You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Attiecībā uz Lāčplēša kara ordeņa piešķiršanas<br />
pamatojumu, lietā ir atrodamas divas viņa cīņu biedru<br />
liecības, pamatojoties uz kurām tika piešķirts augstais<br />
valsts apbalvojums. 1921. gada 15. augustā savu<br />
apliecinājumu raksta kapteinis Pūķis, bet 17. augustā –<br />
leitnants Kasparovičs.<br />
Leitnants Kasparovičs savā apliecinājumā raksta: “Es,<br />
bijušais Kalpaka bataljona Atsevišķās Jātnieku nodaļas<br />
seržants, tagad Jātnieku pulka leitnants Kasparovičs<br />
apliecinu, ka uzbrukumā uz Sloku 22. martā 1919. gadā<br />
seržants Vītols Roberts kā priekšējais izlūks slepeni pielīda<br />
pie lielinieku ierakumiem un no tuva attāluma atklāja labi<br />
mērķētu uguni uz lielinieku ložmetējiem tos apklusinādams<br />
un līdz ar to palīdzēdams atraut nostiprinātās lielinieku<br />
pozīcijas un Sloku, kur tika pārkrauti ieroči un kara<br />
materials, būdams par vīrišķības un varonības piemēru<br />
visiem kareivjiem.”<br />
Savukārt kapteinis Pūķis savā apliecinājumā raksta:<br />
“Es, bijušais Kalpaka bataljona Atsevišķās Jātnieku<br />
nodaļas leitnants, tagad Jātnieku pulka kapitans Pūķis<br />
apliecinu, ka 22. martā 1919. gadā pie Slokas aplenkšanas<br />
piedalījās seržants Vītols Roberts. Kad uzbrukumā ejošās<br />
daļas apstājās 3 verstes no Slokas sakārtoties, tajā pat<br />
laikā seržants Vītols pats no savas iniciatīvas priekšējā<br />
patruļā slepeni tuvojās Slokai un no ložmetēja atklāja labi<br />
mērķētu uguni pa ienaidnieka ložmetējiem un priekšējām<br />
pozīcijām, piespiesdams klusēt ienaidnieka ložmetējus un<br />
atvieglodams Slokas atkaušanu bez zaudējumiem mūsu<br />
pusē, izrādīdams apbrīnojamu apķērību un varonību.”<br />
Tāpat LVVA fondā esošajā lietā ir atrodami 1939. gada<br />
dokumenti, no kuriem uzzinām, ka 27. augustā Roberts<br />
Ansis Vītols, kā Zaļenieku pagasta “Vizbuļu” māju<br />
īpašnieks ir vērsies pie Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ar<br />
sekojošu lūgumu: “(..) Š.g. 17. jūlijā viesuļvētras negaisā<br />
man nopostīja labības šķūni. No dabas katastrofās cietušo<br />
palīdzības fonda saņēmu atlīdzību Ls 402,50 sant., par ko<br />
tomēr jaunu nevaru uzcelt, jo jauno labības šķūni man jāceļ<br />
pēc Zemkopības ministrijas normālprojekta Nr.47, kuram<br />
gribu jumta segumu likt šifera. To jau pasūtīju fabrikā par<br />
Ls 653,80 sant. Tā kā būvmateriālu bijušam šķūnim biju<br />
reiz saņēmis uz atvieglotiem noteikumiem, tad pagasta<br />
valde man paskaidroja, ka es būvkokus jaunā šķūņa<br />
celšanai uz atvieglotiem noteikumiem nevarot saņemt,<br />
tādēļ griezos ar lūgumu š.g. 13. augustā pie Zemkopības<br />
ministra kunga, lai ar viņa laipnu atļauju man izsniegtu<br />
kokus jaunā šķūņa celšanai par pazeminātu maksu, jo<br />
par pilnu cenu nespēju vajadzīgos kokus nopirkt. Bet ar<br />
Mežu Departamenta Mežsaimniecības daļas rakstu no 24.<br />
augusta zem Nr. 16998 mans lūgums noraidīts. Griežos<br />
pie Jums, Augsti godāts Prezidenta kungs ar sirsnīgu<br />
lūgumu palīdzēt man tikt šoruden pie jauna šķūņa. Esmu<br />
Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks, Lāčplēša kara<br />
ordeņa kavaliers, Kalpakiets. Atbrīvošanas cīņās sabojātās<br />
