30.07.2019 Views

2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

MELLERU RADNIECĪBA AR MIHAILU ĻERMONTOVU<br />

Melleru dzimtas radniecības saites ar krievu<br />

rakstnieka Mihaila Ļermontova ģimeni veidojas<br />

caur Vilhelmīnes Elizabetes Melleres vīra, mācītāja Karla<br />

Heinrika Šēna mātes - Minnas Šarlotes Šēnas (dzim.<br />

Kanta) māsas Henrietes Stuartes (dzim. Kanta) ģimeni.<br />

Frīdrihs fon Stuarts (Friedrich von Stuart, *1761.<br />

Darmstadt, †25.10.1842. Liepāja) bija Kurzemes<br />

augstmanis (barons) un zemes īpašnieks, kurš apprecējās<br />

ar Immanuēla Kanta Kurzemē dzīvojošā jaunākā brāļa<br />

Johana Heinriha Kanta meitu Henrieti Kantu (Henrietta<br />

Kant, *5.8.1783. Vecsaule, †10.12.1850. Liepāja). Ir zināms,<br />

ka Frīdrijs Stuarts bija Liepājas ostas muitas inspektors un<br />

viņam piederēja muiža Gros-Damen (Diždāmas muiža<br />

Liepājas apriņķī). Šajā laulībā piedzima 10 pēcnācēji, no<br />

kuriem radniecības saites uz Ļermontovu dzimtu ved<br />

caur ģimenes piekto atvasi - meitu Emīliju Sofiju Stuarti<br />

(krievu avotos minēta arī kā Emīlija Fjodorovna, Emilie<br />

Sophie Stuart, *21.2.1813. Liepāja †1872. Sanktpetersburg).<br />

Par Emīlijas Sofijas Stuartes dzīvesbiedru kļuva Krievijas<br />

vēlākais Krievijas jūras kara flotes admirālis Mihails<br />

Nikolajevičs Ļermontovs (Михаил Николаевич<br />

Лермонтов *15.1.1792. †29.7.1866. Sanktpetersburg). 359<br />

Būdams gardemarīns, Ļermontovs piedalījās 1808.-1809.<br />

gada Krievijas – Zviedrijas karā un 1809. gadā kļuva par<br />

flotes mičmani. 1812. gada karā piedalījās Smoļenskas<br />

un Borodinas kaujās pret Napoloeona armiju, par ko<br />

apbalvots ar Sv.Annas II šķiras ordeni. Piedalījies arī<br />

Krievijas-Turcijas karā (1828.-1829.). Par admirāli Mihails<br />

Ļermontovs kļuva 1860. gadā un ir apglabāts Volkovas<br />

kapsētā Sanktpēterburgā. Laulībā ar Emīliju Sofiju<br />

piedzima seši bērni (paaudze):<br />

• Elizabete Ļermontova (Vranglere) (Elisabeth<br />

Lermontov (Vrangler) *22.11.1834. Sanktpetersburg<br />

†27.1.1912.), 1854. gadā salaulājās ar baronu<br />

Platonu Vrangleri (Platon Vrangler *<strong>30</strong>.1.1829.<br />

Zhytomir †28.2.1892. Sanktpteresburg).<br />

• Sofija Ļermontova (Millere) (Sofia Lermontov<br />

