Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ANNA ŠARLOTE DOROTEJA MELLERE (DIHTA)<br />
(MOELLER – DICHT – BERTELS)<br />
Martina Benjamina Mellera meita, X paaudzes pārstāve<br />
Anna Šarlote Doroteja Melere (Dihta) (Anna<br />
Charlotte Dorothea Moeller (Dicht), *1791. †pēc 1826.)<br />
1810. gada 20. februārī salaulājās ar vēlāko Kurzemes<br />
guberņas arhitektu Heinrihu Eduardu Dihtu (Heinrich<br />
Eduard Dicht, *1788. Stolpe/Pomm. †pēc 1842.), kurš<br />
Latvijas sabiedrībai ir atstājis bagātu kultūras mantojumu<br />
arhitektūrā.<br />
Par Kurzemes guberņas arhitektu Heinrihu Eduardu<br />
Dihtu ir atrodamas visai skopas ziņas dažos arhitektūrai<br />
veltītos izdevumos, Imanta Lancmaņa pētījumos un divos<br />
enciklopēdiskos izdevumos – Aksela Freja sastādītajā<br />
Baltiešu biogrāfiskajā rādītājā ir norādīti Dihta iespējamie<br />
aktīvās darbības gadi – 1810. -1835. un profesija –<br />
arhitekts 178 , kā arī sniegta norāde uz pirmavotu – Paula<br />
Kampes 1951. gadā Stokholmā izdoto pētījumu par<br />
Livonijas un Kurzemes arhitektiem, būvniekiem un<br />
būvuzņēmējiem laikā no 1400. līdz 1850. gadam.<br />
Šis mašīnrakstā izdotais un pavairotais enciklopēdiskais<br />
izdevums ir turpat vienīgais, kas sniedz (lai arī – atsevišķos<br />
gadījumos – faktoloģiski kļūdainu) plašāku enciklopēdisku<br />
priekšstatu par Heinriha Dihta dzīves gājumu 179 . Tajā<br />
teikts, ka Heinrihs Eduards Dihts ir arhitekts no Stolpes<br />
Tels-Paddernā (Stolpe in Tels-Paddern, šeit domāta –<br />
Tāšu Padure), vēlāk Kurzemes guberņas arhitekts Mītavā<br />
(Jelgavā) laikā no 1814. līdz 1820. gadam. Kampes<br />
norādītajā Dihta izcelsmes vietā ir saskatāma zināma<br />
pretruna, “Tels-Paddern” jeb Tāšu Padure ir kādreizējais<br />
Kalvenes (Kurzemē) nosaukums, bet Stolpe ir domāta<br />
pilsēta Austrumprūsijā, kas mūsdienās zināma kā Slupsk<br />
pilsēta Polijā (pavisam atrodamas septiņas ģeogrāfiskās<br />
vietas ar nosaukumu Stolp). Šo apgalvojumu, kā ticamāko<br />
Dihta ģimenes izcelsmes versiju, apstiprina arī Rundāles<br />
pils vēsturnieks Jānis Baltiņš un direktors Imants<br />
Lancmanis. Jāpiezīmē, ka izņemot Kampi, tieši Imants<br />
Lancmanis ir gatavojis publikāciju par Heinrihu Dihtu,<br />
labojot vairākas Kampes pieļautās faktoloģiskās kļūdas.<br />
Ņemot vērā Kalvenes ģeogrāfisko tuvību kādreizējai<br />
Drogu (Drogen, arī Gros Drogen) pasta stacijai (aptuveni<br />
4 km), kurā saimniekoja Martins Benjamins Mellers<br />
un Dinsdurbes muižai (aptuveni 14 km), kurā pēdējais<br />
dzīvoja līdz 1806. (vai 1819.) gadam, kad parcēlās uz<br />
Adzes (Adsen) kroņmuižu, atstājot saimniekošanu Drogu<br />
pasta stacijā sava dēla Karla Gustava pārziņā, 180 var izteikt<br />
pieņēmumu, ka tieši šeit – Mellera krogā un pasta stacijā<br />
vai tās apkaimē Heinrihs Dihts iepazinās ar Martina<br />
