Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Attēls 517.<br />
Laikraksts “Tēvija” 1912. gads 434<br />
Attēls 519.<br />
Artūrs Gotlībs Mellers Jelgavā 1934. gada 25. septembrī<br />
– pēdējais šobrīd zināmais<br />
A.G.Mellera fotoattēls.<br />
† pēc 1965. Санкт-Петербург) un Zinaīdu Melleri<br />
(Trubeckoju) (*1.7.1889. Санкт-Петербург †1.3.1917.<br />
Санкт-Петербург) ir visnotaļ skopas ziņas. Zinaīda<br />
Mellere 1915. gada 15. jūlijā Sanktpēterburgā apprecējās ar<br />
Georgu Trubeckoju (Георг Трубецкой, nekādu plašāku<br />
ziņu pagaidām nav), savukārt Elizabete Mellere 1912. gada<br />
15. jūlijā Sanktpēterburgā apprecējās ar Krievijas armijas<br />
kapteini Paulu Ēdelmanu (Paul Edelmann, *18.8.1889.<br />
Jelgava [vai Tukums] †?).<br />
Krievijas arhīvos ir atrasts 1911. gadā sastādītais Rūdolfa<br />
Ēdelmaņa dēla Paula Ēdelmaņa dienesta gaitas apraksts.<br />
Saskaņā ar to Ēdelmanis bija Mītavas (Jelgavas) sīkpilsonis<br />
(мещанин), luterānis, pabeidzis Mītavas reālsskolu.<br />
Kopš 1910. gada 22. septembra dienējis 40. Artilērijas<br />
brigādes 3. Baterijā, 1911. gada 31. maijā paaugstināts<br />
par bombardieri (бомбардир) un jaunāko feijerverkeri<br />
(фейерверкер). 1911. gada 29. augustā atvaļināts armijas<br />
rezervē. 438 Arhīvā ir saglabājies arī Ēdelmaņa atestāts<br />
par 1911. gada 25. jūnijā kārtoto artilērijas praporšcika<br />
(zemākā virsnieka pakāpe) eksāmenu. 439<br />
Krievijas arhīvu digitālajā vietnē ir atrodama 4. Somijas<br />
strēlnieku artilērijas brigādes praporščika Pāvela<br />
Ēdelmaņa virsnieku kartotēkas slimības kartiņa, kurā<br />
norādīts, ka 1915. gada 13. oktobrī viņš ir ievainots un<br />
nogādāts Maskavā [domājams, Maskavas upju kuģu<br />
ostā, uz ko norāda saīsinājums krievu valodā “Mosk. r.<br />
p.” – “Московский речной порт”), bet nākamajā dienā<br />
– 14. oktobrī viņš ir evakuēts uz Rjazaņu. 441 Ņemot vērā<br />
faktu, ka krievu valodā Pauls tiek atveidots kā Pāvels, kā<br />
arī to, ka sakrīt militārās pakāpes, šo kartiņu var attiecināt<br />
uz Elizabetes Melleres vīra dzīvesgājumu, izsakot<br />
pieņēmumu, ka viņš ir miris Rjazaņā.<br />
Pēdējās pagaidām atrastās dokumentālās liecības par<br />
Artūra Gotlība Mellera sievu Elizabeti Melleri un meitu<br />
Elizabeti Ēdelmani ir 1941. gada augustā veiktās tautas<br />
skaitīšanas anketa, no kuras varam uzzināt, ka ģimene<br />
dzīvoja Jelgavā, Mātera ielas 19. nama 7. dzīvoklī. Par<br />
Artura Mellera nodarbi norādīts, ka viņš bija pensionēts<br />
mērnieks, viņa sieva – mājsaimniece, bet meita Elizabete<br />
Ēdelmane – darba nespējīga. Spriežot pēc anketā<br />
norādītā uzvārda, visticamāk, viņa bija atraitne un otrreiz<br />
neapprecējās un dzīvoja kopā ar saviem vecākiem. Uz<br />
Mātera ielas 19. namu ģimene pārcēlās 1941. gada 12.<br />
maijā, taču anketā nav norādīta viņu iepriekšējā dzīves<br />
vieta. Visticamāk, Mātera iela 19 bija šīs ģimenes pēdējā<br />
dzīves vieta Jelgavā, no kuras 1942. gadā tika izvadīts<br />
Artūrs Gotlībs Mellers. Par viņa sievas un meitas<br />
turpmāko likteni ziņu nav, taču fakts, ka viņas vācu laikā<br />
ir dzīvojušas Jelgavā, ļauj izteikt pieņēmumu, ka abas ir<br />
mirušas turpat, iespējams, II Pasaules kara laikā.<br />
No 1909. gada jūnijā sagatavotā iesnieguma Rīgas<br />
Politehnikumam varam uzzināt, ka XII paaudzes<br />
pārstāvis Vladimirs (Voldemārs) Mellers (Vladimir<br />
Moeller, *11.11.1890. Санкт-Петербург †1964. Москва)<br />
ir mācījies Mītavas (Jelgavas) reālskolā, kuras 6. klasi viņš<br />
absolvēja 1907. gadā, bet gadu vēlāk – t.s. papildklasi.<br />
Te norādītas arī viņa atzīmes – krievu valodā – 4, “mat.<br />
priekšm.” – 4, 3, 4, 4, bet “fiz.” – 4.<br />
Attēls 518.<br />
