You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
tiesas darbinieks (Oberlandesgerichtsreferendar). Savukārt<br />
par viņa māsu Amāliju Vilhelmīni Biendarru (Amalia<br />
Wilhelmina Biendarra) nav saglabājušās nekādas ziņas.<br />
IX paaudzes pārstāve Jūlija Emīlija Biendarra (Pfeifere)<br />
(Julia Emilia Biendarra (Pfeifer), *21.12.1795. †14.12.1875.<br />
Pomedien) 1817. gada 4. martā Laptavā (Laptau) salaulājās<br />
ar Bonšlakas un Pomedīnas (Bonslack und Pomedien)<br />
muižu īpašnieku, Vēlavas (Wehlau) padomes locekli<br />
(Landrat) un apgabala priekšnieku (Landschaftsrat)<br />
Johanu Karlu Leopoldu Pfeiferu (Johann Karl Leopold<br />
Pfeiffer, *28.6.1787. †26.1.1862.). Kā norāda F.Mellers,<br />
muižā Johanna Karla Leopolda Pfeifera piemiņai bija<br />
uzstādīts krusts, kas bija saglabājies vēl 1932. gadā.<br />
Savukārt viņa tēvs bija rēķinvedis (Calculator) Martins<br />
Imanuēls Pfeifers (Martin Immanuel Pfeiffer, *1753.<br />
†6.4.1797. Konigsberg), bet māte – Johanna Sofija Dorfere<br />
(Johanna Sophia Doerffer), kas pēc vīra nāves kā atraitne<br />
dzīvoja Pomedīnas muižā. 46 Jūlijas Emīlijas Biendarras<br />
un Johana Karla Leopolda Pfeifera laulībā ir dzimusi (X<br />
paaudze):<br />
• Jūlija Emīlija Pfeifere (Mellere) (Julie Emilie<br />
Pfeifer *28.9.1828. Pomedien †20.4.1919.<br />
Konigsberg).<br />
X paaudzes pārstāve Jūlija Emīlija Pfeifere (Mellere)<br />
(Julie Emilie Pfeifer *28.9.1828. Pomedien †20.4.1919.<br />
Konigsberg) salaulājās ar Ludviga Gotlība Mellera dēlu,<br />
vēlāko Reihstāga deputātu, Dr.med. Ludvigu Otto Jūliju<br />
Melleru (Ludwig Otto Julius Moeller, *7.6.1819. Konigsberg<br />
†29.8.1887. Konigsberg). Plašākas ziņas par šo laulību un<br />
tajā dzimušajiem bērniem skat. Kēnigsbergas dzimtas<br />
atzaram veltītajā nodaļā.<br />
Savukārt IX paaudzes pārstāve Matilde Biendarra<br />
(Sperlinga) (Mathilde Biendarra (Sperling), *27.3.1811. Kl.<br />
Dexten †24.4.1854. Borchersdorf) 1833. gada 27. novembrī<br />
Kēnigsbergā apprecējās ar Borhersdorfas (Borchersdorf)<br />
mācītāju Frīdrihu Eduardu Šperlingu (Friedrich Eduard<br />
Sperling, *31.12.1807. Resau (b.Drengfunt) †20.3.1880.<br />
Borchersdorf). Frīdrihs Eduards Šperlings 1828. gada<br />
25. aprīlī uzsāka mācības Kēnigsbergas universitātē un<br />
1833. gada 6. oktobrī tika ordināts par mācītāju pilī un<br />
nozīmēts kalpot Borhersdorfas draudzē. Viņa vecāki<br />
bija Preiles (Preil) tiesas izpildītājs un zemju nomnieks<br />
Zamuēls Šperlings (Samuel Sperling) un Elīze Kristīne<br />
Villerte (Elise Christine Willert). Pats Frīdrihs Eduards<br />
Šperlings bija precējies divas reizes (otrajā laulībā ar<br />
Minnu Meisneri (Minna Meisner) bērnu nebija). 47 Laulībā<br />
ar Matildi Biendarru piedzima (X paaudze):<br />
• Gustavs Šperlings (Gustav Sperling *? †,<br />
visticamāk, pirms 1834.?), miris kā bērns,<br />
Attēls 33.<br />
Drengfurtes panorāma 20. gs sākumā.<br />
• Gustavs Eduards Šperlings (Gustav Eduard<br />
