You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
(Carl Alexander Friedrich Jensch, *18.1.1831. Konigsberg<br />
†2.11.1895. Hannover) 1863. gada 27. novembrī<br />
Kēnigsbergā salaulājās ar Emmu Idu Helēni Bigorku<br />
(Emma Ida Helene Bigorck, *5.8.1842. Konigsberg,<br />
†19.10.1885. Konigsberg) un šajā laulībā piedzima (XI<br />
paaudze):<br />
• Berta Matilde Helēna Jenša (Hārlande) (Bertha<br />
Mathilde Helene Jensch (Haarland), *29.9.1869.<br />
Kassel, †23.5.1950. Naumburg (Saale)) 1894.<br />
gada 29. oktobrī salaulājās ar Eduarda Hārlanda<br />
(Eduard Haarland) un Annas fon Mihalkovskas<br />
(Anna von Michalkowska) dēlu Heinrihu Eduardu<br />
Maksi Hārlandu (Heinrich Eduard Max Haarland,<br />
*15.9.1864. †25.10.1918. Berlin), par pēcnācējiem<br />
ziņu nav.<br />
• Hermanis Fricis Jenšs (Hermann Fritz Jensch,<br />
*<strong>30</strong>.4.1879. Hannover †5.3.1945. Hamburg).<br />
XI paaudzes pārstāvis Hermanis Fricis Jenšs (Hermann<br />
Fritz Jensch, *<strong>30</strong>.4.1879. Hannover †5.3.1945. Hamburg)<br />
1910. gada <strong>30</strong>. aprīlī Hannoverē salaulājās ar Frīdriha<br />
Augusta Vilhelma Teodora Makensena (Friedrich August<br />
Wilhelm Theodor Mackensen, *14.2.1846. Diemarden,<br />
Gottingen, †<strong>30</strong>.1.1918. Hannover) un viņa sievas Annas<br />
Līnas Ernestīnes Šafleres (Anna Lina Ernestine Schaeffler<br />
*24.2.1854. Tangerhutte, †5.12.1945. Barsinghausen,<br />
Hannover) meitu Adelheidi Bertu Annu Makenseni<br />
(Adelheid Bertha Anna Mackensen, *12.3.1891. Hannover,<br />
†5.4.1945. Hamburg) un šajā laulībā piedzima (XII<br />
paaudze):<br />
• Anna Helēna Jenša (Foigta) (Anna Helena<br />
Jensch (Voigt), *4.1.1923. Magdeburg, †17.11.2016.<br />
Tujunga, CA, USA).<br />
XII paaudzes pārstāve Anna Helēna Jenša (Foigta) (Anna<br />
Helena Jensch (Voigt), *4.1.1923. Magdeburg, †17.11.2016.<br />
Tujunga, CA, USA) 1950. gada 25. aprīlī Hannoverē<br />
salaulājās ar Bernharda Roberta Foigta (Bernhard Robert<br />
Voigt, *12.9.1874. Herzberg/Elster †28.3.1938. Herzberg/<br />
Elster) un viņa sievas Annas Minnas Klausas (Anna Minna<br />
Claus, *24.1.1876. Seyda †25.7.1935. Herzberg/Elster)<br />
dēlu, Dipl.Ing. Helmūtu Robertu Foigtu (Hellmut Robert<br />
Voigt, *8.10.1911. Herzberg/Elster †28.8.1971. Sun Valley,<br />
Los Angeles, CA, USA) un 1955. gadā ģimene emigrēja<br />
uz ASV. Ģimenē auga meita (XIII paaudze), kas dzimusi<br />
pirms 1951. gada 20. septembra, taču plašāku ziņu par<br />
viņu nav.<br />
Attēls 22.<br />
Anna Helēna Jenša un Helmūts Roberts Foigts.<br />
No Helmūta Roberta Foigta 1951. gada 20. septembrī<br />
pašrocīgi rakstītās biogrāfijas ir zināms, ka viņš piedzima<br />
ceļu būves inženiera ģimenē un savu pirmo izglītību ieguva<br />
Jūterbogā (Juterbog). Laikā no 1933. līdz 1938. gadam<br />
viņš studēja tehniskās zinātnes (mašīnbūvi un aviācijas<br />
būvi) augstskolās Berlīnē, Cīrihē un Hannoverē. Studiju<br />
laikā viņš praktizējās dažādos rūpniecības uzņēmumos.<br />
1939.-1940. gadā viņš strādāja konstruktoru birojā,<br />
bet laikā no 1940. līdz 1943. gadam – vēja ģenerātoru<br />
būvniecības jomā. 1943. gadā viņš tika iesaukts Vērmahtā<br />
un II Pasaules kara laikā dienēja kā grenadieris (pildīja<br />
automehāniķa pienākumus). Pēc kara viņš strādāja<br />
inženieru birojā, izstrādājot vēju ģenerātoru projektus<br />
“Zyklon” un “Taifun”.<br />
Savukārt VII paaudzes pārstāvis Johans Gotfrīds<br />
Mellers (Johann Gottfried Moeller, *23.7.1737.<br />
Konigsberg †3.3.1802. Schmoditten) no 1749. līdz 1754.<br />
gadam mācījās “Fridrichs Collegium” skolā Kēnigsbergā,<br />
bet 1754. gada 1. oktobrī iestājās Alberta universitātē.<br />
1767. gadā Hallē viņš saņēma maģistra grādu un kopš<br />