(Miller) *1836. †1909.), laulībā ar Milleru.<br />

• Aleksandrs Ļermontovs (Alexander Lermontov<br />

*27.2.1838. Liepāja †26.12.1906. Sanktpēterburga),<br />

kavalērijas ģenerālis, skat. tālāk.<br />

• Emīlija Ļermontova (Emilie Lermontov<br />

*23.2.1839. Sanktpēterburga).<br />

• Mihails Ļermontovs (Michail Lermontov *1841.<br />

†ap 1897.) – tika atvaļināts no dienesta par to,<br />

ka izsauca uz divkauju sava radinieka – Mihaila<br />

Ļermondova divkaujas uzvarētāja Martinova<br />

pēcteci.<br />

• Konstantīns Ļermontovs (Konstantin Lermontov<br />

*29.9.1849. †1897.).<br />

Vācu pētnieks V.Haupts norāda, ka visu Krievijā<br />

dzīvojošo Ļermontovu (t.sk., rakstnieka Mihaila<br />

Jurjeviča Ļermontova, *1814. †1841.) izcelsme sākas ar<br />

skotu Adeligenu Georgu Ļermontu (Adeligen George<br />

Learmonth, *1596. Skotija †1634. Smoļenska), kurš<br />

Krievijā bija zināms kā Jurijs Andrejevičs Ļermonts. 360<br />

Savukārt Krievijas virtuālā vidē ir atrodams pilns<br />

Ļemontu/Ļermontovu dzimtas koks 361 , no kura ir<br />

redzams, ka dzimtas aizsācēja Georga Ļermonta dēla<br />

Pētera Ļermontova (Pjotr Jurjevič Ļermontov, *6.8.1653.<br />

†1679.) dēli Pēteris (*? †1704.) un Jevtihijs (*1679.<br />

†1708.) ir krustpunkts Melleru-Ļermontovu dzimtu<br />

radniecībai. Un proti – rakstnieka Mihaila Ļermontova<br />

vec-vec-vec-vectēvs Evtihijs Ļermontovs ir brālis admirāļa<br />

Mihaila Ļermontova vec-vec-vec-vectēvam Pjotram<br />

Ļermontovam. Šo radniecības saikni ir vieglāk aplūkot<br />

rakstnieka Mihaila Jurjeviča Ļermontova un admirāļa<br />

Mihaila Ļermontova tiešo dzimtas koku vizualizācijā (bez<br />

katras paaudzes brāļiem un māsām).<br />

Mihails Ļermontovs (Михаил Юрьевич Лермонтов,<br />

*15.10.1814. Maskavā †27.7.1841. Pjatigorskā) bija krievu<br />

romantisma rakstnieks. Ļermontovs dzimis dižciltīgā<br />

ģimenē Maskavā. 1817. gadā nomira viņa māte; viņu<br />

Attēli 418. un 419.<br />

No kreisās: Krievijas jūras kara flotes admirālis Mihails Ļermontovs un viņa kaps Sanktpēterburgā, Volkovskas<br />

kapsētā, Frīdrihs Stuarts un viņa sieva Henriete Stuarte, dzimusi Kanta.<br />

Attēls 421.<br />

Rakstnieks Mihails Ļermontovs (*1814.†1841.), Kavalērijas ģenerālis Aleksandrs Ļermontovs un Ļermontovu<br />