Sperling *9.10.1834. Borchersdorf †29.8.1881.<br />
Konigsberg [vai Tilsit]),<br />
• Rūdolfs Heinrihs Šperlings (Rudolf Heinrich<br />
Sperling *29.9.1836. Borchersdorf †21.1.1911.<br />
Harburg [Cranz]),<br />
• Terēze Šperlinga (Therese Sperling *29.7.1839.<br />
Borchersdorf †15.2.1867.).<br />
X paaudzes pārstāvis Gustavs Eduards Šperlings (Gustav<br />
Eduard Sperling *9.10.1834. Borchersdorf †29.8.1881.<br />
Konigsberg [vai Tilsit]) kļuva par mācītāju. 1853.-54.<br />
gados studēja Kēnigsbergas universitātē, bija korporācijas<br />
“Littuania” biedrs. 1858. gadā kā mājskolotājs strādā<br />
Kurland pilsētā (mūsdienu Васильевка 48 ). 1860. gada<br />
4. decembrī ordinēts un uzsāka pildīt mācītāja amata<br />
pienākumus Albrehtsdorfā (Albrechtsdorf), kopš 1873.<br />
gada Tilzītes vācu draudzes diakons un pilsētas skolu<br />
inspektors (Stadtschulinspektor 49 ). Gustavs Eduards<br />
Šperlings apprecējās ar Martu Rābi (Martha Raabe) un<br />
šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Pauls Gerhards Šperlings (Paul Gerhard Sperling<br />
*24.8.1865. †<strong>30</strong>.10.1934.), bija Dr.Med., Berlīnē,<br />
specializējies ādas saslimšanās. Precējies ar Minnu<br />
fon Fēreni (Minna von Fehren), kas bija iepriekš<br />
precējusies ar Švallera (Schwaller) kungu.<br />
• Anna Terēze Marta Šperlinga (Kunstler) (Anna<br />
Theresa Marta Sperling (Kunstler) *24.2.1867.<br />
Albrechtsdorf, †?), precējusies ar Tīgenhofas<br />
(Tiegenhof) advokātu Hansu Kunstleru (Hans<br />
Kunstler).<br />
• Margarēta Šperlinga (Burova) (Margarete<br />
Sperling (Buhrow) *9.4.1868. Albrechtsdorf, †?),<br />
laulājusies ar Riksdorfas (Rixdorf) un Rozlebenas<br />
(Rossleben) mācītāju Burovu (Buhrow).<br />
• Ernsts Augusts Eduards Šperlings (Ernst<br />
August Eduard Sperling *31.5.1870. Albrechtsdorf<br />
†1945.) 1889. gadā uzsāka studijas Kēnigsbergas<br />
universitātē, bija korporācijas “Littuania” biedrs.<br />
Pēc ordinēšanas Kēnigsbergā 1905. gada 29.<br />
janvārī viņš kļuva par virsmācītāju Fridrihshofā<br />
(Friedrichshof) un Insterburgā (Insterburg). 1910.<br />
gadā sāka kalpot kā otrais mācītājs Vēlavā (Wehlau),<br />
bet kopš 1912. gada 16. marta – kā otrais mācītājs<br />
Dancigas Sv.Pētera un Paula baznīcā. Ir zināms, ka<br />
1945. gadā viņš ilgu laiku pavadīja cietumā (aresta<br />
iemesls nav zināms), kur arī gāja bojā. 50<br />
• Georgs Gustavs Vilhelms Šperlings (Georg<br />
Gustav Wilhelm Sperling *7.12.1871. Albrechtsdorf<br />
†10.6.1873. Albrechtsdorf), miris kā bērns.<br />
• Ģertrūde Marija Elīze Šperlinga (Zommere)<br />
(Gertrud Marie Elise Sperling (Sommer) *29.4.1876.<br />
Tilsit, †24.7.1923. Tilsit), 1905. gada 19. septembrī<br />
Attēls 34.<br />
Kanditenes muižas centrs. 20. gs sākums.<br />
Riksdorfā (Rixdorf) salaulājās ar Tilzītes tirgotāju<br />
Johannu Paulu Zommeru (Johann Paul Sommer).<br />
• Kurts Šperlings (Kurt Sperling *8.10.1878.,<br />
Tilsit †1.6.1951. Berlin), 1897. gadā iestājies<br />
