You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Attēli 396.<br />
Marija Vecvagare un viņas meita Antonija<br />
Vecvagare.<br />
meitu Ritu Piķi (*7.12.1991.).<br />
XII paaudzes pārstāve Laura Dobele (Jansone)<br />
(*31.8.1974. Liepāja) strādā ātrajā palīdzībā, 1996. gadā<br />
Liepājā precējusies ar Nauri Jansonu (*8.7.1972.), dēls<br />
(XIII paaudze):<br />
• Matīss Jansons (*27.2.1995. Liepāja).<br />
XII paaudzes pārstāve Aija Dobele (Kaģe) (*8.4.1981.<br />
Liepāja) ir precējusies Arta Kaģa (*23.3.1935.) un Ilzes<br />
Kaģes (*12.3.1951.) dēlu Mārtiņu Kaģi (*17.12.1979.<br />
Ventspils), abu laulībā dzimuši bērni (XIII paaudze):<br />
• Roberts Kaģis (*6.10.2010. Baloži).<br />
• Dārta Kaģe (*28.9.2015. Baloži).<br />
X paaudzes pārstāvis Roberts Dobelis (*12.1.1897. Liepāja<br />
†6.7.1981. Rīga) bija precējies ar Karlīni, taču raksturu<br />
nesaderības dēļ šķīries. Ap 1925. gadu pārcēlies uz Rīgu<br />
un vismaz līdz 1955. gadam strādāja dzelzceļā un dzīvoja<br />
Mazajā Kuldīgas ielā 4/6 dz 1. Kā pats Roberts norāda 1955.<br />
gada 10. novembra iesniegumā Iekšlietu ministram, “(..)<br />
Es pats strādāju Baltijas dzelzceļu dienestā, buržuāzijas<br />
laikā nesastāvēju nekādās partijās un organizācijās. (..)”<br />
Ir zināms, ka Roberts Dobelis apprecējās otrreiz – ar<br />
šuvēju Olgu (pēc šīm laulībām Karlīne un Olga bija labās,<br />
draudzīgās attiecībās). Kā Roberta Dobeļa nāves iemesls<br />
ir norādīts abpusēja saplūstoša pneimonija. Pēc nāves<br />
Roberts un Olga tika apbedīti Pleskodāles kapos, savukārt<br />
Roberta Dobeļa pirmajā laulībā piedzima trīs meitas (XI<br />
paaudze):<br />
• Skaidrīte Dobele (Bērziņa) (*192X. †ASV)<br />
• Asja Dobele (Popļanska) (*16.9.1925.<br />
†28.10.1991. Rīgā),<br />
• Melānija Dobele (Bērziņa) (*1926. †2018. ASV)<br />
XI paaudzes vecākā pārstāve Skaidrīte Dobele (Bērziņa)<br />
(*192X. †ASV) bija precējusies ar ASV dzīvojošo latvieti<br />
Jāni Bērziņu. Ir zināms, ka 1944. gadā viņa devās bēgļu<br />
gaitās, no Liepājas izceļojot uz Vāciju ar Sarkanā krusta<br />
kuģi, bet vēlāk nokļuva ASV, kur dzīvoja Kalifornijā,<br />
Santamonikā. Laulībā ar Jāni Bērziņu piedzima meita<br />
(XII paaudze):<br />
• Ilga Bērziņa, nav precējusies<br />
XI paaudzes pārstāve Asja Dobele (Popļanska)<br />
(*16.9.1925. †28.10.1991. Rīgā) 1944. gadā absolvēja<br />
LNO baletskolu, kur mācījās pie pedagogiem A.Grimzes<br />
un H.Plūča. No 1945. līdz 1960. gadam bija LNO baleta<br />
māksliniece. Kā spilgtākās viņas lomas tiek minētas<br />
Feja ubadze S.Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte” (1953.)<br />
un Štālbauma kundze P.Čaikovska baletā “Riekstkodis”<br />
(1959.). Laikā no 1984. līdz 1989. gadam strādāja Rīgas<br />
Horeogrāfijas vidusskolā par latviešu dejas pedagoģi,<br />
dzīvoja Rīgā, Avotu ielā 22-12, apglabāta II Meža kapu<br />
Markusa iecirknī (t.s. Brasas kapi). Bija precējusies ar<br />
Ļevu [Leibu] Popļanski (*16.9.1918. †5.6.1986.), abu<br />
laulībā ir bērns (XII paaudze):<br />
• Romāns Popļanskis (*26.11.1956.) .<br />
XII paaudzes pārstāvis Romāns Popļanskis (*26.11.1956.)<br />
