Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Pasaules kara).<br />
KREPŠU DZIMTA (KROEPSCH)<br />
Krepšu dzimtas vēsture ir interesanta ne vien ar to, ka tās<br />
pārstāvji atstāja vēsturiskas iezīmes Rīgas gastronomiskajā<br />
(bet – caur laulībām ar Rīgas galveno dārznieku Georgu<br />
Kūfaldu – arī pilsētvides) kultūrā un vēsturē, bet arī ar<br />
faktu, ka tās pārstāvji ir divkārt saradojušos ar Melleru<br />
dzimtu – caur Luīzes Krepšas laulībām ar Eiženu Lītu<br />
un viņas brāļa Kurta Krepša laulībām ar Līviju Elizabeti<br />
Henzeli, kas ir gleznotāja Johana Lēberehta Eginka<br />
sievas dzimtas pēctece. Ziņas par Krepšu dzimtu šobrīd<br />
sniedzas līdz VII paaudzei, kuras pārstāvis, skolmeistars<br />
Fridrihs Ādolfs Krepšs (Friedrich Adolf Kroepsch,<br />
*11.10.1770. Lockwitz bei Dresden †15.10.1850. zu Axien<br />
bei Prettien) bija precējies ar Johanu Magdalēnu Lammeli<br />
(Johanna Magdalena Lämmel, *1768. Annabürg †1841.<br />
Welsickendorf) un šajā laulībā piedzima (VIII paaudze):<br />
• Frīdrihs Vilhelms Krepšs (Friedrich Wilhelm<br />
Kroepsch, *26.7.1802. Welsickendorf †24.5.1869.<br />
Mittenwande).<br />
VIII paaudzes pārstāvis Frīdrihs Vilhelms Krepšs<br />
(Friedrich Wilhelm Kroepsch, *26.7.1802. Welsickendorf<br />
†24.5.1869. Mittenwande) bija tirgotājs un rātskungs,<br />
precējies ar Emīliju Dikmani (Emilie Dickmann,<br />
*2.11.1800. Berlin †29.1.1869. Mittenwalde) Šajā laulībā<br />
piedzima (IX paaudze):<br />
• Marija Krepša (Braune) (Marie Kroepsch<br />
(Braune)), laulājusies ar Braunu (Braune), dzīvoja<br />
Mittenvaldē.<br />
• Anna Krepša (Eihelmane) (Marie Kroepsch<br />
(Eichelmann)), laulājusies ar Eihelmani<br />
(Eichelmann), dzīvoja Mittenvaldē.<br />
• Fricis Krepšs (Fritz Kroepsch) mūziķis un<br />
tirgotājs, miris neprecējies, dzīvoja Berlīnē.<br />
• Karls Krepšs (Karl Kroepsch), tirgotājs Berlīnē.<br />
• Vilhelms Alberts Krepšs (Wilhelm Albert<br />
Kroepsch, *29.8.1827. Mittenwalde †19.1.1904.<br />
Rīga).<br />
• Vilhelms Krepšs (Wilhelm Kroepsch), tirgotājs<br />
Mittenvaldē.<br />
IX paaudzes pārstāvis Vilhelms Alberts Krepšs (Wilhelm<br />
Albert Kroepsch, *29.8.1827. Mittenwalde †19.1.1904.<br />
Rīga) dzīvoja Berlīnē, kur bija tirgotājs, konditors,<br />
mūziķis, komponists un vēstures entuziasts (kopš 1879.<br />
gada viņš bija “Vēstures un senatnes pētītāju biedrības”<br />
(“Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der<br />
Ostseeprovinzen Russlands”) biedrs). Līdz 1864. gadam<br />
viņš bija Berlīnes šokolādes fabrikas “Gebrüder Miethe”<br />
direktors. 1864. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur kļuva par<br />
namīpašnieku un iegādājās no šveiciešu vīna tirgotāja<br />
J.R.Kaviciela (J.R.Caviezel) veikalu un kafejnīcu un to<br />