Kēnigsbergas universitātē, bija korporāciju<br />
“Littuania” un “Kieler Sachse” biedrs, kļuva par<br />
tiesnesi (Geheimer Justizrat), Augstākās tiesas<br />
locekli (Oberregierungsrat) un visbeidzot strādāja<br />
apdrošināšanas uzņēmumā (Reichversicherungsamt)<br />
Berlīnē (Berlin-Zehlendorf), 1908. gadā viņš atkal<br />
kļuva par tiesnesi (Bezirksrichter) Švakopmundē<br />
(Schwakopmund). 1920. gada 23. jūlijā Berlīnē<br />
precējies ar Rūtu Krānihfeldi (Ruth Kranichfeld 51 ),<br />
ģimenē bija trīs bērni, kuru vārdi pagaidām nav<br />
zināmi.<br />
X paaudzes pārstāvis Rūdolfs Heinrihs Šperlings (Rudolf<br />
Heinrich Sperling *29.9.1836. Borchersdorf †21.1.1911.<br />
Harburg [Cranz]) bija muižnieks Šporvittenē (Sporwitten),<br />
bet vēlāk īrēja muižas Nūzkernā (Nusskern) un Krancā<br />
(Cranz). Viņš 1860. gada 28. septembrī apprecējās ar<br />
Emmu Borni (Emma Born, *4.5.1839. Corben †12.8.1874.)<br />
un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Kate Šperlinga (Hermane) (Kathe Sperling<br />
(Hermann) *1862. †1909.),<br />
• Maksis Heinrihs Šperlings (Max Heinrich<br />
Sperling, *12.3.1864. Sporwitten †25.2.1916.<br />
Konigsberg),<br />
• Hans Šperlings (Hans Sperling, *19.11.1865.<br />
Sporwitten †16.2.1921. Konigsberg),<br />
Par XI paaudzes pārstāvi Kati Šperlingu (Hermani)<br />
(Kathe Sperling (Hermann) *1862. †1909.) ir zināms<br />
tikai fakts, ka viņa bija precējusies ar kādu Hermaņa<br />
(Hermann) kungu.<br />
Par XI paaudzes pārstāvi Dr. Maksi Heinrihu Šperlingu<br />
(Max Heinrich Sperling, *12.3.1864. Sporwitten †25.2.1916.<br />
Konigsberg) ir zināms, ka 1889. gada aprīlī viņš aizstāvēja<br />
savu promocijas darbu un laikā no 1891. līdz 1895. gadam<br />
bija 16. Kājnieku pulka militārais lauka ārsts Krancā un<br />
Leipcigā, bet 1895. gada aprīlī viņš kļuva par Sv.Elizabetes<br />
slimnīcas vadītāju Kēnigsbergā, kur arī 1916. gadā viņš<br />
mira. Ir norāde, ka apglabāts viņš tika Tilzītē, Spliteras<br />
kapsētā. 1880. gada 15. maijā viņš apprecējās ar Margarēti<br />
Piaskovsku (Margarethe Piaskowski, *25.9.1880.<br />
Munchen, †17.2.1920. Berlin-Friedenau) un abu laulībā<br />
piedzima dēls (XII paaudze):<br />
• Hans Maksis Alberts Šperlings (Hans Max<br />
Albert Sperling, *26.6.1905. Konigsberg), kurš 1932.<br />
gada 12. janvārī Minhenē salaulājās ar uzņēmuma<br />
“Orient –Gruben” prokūristi Rozi Zēberti (Rose<br />
Sebert, *29.8.1905. Grosslangheim), citu ziņu nav.<br />
Savukārt par ģimenes jaunāko atvasi, XI paaudzes pārstāvi<br />
Hanu Šperlingu (Hans Sperling, *19.11.1865. Sporwitten<br />
†16.2.1921. Konigsberg) ir zināms, ka viņš bija muižnieks<br />
Gallingenā, precējies ar Sabīni Taubneri (Sabine Taubner,<br />
*31.3.1878. Bomben, †8.5.1960. Hanau) un šajā laulībā<br />
piedzima (XII paaudze):<br />
XII paaudzes pārstāve Elizabete Šperlinga (fon<br />
Zabararovska) (Elisabeth Sperling (von Zaborowski),<br />
*29.3.1898. Gailigen) 1920. gada 27. februārī salaulājās ar<br />