Benjamina Mellera jaunāko meitu Šarloti Doroteju<br />
Melleri (Charlotte Dorothea Moeller). Jāpiezīmē, ka V.<br />
un F.Melleru pētījumā ir norādīts, ka Martins Benjamins<br />
Mellers no Pievīkas muižas pārcēlās uz “Dienshof<br />
(Kurl.)”, taču šāds nosaukums Kurzemes muižu vidū nav<br />
atrodams, no kā, izvērtējot pārējos kontekstuālos faktus,<br />
izdarāms secinājums, ka notikusi pārrakstīšanās kļūda,<br />
kā apmešanās vietu domājot “Diensdorf”, kas ir vāciskais<br />
Dinsdurbes nosaukums. Uz pārrakstīšanās kļūdu<br />
norāda arī dokuments “Kurzemes guberņas “ekzeptu”<br />
(no nodokļiem atbrīvotās personas) saraksts 1798./99. g”,<br />
kurā Embutes pagasta un draudzes sadaļā kā Martina<br />
Benjamina Mellera dzīvesvieta ir norādīta “Diensdorf”<br />
muiža. 181<br />
Kampe norāda, ka 1810. gada 20. februārī Dihts dzīvo<br />
Tāšu Padurē (mūsdienās - Kalvenē) un turpat salaulājas<br />
ar [pasta] stacijas saimnieka Martina [dokumentā<br />
rakstīts Marten] Benjamina Mellera jaunāko meitu Annu<br />
Šarloti Doroteju Melleri no Lieldorgām (Gross Drogen),<br />
gleznotāja Johanna Leberehta Egginka pusmāsu. 182 Šī<br />
informācija nedaudz atšķiras no vācu avotos norādītās<br />
laulību vietas, kas minēta kā Lieldrogas (Gross Drogen), 183<br />
taču Kampe norāda uz savu informācijas avotu – Durbes<br />
baznīcas grāmatu Nr. 3., 210. lpp. Apskatot Latvijas Valsts<br />
vēstures arhīvā atrodamo Durbes Ziemeļu (Nord Durben)<br />
draudzes baznīcas grāmatu par laika posmu no 1796.<br />
līdz 1834. gadam, tās 98. (101.) lpp un 149. lpp (85. lpp)<br />
ir ieraksts, kas apstiprina šo kāzu norisi Durbes baznīcā<br />
1810. gada 20. februārī. 184 Šo faktu kopums ļauj precizēt<br />
laulību reģistrācijas vietu – Durbe, taču neizslēdz iespēju,<br />
ka pašas kāzas tika svinētas Mellera pasta stacijas krogā<br />
vai Dinsdurbes muižā. Turpat Kampe norāda, ka 1810.<br />
Attēls 33.<br />
Jūliusa Dēringa pašrocīgi rakstītais šķirklis par<br />
Heinrihu Eduardu Dihtu.<br />
Attēls <strong>30</strong>.<br />
Heinriha Dihta paraksts uz viena no projektiem.<br />
gadā Dihts ir Tāšu Padures iedzīvotājs, un kristījis savu<br />
pirmdzimto, atsaucoties uz Grobiņas (1812.) un Durbes<br />
(1813.) baznīcu grāmatām.<br />
Durbes Ziemeļu draudzes baznīcas grāmatas 1810.-1813.<br />
gada ierakstos nav atrodams ieraksts par Dihta bērna<br />
kristībām (tāds atrodams 1814. gadā, taču iespējams,<br />
attiecināms uz 1813. gadu, jo atrodas hronoloģiski<br />
nesecīgā vietā). Savukārt Grobiņas vācu draudzes<br />
baznīcas grāmatas 109. lpp ir atrodams ieraksts, par<br />
to, ka šeit kristīts arhitekta Heinriha Eduarda Dihta<br />
un viņa sievas Annas Šarlotes Dorotejas dēls Viljams<br />
Eduards Dihts (William Eduard Dicht), kurš dzimis<br />
1812. gada 28. jūlijā un kristīts 31. jūlijā. 185 Visticamāk,<br />