telpās atvēra vēlāk slaveno restorānu “Kroepsch” un vīnu<br />
veikalu.<br />
Iestāde, ko Krepšs iegādājās, bija ar senu vēsturi – daži<br />
vēsturnieki to uzskata par pirmo Rīgas kafejnīcu un<br />
konditoreju, kas tika atvērta 1796. gadā Lielās Pils un<br />
Šķūņu ielu krustojumā. Brāļi Kaviceli ātri saprata, ka<br />
Baltijas reģionā viņi ir pionieri savā nozarē un drīz vien<br />
Kavicelu konditoriju filiāles tika atvērtas arī citās pilsētās.<br />
Vien no tām – 1806. gadā tika atvērta toreizējā Rēvelē<br />
un tā mūsdienās tiek uzskatīja par Igaunijas saldumu<br />
fabrikas “Kalev” pirmssākumu. Savukārt Rīgā brāļi<br />
Kaviceli 1802. gadā saviem apmeklētājiem piedāvāja<br />
izsmalcināgus liķierus, punšu, limonādi, mandeļu pienu,<br />
šokolādi, labākās franču konfektes, svaigi ceptas tortes (ar<br />
iespēju individuāli pasūtīt to noformējumu), sacukurotus<br />
augļus un citu produkciju. Rīgas veikalu vadīja brālis<br />
Johans Kavicels (* †1834.), kura biznesu (ieskaitot nelielo<br />
alkoholisko dzērienu rūpnīcu “Schaar und Caviezel”) pēc<br />
viņa nāves mantoja viņa vienīgais dēls Johans Rūdolfs<br />
Kavicels. Tieši dzērienu ražošana kļuva par prioritāru<br />
Johanam Rūdolfam Kavicelam, kura vadītais uzņēmums,<br />
starp citu, kopš 1836. gada piegādāja minerālūdeņus<br />
Vērmanes dārza minerālūdeņu iestādei – savlaicīgi<br />
pasūtot, bija pieejami ūdeņi no jebkura Eiropas un<br />
Kaukāza minerālūdeņu avota. 1845. gadā Kavicels nolēma<br />
atgriezties savā dzimtenē – Kūras pilsētā, taču viņa dēi<br />
Rūdolfs Henrihs Kavicels un Karls Johans Kavicels, kuri<br />
mira agrāk par savu tēvu, pēc sevis neatstājot mantiniekus,<br />
strādāja Rīgā kā Šveices konsuli. Alkohola rūpnīcu, kas ar<br />
oriģinālo zīmolu turpināja strādāt līdz 1940. gadam, brāļi<br />
pārdeva 1908. gadā, bet konditoreja tika pārdota jau 1863.<br />
gadā uzņēmējam A.Rambergam, kurš, īsti nesapratis, ko<br />
ar jauniegūto biznesu darīt, to pēc gada – 1864. gadā<br />
pārdeva Vilhelmam Albertam Krepšam, kurš drīz vien<br />
līdzās šiem veikaliem – toreizējā Šķūņu ielā <strong>30</strong>/32 atvēra<br />
arī galantērijas veikalu.<br />
Attēls 404.<br />
Vilhelms Alberts Krepšs ap 1900. gadu un Krepša restorāna un vīnu veikala ēkas 1902. gadā.<br />
Kā liecina laikabiedru atmiņas un prese, Vilhelms Alberts<br />
Krepšs te izveidoja teicamu konditoreju, restorānu un<br />
vīnu veikalu, pilnībā pārbūvējot nopirktās telpas – viņš<br />
tās būtiski paplašīnāja un sadalīja, otrajā stāvā iekārtojot<br />
plašas zāles dāmu sabiedrībai – tolaik sievietēm nebija<br />
pieņemts apmeklēt publiskas vietas bez kavaliera, tādēļ<br />
šis jaunievedums ātri vien guva rīdzinieču atzinību. Tiesa<br />
gan, par citu Krepša jaunievedumu – nepieciešamību<br />