muižas nomnieku Bernhardu fon Zaborovski (Bernhard<br />
von Zaborowski, *24.3.1886. Pabbeln †26.8.1951. Hanau).<br />
XII paaudzes pārstāvis Fricis Šperlings (Fritz Sperling,<br />
*10.4.1903. Gailigen) kļuva par kuģu būves uzņēmuma<br />
direktoru, ieguva Dr.Ing. grādu un bija precējies ar<br />
Masmani (Massmann). Abu laulībā piedzima trīs bērni,<br />
kuru vārdi pagaidām nav zināmi.<br />
XII paaudzes pārstāvis Hans Georgs Šperlings (Hans<br />
Georg Sperling, *5.1.1907. Gailigen †) 1946. gada 16. aprīlī<br />
salaulājās ar Gerdu Heidrihi (Gerda Heidrich, *3.11.1911.<br />
Berlin) un abu laulībā piedzima bērns, kura vārds<br />
pagaidām nav zināms.<br />
VIII paaudzes pārstāvis Johans Heinrihs Mellers (Johann<br />
Heinrich Moeller, *28.1.1774. Fridrichsburg †11.11.1824.<br />
Gr.Labehnen bei Kreutzburg) bija zemes īpašnieks, kurš<br />
1799. gada 29. jūlijā iegādājās Šulcenas muižu (Gut<br />
Schulzen) pie Drengfurtes (mūsdienās – Srokovo Polijas<br />
teritorijā), ko pārdeva 1805. gadā. Ir ziņas, ka 1787. gadā<br />
šīs muižas vērtība bija 4900 reihstāleri 52 1794. gadā -<br />
18360 tāleri, bet 1810. gadā – jau 21550 tāleri. Tāpat ir<br />
zināms, ka laikā no 1782. līdz 1828. gadam Drengfurtes<br />
apkaimes iedzīvotāju skaits pieauga no nepilniem 1200<br />
līdz 1506 iedzīvotājiem. 53 Johana Heinriha Mellera<br />
kristību ierakstā Frīdrihsburgas (Friedrichsburg) baznīcas<br />
grāmatā ir rakstīts: “Es, šejienes mācītājs J.G.Mellers, ar<br />
žēlsirdīgā Dieva palīdzību, 31. janvārī kristīju dēlu Johannu<br />
Heinrihu, ko 28. janvārī ½ 6 no rīta mana mīļotā sieva<br />
Marija Doroteja dzim. Engelbrehtena dzemdējusi. Kristību<br />
liecinieki – Doma baznīcas virsmācītājs (Oberhofprediger<br />
Domkirche) D [iespējams – Dr.]. Daniels Heinrihs Arnolds<br />
(Daniel Heinrich Arnold), medicīnas D [iespējams – Dr.]<br />
Johans Orlovs (Johann Orlowius) no Lomžas (Lomse),<br />
Kneifhofas trūcīgo ļaužu patversmes inspektors un<br />
konrektors (Inspizient der Kneiphöfischen pauperum)<br />
Frīdrihs Ersnts Skubonis (Friedrich Ersnt Scubonius),<br />
Altštadtes svaru un mēru kontrolieris (Wager) Gottfrīds<br />
Palms (Gottfried Palm), vietējā komandanta majora fon<br />
Domhardtina (von Domhardtin) kundze, mana māsa,<br />
dzimusi Helēna Luīze M. [Mellere] Veisa (Helena Louisa M<br />
[Moeller] Weissin) no Altštadtes.” 54<br />
1806. gadā viņš strādāja kā tiesu izpildītājs un par<br />
14250 tāleriem (ar ikgadējo nodokļu maksu 1193 tāleru<br />
apmērā) ieguva karaliskās ūdens dzirnavas un muižu<br />
Attēls 34.<br />
Napoleona I un Aleksandra I tikšanās Mēmeles upes<br />
vidū, netālu no Melleru dzimtas ūdensdzirnavām.<br />
• Elizabete Šperlinga (fon Zabararovska)<br />
(Elisabeth Sperling (von Zaborowski), *29.3.1898.<br />
Gailigen).<br />
• Fricis Šperlings (Fritz Sperling, *10.4.1903.<br />
Gailigen),<br />
• Hans Georgs Šperlings (Hans Georg Sperling,<br />
*5.1.1907. Gailigen).<br />
38 39