2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Lantow), bet māte – Frederike Venda (Friederike Wendt,
*†Jordensdorf).
Nedaudz plašākas ir ziņas par Marijas Sofijas Dorotejas
Vilhelmīnes Zengebušas priekšgājējiem. Viņas vecāki
bija Brunshauptenas kalējs Johanns Joahims Heinrihs
Zengebušs (Johann Joachim Heinrich Sengebusch, *1785.
†25.9.1859. Brunshaupten), bet māte – Magdalēna Marija
Sofija Ilzāre Krēgere (Magdalena Maria Sophia Ilsare
Kroeger, *30.8.1791. Braunshaupten, *†22.8.1859.). Abu
laulības tika noslēgtas Brusnhauptenā 1811. gada 22.
februārī. Par šo cilvēku vecākiem ir zināmi tikai viņu vārdi
– Basdorfas (Basdorf) kalējs Joahims Daniels Zengebušs
(Joachim Daniel Sengebusch) un Ilzāre Margarēta Freitāga
(Ilsare Margarete Freitag), kā arī saimnieks (hofbesitzer)
Johans Heinrihs Krīgers (Johann Heinrich Kruger) un
Doroteja Elizabete Vīha (Dorothea Elisabeth Wiech).
Salīdzinoši plašāku ziņu klāstu Frīdvalds Luijs Mellers
spēja atrast un apkopot par savas sievasmātes Olgas
Frīdas Luīzes Zasas (dzim. Lēmenta) priekšgājējiem.
Tā piemēram, ir zināms, ka viņas vecāki bija Rostokas
fabrikants Konrāds Ludvigs Kristians Karls Lēments
(Konrad Ludwig Christian Karl Lehment, *30.11.1835.
Parlow †10.2.1929. Rostock) un Frīda Vilhelmīne Luīze
Henriete Glāveke (Frieda Wilhelmine Louise Henriette
Glaevecke, *9.5.1843. Rostock †14.2.1905. Rostock).
Konrāda Ludviga Kristiana Karla Lēmenta vecāki bija
Marlovas tirgotājs, ekspeditors un senators Johans
Heinrihs Frīdrihs Lēments (Johann Heinrich Friedrich
Lehment, *26.10.1804. Marlow †3.3.1869. Marlow) un
Sofija Alboniko (Sophie Albonico, *7.6.1809. Greifswald
†7.1.1890. Rostock), kas bija precējušies 1830. gada 24.
septembrī Greifvaldē.
Savukārt Johana Heinriha Frīdriha Lēmenta vecāki
bija tirgotājs Frīdrihs Dāvids Lēments (Friedrich David
Lehmenth, *25.1.1769. Tribsus †29.4.1829. Marlow) un
Anna Elizabete Karolīna Bērenca (Anna Elisabeth Carolina
Behrenz, *5.12.1771. Tribsus †16.11.1846.), kas bija Tribsas
tirgotāja Johana Frīdriha Bērenca (Johann Friedrich
Behrenz) meita (abu kāzas tika svinētas 1789. gada 30.
oktobrī Tribsā). Ir zināms, ka Frīdrihs Dāvids Lēments
piedzima Tribsas birģermeistara Karla Gustava Lēmenta
(Karl Gustav Lehment, *14.10.1731. †27.9.1791. Tribsus)
un viņa sievas Katrīnas Elizabetes Klepienas (Catharina
Elisabeth Cleppien †24.7.1821. Tribsus) ģimenē. Ziņas
par senākiem šī dzimtas atzara priekštečiem nav atrastas.
Turpretī ir zināms, ka Sofijas Alboniko ģimenes saknes
ir meklējamas Itālijā, kur dzimis viņas tēvs, tirgotājs
Karlo Džuzeppe Alboniko (Carlo Guiseppe Albonico,
*8.5.1769. Gravedona (Itālija) †2.1.1839. Marlow), kurš
1805. gada 30. augustā salaulājās ar Kēnigsbergā dienošā
leitnanta Konrāda Heinriha fon Kretija (Conrad Heinrich
von Crety) un viņa sievas Amālijas Šarlotes fon Bolenas
(Amalie Charlotte von Bohlen) meitu Doroteju fon Kretiju
(Dorottea von Crety, *2.1.1770. Steinfeld †19.3.1818.
Greifswald).