telpās noņemt cepuri, esot sūdzējušies latviešu zemnieki<br />
– viņu ierastajos krogos tāda prasība nekad neesot bijusi.<br />
Krepšs arī pakāpeniski mainīja saldumu sortimentu –<br />
franču saldumus nu aizstāja vācu tradicionālie deseri – ar<br />
ievārījumu pildīti “berlīneri”, Lībekas un Kēnigsbergas<br />
marcipāns, bet delikatešu nodaļā bija pieejamas svaigas<br />
austeres. Biznesu sekmēja arī 1855. gadā iepretim<br />
konditorejai atvērtā birža – tās darbinieki bieži iegriezās<br />
pie Krepša. Vienīgā Krepša problēma bija tā, ka pilsētas<br />
varas iestāžu attieksmes dēļ viņam netika dota atļauja<br />
nojaukt vecās mājas, lai to vietā uzbūvētu jaunu celtni, ar<br />
daudz plašākām un restorānam piemērotākām telpām.<br />
1867. gadā Krepšs tika uzaicināts audience pie Krievijas<br />
Imperatora Aleksandra, kuru bija patikami pārsteidzis<br />
Krepša izdomātais svinību galda noformējums, kura<br />
galvenais elements bija ledus skulptūra – trauks, ko<br />
balstīja sieviešu figūras un no kura plūda ūdens. Baseinā<br />
bija no saldējuma veidoti delfīni, bet atsevišķi bija veidota<br />
Uzvaras kolonna ar valdnieku skulptūrām – tās vēl ilgi<br />
rotāja Krepša konditorejas skatlogu.<br />
Saskaņā ar presē vairākkārt publicētajiem sludinājumiem,<br />
Krepša konditorejā bija iespējams iegādāties biļetes uz<br />
dažādiem Rīgā notiekošiem koncertiem un sarīkojumiem.<br />
Pēc Krepša un viņa dēla nāves restorānu līdz I Pasaules<br />
karam pārvaldīja viņa radinieki, taču tad tas tika slēgts, uz<br />
ko norāda 1914. gada 8. decembra ziņa laikrakstā “Rīgas<br />
ziņas”: “Daļa Vecrīgas gājuse bojā ar Rīgas vācu birģeļu<br />
kroga, Kroepša firmas restorācijas izbeigšanos, žēlojas<br />
“Rig.Tgblt”, atstāstīdama veselā ievadrakstā vācu birģeļu<br />
uzdzīvi vai gadu simteņiem”. Sākoties karam, Krepšu<br />
ģimene, būdami Vācijas pilsoņi, pameta Rīgu, dodoties<br />
uz Vāciju (diemžēl, Krepša meita Marta, Georga Kūfalda<br />
sieva, tika izsūtīta uz Vologdu Krievijā un Vācija viņa<br />
nokļuva vēlāk). Restorāns Šķūņu ielā tika slēgts, bet pati<br />
ēka jau 1915. gadā nojaukta, lai tās vietā uzceltu plašāku<br />
un veikalam piemērotāku celtni. Lai arī avrētu teikt, ka<br />
1914. gadā Krepša restorāna vesture noslēdzās, 1918. gadā<br />
tas atzima līdzās esošajā Doma baznīcai piederošajā namā.<br />
Restorāns ātri ieguva slavu, jo sabiedrības atmiņās vēl<br />
bija dzīva leģenda par agrāko Krepša restorānu. Diemžēl,<br />
jaunie saimnieki nebija tik veiksmīgi uzņēmēji - restorāns<br />
vairākkārt bankrotēja un mainīja savus īpašniekus, tas<br />
tika apzagts un pat kļuva par sava laika kriminālo vadoņu<br />
savstarpējo rēķinu kārtošanas vietu. Nav izslēgts, ka<br />
