Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Senākās ziņas par XII paaudzes pārstāves Lūcijas<br />
Emīlijas Milleres (*26.6.1900. Bērzes Bāliņu saimē<br />
†5.8.1987. Rīga) bērnību (neskaitot kristību ierakstu) ir<br />
saglabājušās no dzimtas mutvārdu nostāstiem – par to,<br />
kā 1905. gadā balles laikā viņa bučojusi baronam roku.<br />
Nākamās mutvārdu ziņas ir par to, ka 1917. gada vasarā<br />
viņa auklējusi savu jaunāko māsu Veltu, un ar ratiem<br />
pastaigājusies pa “kreposti” (cietoksni) Rīgā, kas ļauj<br />
izteikt pagaidām dokumentāli neapstiprinātu pieņēmumu,<br />
ka bēgļu gaitās viņi bija Daugavgrīvas cietokšņa apkaimē.”<br />
Ir ziņas, ka pēc īslaicīgās (aptuveni trīs gadus ilgās) pirmās<br />
laulības ar Robertu Ansi Vītolu (*6.1.1894. Annenieku<br />
pagastā †23.2.1963. Zaļenieku pagastā), kas tika noslēgta<br />
Dobeles baznīcā 1922. gada 26. februārī, Lūcija Emīlija<br />
Millere strādāja Bērzes pienotavā, bet vēlāk – esot kļuvusi<br />
par guvernanti kādā vācu ģimenē Rīgā. <strong>30</strong>. gadu vidū viņa<br />
pārcēlās uz Jelgavu, kur par tēva lauku mājas mantojuma<br />
daļu brāļi viņai nopirka frizētavu Lielajā ielā 55, pie Annas<br />
baznīcas (vienā no avotiem frizētavas adrese ir norādīta<br />
arī Jelgavā, Uzvaras ielā 34, taču šī visticamāk ir vēl viena<br />
frizētava, kurā strādāja Kristaps Kulbars).<br />
Par laiku, kad Jelgavā dzīvoja Lūcija Emīlija Millere, savas<br />
līdz šim neizdotās atmiņas ir sarakstījis Floridā 2015. gadā<br />
mirušais Rihards Rollis, kurš ir dzimis Jelgavā, 1922. gada<br />
22. janvārī. Viņš piedzima un bērnību pavadīja Kanāla ielā,<br />
otrajā namā no Lielās ielas stūra – šīs ēkas apakšējā stāvā<br />
bija kungu frizētava, kura piederēja igaunim Aleksandram<br />
Jerva. Atmiņas ir rakstītas, kad to autoram jau bija 90 gadi,<br />
tādēļ viņš pats atzīst, ka ne visas detaļas viņš spēj precīzi<br />
atcerēties, tāpat – nav norādīts precīzs gads, par kuru viņš<br />
raksta, tādēļ šeit aprakstītā situācija varēja būt gan pirms<br />
Lūcijas Emīlijas Milleres apmešanās Lielajā ielā, gan viņas<br />
dzīves un darbības laikā, taču visticamāk, šis apraksts ir<br />
attiecināms uz aptuveni 1928. gadu, t.i. laiku, kad R.Rollis<br />
uzsāka skolas gaitas. Šīs atmiņas sniedz priekšstatu par<br />
ikdienas sadzīvi, kas valdīja Lielās ielas kvartālos ap<br />
Sv.Annas baznīcu.<br />
LŪCIJA EMĪLIJA MILLERE<br />
MILLERI-VĪTOLI-KULBARI<br />
Ietvei malās bija ūdens notekas grāvītis, kuru sauca par<br />
rensteli, kurā ziemā sasala ūdens un mēs, puikas, varējām<br />
slidināties. Ejot pa Lielo ielu uz rietumu pusi, kreisajā<br />
pusē, tūlīt aiz delikatešu veikala bija konfekšu bode, tad<br />
mazs pārtikas veikaliņš, tad žīda Šakinovska drēbju un<br />
šūšanas piederumu veikals. Aiz tā vairākas divstāvu<br />
dzīvokļu mājas un tām pieslējās vācu pamatskola. Tālāk<br />
– uz Lielās un Pētera ielas stūra bija skārnis un gaļas<br />
preču veikals. Neatceros vairs miesnieka meistara vārdu,<br />
bet bieži tiku sūtīts pēc desām. Uz otra stūra, kas iznāca<br />
tieši pretī Sv.Annas baznīcas parkam, bija maiznīca un<br />
kūku veikals, kas piederēja manu pamatskolas biedru<br />