Frīdvalda Luija Mellera izveidotajā Zasu-Lēmentu dzimtas
kokā ir ziņas arī par Frīdas Vilhelmīnes Luīzes Henrietes
Glāvekes priekšgājējiem. Viņa piedzima Rostokas tirgoņa
Teodora Johana Frīdriha Andreja Glāvekes (Theodor
Johann Friedrich Andreas Glaevecke, *25.12.1814. Lubow
†2.1.1858. Rostock) un Lizetes Fridrikas Luīzes Bādes
(Lisette Fridrica Louise Bade, *26.4.1817. Kleihaup
†18.3.1864. Rostock) ģimenē, kuri bija laulājušies 1841.
gada 26. maijā Lūbovā (Lubow). Teodora Johana Frīdriha
Andreja Glāvekes vecāki bija Lūbavas mācītājs Jēkabs
Augusts Glāveke (Jacob August Glaevecke, *15.10.1786.
Gusdrof †23.4.1834. Lubow) un Rostokas zemju īpašnieka
Pētera Kaspara Koves (Peter Caspar Koeve) meita
Katrīna Luīze Kove (Katharina Louise Kove, *1783.
Rostock †18.3.1864. Rostock), kuru laulība tika noslēgta
1811. gadā. Savukārt par Lizetes Fridrikas Luīzes Bādes
priekšgājējiem ir zināms, ka viņas tēvs Ludvigs Dītrihs
Frīdrihs Bāde (Ludwig Dietrich Friedrich Bade, *24.3.1790.
Levetzow †4.1860. Rostock) bija zemju īpašnieks (Erbherr)
Lēvetcovā (Levetzow), bet māte - Lizete Bāde (Lisette Bade,
*1796. Hohen Wieschendorf †23.6.1890. Wismar). Spriežot
pēc dzimtas koka shēmā sniegtās informācijas, var izteikt
pieņēmumu, ka šajā paaudzē ir notikusi laulība radinieku
Attēli 163. un 164.
Luijs Mellers ar dēlu Frīdvaldu Luiju Melleru un Anna Auguste Mellere (dzim. Roth) ar dēlu Hermani Ēvaldu
(Osvaldu) Karlu Melleru 1915. gadā un Viceadmirālis Heirihs Pēteris Vilhelms Zass.
starpā, jo abu jaunlaulāto (kāzas tika svinētas 1816. gada
14. jūnijā Hohen Wieschendorf) tēviem ir norādīti uzvārdi
“Bade” – līgavaiņa vecāki ir norādīti Elerts Augusts Bāde
(Elert August Bade, *12.10.1762. Hohen Wieschendorf
†12.8.1829. Levetzow) un Frederike Margarēta Rassau
(Frederike Margareth Rassau, *20.5.1760. Bersdorf
†21.5.1824. Levetzow), kuru laulības ir noslēgtas
Hohenvīšendorfā (Hohen Wieschendorf) 1795. gada 13.
februārī. Savukārt līgavas vecāki ir norādīti muižnieks
Kristians Frīdrihs Bade (Christian Friedrich Bade,
*6.4.1764. Rambow †19.3.1825. Hohen Wieschendorf) un
viņa sieve Luīze Regnija Rodelere (Louise Regnia Rodeler,
*19.5.1773. Lauenburg †12.10.1834. Schwerin), kas bija
laulājušies 1795. gadā.
Savukārt no Ingrīdas Elēnas Annas Olgas Melleres
2017. gada augustā mutvārdos sniegtās informācijas tika
noskaidrots, ka viņas mātei Olgai Vilhelmīnei Panijai
Elzai Zasai bija vismaz divi brāļi – Kurts Zass (Kurt
Sass, *1892. †?) un Hans Zass (Hans Sass, *2.3.1897. †?),
kuri nodarbojās ar liķieru un spirta ražošanu – vienam
no viņiem piederēja rūpnīca Rostokā, bet otram – Ķīlē.
Kurts Zass bija precējies ar Viltrūdi Jurgenu (Wilthrud
Jurgen), savukārt viņa brālis Hans Zass bija precējies divas
reizes. Pirmā laulība tika noslēgta ar Loti Emsmani (Lotte
Emsmann, *? †? (1941. vai 1942.)), kura mira kara laikā
pēc neveiksmīgas operācijas 1941. vai 1942. gadā. Šajā
laulībā piedzima dēls Ulrihs Zass (Ulrich Sass, * †), kurš
gāja bojā kara laikā, ekspluadējot kabatā ieliktai granātai.
Pēc pirmās sievas nāves Hanss Zass Parīzē salaulājās ar
rakstnieci un gleznotāju Ēriku Vāzneri (Erika Wasner).
Pēc laulībām ģimene pārcēlās uz Berlīni.