Artūra Gotlība Mellera no Jelgavas uz Tbilisi 1931. gadā<br />
sūtītā pastkarte.<br />
Attēli 520, 521.<br />
Vladimirs (Voldemārs) Mellers (pa kreisi) ap 1897. gadu<br />
un Leonīds Mellers 1905. gadā.<br />
Uz studenta lietas ar roku uzrakstīts, ka 1916. gada 18.<br />
augustā viņš “Iesaukts Rjazaņas [nesalasāmi saīsinājumi,<br />
visticamāk – karaspēka daļu apzīmējumi] un ar 1916. gada<br />
3. jūnija rīkojumu Nr. 3137, saņem atbrīvojumu uz vienu<br />
gadu – līdz 1917. gada 15. maijam.” Savukārt 1917. gada<br />
3. jūnijā viņš saņēma apliecību par ierašanos iesaukšanas<br />
komisijā. 435<br />
No šī ieraksta varam secināt, ka visticamāk, vēl pirms I<br />
Pasaules kara Vladimirs (Voldemārs) Mellers parcēlās<br />
uz Rjazaņu, kur līdz savai nāvei 1915. gadā uzturējās<br />
arī viņa vectēvs Frīdrihs Hermanis Ludvigs Mellers un<br />
par guberņas arhitektu strādāja viņa tēvs Artūrs Gotlībs<br />
Mellers. Visticamāk, pārcelšanās no Rīgas uz Rjazaņu<br />
notika 1914. gadā vai vēlāk, jo vēl 1913. gada novembrī<br />
Voldemārs Mellers sūta savam onkulim Hugo paskarti uz<br />
Tbilisi (Tiflisu) no Rīgas.<br />
Nav izslēgts, ka kara laikā te dzīvoja un strādāja arī<br />
Voldemāra (Vladimira) Mellera onkulis – tēvabrālis<br />
Augusts Voldemārs Mellers. Ja var ticēt viņa<br />
nopratināšanas protokola 17. punktā rakstītajam, laikā no<br />
1918. gada jūnija līdz 1920. gada novembrim – V.Mellers<br />
bija Rjazaņas strēlnieku divīzijas veterinārārsts. 436<br />
Ir zināms, ka vēlākos gados Vladimirs Mellers dzīvoja un<br />
strādāja toreizējā Ļeņigradā un Maskavā, kur mira 1964.<br />
gadā. Dzīves laikā viņš bija arhitekts un sarakstīja grāmatu<br />
“Dramatisko teātru projektēšanas pieredze”, kas izdota<br />
1948. gadā. 437<br />
Attiecībā uz Voldemāra Mellera ģimeni, ir zināms, 1920.<br />
gadā V.Mellers apprecējās ar Valentīnu Ivanovu (Valentina<br />
Attēls 522.<br />
Voldemāra (Vladimira) Mellera 1913. gadā no Rīgas<br />
nosūtītā pastkarte.<br />
Ivanova) un abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />
• Ņina Mellere (Gromova) (Nina Meller (Gromow),<br />
*1922. Москва †?) .<br />
• Artūrs Mellers (Artur Meller, *1929. Москва,<br />
†1989. Москва).<br />
Par XIII paaudzes pārstāvi Artūru Melleru (Artur<br />
Meller, *1929. Москва, †1989. Москва) ir zināms, ka viņš<br />
salaulājās ar Taisiju (Taisia) un viņu laulībā piedzima<br />
(XIV paaudze) meita:<br />
• Valentīna Mellere (Rjapuhina) (Valentina Meller<br />
(Rjapuhina), *3.12.1958. Moscow).<br />
XIV paaudzes pārstāve Valentīna Mellere (Rjapuhina)<br />
(Valentina Meller (Rjapuhina), *3.12.1958. Moscow) bija<br />
precējusies ar Vladimiru Rjapuhinu (Vladimir Rjapuhin,<br />
*6.12.1958. Москва †2008. Москва). Šajā laulībā piedzima<br />
meitu (XV paaudze):<br />
• Jeļena Rjapuhina (Jelena Rjapuhina, *29.12.1980.<br />
Москва).<br />
XV paaudzes pārstāve Jeļena Rjapuhina (Jelena Rjapuhina,<br />
*29.12.1980. Москва) bija precējusies ar Aleksandru<br />
Čubinski (Alexander Chubinsky, 29.12.1978. Moscow),<br />
taču šobrīd dzīvo šķirti un ir atjaunojusi dzimtas uzvārdu<br />
“Mellers”. Jeļena strādā Maskavas domes kultūras nodaļā.<br />
Abu laulībā piedzima dēls (XVI paaudze):<br />
• Aleksandrs Mellers (Čubinskis) (Alexander<br />
Meller (Chubinsky), *17.3.2006.).<br />
Attēls 521.<br />
1941. gada iedzīvotāju reģistrācijas karte.<br />
Nedaudz atšķirīga informācija ir atrasta 40. Artilērijas<br />
brigades komandiera ziņojumā štāba priekšniekam,<br />
kurā Ēdelmaņa dzimtā pilsēta ir norādīta Tukums (nevis<br />
Jelgava), tautība – latvietis. Uz šī ziņojuma ir arī norāde par<br />
to, ka ar 1912. gada 19. janvāra Augstāko pavēli Ēdelmanis<br />
ir iecelts par rezerves praporščiku. 440<br />
4<strong>30</strong> 431
Change language