Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Latviski un vāciski runājošajiem viņš ir pazīstams<br />
kā Johans Lēberehts Eginks. Krieviski runājošie<br />
viņu atpazīst kā Ivanu Jegoroviču Egginku. Viņš ir<br />
pirmais latvietis, kuram tika piešķirts akadēmiķa grāds<br />
glezniecībā. 268 Viņš ir nepelnīti aizmirsts 19.gs. pirmās<br />
puses gleznotājs, Melleru dzimtas IX paaudzes pārstāvis<br />
Johans Lēberehts Eginks (Johann Leberecht Eggink,<br />
*20.11.1784. Pievīka †7.3.1867. Jelgava), kura vārds<br />
plašākai sabiedrībai, ārpus mākslas pasaules ekspertu un<br />
vēsturnieku loka, ilgu laiku bija relatīvi mazākpazīstams,<br />
taču viņa profesionālā darbība ir atstājusi nozīmīgas<br />
liecības Latvijas un baltvācu kultūrvēsturē.<br />
R.Bēms ir rakstījis: “J.L.Eginka dzīve un radošā daiļrade<br />
var saistīt mūsu uzmanību no vairākiem aspektiem.<br />
Viens no tiem ir viņa snieguma nenoliedzami augstais<br />
profesionālais līmenis daiļrades uzplaukuma gados, otrs<br />
– mākslinieka tiešā saskare ar mākslas dzīves vadošajām<br />
un raksturīgākajām norisēm tādos tā laika Eiropas un<br />
Krievijas kultūras centros kā Roma un Pēterburga, trešais<br />
– J.L.Eginka ilggadējā darbošanās dzimtenē.” 269 Egginka<br />
laikabiedrs un draugs Gustavs Ādolfs Hipius (Gustav<br />
Adolf Hipius, *12.3.1792. Nissi †6.10.1856. Tallinn) savā<br />
dienasgrāmatā aprakstījis savu draugu kā “allaž priecīgu<br />
cilvēkbērnu, kurš vienmēr bijis gatavs uz tūkstoš jokiem,<br />
Attēls 366.<br />
Johanna Leberehta Eginka pašportets 1819. gadā.<br />
JOHANS LĒBEREHTS EGINKS<br />
(KNIGGE-EGGINK)<br />
labprāt stāstījis dažādus komiskus notikumus un pa vidu<br />
estetizētajai sajūsmai mīlējis iebilst kādu triviālu izteicienu.<br />
(..) Nebūtu mana sirsnīgā drauga Egginka, tad pie visām<br />
gleznām, kuras es aplūkoju ceļojumos, man būtu skumji.” 270<br />
Savukārt J.Dērings Baltijas mākslinieku leksikona<br />
sagataves materiālos J.Eginku raksturo šādi: “Vidēja<br />
auguma, blonds, kustīgs, dzīvespriecīgs, pārsvarā labsirdīgs,<br />
ar izteiktām dotībām uz valodu apgūšanu, bez vācu valodas<br />
prata runāt latviski, krieviski, perfekti pārzināja franču un<br />
itāliešu valodu.” 271<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas par J.L.Eginka<br />
biogrāfiju ir veidojuši Sarmīte Fogele, izdodot grāmatu<br />
“Johans Lēberehts Eginks”, 272 šīs grāmatas recenzents, LZA<br />
goda loceklis Romis Bēms, kurš publikācijā “Nedaudz<br />
par Johana Lēberehta Eginka darbiem” 273 ir galvenokārt<br />
pievērsies gleznotāja Latvijā atrodamo darbu uzskaitei<br />
un apkopošanai, mākslas zinātniece Edvarda Šmite,<br />
kā arī Rīgā dzimušais vācu pētnieks Valters Augusts<br />
Mellers (Walter August Moeller), kurš aplūkoja atsevišķus<br />
gleznotāja izcelsmes un biogrāfiskos aspektus publikācijā<br />
“Johann Leberdit 274 Eggink der baltische Portrat und<br />
Historienmahler”. 275<br />
Visticamāk, tieši 1970. gadā Vācijā izdotā V.Mellera<br />
publikācija kalpoja par inspirāciju tālāku pētījumu<br />
veikšanai šaipus Dzelzs priekškaram par šo Latvijā<br />