Par Frīdvalda Luija Mellera vecāko meitu, XII paaudzes
pārstāvi Ingrīdu Elēnu Annu Olgu Melleri (Šprengele/
Valentīnena/Hofmane) (Ingrid Ellen Anna Olga Moeller
(Sprengel/Valentien/Hoffmann) *18.5.1925. Finkenhof, Pr.
†10.9.2018. Wiesbaden) ir zināms, ka viņa bija precējusies
trīs reizes – Vīzbādenē ar pavāru Marselu Šprengelu
(Marcel Sprengel, *30.5.1925. †26.4.1972.). Pēc pirmās
laulības šķiršanas 1952. gada 8. oktobrī, Ingrīda Elēna
Anna Olga Mellere 1956. gada 28. martā atkal salaulājās.
Šoreiz par viņas dzīvesbiedru kļuva modes mākslinieks
un drēbnieks Hermanis Valentīens (Hermann Valentien,
*25.2.1922. Jena †9.2004. Wiesbaden), taču arī šī laulība
drīz vien – 1960. gada 6. janvārī Vīzbādenē tika šķirta.
Trešā laulība tika noslēgta 1977. gada 8. februārī ar bankas
direktoru Herbertu V. Hofmani (Herbert W. Hoffmann,
*8.10.1903. Ludwigshafen/Rhein †19.2.1978. Wiesbaden).
Pati Ingrīda Elēna Anna Olga Mellere laikā no 1946.
līdz 1988. gadam strādāja administratīvajā darbā ASV
militārajā bāzē, kur veica telefonistes un biroja darbinieces
pienākumus, un dzīvoja Wiesbaden, Rheinstrase 74.
Viņas laulībā ar Marselu Šprengelu piedzima meita (XIII
paaudze):
• Elēna Luīze Šprengela (Rūdele) (Ellen Louise
Sprengel (Rudel), *6.10.1947. Wiesbaden).
XIII paaudzes pārstāve Elēna Luīze Šprengela (Rūdele)
(Ellen Louise Sprengel (Rudel), *6.10.1947. Wiesbaden)
strādāja viesnīcā kā biroja darbiniece, bet pēc laulībām
kļuva par mājsaimnieci. Laulībā ar Gerdu Rūdeli (Gerd
Rudel, *10.11.1943. Wiesbaden) piedzima (XIV paaudze):
• Franks Rūdels (Frank Rudel, *1.1.1975.
Wiesbaden),
• Tomas Rūdels (Thomas Rudel, *27.2.1980.
Wiesbaden),
• Mihaels Rūdels (Michael Rudel, *14.4.1981.
Wiesbaden).
XIV paaudzes pārstāvis Franks Rūdels (Frank Rudel,
1.1.1975. Wiesbaden) civillaulībās ar divām dažādām
sievietēm kļuva par tēvu diviem dēliem. Attiecībās ar Silki
Šlāgeri (Silke Schlager, *) piedzima (XV paaudze):
• Niko Rūdels (Nico Rudel, *14.10.2005.
Wiesbaden).
Savukārt Franka Rūdeļa attiecībās ar Mihaelu (Michaela)
piedzima dēls (XV paaudze):
• Leons Rūdels (Leon Rudel, *2.2.200X. Wiesbaden).
XIV paaudzes pārstāvim Tomasam Rūdelam (Thomas
Rudel, *27.2.1980. Wiesbaden) šobrīd pēcnācēju nav,
viņš strādā kā IT speciālists. Savukārt jaunākais brālis,
XIV paaudzes pārstāvis Mihaels Rūdels (Michael Rudel,
*14.4.1981. Wiesbaden) kļuva par elektromehāniķi
un attiecībās ar Kristīni Blasegu (Christine Blaseg, *)
piedzima meita (XV paaudze):
• Nina Rūdele (Nina Rudel, *9.7.2005. Wiesbaden)
Par Ingrīdas Melleres jaunāko māsu Gabrielu Melleri
(Šmīhu) (Gabriele Moeller (Schmiech), *8.8.1933.
Konigsberg †22.5.2009.) ir zināms, ka 1954. gada 26.
jūnijā Vīzbādenē viņa salaulājās ar tehnisko rasējumu
(projektu) zīmētāju Karlheincu Šmīhu (Karlheinz
Attēli 166. un 167.
No kreisās: Frīdvalds Luijs Mellers mūža nogalē un kopā ar savu sievu Olgu Zass, Ingrīda Elēna Anna Olga
Mellere un viņas meita Elēna Luīze Šprengela (Rudel) Vīsbābenē 2017. gada augustā.
116 117