2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

(Carl Alexander Friedrich Jensch, *18.1.1831. Konigsberg
†2.11.1895. Hannover) 1863. gada 27. novembrī
Kēnigsbergā salaulājās ar Emmu Idu Helēni Bigorku
(Emma Ida Helene Bigorck, *5.8.1842. Konigsberg,
†19.10.1885. Konigsberg) un šajā laulībā piedzima (XI
paaudze):
• Berta Matilde Helēna Jenša (Hārlande) (Bertha
Mathilde Helene Jensch (Haarland), *29.9.1869.
Kassel, †23.5.1950. Naumburg (Saale)) 1894.
gada 29. oktobrī salaulājās ar Eduarda Hārlanda
(Eduard Haarland) un Annas fon Mihalkovskas
(Anna von Michalkowska) dēlu Heinrihu Eduardu
Maksi Hārlandu (Heinrich Eduard Max Haarland,
*15.9.1864. †25.10.1918. Berlin), par pēcnācējiem
ziņu nav.
• Hermanis Fricis Jenšs (Hermann Fritz Jensch,
*30.4.1879. Hannover †5.3.1945. Hamburg).
XI paaudzes pārstāvis Hermanis Fricis Jenšs (Hermann
Fritz Jensch, *30.4.1879. Hannover †5.3.1945. Hamburg)
1910. gada 30. aprīlī Hannoverē salaulājās ar Frīdriha
Augusta Vilhelma Teodora Makensena (Friedrich August
Wilhelm Theodor Mackensen, *14.2.1846. Diemarden,
Gottingen, †30.1.1918. Hannover) un viņa sievas Annas
Līnas Ernestīnes Šafleres (Anna Lina Ernestine Schaeffler
*24.2.1854. Tangerhutte, †5.12.1945. Barsinghausen,
Hannover) meitu Adelheidi Bertu Annu Makenseni
(Adelheid Bertha Anna Mackensen, *12.3.1891. Hannover,
†5.4.1945. Hamburg) un šajā laulībā piedzima (XII
paaudze):
• Anna Helēna Jenša (Foigta) (Anna Helena
Jensch (Voigt), *4.1.1923. Magdeburg, †17.11.2016.
Tujunga, CA, USA).
XII paaudzes pārstāve Anna Helēna Jenša (Foigta) (Anna
Helena Jensch (Voigt), *4.1.1923. Magdeburg, †17.11.2016.
Tujunga, CA, USA) 1950. gada 25. aprīlī Hannoverē
salaulājās ar Bernharda Roberta Foigta (Bernhard Robert
Voigt, *12.9.1874. Herzberg/Elster †28.3.1938. Herzberg/
Elster) un viņa sievas Annas Minnas Klausas (Anna Minna
Claus, *24.1.1876. Seyda †25.7.1935. Herzberg/Elster)
dēlu, Dipl.Ing. Helmūtu Robertu Foigtu (Hellmut Robert
Voigt, *8.10.1911. Herzberg/Elster †28.8.1971. Sun Valley,
Los Angeles, CA, USA) un 1955. gadā ģimene emigrēja
uz ASV. Ģimenē auga meita (XIII paaudze), kas dzimusi
pirms 1951. gada 20. septembra, taču plašāku ziņu par
viņu nav.
Attēls 22.
Anna Helēna Jenša un Helmūts Roberts Foigts.
No Helmūta Roberta Foigta 1951. gada 20. septembrī
pašrocīgi rakstītās biogrāfijas ir zināms, ka viņš piedzima
ceļu būves inženiera ģimenē un savu pirmo izglītību ieguva
Jūterbogā (Juterbog). Laikā no 1933. līdz 1938. gadam
viņš studēja tehniskās zinātnes (mašīnbūvi un aviācijas
būvi) augstskolās Berlīnē, Cīrihē un Hannoverē. Studiju
laikā viņš praktizējās dažādos rūpniecības uzņēmumos.
1939.-1940. gadā viņš strādāja konstruktoru birojā,
bet laikā no 1940. līdz 1943. gadam – vēja ģenerātoru
būvniecības jomā. 1943. gadā viņš tika iesaukts Vērmahtā
un II Pasaules kara laikā dienēja kā grenadieris (pildīja
automehāniķa pienākumus). Pēc kara viņš strādāja
inženieru birojā, izstrādājot vēju ģenerātoru projektus
“Zyklon” un “Taifun”.
Savukārt VII paaudzes pārstāvis Johans Gotfrīds
Mellers (Johann Gottfried Moeller, *23.7.1737.
Konigsberg †3.3.1802. Schmoditten) no 1749. līdz 1754.
gadam mācījās “Fridrichs Collegium” skolā Kēnigsbergā,
bet 1754. gada 1. oktobrī iestājās Alberta universitātē.