veselības dēļ nevaru strādāt vairs tik labi kā vesels cilvēks,<br />
kādēļ pie smagākiem lauku darbiem jāņem algots cilvēks,<br />
pie tam vēl jāuztura man tēvu, māti un sievu. Manu<br />
lūgumu Valsts Zemes bankai dēļ aizdevuma nopostītā<br />
šķūņa atjaunošanai Ls 500 apmērā banka līdzekļu<br />
trūkuma dēļ noraidījuse, kādēļ atrodos bezizejas stāvoklī,<br />
jo lauksaimniecības mašīnas – rati un parejais inventārs,<br />
kā arī labība un lopbarība stāv zem klajas debess un<br />
pamazām bojājas. Laipni lūdzu Jūs, Augsti godāts Valsts<br />
Prezidenta kungs, neliedziet man savu palīdzību būvkoku<br />
lietā, jo ļoti gribētu šo rudeni sagrautā šķūņa vietā uzcelt<br />
jaunu, lai varētu āboliņu un pelava sar salmiem novietot<br />
zem jumta. Bet ar savas saimniecības līdzekļiem nespēju<br />
būvkokus par pilnu samaksu nopirkt. Tādēļ sirsnīgi lūdzu<br />
Augsti godāts Valsts Prezidenta kungs, neliedziet man savu<br />
palīdzību! Pēc Zemkopības ministrijas būvniecības nodaļas<br />
aprēķina būvkokus vajagot 82 kubikmetri un šifera plākšņu<br />
40x40 centim. 4180 gabalu no kurām 80 enkurgabali.<br />
Būvkokus vēlētos saņemt no Vircavas virsmežniecības<br />
ceturtā iecirkņa mežziņa. Ansis Roberts Vītols, Zaļeniekos,<br />
1939. gada 27. augustā.”<br />
1939. gada 31. augustā Valsts prezidenta sekretārs uzdod<br />
Jelgavas apriņķa policijas IV iecirkņa priekšniekam<br />
Elejā “(..) ievākt un sniegt ziņas par lūdzēja materiālo<br />
stāvokli, nodarbošanos, ģimenes sastāvu un vispāri<br />
eksistences līdzekļiem. (..)” Uz šo iesniegumu 13. oktobrī<br />
tika sagatavota Zaļenieku pagasta policijas kārtībnieka<br />
I.Dzeņa atbilde, kurā viņš norāda, ka “(..) Ansis Vītols<br />
pēc sava sabiedriskā stāvokļa lauksaimnieks-jaunsaimnieks<br />
“Vizbuļu” mājas īpašnieks, dzīvo taupīgi, ir rūpīgs,<br />
bet pie turības nav ticis, strādā un darbus padara ar sievu,<br />
tikai pie svarīgākiem darbiem tiek paņemti algoti dienas<br />
strādnieki. Vītols pieskaitāms pie centīgiem pilsoņiem.<br />
Viņa saimniecībā vēl nav uzbūvēta saimniecības ēka-kūts,<br />
kuru bija nodomājis tuvāka laikā uzbūvēt, bet ar šķūņa<br />
bojā aiziešanu tas jābūvē nepieciešami pirmais. Apskatot<br />
uz vietas sagrautā šķūņa materialus jāsaka, ka no tiem<br />
nākošai būvei maz kas derīgs. Noskaidroju, ka Vītolam<br />
bez Zemes bankas parādiem ir aizņēmums Zaļenieku<br />
krāj-aizdevu sabiedrībā Ls 1<strong>30</strong>0 liels aizņēmums, kurš<br />
iztaisīts 1935. gadā zirgam nobeidzoties. Pārrunās ar Vītolu<br />
par jauna šķūņa būvi un šī gada ieņēmumiem, izrādījās, ka<br />
aptrūkst Ls 500,- Vītols ir Latvijas atbrīvošanas cīņu aktīvs<br />
dalībnieks, par ko apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni, ir<br />
kluss un priekšzīmīgs pilsonis, kaut ko lūgt viņam nenācās<br />
viegli, bet grūtību spiests, kas cēlušās ar dabas katastrofu,<br />
ir griezies pie dažām iestādēm, ar lūgumu, bet bezizejas<br />
gadījumā pie Valsts Prezidenta, kur lūgumu dēļ pabalsta<br />
būtu vēlams atbalstīt. (..)”<br />
Arī Lāčplēša kara ordeņa dome savā vēstulē norāda, ka<br />
Vītols ir “(..) saņēmis gan no dabas katastrofas cietušo<br />
fonda Ls 402,50, bet ar šo naudu nevarot jaunu uzcelt, jo<br />
