30.07.2019 Views

2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Attēli 396.<br />

Marija Vecvagare un viņas meita Antonija<br />

Vecvagare.<br />

meitu Ritu Piķi (*7.12.1991.).<br />

XII paaudzes pārstāve Laura Dobele (Jansone)<br />

(*31.8.1974. Liepāja) strādā ātrajā palīdzībā, 1996. gadā<br />

Liepājā precējusies ar Nauri Jansonu (*8.7.1972.), dēls<br />

(XIII paaudze):<br />

• Matīss Jansons (*27.2.1995. Liepāja).<br />

XII paaudzes pārstāve Aija Dobele (Kaģe) (*8.4.1981.<br />

Liepāja) ir precējusies Arta Kaģa (*23.3.1935.) un Ilzes<br />

Kaģes (*12.3.1951.) dēlu Mārtiņu Kaģi (*17.12.1979.<br />

Ventspils), abu laulībā dzimuši bērni (XIII paaudze):<br />

• Roberts Kaģis (*6.10.2010. Baloži).<br />

• Dārta Kaģe (*28.9.2015. Baloži).<br />

X paaudzes pārstāvis Roberts Dobelis (*12.1.1897. Liepāja<br />

†6.7.1981. Rīga) bija precējies ar Karlīni, taču raksturu<br />

nesaderības dēļ šķīries. Ap 1925. gadu pārcēlies uz Rīgu<br />

un vismaz līdz 1955. gadam strādāja dzelzceļā un dzīvoja<br />

Mazajā Kuldīgas ielā 4/6 dz 1. Kā pats Roberts norāda 1955.<br />

gada 10. novembra iesniegumā Iekšlietu ministram, “(..)<br />

Es pats strādāju Baltijas dzelzceļu dienestā, buržuāzijas<br />

laikā nesastāvēju nekādās partijās un organizācijās. (..)”<br />

Ir zināms, ka Roberts Dobelis apprecējās otrreiz – ar<br />

šuvēju Olgu (pēc šīm laulībām Karlīne un Olga bija labās,<br />

draudzīgās attiecībās). Kā Roberta Dobeļa nāves iemesls<br />

ir norādīts abpusēja saplūstoša pneimonija. Pēc nāves<br />

Roberts un Olga tika apbedīti Pleskodāles kapos, savukārt<br />

Roberta Dobeļa pirmajā laulībā piedzima trīs meitas (XI<br />

paaudze):<br />

• Skaidrīte Dobele (Bērziņa) (*192X. †ASV)<br />

• Asja Dobele (Popļanska) (*16.9.1925.<br />

†28.10.1991. Rīgā),<br />

• Melānija Dobele (Bērziņa) (*1926. †2018. ASV)<br />

XI paaudzes vecākā pārstāve Skaidrīte Dobele (Bērziņa)<br />

(*192X. †ASV) bija precējusies ar ASV dzīvojošo latvieti<br />

Jāni Bērziņu. Ir zināms, ka 1944. gadā viņa devās bēgļu<br />

gaitās, no Liepājas izceļojot uz Vāciju ar Sarkanā krusta<br />

kuģi, bet vēlāk nokļuva ASV, kur dzīvoja Kalifornijā,<br />

Santamonikā. Laulībā ar Jāni Bērziņu piedzima meita<br />

(XII paaudze):<br />

• Ilga Bērziņa, nav precējusies<br />

XI paaudzes pārstāve Asja Dobele (Popļanska)<br />

(*16.9.1925. †28.10.1991. Rīgā) 1944. gadā absolvēja<br />

LNO baletskolu, kur mācījās pie pedagogiem A.Grimzes<br />

un H.Plūča. No 1945. līdz 1960. gadam bija LNO baleta<br />

māksliniece. Kā spilgtākās viņas lomas tiek minētas<br />

Feja ubadze S.Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte” (1953.)<br />