Bernovsku vecākiem. Te Pētera iela izbeidzās, bet tālāk,<br />
šķērsojot Lielo ielu, tā saucās Pulkv.Frīdriha Brieža iela.<br />
Tālāk Rollis apraksta kvartālu Sv.Annas baznīcas ielas pusē,<br />
posmā no Pētera līdz Pulkv.Brieža ielai. Ejot pa labo pusi,<br />
sākot no izejas pa vārtiem, bija vairākas divstāvu dzīvokļu<br />
mājas. Tad Gūtmaņa ūdensvadu un krānu labošanas<br />
darbnīca. Tālāk šķērsoju Pulkv.Brieža ielu un gar Annas<br />
baznīcas parku turpinu savu atmiņu gājienu uz rietumiem.<br />
Kreisajā pusē aiz maiznīcas veikala bija skārdnieku<br />
darbnīca, kas piederēja žīdam, tad Ķiņča kurpnieku<br />
Attēls 100X. . Lūcija Emīlija Millere (pirmā no<br />
labās) Bērzes pienotavā ap 1925. gadu.<br />
darbnīca. Tālāk – Dučkena aptieka, vēl tālāk – skārnis un<br />
drogu veikals. Te bija zirdzenieku iebraucamā vieta un<br />
ekspedīcijas kantoris, kas piederēja Artūram Purmalim ar<br />
smago auto. Tūliņ bija ielas stūris, jo te izbeidzās Pulkv.<br />
Kalpaka iela. Ielas labajā pusē, iepretīm Kalpaka ielai,<br />
bija restorāns. Kreisajā ielas pusē bija kungu frizētava<br />
[ir ļoti augsta varbūtība, ka šeit pieminētā frizētava ir tā,<br />
kuru vēlāk iegādājās Lūcija Emīlija Millere un kas atradās<br />
Lielās ielas 55. namā], iebraucamā vieta, dzīvokļu nami un<br />
pienākot pie ielas krustojuma, kur pienāca Kr.Barona iela,<br />
uz stūra bija vīnu un degvīna tirgotava. Te bija arī Jēkaba<br />
kanāla (zem Lielās ielas) turpinājums. Pārejot Kr.Barona<br />
ielu, labajā pusē uz stūra bija krodziņš un iebraucamā<br />
vieta.<br />
Tālāk, pa Lielās ielas labo pusi ejot, pagāju garām<br />
rindai dzīvokļu mājām, un atceros, ka kāda no šīm<br />
mājām piederēja Jelgavas ugunsdzēsēju priekšniekam<br />
Strekāvinam. Ielas kreisajā pusē aiz pārtikas preču<br />
veikala bija nams, kurā dzīvoja mācītājs Jēkabs Ķullītis.<br />
Tad atceros maiznīcu un beķereju, kurā garšīgu Jelgavas<br />
rupjmaizi. Vēl namu rinda, un tad uz Lielās ielas iznāca<br />
Vaļņu iela. Pie Vaļņu ielas stūra bija Jelgavas pilsētas<br />
autobusa satiksmes gala punkts. Autobuss kursēja pa<br />
Lielo ielu austrumu [Rīgas] virzienā līdz Driksas tiltam,<br />
tad pa Akadēmijas ielu līdz Jelgavas dzelzceļa stacijai un<br />
atpakaļ. Vēl gabaliņu, un Lielā iela izbeidzās. Tās galā<br />
bija Zīverta kokapstrādāšanas rūpnīca. No labās puses uz<br />
Lielo ielu uznāca Dobeles iela. Tā šķērsoja Lielo ielu un un<br />
turpinājās uz vakariem un tagad saucas Dobeles šoseja.”<br />
Tikpat krāšņi R.Rollis apraksta arī Lielo ielu austrumu<br />
jeb Rīgas virzienā no savas dzimtās Kanāla ielas. Lai arī<br />
šis posms tieši neskar Lūcijas Emīlijas Milleres frizētavu,<br />
uzkatu, ka tas ir vērtīgs vēstures konteksta dokuments.<br />
Rollis raksta: “Uz Kanāla un Lielās ielas stūra namā, labajā<br />
ielas pusē bija žīda Levinsona veikals, bet uz pretējā stūra<br />
– žīda Ģintera veikals. Pāri ielau, labajā pusē bija žīda<br />
Klaštornija kungu frizētava, tad tālāk uz Māter aielas<br />
stūra – trauku un apavu veikali. Atceros, ak tur tika pirkti<br />
mani pirmie šņorzābaki. Aiz Ģintera bodes bija fotogrāfa<br />