1767. gadā Hallē viņš saņēma maģistra grādu un kopš
1768. gada 30. oktobra sāka kalpot kā cietokšņa mācītājs,
vienlaikus pildot arī Hardtšenas (Hardtschen) Grenadieru
bataljona pulka mācītāja pienākumus. 1768. gadā viņš
kalpoja arī kā mācītājs Undervangenā (Underwangen),
bet 1770. gadā – Legitenā (Legitten). 1778. gada 22.
novembrī viņš tika iecelts par nelielā Šmoditenas ciemata
(Schmoditten, mūsdienās Rjabinovka (Рябиновка))
baznīcas mācītāju un šajā amatā viņš kalpoja līdz 1802.
gadam. 39 Par šīs vietas lielumu liecina fakts, ka 1910. gadā
– vairāk nekā gadsimtu pēc Johanna Gotfrīda Mellera
darbības šajā vietā, te saskaitīti vien 292 iedzīvotāji.
Jāatzīmē, ka Šmoditenas baznīca tika būvēta starp
1330. un 1360. gadu, bet pilnībā pabeigta – 1380. gadā.
Brīnumainā kārtā baznīca netika sagrauta II Pasaules kara
laikā, taču 1945. gadā draudzes darbība tika pārtraukta
un tā pakāpenski sāka brukt. Baznīcā savulaik bija
redzams arī Johana Gotfrīds Mellera portrets, kā arī bija
viņa kapakmens. Diemžēl, 1970. gadā Padomju armija
saspridzināja baznīcas drupas un iegūtos gruvešus
izmantoja ceļu remontam. 40
1768. gadā Johans Gotfrīds Mellers publicēja apcerējumu
“No izcelsmes aizspriedumiem” (“Vom Ursprung der
Vorurteile”). 1771. gada 20. oktobrī ar savu draudzi
svinēja baznīcas celšanas 100. gadskārtu un 1778. gada 22.
novembrī kļuva par Šmoditenas mācītāju.
Uz 1780. gada 27. aprīlī cedētās hipotēkas dokumenta viņš
līdzās parakstam ir izmantojis ģērboņzīmogu ar gulbi.
Savukārt par Šmoditenas mācītājmuižu ir zināms, ka tā
bija aptuveni 100 ha liela, muižas ēkā bija 13 istabas un
kristību zāle (Konfirmationssaal) un tā bija būvēta rokoko
un baroka stilu sajaukumā.
Ir zināms, ka Johans Gotfrīds Mellers bija precējies divas
reizes, no kurām pirmā reize bija 1768. gada 26. decembrī,
kad Kēnigsbergā viņš salaulājās ar Mariju Doroteju
Engelbrehtu (Maria Dorothea Engelbrecht, *28.11.1742.
Konigsberg †7.12.1780. Schmoditten). Zināms, ka viņas
tēvs Johans Ernsts Engelbrehts (Johann Ernst Engelbrecht,
*1713. Thierenberg, †1751.(?)) bija Kēnigsbergas pilsētas
tiesas sekretārs (Stadtgerichtssekretar), bet viņas māte bija
Eifrozīne Šturcele (Euphrosine Sturtzel, *14.4.1724. Memel,
†17.3.1764. Konigsberg). Ir zināms, ka Johans Ernsts
Engelbrehts un Eifrozīne Šturcele salaulājās Kēnigsbergā
1738. gada 28. septembrī. Marijas Dorotejas kaps līdz
1970. gadam atradās Šmodittenas baznīcas ziemeļu daļā.
Līdzās viņai tika apglabāti arī meita Regīna Elizabete
Mellere un dēls Gotfrīds Zamuels Mellers.
Astoņus mēnešus pēc pirmās sievas nāves, 1781. gada 23.
jūlijā Johans Gotfrīds Mellers apprecējās ottreiz – šoreiz
viņa izredzētā bija Išdāgenas (Ischdaggen, Krs. Isterburg,
mūsdienu Ļermontovo (Лермонтово)) mācītāja (no 1760.
līdz 1778. gadam) Kristiāna Gotlība Horna (Christian
Gottlieb Horn, *30.11.1730. Konigsberg Schloss †28.3.1778.
Attēls 26.
Johans Gotfrīds Mellers – gleznas oriģināls līdz
1945. gadam atradās Šmoditenas baznīcā.
Ischdaggen) un viņa sievas Jūlijas Dorotejas Dresleres
(Juliana Dorothea Dressler, *28.8.1734. Gilge †8.11.1811.)
vecākā meita Šarlote Doroteja Horna (Charlotta
Attēli 27. un 28.
Šmoditenas baznīca ap 1920.-1923. gadu.
Attēli 22., 24. un 25
No kreisās: . Anna Līna Ernestīne Šaflere un Frīdrihs Augusts Vilhelms Teodors Makensens,
Adelheide Berta Anna Makensene, Anna Helēna Jenša un Hermanis Fricis Jenšs ap 1926. gadu.
34 35