ir kļuvis par tēvu diviem pēcnāciejiem – attiecībās ar Dainu<br />
Rodi (*25.6.1959.) piedzima dēls, bet 1985. gadā 25. jūlijā<br />
Romāns Popļanskis apprecējies ar Mariku Ventinieci<br />
(*10.6.1960. Jūrmala). 2002. gadā šī laulība tika šķirta, bet<br />
tajā piedzima meita. Kopumā Romāns Popļanskis kļuva<br />
par tēvu diviem pēcnācējiem (XIII paaudze):<br />
• Roberts Popļanskis (Rode) (*11.9.1976.), nav<br />
precējies, bet mainījis uzvārdu uz mātes dzimtas<br />
uzvārdu.<br />
• Ivonna Popļanska (*23.12.1985. Rīga).<br />
XIII paaudzes pārstāve Ivonna Popļanska (*23.12.1985.<br />
Rīga) ir juvelierdizainere, kuru Lielbritānijas mediji dēvē<br />
par vienu no ietekmīgākajām savas nozares pārstāvēm.<br />
Šādu statusu viņa ieguva pēc tam, kad uzvarēja konkursā<br />
par tiesībam veidot dizainu karalienes Elizabetes II 60<br />
gadu valdīšanas svinību galvenajai dāvanai – piespraudei,<br />
ko karaliene demonstrēja sabiedrībai Ziemassvētku<br />
dievkalpojuma laikā. Piespraude “Eternal Dove” jeb<br />
“Mūžīgā dūja” tika darināta gadu, veidojot to no platīna un<br />
zelta, kas nācis no visām četrām Anglijas karalistēm. Par<br />
pamatu tika izvēlēts dūjas siluets, ka atspoguļo karalienes<br />
garīgumu, bet piespraudi grezno četras nacionālās puķes<br />
– roze simbolizē Angliju, dadzītis – Skotiju, āboliņš –<br />
Īriju, bet narcise – Velsu. Pati Ivonna presei atstāstīja rota<br />
spasniegšanu karalienei: “2012. gada 5. decembrī mēs, rotas<br />
darinātāji, pasniedzām šo piespraudi karalienes ģērbējai,<br />
kura vienlaikus ir arī karalienes galvenā padomdevēja.<br />
Tobrīd karaliene bija aizņemta pieņemšanā, taču dāvana<br />
viņai tika nekavējoties pasniegta. Kaut arī protokols<br />
nenoteic, ka karalienei par katru cenu dāvātās rotas arī<br />
jālieto, biju patīkami pārsteigta, ka 25. decembrī, kopā<br />
ar ģimeni dodoties uz Ziemassvētku dievkalpojumu, tā<br />
rotāja viņas zilo kostīmu.” Ivonna Poplanska ir darinājusi<br />
arī 100 karātu dimanta kaklarotu arābu šeiham.<br />
Savukārt XI paaudzes jaunākā pārstāve Melānija Dobele<br />
(Bērziņa) (*1926. †2018. ASV) pēckara gados Rīgā<br />
strādāja par skolotāju Pārdaugavas internātskolā, bet<br />
1978. gadā, viesojoties pie māsas ASV, pieņēma lēmumu<br />
neatgriezties Latvijā – vienīgā iespēja legāli palikt ASV<br />
bija laulības ar ASV pilsoni, tādēļ viņas māsa Skaidrīte<br />
Dobele šķīra savu laulību ar Jāni Bērziņu un Melānija<br />
apprecējās ar savas māsas bijušo vīru. Dzīvoja 1<strong>30</strong>4 NW<br />
Medicine Lake Dr., Plymouth, MN 55441-4860. Melānijai<br />
Dobelei pēcnācēju nebija.<br />
šūšanas ateljē. Kā viņas dzīvesvietas Rīgā ir norādītas<br />
Abavas iela 12 dz. 2 un Bruņinieku iela 73 dz. 1. 1933.<br />
gadā mainīja savu uzvārdu sakarā ar laulībām – 1932. gada<br />
15. oktobrī Bauskā viņa apprecējās ar Hermaņa Vittes<br />
dēlu Oskaru Frīdrihu Vitti (*18.12.1895. Puzes draudzē<br />
(Ventspilī) †12.7.1942. Kanska, Krasnojarskas novads),<br />
kurš bija ierēdnis šoseju un zemes ceļu departamentā.<br />
Ģimene dzīvoja Bauskā, Salātu ielā 10. 1939. gadā ģimene<br />
dzīvoja Rīgā, Volgundes ielā 3.<br />