1768. gada <strong>30</strong>. oktobra sāka kalpot kā cietokšņa mācītājs,<br />
vienlaikus pildot arī Hardtšenas (Hardtschen) Grenadieru<br />
bataljona pulka mācītāja pienākumus. 1768. gadā viņš<br />
kalpoja arī kā mācītājs Undervangenā (Underwangen),<br />
bet 1770. gadā – Legitenā (Legitten). 1778. gada 22.<br />
novembrī viņš tika iecelts par nelielā Šmoditenas ciemata<br />
(Schmoditten, mūsdienās Rjabinovka (Рябиновка))<br />
baznīcas mācītāju un šajā amatā viņš kalpoja līdz 1802.<br />
gadam. 39 Par šīs vietas lielumu liecina fakts, ka 1910. gadā<br />
– vairāk nekā gadsimtu pēc Johanna Gotfrīda Mellera<br />
darbības šajā vietā, te saskaitīti vien 292 iedzīvotāji.<br />
Jāatzīmē, ka Šmoditenas baznīca tika būvēta starp<br />
13<strong>30</strong>. un 1360. gadu, bet pilnībā pabeigta – 1380. gadā.<br />
Brīnumainā kārtā baznīca netika sagrauta II Pasaules kara<br />
laikā, taču 1945. gadā draudzes darbība tika pārtraukta<br />
un tā pakāpenski sāka brukt. Baznīcā savulaik bija<br />
redzams arī Johana Gotfrīds Mellera portrets, kā arī bija<br />
viņa kapakmens. Diemžēl, 1970. gadā Padomju armija<br />
saspridzināja baznīcas drupas un iegūtos gruvešus<br />
izmantoja ceļu remontam. 40<br />
1768. gadā Johans Gotfrīds Mellers publicēja apcerējumu<br />
“No izcelsmes aizspriedumiem” (“Vom Ursprung der<br />
Vorurteile”). 1771. gada 20. oktobrī ar savu draudzi<br />
svinēja baznīcas celšanas 100. gadskārtu un 1778. gada 22.<br />
novembrī kļuva par Šmoditenas mācītāju.<br />
Uz 1780. gada 27. aprīlī cedētās hipotēkas dokumenta viņš<br />
līdzās parakstam ir izmantojis ģērboņzīmogu ar gulbi.<br />
Savukārt par Šmoditenas mācītājmuižu ir zināms, ka tā<br />
bija aptuveni 100 ha liela, muižas ēkā bija 13 istabas un<br />
kristību zāle (Konfirmationssaal) un tā bija būvēta rokoko<br />
un baroka stilu sajaukumā.<br />
Ir zināms, ka Johans Gotfrīds Mellers bija precējies divas<br />
reizes, no kurām pirmā reize bija 1768. gada 26. decembrī,<br />
kad Kēnigsbergā viņš salaulājās ar Mariju Doroteju<br />
Engelbrehtu (Maria Dorothea Engelbrecht, *28.11.1742.<br />
Konigsberg †7.12.1780. Schmoditten). Zināms, ka viņas<br />
tēvs Johans Ernsts Engelbrehts (Johann Ernst Engelbrecht,<br />
*1713. Thierenberg, †1751.(?)) bija Kēnigsbergas pilsētas<br />
tiesas sekretārs (Stadtgerichtssekretar), bet viņas māte bija<br />
Eifrozīne Šturcele (Euphrosine Sturtzel, *14.4.1724. Memel,<br />
†17.3.1764. Konigsberg). Ir zināms, ka Johans Ernsts<br />
Engelbrehts un Eifrozīne Šturcele salaulājās Kēnigsbergā<br />
1738. gada 28. septembrī. Marijas Dorotejas kaps līdz<br />
1970. gadam atradās Šmodittenas baznīcas ziemeļu daļā.<br />
Līdzās viņai tika apglabāti arī meita Regīna Elizabete<br />
Mellere un dēls Gotfrīds Zamuels Mellers.<br />
Astoņus mēnešus pēc pirmās sievas nāves, 1781. gada 23.<br />
jūlijā Johans Gotfrīds Mellers apprecējās ottreiz – šoreiz<br />
viņa izredzētā bija Išdāgenas (Ischdaggen, Krs. Isterburg,<br />
mūsdienu Ļermontovo (Лермонтово)) mācītāja (no 1760.<br />
līdz 1778. gadam) Kristiāna Gotlība Horna (Christian<br />
Gottlieb Horn, *<strong>30</strong>.11.17<strong>30</strong>. Konigsberg Schloss †28.3.1778.<br />
Attēls 26.<br />
Johans Gotfrīds Mellers – gleznas oriģināls līdz<br />
1945. gadam atradās Šmoditenas baznīcā.<br />
Ischdaggen) un viņa sievas Jūlijas Dorotejas Dresleres<br />
(Juliana Dorothea Dressler, *28.8.1734. Gilge †8.11.1811.)<br />
vecākā meita Šarlote Doroteja Horna (Charlotta<br />
Attēli 27. un 28.<br />
Šmoditenas baznīca ap 1920.-1923. gadu.<br />
Attēli 22., 24. un 25<br />
No kreisās: . Anna Līna Ernestīne Šaflere un Frīdrihs Augusts Vilhelms Teodors Makensens,<br />
Adelheide Berta Anna Makensene, Anna Helēna Jenša un Hermanis Fricis Jenšs ap 1926. gadu.<br />
34 35