jāceļ pēc ministrijas normālprojekta un Mežu departaments<br />
būvkokus par pazeminātu maksu nedod. (..) Šķūņa<br />
atjaunošanai aptrūcis Ls 500,-, ko lūdz izsniegt kā pabalstu<br />
un vietējās iestādes to atbalsta. (..)”<br />
Prezidenta kungs par man sniegto palīdzību un solos sekot<br />
visiem Jūsu norādījumiem mūsu valsts labā cik tas manos<br />
spēkos būs iespējams. Sirsnīgā pateicībā savam Vadonim,<br />
Ansis Roberts Vītols, Zaļenieku pagasta “Vizbuļos”. (..)”<br />
Liktenis saudzēja Robertu Andri Vītolu baisajos gados<br />
– viņš netika represēts, bet līdz mūža nogalei dzīvoja<br />
Zaļenieku pagastā. R.A.Vītols mira 1963. gada 23. februārī<br />
un ir apbedīts Zaļenieku kapos.<br />
1940. gada 4. martā Valsts prezidenta sekretārs un<br />
vecākais grāmatvedis nosūta Vītolam īsu vēstuli: “(..)<br />
Ievērojot Jūsu jau pērn iesniegto lūgumu pēc pabalsta<br />
sakarā ar zaudējumiem vētrai ēku sagažot, kungs VALSTS<br />
PREZIDENTS atļāva nosūtīt Jums kā vienreizīgu pabalstu<br />
šajā gadījumuma divi simti latus, ko arī nosūtam šodien<br />
pa pastu. (..)” Pēdējais dokuments, kas ir atrodams<br />
Roberta Anša Vītola lietā LVVA fondā, ir viņa atbilde<br />
Valsts prezidentam, kas nosūtīta 1940. gada 10. martā.<br />
Tajā Vītols raksta: “(..) Augsti godāts Valsts Prezidenta<br />
kungs! Sirsnīgi pateicos Jums par man sniegto atbalstu<br />
pagājušā gada 17. jūlijā viesuļvētrā sagrautā labības šķūņa<br />
atjaunošanai Jūsu man atvēlēto atbalstu Divi simti latu (Ls<br />
200) saņēmu š.g. 7. martā, par ko ļoti, ļoti pateicos Jūsu<br />
laipnai gādībai, Augsti godāts Valsts Prezidenta kungs,<br />
varu nokārtot darba atlīdzību jaunā šķūņa cēlājiem –<br />
amatniekiem. Savas saimniecības līdzekļiem tas šogad man<br />
nebij iespējams, jo tie izgāja šķūņa materiālus sagādājot.<br />
Jauno šķūni bij nepieciešmas dabūt gatavu pagājušo rudeni,<br />
lai tā jau mazais lopbarības krājums – salmi, pelavas un<br />
āboliņš neietu bojā uz klaja lauka. Jūsu atbalstam, Augsti<br />
godāts Valsts Prezidenta kungs, priekš manis kā Latvijas<br />
atbrīvotāja bij ļoti liela vērtība, jo savas bojātās veselības<br />
dēļ nevaru visus darbus tik labi veikt, kā vesels cilvēks.<br />
Tādēļ vēl reiz sirsnīgi pateicos Jums Augsti godāts Valsts<br />
602 603<br />
ATSAUCES:<br />
1. Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamneta 2016. gada 4. jūlija izziņa Nr. 16.3.-1/L-392/925<br />
2. LVVA 1<strong>30</strong>4. fonda 1. apraksts, lieta Nr. 1702<br />
3. Skat. https://lv.wikipedia.org/wiki/1._latviešu_atsevišķais_bataljons<br />
4. Skat. https://ru.wikipedia.org/wiki/Семёновский_лейб-гвардии_полк<br />
5. Skat. https://lv.wikipedia.org/wiki/7._Bauskas_latviešu_strēlnieku_pulks<br />
6. LVVA 1<strong>30</strong>4. fonda 1. apraksts, lieta Nr. 1702<br />
7. LVVA 1<strong>30</strong>4. fonda 1. apraksts, lieta Nr. 1702<br />
8. LVVA 1<strong>30</strong>4. fonda 1. apraksts, lieta Nr. 1702<br />
9. LVVA 1<strong>30</strong>4. fonda 1. apraksts, lieta Nr. 1702<br />
10. LVVA 1<strong>30</strong>4. fonda 1. apraksts, lieta Nr. 1702<br />
11. LVVA 1<strong>30</strong>4. fonda 1. apraksts, lieta Nr. 1702<br />
12. LVVA 1<strong>30</strong>4. fonda 1. apraksts, lieta Nr. 1702
Change language