un Štālbauma kundze P.Čaikovska baletā “Riekstkodis”<br />

(1959.). Laikā no 1984. līdz 1989. gadam strādāja Rīgas<br />

Horeogrāfijas vidusskolā par latviešu dejas pedagoģi,<br />

dzīvoja Rīgā, Avotu ielā 22-12, apglabāta II Meža kapu<br />

Markusa iecirknī (t.s. Brasas kapi). Bija precējusies ar<br />

Ļevu [Leibu] Popļanski (*16.9.1918. †5.6.1986.), abu<br />

laulībā ir bērns (XII paaudze):<br />

• Romāns Popļanskis (*26.11.1956.) .<br />

XII paaudzes pārstāvis Romāns Popļanskis (*26.11.1956.)<br />

ir kļuvis par tēvu diviem pēcnāciejiem – attiecībās ar Dainu<br />

Rodi (*25.6.1959.) piedzima dēls, bet 1985. gadā 25. jūlijā<br />

Romāns Popļanskis apprecējies ar Mariku Ventinieci<br />

(*10.6.1960. Jūrmala). 2002. gadā šī laulība tika šķirta, bet<br />

tajā piedzima meita. Kopumā Romāns Popļanskis kļuva<br />

par tēvu diviem pēcnācējiem (XIII paaudze):<br />

• Roberts Popļanskis (Rode) (*11.9.1976.), nav<br />

precējies, bet mainījis uzvārdu uz mātes dzimtas<br />

uzvārdu.<br />

• Ivonna Popļanska (*23.12.1985. Rīga).<br />

XIII paaudzes pārstāve Ivonna Popļanska (*23.12.1985.<br />

Rīga) ir juvelierdizainere, kuru Lielbritānijas mediji dēvē<br />

par vienu no ietekmīgākajām savas nozares pārstāvēm.<br />

Šādu statusu viņa ieguva pēc tam, kad uzvarēja konkursā<br />

par tiesībam veidot dizainu karalienes Elizabetes II 60<br />

gadu valdīšanas svinību galvenajai dāvanai – piespraudei,<br />

ko karaliene demonstrēja sabiedrībai Ziemassvētku<br />

dievkalpojuma laikā. Piespraude “Eternal Dove” jeb<br />

“Mūžīgā dūja” tika darināta gadu, veidojot to no platīna un<br />

zelta, kas nācis no visām četrām Anglijas karalistēm. Par<br />

pamatu tika izvēlēts dūjas siluets, ka atspoguļo karalienes<br />

garīgumu, bet piespraudi grezno četras nacionālās puķes<br />

– roze simbolizē Angliju, dadzītis – Skotiju, āboliņš –<br />

Īriju, bet narcise – Velsu. Pati Ivonna presei atstāstīja rota<br />

spasniegšanu karalienei: “2012. gada 5. decembrī mēs, rotas<br />

darinātāji, pasniedzām šo piespraudi karalienes ģērbējai,<br />

kura vienlaikus ir arī karalienes galvenā padomdevēja.<br />

Tobrīd karaliene bija aizņemta pieņemšanā, taču dāvana<br />

viņai tika nekavējoties pasniegta. Kaut arī protokols<br />

nenoteic, ka karalienei par katru cenu dāvātās rotas arī<br />

jālieto, biju patīkami pārsteigta, ka 25. decembrī, kopā<br />

ar ģimeni dodoties uz Ziemassvētku dievkalpojumu, tā<br />

rotāja viņas zilo kostīmu.” Ivonna Poplanska ir darinājusi<br />

arī 100 karātu dimanta kaklarotu arābu šeiham.<br />

Savukārt XI paaudzes jaunākā pārstāve Melānija Dobele<br />

(Bērziņa) (*1926. †2018. ASV) pēckara gados Rīgā<br />

strādāja par skolotāju Pārdaugavas internātskolā, bet<br />

1978. gadā, viesojoties pie māsas ASV, pieņēma lēmumu<br />

neatgriezties Latvijā – vienīgā iespēja legāli palikt ASV<br />

bija laulības ar ASV pilsoni, tādēļ viņas māsa Skaidrīte<br />

Dobele šķīra savu laulību ar Jāni Bērziņu un Melānija<br />

apprecējās ar savas māsas bijušo vīru. Dzīvoja 1<strong>30</strong>4 NW<br />

Medicine Lake Dr., Plymouth, MN 55441-4860. Melānijai<br />

Dobelei pēcnācēju nebija.<br />

šūšanas ateljē. Kā viņas dzīvesvietas Rīgā ir norādītas<br />

Abavas iela 12 dz. 2 un Bruņinieku iela 73 dz. 1. 1933.<br />

gadā mainīja savu uzvārdu sakarā ar laulībām – 1932. gada<br />

15. oktobrī Bauskā viņa apprecējās ar Hermaņa Vittes<br />

dēlu Oskaru Frīdrihu Vitti (*18.12.1895. Puzes draudzē<br />