dzimušo gleznotāju. Mellera pētījums ir interesants arī<br />
ar to, ka V.A.Mellers ir viens no J.L.Eginka audžutēva<br />
Martina Benjamina Mellera dzimtas pēctečiem, kurš<br />
savas publikācijas sagatavošanas laikā izmantoja gan<br />
savas, gan Knigges ģimenes sniegto informāciju. Veicot<br />
dzimtas vēstures izpēti, arī es, kā M.B.Mellera tiešais<br />
sestās paaudzes pēctecis (tātad – arī gleznotāja radinieks),<br />
nolēmu papildināt Eginka biogrāfiju ar jaunatklātajiem,<br />
līdz šim nezināmajiem faktiem, kuri sniegs nozīmīgu<br />
papildinformāciju par gleznotāja dzīvi un viņa ģimeni,<br />
ļaujot atvērt jaunas diskusijas, bet gleznotāja radošās<br />
darbības analīzi atstāšu mākslas zinātniekiem. Jāpiezīmē,<br />
ka Eginka radniecības saites dažādās pakāpēs savijas<br />
ar tādām izcilām dzimtām, kā Im.Kanta dzimta,<br />
M.Ļermontova, Vecā Stendera u.c. pasaules vēsturē<br />
nozīmīgām dzimtām.<br />
Strādājot ar Darmštadtē esošās Baltvācu biedrības arhīvā<br />
atrodamā Frīdvalda Mellera un Valtera Melleru fonda<br />
dokumentiem, tajā tika konstatēti vairāki dokumenti,<br />
balstoties uz kuriem savus pētījumus veica V.Mellers,<br />
starp kuriem ir arī 1967. gada sarakste ar Kurtu Kniggi<br />
(Kurt Knigge). Šajos dokumentos V.Mellers norāda<br />
pirmavotu, no kura tika iegūta līdz tam brīdim strīdīgā<br />
informācija par J.L.Eginka dzimšanas gadu – par faktu,<br />
ka Egginks kā divgadīgs zēns 1786. gadā tika pieņemts<br />
Lovisas Brīviņas un Martina Benjamina Mellera ģimenē,<br />
Valteram Melleram personīgi stāstīja fon Šēnu (von<br />
Schoen) namā Liepājā [Toma ielā <strong>30</strong>] dzīvojusī Karolīne<br />
Mellere (Caroline Moeller, šeit domāta Caroline Jeanette<br />
Moeller, *13.10.1839. Alt Platon †7.2.1929. Liepāja, Valtera<br />
Mellera vectēva māsa, kas personīgi bija tikusies ar sava<br />
tēva Karla Gustava Mellera pusbrāli un savu onkuli Johanu<br />
Lēberehtu Eginku). 276<br />
Runājot par Egginka izcelsmi un jaunību (viņš atbilst<br />
Melleru dzimtas X paaudzei), parasti tiek minēti divi<br />
nozīmīgākie fakti – Eginks ir brīvkunga fon Knigges<br />
ārlaulības dēls, un fakts, ka 1811. gadā viņš uzsāk studijas<br />
Dorpatas (Tērbatas, tag. Tartu) augstskolā. Agrāk par<br />
Eginka dzimšanas laiku bija pieņemts uzskatīt 1787. vai<br />
1790. gadu, pamatojoties uz A.Simolina-Batorija publicēto,<br />
Eginkam veltīto nekrogu un J.Dēringa piezīmēm pie tā 277 ,<br />
taču veicot papildpētījumus konstatēts, ka 1784. gada 20.<br />
novembris ir visticamākais gleznotāja dzimšanas datums,<br />
ko mūsdienās atzinuši vairums pētnieku. Savukārt par<br />
laiku no viņa dzimšanas līdz augstskolas gaitām (neskaitot<br />
skopās ziņas par audžutēva nesekmīgo mēģinājumu<br />
izskolot Eginku par zemes mērnieku, privātstudijām<br />
Dobelē un mācībām Jelgavā), līdz šim nebija praktiski<br />
nekādas informācijas.<br />
Līdz šim tika pieņemts uzskatīt, ka “jaundzimušajam tika<br />
dots vārds Johans Lēberehts” 278 , taču nesen LVVA fondos<br />
esošajā dokumentā “Kurzemes guberņas „eksemptu“ (no<br />
nodokļiem atbrīvotās personas) saraksts. 1798./99.g.” 279<br />
