkanarmiešiem.<br />
Pēc divu gadu slēpšanās viņš tika notverts un notiesāts uz<br />
25 gadiem. Abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Valdis Gertners (*ap 1934.)<br />
• Jānis Gertners (*ap 1937.)<br />
• Alberts Gertners (*ap 1940.)<br />
Ģimene bēgļu gaitas pavadīja Vecpils pagasta “Rasūtu”<br />
mājās.<br />
X paaudzes pārstāve Elizabete Gūža (Jostiņa) (mirusi 20<br />
gadu vecumā †), bija precējusies ar Jēkabu Jostiņu, plašāku<br />
ziņu nav. Abu laulībā piedzima dēls (XI paaudze):<br />
• Alfrēds Jostiņš (ap *1940.), pēc vecāku nāves<br />
aizgāja uz jūrskolu, tālāku ziņu mav.<br />
Spriežot pēc Herberta Gūžas atmiņu stāsta, Jēkabam<br />
Jostiņam bija brālis Žanis Jostiņš, kurš bija precējies ar<br />
Elvīru. Abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Alfrēds Jostiņš<br />
• Jānis Jostiņš<br />
Rūta Judvaite Alfrēdu norādīja kā Elizabetes dēlu – vai<br />
abiem brāļiem bija dēli ar vienādiem vārdiem?<br />
IX paaudzes pārstāve<br />
IX paaudzes pārstāve<br />
IX paaudzes pārstāve<br />
IX paaudzes pārstāve Emīlija Gūža bija precējusies<br />
ar Ģirtu Ķeri Karzonu (*12.1852. †pirms 1937.). Par<br />
Ģirtu Ķeri Karzonu ir atrodama norāde 1937. gada 6.<br />
februāra laikrakstā “Valdības vēstenesi” par to, ka Liepājas<br />
apgabaltiesa, saskaņā ar š. g. 18. janvāra lēmumu, uzaicina<br />
1915. gada 2. jūlijā Ģirta Ķeres-Karzona mantiniekus,<br />
kreditorus, legātārus, fideikomisārus un visas citas<br />
personas, kam būtu kādas tiesības vai prasības uz atstāto<br />
mantojumu, pieteikt tādas tie sības un prasības tiesai 3<br />
mēnešu laikā pēc šī sludinājuma ievietošanas “Valdības<br />
Vēstnesī”. Laikā nepieteiktās tiesības un prasības atzīs par<br />
zaudētām uz visiem laikiem. Liepājā, 1937. g. <strong>30</strong>. janvārī.<br />
Nav precīzu ziņu, kad dzimtas uzvārdam “Karzons” ir<br />
pievienojies papilduzvārds “Ķeris”, taču viena no dzimtas<br />
leģendām vēsta, ka “Ķeris” ir pielikums, ko pirms uzvārda<br />
ir pievienojis barons. Abu laulībā piedzima (X paaudze):<br />
• Līne Ķere-Karzone (*†) , nomira jauna,<br />
neprecēta, bērnībā traumas rezultātā ieguva<br />
muguras deformāciju (kupriti),<br />
• Ernests Ķeris-Karzons (*†)<br />
• Žanis Ķeris-Karzons (*12.3.1891. “Klabes” mājās<br />
†15.10.1976.)<br />
X paaudzes pārstāvis Ernests Ķeris-Karzons (*†) bija<br />
precējies, un viņa laulībā piedzima dēls (XI paaudze):<br />
• Ādolfs Ķeris-Karzons (*6.4.1911. Vaiņodes<br />
pagasts †pēc 1941.)<br />
• Malvīne Ķeris-Karzons (*†)<br />
XI paaudzes pārstāvis Ādolfs Ķeris-Karzons (*6.4.1911.<br />
Vaiņodes pagasts †pēc 1941.) bija precējies ar Ernesta Bražes<br />
(*15.8.1891. Priekule †pēc 1941.) un Līzas Bražes (*1875.<br />
†pēc 1941.) meitu Zelmu Braži (*12.8.1916. Vaiņodes<br />
pagasts †pēc 1941.) un tāpat kā līgavas ģimene, piederēja<br />
baptistu draudzei. Bražu ģimene uz “Sālavu” mājām<br />
pārcēlās 1926. gada 23. aprīlī, bet Ādolfs Ķeris-Karzons<br />
– 1937. gada 25. maijā, kas varētu būt viņa kāzu datums.<br />
Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Leonīds Ķeris-Karzons (*<strong>30</strong>.10.1938. Priekule<br />
†Vaiņodē), sieva (*†) ,<br />
XI paaudzes pārstāve Malvīne Ķeris-Karzons (*†) bija<br />