šis zēns ir miris drīz pēc kristībām, jo 1814. gada Durbes<br />
Ziemeļu draudzes baznīcas grāmatā ir atrodams ieraksts<br />
par to, ka te ir kristīts 1814. gada 28. janvārī dzimušais<br />
Vilhelms Eduards Dihts (Wilhelm Eduard Dicht), kas<br />
pēc būtības ir 1812. gadā dzimušajam zēnam identisks<br />
vārds. Šis ieraksts ir mulsinošs, jo konfrontē ar 1814. gada<br />
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas kristīto reģistru, kurā<br />
šiem pašiem vecākiem norādīts 1814. gada 20. februārī<br />
dzimušais Aleksandrs Voldemārs Dihts. Nav izslēgts, ka<br />
pārrakstot draudzes grāmatu, ir notikusi pārrakstīšanās<br />
kļūda (mūsu rīcībā ir tikai Jelgavas draudzes baznīcas<br />
grāmatas noraksts, nevis oriģināls) – jo ieraksts ir<br />
fiksēts nevis tā hronoloģiskās atrašanās vietā, bet gan kā<br />
pēdējais, aiz decembrī dzimušo un kristīto saraksta, kas<br />
ļautu izteikt pieņēmumu, ka te domāts nevis 1814., bet<br />
1815. gads. Tomēr J.Dērings, kurš ir vadījies pēc baznīcas<br />
grāmatas oriģināla savos darbos ir norādījis 1814. gadu kā<br />
Aleksandra Voldemāra Dihta dzimšanas gadu.<br />
Vienīgais loģiskais izskaidrojums, ņemot vērā Durbes<br />
Ziemeļu draudzes reģistra nehronoloģiskumu, ir izteikt<br />
pieņēmumu, ka 1814. gadā veiktais ieraksts ir attiecināms<br />
uz 1813. gadā dzimušā zēna kristībām, kas savukārt,<br />
sakrīt ar Kempes atsauci uz Durbes baznīcas grāmatu vai<br />
arī šis ieraksts ir uzskatāms par dublējošu, (kas nav pārāk<br />
raksturīgi) un ir saistīts ar draudzes maiņu, jo neskaidrs ir<br />
jautājums, kādēļ pāris, kurš laulājās Durbes draudzē, savu<br />
pirmdzimto kristīja netālajā Grobiņas baznīcā.<br />
Pārbaudot Dēringa minētos preses avotus, konstatēts, ka<br />
1817. gada 8. septembra laikrakstā “Allgemeine deutsche<br />
Zeitung fur Russland” publicēta ziņa par to, ka Kurzemes<br />
guberņas athitekts Dihts ir iesniedzis apstiprināšanai<br />
zemnieku mājokļu projektu Kurzemei. 190 Savukārt 1820.<br />
Tālāk Kempe kļūdaini norāda, ka pēc 1812. gada Dihts ir gada 10. aprīlī ir kā pirmā ziņa laikrakstā ir publicēts<br />
cēlis Elejas pili, piebilstot, ka viņa ieskatā tas nozīmējis, ka paziņojums par to, ka pēc ķeizara pavēles, par labu<br />
Dihtam bijušas pils būvniecības ģenerāluzņēmēja tiesības. darbu ģenerālgubernātors, marķīzs Pauluči 8. aprīlī ir<br />
nodevis Kurzemes guberņas arhitektam Dihta kungam<br />
Kļūdainais Kampes apgalvojums par Dihtu kā Elejas pils briljanta gredzenu. 191 Kempe norāda, ka gredzens Dihtam<br />
projekta autoru izteikts, pamatojoties uz Jūliusa Dēringa pasniegts, atzinīgi vērtējot viņa profesionālo darbību<br />
kādreizējā Kurzemes Provinces muzeja fondos Mītavā nodegušā Mītavas pils ziemeļu spārna atjaunošanas laikā.<br />
