Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
SAEIMAS DEPUTĀTA JURA DOBEĻA DZIMTAS ATZARS<br />
DOBELIS-<br />
Par vienu no Dobeļu dzimtas pārstāvjiem ar augstu<br />
radniecības pakāpi var tikt uzskatīts arī bijušais<br />
Saeimas deputāts un politiķis Juris Jānis Dobelis<br />
(*8.7.1940. Rīga)), kura dzimtas saknes ir meklējamas<br />
Liepājā un Grobiņā. Šajā dzimtas atzarā nav veikti plaši<br />
dzimtas vēstures pētījumi, tādēļ ziņas par radurakstiem<br />
ir fragmentāras. Tā piemēram, saskaņā ar Jaunliepājas<br />
ev.lut.draudzes reģistriem, 1910. gada 3. aprīlī šajā<br />
baznīcā salaulājās Miķeļa Dobeļa un Annas Dobeles dēls<br />
Jēkabs Dobelis (*<strong>30</strong>.9.1889. Grobiņa †ap 1975.) un Lavīzas<br />
Vītolas meita Jūle Vītola (*26.09.1887. Durbe †22.4.1962.<br />
Liepāja). Domajams, tieši šīs ģimenes paaudzes pārstāvis<br />
Jēkabs Dobelis ir dzimtas turpinātājs kādreizējā Saeimas<br />
deputāta Jura Dobeļa dzimtas virzienā. Abu laulībā<br />
piedzima (paaudze):<br />
• Jānis Dobelis (*20.12.1910. [*2.1.1911.] Liepāja,<br />
Jaunliepājas baznīca †13.2.1999.).<br />
• Elza Dobele (Spēkaine) (*3.9.1914. †9.8.1995.<br />
Liepāja).<br />
Nav izslēgts, ka Elzai ir bijis dubulvārds, jo 1962. gadā, Jūles<br />
Dobeles miršanas faktu pieteica viņas meita Malvīne, kura<br />
dzīvoja Liepājā, Lāčplēša ielā. Vienlaikus nevar izslēgt<br />
varbūtību, ka pēc šķiršanās no Jēkaba viņa apprecējās<br />
otrreiz un Malvīne ir otrajā laulībā dzimusī meita.<br />
Ir zināms, ka Elzas Dobeles laulībā ar Kārli Albertu<br />
Spēkaini, piedzima dēls (paaudze):<br />
• Andris Māris Spēkainis (*13.05.1942. Liepāja<br />
†14.1.2017.).<br />
Andris Māris Spēkainis (*13.05.1942. Liepāja †14.1.2017.)<br />
precējies ar Gaļinu Bondarenko (*10.9.1947.) un abu<br />
laulībā piedzima dēls (paaudze):<br />
• Ēriks Spēkainis (*14.2.1972. Karsnojarska) dzīvo<br />
Liepāja, Dorupes iela 23-7.<br />
Ēriks Spēkainis (*14.2.1972. Karsnojarska) ir precējies ar<br />
Gaļinu Čikanovu (*21.3.1961.) un šajā laulībā ir dzimusi<br />
meita (paaudze):<br />
• Marija Spēkaine (*11.6.1994.).<br />
Kā jau norādīts iepriekš, drīz pēc bērnu piedzimšanas<br />
laulībā ar Jūli, Jēkabs Dobelis pameta ģimeni un apprecējās<br />
otrreiz – domājams, te jārunā par šo laulību - Jēkabs<br />
Dobelis 1914. gada 18. maijā Gramzdas baznīcā salaulājās<br />
ar Pētera Svarra un Līnas Svarras 25 gadus veco meitu<br />
Anlīzi Svarri (*1889. Šmaizeņos †1962.), kura visticamāk,<br />
dzīves laikā tika dēvēta par Annu apglabāts Mazgramzdas<br />
kapos. Šajā otrajā laulībā ir dzimuši (paaudze):<br />
• Līne Olga Natalija Dobele (Mame) (*6.1.1920.<br />
Kalēti †14.2.1991.), kristīta Gramzdas baznīcā<br />
kā Jēkaba Dobeļa un Annas meita. Domājams,<br />
precējusies ar Mami, apglabāta Mazgramzdas<br />
kapos.<br />
862 863<br />
• Ernests Alfreds Dobelis (*19.11.1921. Kalētos<br />
†2.9.1943. Spasskaja Polist Wolchow). Spriežot<br />
pēc miršanas datuma un vietas – Krievijā,<br />