dzimtas ģerbonis ar devīzi “Sors Mea Iesus” ( “Mans liktenis – Jēzus”) .<br />

uzaudzināja vecāmāte lauku īpašumā Penzas tuvumā. No<br />

18<strong>30</strong>. līdz 1832. gadam Ļermontovs studēja Maskavas<br />

universitātē, pēc tam iestājās karaskolā Pēterburgā,<br />

kuru pabeidza 1834. gadā kā kornets, uzsākot dienestu<br />

leibgvardes huzāru pulkā.<br />

Pēc Aleksandra Puškina nāves pēc divkaujas 1837. gadā<br />

Ļermontovs uzrakstīja emocionāli piesātinātu un visai asu<br />

dzejoli “Dzejnieka nāve”, kas tika uztverts kā uzbrukums<br />

pastāvošajam režīmam un izsauca attiecīgu reakciju:<br />

Ļermontovs kā praporščiks tika pārcelts uz dienestu<br />

Ņižegorodskas dragūnu pulkā Kaukāzā. Tur uz viņu lielu<br />

iespaidu atstāja Kaukāza daba un iedzīvotāji.<br />

Ļermontovs mira 1841. gada 27. jūlijā divkaujā ar savu<br />

dienesta biedru Nikolaju Martinovu (Nikolai Martinoff).<br />

Interesanti, ka 1884. gadā cits šīs dzimta spārstāvis, arī<br />

Mihails Ļermontovs (*1841. †ap 1897.) tika atvaļināts<br />

no huzāru pulka par to, ka uz divkauju izsauca Nikolaja<br />

Martinova pēcteci. Šajā divkaujā Ļermontovs zaudēja aci.<br />

Latvijas vēstures kontekstā interesanta personība ir<br />

arī admirāļa Mihaila Ļermontova Liepājā dzimušais<br />

dēls, paaudzes pārstāvis Aleksandrs Ļermontovs 362<br />

(Александр Михайлович Лермонтов, *27.02.1838.<br />

Liepāja †26.12.1906.), kurš turpināja dzimtas tradīcijas un<br />

izvēlējās militāro karjeru, kļūstot par kavalērijas ģenerāli.<br />

Viņš bija 13. Dragūnu pulka komandieris (laikā no 1872.<br />

gada 23. aprīļa līdz 1878. gada 23. februārim), vēlāk -<br />

Viņas Augstības kirasieru leibgvardes pulka komandieris<br />

(laikā no 1881. gada 6. novembra līdz 1883. gada 14.<br />

jūlijam).<br />

Atbrīvošanas ielu krustojumā, tika uzstādīts piemineklis<br />

kaujās pie Burgasas kritušo krievu kareivju piemiņai.<br />

Savukārt pie ēkas Nr. 15, kurā Ļermontovs dzīvoja no 1878.<br />

gada 6. februāra līdz 29. martam, ir uzstādīta piemiņas<br />

plāksne, savukārt pati iela ir nosaukta Ļermontova vārdā –<br />

par godu Aleksandram Ļermontovam. Uz tās ir uzraksts:<br />

“От тук на 7 II 1870 год преминаха освободителните<br />

руски войски от летяшият бургаски отряд на<br />

генерал-майор Александър Михайлович Лермонтов<br />

които освободиха Созопл от османско рабство”.<br />

Ļermontovam ir piesķirti 14 Krievijas impērijas un 2<br />

Prūsijas valsts apbalvojumi.<br />

Aleksandrs Ļermontovs ir t.s. Ļermontovu “Ostrožnikovas”<br />

(острожниковской) dzimtas atzara pārstāvis. Viņš<br />

apprecējās ar savas mātes Emīlijas Sofijas Stuartes brāļa<br />

Frīdriha Gustava Stuarta (Friedrich Gustav Stuart,<br />

*18.6.1804. Liepāja †28.9.1856. Sanktpetersburg) meitu<br />

Aleksandru Stuarti (Alexandra Stuart, *1835. †1917.<br />

Lauvaime).<br />

Attēls 420.<br />

Ļermontovu dzimtas atzaru vīriešu līnijas vizualizācija.<br />

Evtihijs Ļermontovs (*? †1708.)<br />

Pjotrs Ļermontovs (*1698. †1743.)<br />

Jurijs Ļermontovs (*1722. †1778.)<br />

Pjotrs Ļermontovs (*1767. †1811.)<br />

Georgs Ļermonts (*1596. †1634.)<br />

Pjotrs Ļermontovs (*1653. †1679.)<br />

Pjotrs Ļermontovs (*? †1704.)<br />

Marfa Ļermontova (*? †1729.)<br />

Mihails Ļermontovs (*?. †?)<br />

Nikolajs Ļermontovs (*? †?)<br />

Ģenerāļa pakāpe viņam tika piesķirta par Burgasas<br />

ieņemšanu Krievu-Turku karā 1878. gada 6. februārī. Kā<br />

vēsta leģenda, viņu esot sagaidījuši sajūsminātie Burgasas<br />

iedzīvotāji un vietā, kur notika sagaidīšana – Esperanto un<br />

Jurijs Ļermontovs (*1787. †1831.)<br />

Mihails Ļermontovs (*1814. †1841.)<br />

Mihails Ļermontovs (*? †1769.)<br />

Mihails Ļermontovs (*1792. †1866.)<br />

Aleksandrs Ļermontovs (*1838. †1906.)<br />

ATSAUCES:<br />

1. Skat. https://ru.wikipedia.org/wiki/Лермонтов,_Михаил_Николаевич<br />

2. Šeit un tālāk ziņas un fakti no Viktor Haupt, “Von Petersburg bis Panama. Die Genealogie der Familie Kant”, 2015., avots: http://<br />

www.freunde-kants.com/attachments/article/38/Bohnenrede%202015%20(de).pdf ,<br />

3. Skat. http://ru.rodovid.org/wk/Служебная:Tree/60684<br />

4. Skat. https://ru.wikipedia.org/wiki/Лермонтов,_Александр_Михайлович<br />

392 393

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!