atrastās norādes ļauj izvirzīt apgalvojumu, ka gleznotāja<br />
īstais vārds līdz pat uzvārda “Eggink” pieņemšanai bija<br />
Karls Dāvids Vinklers (Carl David Winkler).<br />
Un proti – šajā dokumentā, kur uzsakaitīti Embūtes<br />
pagasta un draudzes locekļi, kas atbrīvoti no nodokļiem,<br />
ir norādīts 35 gadus vecs ķirurgs Martins Benjamins<br />
Mellers, prūsis pēc tautības kurš dzīvo Dīnsdurbes muižā.<br />
Ja pieņemam, ka šis saraksts ir sastādīts 1797. gada beigās<br />
vai 1798. gada sākumā, tad norādītais vecums pilnībā<br />
sakrīt ar Martina Benjamina Mellera dzimšanas laiku.<br />
Arī dzīvošana Dinsdurbes muižā ir pamatota, jo šajā laikā<br />
M.B.Mellers jau ir kļuvis par netālu esošās Lieldrogu vai<br />
Drogu (Gros Drogen) pasta stacijas un kroga pārvaldnieku.<br />
Dokumentā kā Mellera dzīvesbiedre jau ir minēta viņa<br />
otrā sieva, 34 gadus vecā Luīze Šollere (Louisa Scholler),<br />
kas ļauj izvirzīt apgalvojumu, ka Mellera pirmā sieva un<br />
Johana Lēberehta Eginka māte Lavīze Brīviņa ir mirusi<br />
pirms 1798. gada (precīzs viņas nāves datums nav zināms).<br />
Tāpat šajā dokumentā pirmo reizi ir norādīts tikai viens<br />
dēls – 4 gadus vecais Karls [Gustavs, dzimis 1795. gadā] un<br />
divas meitas - 9 gadus vecā meita Šarlotta Karolīna (*1789.)<br />
un 6 gadus vecā meita Anna Šarlotte (*1791.). Sarakstā<br />
netiek norādīts 1787. gadā dzimušais Georgs Benjamins<br />
Zigmunds Mellers, kas nozīmē, ka viņš jau ir miris, bet<br />
ir norādīts Mellera audžudēls Karls Dāvids Vinklers (Karl<br />
David Winkler), kuram saraksta sastādīšanas brīdī ir 13<br />
gadi. Mums ir pamats uzskatīt, ka minētais audžudēls ir<br />
neviens cits, kā vēlākais gleznotājs J.L.Eginks, jo šī norāde<br />
precīzi atbilst J.L.Eginka dzimšanas laikam. Analizējot šo<br />
dokumentu ir jāņem vērā apstāklis, ka ne vienmēr tajā<br />
tika norādīta pilnībā precīza informācija par vecumiem,<br />
pieļaujot nobīdes dažu mēnešu/gadu apmērā.<br />
Faktiski šis dokuments pilnībā apgāž līdz šim par aksiomu<br />
pieņemto R.Bēma izvirzīto apgalvojumu, ka “viņa uzvārds<br />
acīmredzot darināts, otrādi uzrakstot īstā tēva uzvārdu,<br />
un uzskatīt to tikai par vēlāk pieņemtu mākslinieka<br />
pseidonīmu nav pamata”., 280 jo, kā liecina tālāk izklāstītie<br />
fakti, ir pamats apgalvot, ka Romis Bēms kļūdījās, uzskatot<br />
to par pseidonīmu.<br />
Tomēr nedrīkst nepieminēt faktu, ka Kurts Knigge savā<br />
vēstulē atsaucas uz vēl vienu dokumentu, kurš mūsdienās<br />
nav izdevies atrast - 1939. gadā no Zauberliha kunga<br />
(Seuberlich, iespējams, domāts Ēriks Zauberlihs) iegūtu<br />
234 235<br />
1798. gada Priežu muižas (Bredenhof) revīzijas “eksemptu”<br />
saraksta fotokopiju no, kuros kā Frīdriha Dītriha fon<br />
Knigges (Friedrich Dietrich von Knigge) dzīvesbiedre ir<br />
norādīta Elizabete Freudenreiha (Elisabeth Freudenreich,<br />
*1761. Liepāja †), bet kā bērni ir norādīti:<br />
• Johans Lēberehts Eginks (Johann Leberecht<br />
Eggink, *. †),<br />
• Frīdrihs Karls Eginks (Friedrich Karl Eggink,<br />
*1793. †),<br />
• Ferdinands Dītrihs Eginks (Ferdinand Dietrich<br />