Tāļa fotostudija, bet aiz tās žīda Zveina dažādu preču bode.<br />
Nākošais aiz tās bija grāmatu un skolas piederumu veikals,<br />
kurā tiku pircis sava spirmās skolas grāmatas. Tad - slavenā<br />
Jelgavas konditoreja “Puķudārzs” [tās īpašnieks bija dzimtas<br />
radinieks, skat. Pūcīšu dzimtai veltīto nodaļu]. Tālāk bija<br />
Dārtas 2. Meiteņu pamatskola, bet starp “Puķudārzu” un<br />
Dārtas skolu bija ļoti šaura sprauga, kurā bija iekārtojies<br />
laikrakstu un žurnālu kiosks.Tūliņ aiz Dārtas skolas bija<br />
bija kino teātris “Kazino”. Labā ielas pusē, sākot no Mātera<br />
ielas stūra, bija dzīvokļu mājas, bet pretī Dārte sskolai bija<br />
augļu un saldumu veikals, bet tam līdzās - puķu veikals<br />
ar lielu ziedu izvēli.Tālāk Alunāna grāmatu veikals, aiz<br />
tā Mihališoka elektrisko piederumu darbnīca un veikals.<br />
Līdzās tai delikatešu veikals, kuram garāmejot varēja<br />
sasmaržot tikko grauzdētas kafijas smaržu.<br />
Atgriežoties atpakaļ ielas labajā pusē, pēc smaržīgās kafijas<br />
delikatešu veikala un vairākām dzīvokļu mājām bija<br />
Kronberga konfekšu veikals. Aiz tā bija aleja, kas veda uz<br />
dzīvokļu namiem. Aiz alejas – Ķuzes šokolādes un saldumu<br />
veikals. Aiz tā sekoja dāmu modes veikals un Jokoi japāņu<br />
importpreču veikals. Te nu mans atmiņu gājiens pa Lielo<br />
ielu austrumu virzienā bija sasniedzis labajā ielas pusē<br />
Pasta ielu, kura izbeidzās pie Lielās ielas.<br />
Atsākot gājienu ielas kreisajā pusē no kino “Kazino”<br />
austrumu [Rīgas] virzienā, tūliņ aiz kino bija bērnu<br />
rotaļlietu veikals, tad vairāki divstāvu dzīvokļu nami, līdz<br />
Attēls 100X. . Jelgavas Lielā iela ap 19<strong>30</strong>. gadu. Attēlā redzamie koki ir Sv.Annas baznīcas dārzs. Attēla<br />
labajā pusē redzama Dučkena aptiekas ēka.<br />
Viņš raksta: Kanāla ieliņa bija īsa iela, kura savienoja<br />
Lielo ielu (vēlāk – Vadoņa ielu) ar Krišjāņa Barona ielu.<br />
Namu korpuss, kas sākās Kanāla ielā, turpinājās lenķī ap<br />
stūri uz Lielās ielas rietumu [t.i. – Dobeles] virzienā. Šajā<br />
stūrī, ar ieeju no Lielās ielas, bija žīda Levinsona pārtikas<br />
veikals preču veikals, kuram pieslējās kurpnieku darbnīca,<br />
tālāk – veļas mazgāšanas un gludināšanas apkalpošana un<br />
tai blakām, šai namā kā pēdējā, bija tējnīca. Starp šo un<br />
nākamo namu bija vārti uz sētu ar noslēdzamām durvīm,<br />
un arī – pēc vajadzības, plaši atverami, lai sētā varētu<br />
iebraukt pajūgi. Šis namiņš arī vēl piederēja pie tā paša<br />
korpusa un tā bija dzīvokļa mājiņa, kuru īrēja frau Štelf<br />
ar savu dēlu, kuram bija pulksteņu labošanas darbnīca.<br />
Sēta, kas veidoja četrstūri, bija ieslēgta no ēkām, kurās bija<br />
ieejas no sētas puses. Mūsu dzīvoklī pa aizmugures durvīm<br />
varēja iekļūt, uzejot pa trepēm otrā stāvā. Šis dzīvoklis un<br />
pagalms ir pildīts ar manas bērnības atmiņām līdz 6 gadu<br />
vecumam, kad iesāku pirmskolas gaitas.<br />
Izejot pa vārtiem uz Lielo ielu, tieši pretī bija delikatešu<br />
veikals. Iela bija bruģēta ar gludiem akmeņiem, Malās bija<br />
ietves, pa kurām tiku stūmies ar vienas kājas divriteni.<br />
594 595
Change language