No ģimenes represēto lietas uzzinām, ka Oskars Vitte tika<br />
apsūdzēts mēģinājumā ar viltotiem dokumentiem izceļot<br />
uz Vāciju, taču ticis pieķerts un nodots milicijai. Lēmumi<br />
par ģimenes apcietināšanu tika sagatavoti 1941. gada 9.<br />
jūnijā, bet pēc apcietināšanas savā mājvietā Rīgā, Kapseļu<br />
ielā 3a-1, 1941. gada 14. jūnijā ģimene tika nogādāta<br />
Torņakalna stacijā no kurienes sākās tās Golgātas ceļš uz<br />
uz Sibīriju (deportēto lieta Nr. 16934, nometinot viņus<br />
Krasnojarskas novada Kanskas rajonā. Ir zināms, ka<br />
1941. gada oktobrī ģimene tika šķirta, Oskaru Frīdrihu<br />
Vitti pārceļot uz citu nometni, bet Mariju ar dēlu atstājot<br />
Ivandajas ciematā. Savukārt 1955. gadā Marijas Vittes<br />
adrese bija Kanska, Sibirskaja iela 5 dz. 12. 1955. gadā Marija<br />
Vitte rakstīja iesniegumu LPSR iekšlietu ministram, kurā<br />
norādīja, ka cēlusies no strādnieku ģimenes, visu mūžu<br />
strādājusi dažādus algotus darbus. Apcietināšanas brīdī<br />
1941. gadā strādāja par šūšanas meistari Sarkanarmijas<br />
rajona ražošanas kombinātā Rīgā. Savukārt deportācijā<br />
X paaudzes pārstāve Marija Alma Dobele (Vitte)<br />
(*27.9.1907. [*10.10.1907.] Liepāja †6.6.1990. Rīga)<br />
ieguva vidējo izglītību, 1924. gadā dzīvoja Liepājā, Sūnu<br />
ielā 3, bet 1925. (jeb 1927.) gadā pārcēlās no Liepājas uz<br />
Rīgu, apmetās pie sava brāļa Roberta un strādāja dažādos<br />
848 849<br />
viņa strādāja kolhozā, mežsaimniecībā, bet kopš 1945.<br />
gada – savā specialitātē kā šuvēja vispirms rūpnīcā Kanskā,<br />
bet kopš 1953. gada 22. janvāra - artelī “Oktobris”, kur par<br />
labu darbu saņēma vairākkārtējas uzslavas un prēmijas.<br />
Raksturojumā norādīts, ka 1954. gada 8 mēnešos viņa<br />
izpildīja gada plānu – 112,8% apjomā. Marija tika<br />
atbrīvota 1956. gada 23. janvārī, bet viņas dēls Verners –<br />
1946 gada 25. augustā. Oskara Frīdriha Vittes un Marijas<br />
Almas Dobeles laulībā piedzima dēls (XI paaudze):<br />
• Verners Fricis Vitte (*27.3.1932. Rīga †7.8.1997.<br />
Jūrmala).<br />
Pēc atgriešanās no izsūtījuma Marija Alma Dobele<br />
(Vitte) dzīvoja Rīgā, Kalnciema ielā 97a -36. Kā viņas<br />
nāves iemesls ir norādīts blastimatoza intoksikācija,<br />
mieloleikoze. Saskaņā ar 1952. gada 22. maijā sastādīto<br />
anketu, var secināt, ka pēc pirmā vīra nāves Sibīrijā<br />
viņa apprecējās otrreiz – ar Dmitrija Širokožukova dēlu<br />
Ivanu Širokožukovu (*1894.), kurš nebija uzskaitē,<br />
no kā secināms, ka viņš bija vietējais iedzīvotājs, nevis<br />
represētais. 1949. gada 19. janvārī Marija Vitte rakstīja<br />
iesniegumu, kurā norādīja, ka viņas vīrs ilgstoši slimo ar<br />
kuņģa darbības traucējumiem un audzēju. Janvārī Kanskas<br />
mediķi viņu nosūtīja ārstēties uz Krasnojarsku, kur viņam<br />
neesot nedz draugu, nedz radinieku. Iesniegumā Vitte<br />
lūdz atļauju vismaz brīvdienās atstāt nemetinājuma vietu<br />
un apkopt slimo vīru. Acīmredzot, šeit viņa raksta par<br />
Attēli 396.<br />
Lapiņam Dobelim izsniegtā pase. Oriģināls atrodas Liepājas muzejā, kuram to dāvināja Vera Dagmāra<br />
Dobele.
Change language