2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

kurš latviešu trimdas grāmatniecībā izkarojis ievērojamu
vietu ar savām 25 gadu laikā izdotām vairāk nekā 200
grāmatām, kuru kopīgais metiens pārsniedz pusmiljonu.
No viņa lielākiem un vērtīgākiem izdevumiem pirmā
vietā būtu minamas Latviešu tautas teikas un pasakas, kas
profesora P. Šmita sakopotas un rediģētas un kuŗas šajā
otrā izdevumā analizējis Dr. H. Biezais Zviedrijā. Visās
šajās un daudz citās grāmatās ieguldītais darbs un līdzekļi
runā paši par sevi. Smagi strādādams un atraudamies no
ērtas dzīves, Eduards Dobelis arvien priekšroku ir devis
labai grāmatai. Miris ar sirds trieku 61 gada vecumā, pēc 2
nedēļu ilgas slimošanas Vaterlo slimnīcā un 1977. gada 21.
aprīlī apbedīts Vaverlī pilsētas Sv.Paula draudzes luterāņu
kapsētā.
Ir zināms, ka 1940. gada 30. novembrī Liepājas Sv.Annas
draudzes mācītājs V.Sanders salaulāja Eduardu Dobeli ar
Metu Palapu un abu laulībā piedzima (paaudze):
• Silvija Dobele (Sila) (*16.9.1943. “Strungu” mājas,
Dunika †13.12.2012.), dzīvoja Rīgā Maiznīcas ielā
12-2. Apglabāta Rīgas Miķeļa kapos.
• Gundega Dobele (*Vācijā), strādāja skaistuma
kopšanas uzņēmumā Milvokos ASV
• Edmunds Dobelis (*ASV), strādāja par skolotāju
amerikāņu koledžās.
Spriežot pēc dokumentiem un Eduardam Dobelim
veltītajiem nekrologiem, Eduards un Meta kara laikā tika
šķirti no savas vecākās meitas - 1944. gadā, kad Jelgava
krita padomju okupantu rokās, tobrīd gadu vecā Silvija
palika aiz frontes līnijas, jo atradās pie savas vecmāmiņas
Katrīnas, ar kuru kopā 1949. gadā tika deportētas uz
Sibīriju, Omskas novada Ņižņe-Omskas rajona sovhozu
Novo Ivanovā. No apcietinājuma abas atbrīvotas 1956.
gada 28. jūnijā. Ir zināms, ka Silvija Dobele apprecējās ar
Silu un abu laulībā piedzima dēls (paaudze), kura vārds
pagaidām nav zināms.
Attēli 396.
Eduarda Dobeļa 1962. gadā publicētā atvainošanās.
Attēli 396.
Eduards Dobelis īsi pirms nāves savā darbistabā.
962 963