“rēķinu kārtošanā” bija iesaistīti arī karavīri, jo 1932. gadā<br />
Rīgas apgabala garnizona priekšnieks stingri noliedzis<br />
karavīriem formastērpos apmeklēt “Krepša” restorānu.<br />
Tiesa gan, te kā adrese jau norādīta Aspazijas bulvāris 13.<br />
Visbeidzot, 1933. gadā tas tika pilnībā slēgts.<br />
Attēls 404.<br />
Vilhelma Alberta Krepša miršanas sludinājums.<br />
laulībā piedzima (X paaudze):<br />
• Karls Makss Ādolfs Krepšs (Carl Max Adolf<br />
Kroepsch, *14.9.1854. Berlin †19.5.1862. Berlin).<br />
• Emīlija Karolīna Anna Krepšs (Lībreiha) (Emilie<br />
Caroline Anna Kroepsch (Liebreich), *22.1.1856.<br />
Berlin †5.8.1933. Berlin).<br />
• Marija Agnese Krepšs (Krāmere) (Marie Agnes<br />
Kroepsch (Kraemer), *12.6.1857. Berlin †29.11.1945.<br />
Berlin).<br />
• Klāra Auguste Berta Krepšs (Švarca) (Clara<br />
Auguste Bertha Kroepsch (Schwartz), *23.6.1859.<br />
Berlin †26.6.1944. Bromberg).<br />
• Gustavs Alberts Rihards Krepšs (Gustav Albert<br />
Richard Kroepsch, *4.8.1860. Berlin †12.6.1906.<br />
Berlin), kristīts Berlīnes Sv.Pētera baznīcā,<br />
krustvecāki Ingenieur Becker Kreiskassen-Rendant<br />
Neumann, Fräulein Kröpsch, Fräulein Becke.<br />
• Marta Krepšs (Kūfalde) (Martha Kroepsch<br />
(Kuphaldt), *26.7.1862. Berlin †31.3.1932. Berlin).<br />
• Roberts Verners Krepšs (Robert Werner<br />
Kroepsch, *1.10.1863. Berlin †Chemnitz).<br />
• Alberts Kornelijs Krepšs (Albert Cornelius<br />
Kroepsch, *18.10.1864. Rīga †1.10.1911. Rīga),<br />
kristīts Doma draudzē. Krustvecāki Albert<br />
Cornelius Kamberg, August Bergwitz, Caviezel.<br />
Miris neprecējies, no plaušu karsoņa. Izvadīts no<br />
Doma baznīcas.<br />
• Vilhelms Krepšs (Wilhelm Kroepsch, *†) – nav<br />
atrasti dzimšanas ieraksti.<br />
• Frīdrihs Karls Krepšs (Friedrich Karl Kroepsch,<br />
*4.3.1868. Rīga †), kristīts Doma draudzē.<br />
Krustvecāki Frau Kantin Kneisel aus Potsdam,<br />
Wilihel, Heyfelderaus Bromberg.<br />
X paaudzes pārstāve Emīlija Karolīna Anna Krepšs<br />
(Lībreiha) (Emilie Caroline Anna Kroepsch (Liebreich),<br />
Attēls 404.<br />
Krepša restorāna galvenā zāle 19<strong>30</strong>. gadā.<br />
Pats Vilhelms Alberts Krepšs 1853. gada 12. oktobrī savas<br />
tantes Kneizeles (Kneisel) mājā Potsdamā salaulājās ar<br />
Karla Gustava Frīdriha Neimaņa (Carl Gustav Friedrich<br />
Neumann, *19.1.1796. Kolberg †7.2.1862. Szprotawa) un<br />
Friderikes Vilhelmīnes Bekeres (Friedericke Wilhelmine<br />
Becker, *5.1.1796. Potsdam †22.3.1862. Berlin) meitu<br />
Karolīni Frederiki Luīzi Neimani (Caroline Friederike<br />
Louise Neumann, *26.1.1826. Potsdam †8.9.1904. Rīga).<br />
Abu zelta kāzās, kas tika svinētas 1903. gada 6. oktobrī,<br />
Vācijas ķeizars nosūtīja jubilejas medaļu. Savukārt abu<br />
334 335
Change language