Volhovas purvu apkaimē, Ernests Alfreds Dobelis<br />
visticamāk, bija leģionārs. Šī versija sasaucas arī<br />
ar faktu, ka Lestenes leģionāru kapsētā ir apbedīts<br />
kareivis Ernests Dobelis, kuram ar šo Dobeli sakrīt<br />
dzimšanas datums un vieta, bet par 5 dienām<br />
atšķiras fiksētais nāves datums – Lestenē ir norādīts<br />
†7.9.1943. , taču ar visaugstāko varbūtības pakāpi<br />
var apgalvot, ka šis ir viens un tas pats cilvēks. Ziņu<br />
par pēcnācējiem nav.<br />
• Ida Alvīne Dobele (*14.12.1925. Gramzda), ziņas<br />
par turpmāko likteni pagaidām nav atrastas.<br />
Ir zināms, ka Jēkaba Dobeļa pirmajā laulībā dzimušais<br />
Jānis Dobelis (*2.1.1911. Liepāja †13.2.1999.) bija<br />
Latvijas futbolists, treneris un tiesnesis. Dobelis aizvadīja<br />
426 reģistrētas futbola spēles. No 1934. gada līdz 1936.<br />
gadam Dobelis spēlēja Liepājas futbola klubā “Olimpija”,<br />
1936. gadā kļūstot par Latvijas futbola čempionu. 1937.<br />
gadā Dobelis pārgāja uz Rīgas Futbola klubu kura sastāvā<br />
1937. gadā izcīnīja pirmo Latvijas kausu. Jānis Dobelis ir<br />
spēlējis Latvijas valstsvienības sastāvā. No 1945. līdz 1949.<br />
gadam Dobelis trenēja Rīgas “Dinamo” futbola un hokeja<br />
klubus. 1949. gadā Jānis Dobelis, viens no pirmajiem<br />
trijiem Latvijas futbolistiem, kļuva par PSRS sporta<br />
meistaru. Dobelis bija Latvijas PSR republikas kategorijas<br />
futbola tiesnesis. Ir zināms, ka Jānis Dobelis 1938. gada 7.<br />
janvārī Rīgas Sv.Alberta Romas katoļu baznīcā apprecējās<br />
ar Aloīza Barkāna (*1871.) un Sofijas Barkānes (*1876.)<br />
meitu Antoniju Teklu Barkāni (*12.[25.]1.1911. Ludzas<br />
apkaimē “Dekšņu” mājās, †15.4.2000. Rīga) un šajā laulībā<br />
piedzima trīs bērni (paaudze):<br />
• Dobelis (*1938 jeb 1939. Rīga †1938 jeb 1939.<br />
Rīgā), miris kā zīdainis, iespējams, nekristīts.<br />
• Juris Jānis Dobelis (*8.7.1940. Rīga).<br />
• Andrejs Kārlis Dobelis (*7.2.1943. Rīgā †2004.<br />
Rīgā), apglabāts Raiņa kapos, bija precēts, bet bērnu<br />
nebija.<br />
Savukārt Juris Jānis Dobelis (*8.7.1940. Rīga) kļuva par<br />
vienu no redzamākajiem Atmodas laika sabiedriskajiem<br />
darbiniekiem, aktīvi darbojās LTF un LNNK, kļuva<br />
par Augstākās padomes deputātu, balsoja par Latvijas<br />
neatkarības atjaunošanu. Vēlāk četras reizes kļuva par<br />
Saeimas deputātu.<br />
1958. gadā ar izcilību absolvējis Rīgas 35. Vidusskolu,<br />
bet 1963. gadā pabeidza RPI Ķīmijas fakultāti, iegūstot<br />
inženiera tehnologa specialitāti. Padomju gados J. Dobelis<br />
darbojās neformālos grupējumos, kas cīnījās par latviešu<br />
nacionālās pašapziņas saglabāšanu, modinot interesi par<br />
Latvijas vēstures un kultūras mantojuma saglabāšanu.<br />
Nodarbojies ar latviešu karavīru piemiņas vietu<br />
apzināšanu un sakopšanu.<br />
Sākoties Atmodai iesaistījies Latvijas Tautas frontē un<br />
LNNK to pirmsākumos 1988. gadā. 1989. gadā piedalījies<br />
PSRS Tautas deputātu padomes vēlēšanās, bet nav ticis
Change language