(Ventspilī) †12.7.1942. Kanska, Krasnojarskas novads),<br />

kurš bija ierēdnis šoseju un zemes ceļu departamentā.<br />

Ģimene dzīvoja Bauskā, Salātu ielā 10. 1939. gadā ģimene<br />

dzīvoja Rīgā, Volgundes ielā 3.<br />

No ģimenes represēto lietas uzzinām, ka Oskars Vitte tika<br />

apsūdzēts mēģinājumā ar viltotiem dokumentiem izceļot<br />

uz Vāciju, taču ticis pieķerts un nodots milicijai. Lēmumi<br />

par ģimenes apcietināšanu tika sagatavoti 1941. gada 9.<br />

jūnijā, bet pēc apcietināšanas savā mājvietā Rīgā, Kapseļu<br />

ielā 3a-1, 1941. gada 14. jūnijā ģimene tika nogādāta<br />

Torņakalna stacijā no kurienes sākās tās Golgātas ceļš uz<br />

uz Sibīriju (deportēto lieta Nr. 16934, nometinot viņus<br />

Krasnojarskas novada Kanskas rajonā. Ir zināms, ka<br />

1941. gada oktobrī ģimene tika šķirta, Oskaru Frīdrihu<br />

Vitti pārceļot uz citu nometni, bet Mariju ar dēlu atstājot<br />

Ivandajas ciematā. Savukārt 1955. gadā Marijas Vittes<br />

adrese bija Kanska, Sibirskaja iela 5 dz. 12. 1955. gadā Marija<br />

Vitte rakstīja iesniegumu LPSR iekšlietu ministram, kurā<br />

norādīja, ka cēlusies no strādnieku ģimenes, visu mūžu<br />

strādājusi dažādus algotus darbus. Apcietināšanas brīdī<br />

1941. gadā strādāja par šūšanas meistari Sarkanarmijas<br />

rajona ražošanas kombinātā Rīgā. Savukārt deportācijā<br />

X paaudzes pārstāve Marija Alma Dobele (Vitte)<br />

(*27.9.1907. [*10.10.1907.] Liepāja †6.6.1990. Rīga)<br />

ieguva vidējo izglītību, 1924. gadā dzīvoja Liepājā, Sūnu<br />

ielā 3, bet 1925. (jeb 1927.) gadā pārcēlās no Liepājas uz<br />

Rīgu, apmetās pie sava brāļa Roberta un strādāja dažādos<br />

848 849<br />

viņa strādāja kolhozā, mežsaimniecībā, bet kopš 1945.<br />

gada – savā specialitātē kā šuvēja vispirms rūpnīcā Kanskā,<br />

bet kopš 1953. gada 22. janvāra - artelī “Oktobris”, kur par<br />

labu darbu saņēma vairākkārtējas uzslavas un prēmijas.<br />

Raksturojumā norādīts, ka 1954. gada 8 mēnešos viņa<br />

izpildīja gada plānu – 112,8% apjomā. Marija tika<br />

atbrīvota 1956. gada 23. janvārī, bet viņas dēls Verners –<br />

1946 gada 25. augustā. Oskara Frīdriha Vittes un Marijas<br />

Almas Dobeles laulībā piedzima dēls (XI paaudze):<br />

• Verners Fricis Vitte (*27.3.1932. Rīga †7.8.1997.<br />

Jūrmala).<br />

Pēc atgriešanās no izsūtījuma Marija Alma Dobele<br />

(Vitte) dzīvoja Rīgā, Kalnciema ielā 97a -36. Kā viņas<br />

nāves iemesls ir norādīts blastimatoza intoksikācija,<br />

mieloleikoze. Saskaņā ar 1952. gada 22. maijā sastādīto<br />

anketu, var secināt, ka pēc pirmā vīra nāves Sibīrijā<br />

viņa apprecējās otrreiz – ar Dmitrija Širokožukova dēlu<br />

Ivanu Širokožukovu (*1894.), kurš nebija uzskaitē,<br />

no kā secināms, ka viņš bija vietējais iedzīvotājs, nevis<br />

represētais. 1949. gada 19. janvārī Marija Vitte rakstīja<br />

iesniegumu, kurā norādīja, ka viņas vīrs ilgstoši slimo ar<br />

kuņģa darbības traucējumiem un audzēju. Janvārī Kanskas<br />

mediķi viņu nosūtīja ārstēties uz Krasnojarsku, kur viņam<br />

neesot nedz draugu, nedz radinieku. Iesniegumā Vitte<br />

lūdz atļauju vismaz brīvdienās atstāt nemetinājuma vietu<br />

un apkopt slimo vīru. Acīmredzot, šeit viņa raksta par<br />

Attēli 396.<br />

Lapiņam Dobelim izsniegtā pase. Oriģināls atrodas Liepājas muzejā, kuram to dāvināja Vera Dagmāra<br />

Dobele.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!