precējusies un viņas laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Meita<br />
• Meita<br />
• Dēls<br />
EMĪLIJAS GŪŽAS LĪNIJA<br />
GŪŽA-<br />
X paaudzes pārstāvis Žanis Ķeris-Karzons (*12.3.1891.<br />
“Klabes” mājās †15.10.1976.) apguva kurpnieka arodu,<br />
bija precējies ar savu māsīcu, Matīsa Karzona meitu<br />
Olgu Karzoni (*16.7.1898. Asītes pagasts †7.8.1969.),<br />
1940. gadā norādīts kā dzīvojošs Asītes “Jermušos”, no<br />
kurienes arī 1949. gada 25. martā tika deportēts kopā ar<br />
ģimeni (represēto lieta Nr. 8407). “Jermušu” saimniecība<br />
bija 40,5 ha plaša, tajā bija 4 zirgi, 14 govis, 11 cūkas kā<br />
arī tika algoti divi pilna laika strādnieki. Brīvvalsts laika<br />
periodikā ir minēts, ka Žanim Kerzonam 1932. gada<br />
janvārī ir nodegusi pirts. Olga Karzone ieguva 3 klašu<br />
izglītību Asītes skolā. Uz “Jermušu” mājām Olga pārcēlās<br />
1921. gadā, taču vienā no represēto anketas dokumentiem<br />
ir minēts, ka viņa ir dzimusi “Jermušos”. No dokumenta,<br />
ko parakstījusi Olga Ķere, var izdarīt secinājumus, ka<br />
viņa dzimusi 1898. gada 16. jūlijā “Jermušu” mājās, kur<br />
dzīvoja līdz 16 gadu vecumam. Tad Olga pārcēlās uz<br />
Rīgu, kur dzīvoja un strādāja pusotru gadu. Sākoties<br />
I Pasaules karam tikusi pārvietota uz Sibīriju, kur<br />
iepazinusies apprecējās ar savu brālēnu Žani Ķeiri. 1921.<br />
gadā abi atgriezušies Latvijā un kopš 1923. gada 12.<br />
marta saimniekoja “Jermušos”. Pati Olga represēto lietas<br />
dokumentos norādīja, ka viņai ir četri dēli un divas meitas,<br />
kā arī māsa, kas dzīvoja Mazgramzdas “Vecģībiešos”. Visi<br />
bija baptisti, Priekules baptistu draudzes locekļi. Ir zināms,<br />
ka Žanis Ķeris Karzons I Pasaules kara laikā dienēja un<br />
1918. gadā atradās Biļskā Žaņa Ķeres un Olgas Karzones<br />
laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Rūdolfs Ķeris Karzons (*1918. Krievija, Biļska<br />
†1921. Krievija, Biļska)<br />
• Matīss Ķeris (*21.9.1921. [*1.10.1921.] Biļska,<br />
Krievija †1949. Eslingenā Vācijā), baptists, II<br />
Pasaules kara laikā dienējis vācu armijā. Pēc<br />
kara strādāja noliktavā. Vācijā esot precējies ar<br />
jelgavnieci, kurai bija dēls, bet visticamāk tas nav<br />
Matīsa dēls. Iespējams, pēc Matīsa nāves viņa<br />
izceļojusi uz Austrāliju<br />
• Teofils Ķeris (*7.4.1923. [8.4.] †7.2013.) – 1954.<br />
gadā raksta lūgumu atļaut vecākiem un māsai<br />
Annai atgriezties pie viņa ir dēls Tālivaldis Ķeris<br />
precējies ar Ritu un Lilita Gulbe<br />
• Anna Ķere-Karzons (*27.5.1924. “Jermuši”<br />
†<strong>30</strong>.12.2013.) represiju laikā Sibīrijā slimoja ar garīga<br />
rakstura slimību un nespēja pati par sevi rūpēties,<br />
represēta kopā ar vecākiem. Pēc atgriešanās dzīvoja<br />
Vaiņodē, Raiņa ielā 56-9. Neprecēta, bez bērniem.<br />
Krievijā strādāja sovhozā, bet Vaiņodē – Vaiņodes<br />
sanatorijas virtuvē, bet vēlāk – internātskolā.<br />
• Valfrids Ķeris (*12.10.1927. [27.10.] †20XX),<br />
• Monvids Ķeris-Karzons (*3.5.1931. †5.11.2016.),<br />
• Vizma Gunta Ķere-Karzone (Grīnberga)<br />
(*16.9.1938. Asīte, Priekule).<br />
818 819<br />
Jāpiezīmē, ka 1941. gada tautas skaitīšanas kartītēs uzvārds<br />
“Karzons” ir norādīts iekavās, kā pamatuzvārdu norādot<br />
“Ķeris”.
Change language