esošā krājuma “Materiāli” 1. sējumu, 205. lpp. Diemžēl, 1816. gada 11. maijā Dihta sastādītā pils atjaunošanas<br />
muzejs un tā krājumi tika iznīcināti II Pasaules kara laikā tāme veidoja 60485 rubļus. 192 Attēli 31. un 32.<br />
1810. gada 20. februāra ieraksts Durbes baznīcas<br />
Ziemeļu draudzes grāmatā par Heinriha Eduarda Dihta un Anettes Šarlotes Dorotejas Melleres laulībām.<br />
204 205<br />
(daļa muzeja fonda ir LVVA), taču šim dokumentam<br />
identisks – Jūliusa Dēringa pašrocīgi rakstīts šķirklis ir<br />
atrodams LVVA. No tā varam konstatēt, ka balstoties uz<br />
dažādos avotos iegūtu informāciju, Dērings ir veidojis<br />
savu Mākslas leksikonu. 186<br />
Šajā Dēringa rakstītajā, Dihtam veltītajā šķirklī lasām:<br />
“Dihts Heinrihs Eduards, Kurzemes guberņas arhitekts.<br />
Gleznotāja Egginka švāģeris Mītavā. Viņš izstrādāja<br />
un iesniedza ģenerālgubernātoram zemnieku mājokļu<br />
uzlabošanas projektu, kas 1817. gada 5. septembrī tika<br />
izskatīts Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības sēdē.<br />
Dihts būvējis Elejas pili (dienvidos no Mītavas), kā arī<br />
daudzas citas pilis un ēkas. 1820. gada 8. aprīlī par savu<br />
dienestu no Krievijas ķeizara D[ihts]. saņēmis vērtīgu<br />
briljanta gredzenu. 1826. g. viņš vadīja Mītavas latviešu<br />
[Sv.Annas] baznīcas atjaunošanu, proti, interjeru.<br />
Dihts apprecēja Amāliju Šarloti Doroteju Melleri<br />
(gleznotāja Eginka pusmāsu). 1814., 20/2 viņam piedzima<br />
dēls Aleksandrs Voldemārs un 1816. 15/5 Karls Ādolfs.<br />
Tāpat viņam ir 1812. 27/7 dzimušais dēls Viljams Eduards.<br />
(avoti: “Allgemeine deutsche Zeitung fur Russland” 1820,<br />
Nr. 87, 1817, N.216).” 187<br />
Izvērtējot šos dokumentus, ir nepieciešams novērst<br />
kļūdas, ko savos darbos pieļāva Kempe un Dērings:<br />
• (1.)Dobeles baznīcas grāmatas ieraksts liecina, ka<br />
Viljams Eduards Dihts ir dzimis nevis 27., bet 28.<br />
jūlijā;<br />
• (2.) Elejas pils celtniecība notika līdz 1812. gadam<br />
un H.Dihta līdzdalība varēja būt tikai atsevišķu pils<br />
ansambļa ēku projektēšanā un celtniecībā.<br />
Meklējot risinājumu šim faktam, savu versiju izvirza<br />
O.Spārītis, kurš norāda, ka, pēc 1812. gada celti Elejas<br />
kompleksa abi parādes korpusi – klēts (t.s. teātris) un<br />
muižkunga māja. J.Dēringa atmiņu materiālos (uz<br />
kuriem atsaucies arī P.Kampe), kā ēku autors minēts<br />
H.E.Dihts. 188 Analizējot Krievijas impērijas arhitektūras<br />
politiku (paraugfasādes, utml. aspektus), Spārītis uzskata,<br />
ka jautājums par Dihta iespējamo līdzdalību atsevišķu<br />
celtņu projektēšanā Elejas muižas ansamblim nebūt nav<br />
atrisināms viennozīmīgi. Tomēr ir zināms pamats uzskatīt,<br />
ka atsevišķu Dihta projektu klātbūtnei Mēdemu kolekcijā<br />
bijā vairāk ierosinošs nekā tieša pielietojuma raksturs. 189
Change language