Eggink, *1795. †),<br />
• Anna Elizabete Eginka (Anna Elisabeth Eggink,<br />
*1784. †)<br />
• Lovisa Gotlībe Eginka (Lovisa Gottlieb Eggink,<br />
*1785. †). 281<br />
Šī dokumenta saturs pēc būtības ir pretrunā ar ģimenes<br />
mutvārdu vēstures apgalvojumiem, kā arī Melleru ģimenes<br />
“eksemptu” sarakstu, taču nevar izslēgt faktu, ka mums<br />
šobrīd nezināmu iemeslu dēļ viena un tā pati persona<br />
varēja tikt uzrādīta abu muižu “eksemptu” sarakstos –<br />
vienā, kā Knigges dēls, bet otrā – kā Mellera audžudēls.<br />
Runājot par paša Johanna Lēberehta Eginka ģimeni, ir<br />
zināms, ka viņš 1840. gada 17. martā Rīgas Doma baznīcā<br />
salaulajās ar Bauskas (sākotnēji - Bauskas Slobodā<br />
[Sloboda - teritorija ārpus Bauskas pilsētas robežām, kur<br />
Kurzemes hercogistes laikā galvenokārt dzīvoja žīdi])<br />
dzīvojošā sieviešu drēbniekmeistara, Bauskas birģera un<br />
svaru pārziņa (Stadtwäger) Johana Traugota Benjamina<br />
Henzeļa (Johann Traugot Benjamin Hänsel *? †28.2.1829.<br />
Bauska, miris dziļā vecumā) un viņa sievas Evas Regīnas<br />
Rodernas (Eva Regina Roddern [Frey]) meitu Jūliju<br />
Ģertrūdi Henzeli (Juliana Gertrude Hänsel, *28.9.1797.<br />
Bauskā †27.7.1872. Rīga), kura tika kristīta Bauskas vācu<br />
draudzē un turpat iesvētīta 15 gadu vecumā 1813. gada<br />
2. maijā. Pārējie Henzeļu dzimtas pēcteči ir aprakstīti<br />
šīs nodaļas turpinājumā. Laulību ierakstā līgavas vārds<br />
sākotnēji kļūdaini norādīts kā Johanna, taču tas vēlāk<br />
aizstāts ar Juliana.<br />
Paša gleznotāja Johanna Lēberehta Eginka un Jūlijas<br />
Ģetrūdes Henzeles laulībā pēcnācēju nebija, tomēr vairāki<br />
vēsturnieki līdz šim ir neveiksmīgi centušies noskaidrot<br />
J.L.Eginka iespējamo radniecību ar Jelgavas zeltkaļa<br />
Eginka dzimtu. Atbilde uz šo jautājumu ir atrodama<br />
jau pieminētajā Darmštadtē, Baltvācu biedrības arhīva<br />
Valtera un Frīdvalda Melleru fondā, kur ir atrodami<br />
dokumenti, kas paskaidro šo radniecību un arī paša<br />
uzvārda transformāciju no “fon Knigge” uz “Eggink”. Te<br />
mēs atrodam divus visai prozaiskus un nedaudz atšķirīgus<br />
skaidrojumus. 282<br />
Pirmais no tiem norāda, ka Johana Lēberehta Eginka tēvs<br />
Frīdrihs Dītrihs fon Knigge, kurš esot dzimis Brēdenbekā<br />
(Bredenbeck) Hannoveres apkaimē (kas ir pretrunā ar viņa<br />
tēva dzimšanas vietu Bikstos), Kurzemi esot saucis par<br />
savu jauno dzimteni un tādēļ esot nolēmis mainīt uzvārdu.<br />
Šis skaidrojums nešķiet visai loģisks, tādēļ manuprāt,<br />
lielāka ticamība būtu jāpievērš otrajai versijai, kas liecina,<br />
ka Johana Lēberehta Egginka pusbrālis, brīvkungs Karls<br />
Frīdrihs fon Knigge (Karl Friedrich freiherr von Knigge)<br />
1815. gadā, būdams 21 gadu vecs, salaulājās ar “zemāka<br />
sociālā slāņa” pārstāvi – miesnieka Johana Frīdriha<br />
Vilhelma Šepa (Johann Friedrich Wilhelm Schoep) un<br />
viņa sievas Annas Marijas Veigertes (vai Veihertes) (Anna<br />
Marie Weigert oder Weihert) meitu Annu Lovisu Šepu<br />
(Anna Lowisa Schoeps). Ģimenes spiediena rezultātā Karls
Change language