2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

XI paaudzes pārstāvis Karls Viktors fon Vitte (Karl
Victor von Witte, *28.12.1814. Tartu †19.1.1891. Tartu)
tika skolots muižnieku pulkā, dienēja Kozlovska kājnieku
pulkā, ieguva pulkveža pakāpi. Karls Viktors fon Vitte
apprecējās ar Ivana Krappa (Ivan Krapp, visticamāk
– Johann Krapp) meitu Adelaidi Sofiju fon Krappu
(Adelaide Sophie von Krapp) un šajā laulībā piedzima (XII
paaudze):
• Karls Johans fon Vitte (Karl Johann von Witte,
*16.10.1869. †), farmaceits un aptiekārs Kozlovā.
• Terēze fon Vitte (Therese von Witte, *15.6.1871.
†1884.)
• Marija fon Vitte (Rēdere) (Maria von Witte
(Raeder), *28.6.1876. [*15.6.1876.] Tartu † pēc
1939.),
• Vilhelms fon Vitte (Wilhelm von Witte, *1877.
†1878.)
• Elza fon Vitte (Groseta) (Elsa von Witte (Grosset),
*4.11.1881. † pēc 1939.).
XII paaudzes pārstāve Marija fon Vitte (Rēdere) (Maria
von Witte (Raeder), *28.6.1876. [*15.6.1876.] Tartu † pēc
1939.), 1920. gadā dzīvoja Rīgā, Miera ielā 41 dz. 3, vasarā
bija pierakstīta Asaros, Kāpu ielā 17/19 un Meža prospektā
10. Vēlāk dzīvoja Rīgā, Skolas ielā 20 dz. 11, no kurienes
1939. gadā repatriējās uz Vāciju. Viņa bija precējusies ar
Haraldu Rēderu (Harald Raeder, * † 11.3.1928. Rīga).
XII paaudzes pārstāve Elza fon Vitte (Groseta) (Elsa
von Witte (Grosset), *4.11.1881. † pēc 1939.) 1903. gada
10. augustā Rīgas Doma draudzē salaulājās ar aptiekāra
Oskara Groseta (Oscar Grosset, *1847. †22.4.1910. Rīga)
un Augustes Babanovskas (Auguste Babanowsky) 25
gadus veco dēlu, Bolderājas aptiekas aptiekāru Ādolfu
Fridrihu Oskaru Grosetu (Adolf Friedrich Oscar Grosset,
*1878. †). Savu Latvijas pasi viņa saņēma 1928. gadā,
pamatojoties uz 1925. gadā Latvijas sūtniecībā Vācijā
saņemto Latvijas ārzemju pasi, kas liecina, ka līdz tam
laikam viņa dzīvoja Vācijā. Kā liecina zīmogs pasē,
Tūringenas pavalsts Jēnas pilsētas direktors 1926. gada
8. maijā deva atļauju viņai izceļot no Vācijas. Latvijā viņa
ieradās caur Meitenes staciju 15. maijā un jau pēc mēneša
kā vasarniece tika reģistrēta Ādažu pagasta valdē. Vēlāk
viņa atgriezās Vācijā un atkal devās uz Latviju 1927. gadā.
1928. gadā viņa dzīvoja Miera ielā 41 dz. 3 (savas māsas
Marijas fon Vittes (Rēderes) dzīvoklī), Slokas ielā 12b dz.
2, Kr. Barona ielā 88 dz. 1, L.Bezdelīgu ielā 2 dz. 1, Skolas
ielā 20 dz. 11, bet kopš 1934. gada 13. decembra viņa
dzīvoja Rīgā, Brīvības ielā 34/36 dz. 6, no kurienes 1939.
gadā repatriējās uz Vāciju. No šī paša dzīvokļa uz Vāciju
izbrauca Franciska Henriete Frišmūte (dzim. Šolkovskis)
(Franziska Henriette Frischmuth, *22.7.1858. Ventspils
†pēc 1939.), kā arī Cecīlija Meškēris (dzim. Frišmuts)
(Cecilie Meschkeris, *12.7.1887. Jaroslava, Krievija †pēc
1939.) un Irēne Meškēris (Irene Meschkeris, *15.7.1914.
Nītaurē †pēc 1939.).
XI paaudzes pārstāvis Emīls fon Vitte (Emil von
Witte, *1816. †1863.) bija muižnieks un dienesta laikā
armijā ieguva pulkveža pakāpi. Precējies ar Astafjevu
(Астафэва), plašāku ziņu nav.
XI paaudzes pārstāvis Ferdinands Augusts fon Vitte
(Ferdinand August von Witte, *27.7.1818. †1878.) bija
cariskās Krievijas armijas štāba virsnieks, ģenerālmajors.
Piedalījies 1854.-1855. gada karā, apbavots ar Sv.Staņislava
2. šķiras un Sv.Annas 1. šķiras ordeņiem. 1878. gadā bija
divīzijas ģenerālis Simferopolē. Viņš salaulājās ar Apolona
Gamaleja (Appolon Gamaley, *1.9.1803. †1854.) un
Marijas Laikevičas (Marija Laikevič, *10.10.1808. †1880.
Borshchiv, Zhytomyrska oblast, Ukraine) meitu Annu
Gamaleju (Anna Gamaleja, *†) un šajā laulībā piedzima
(XII paaudze):
• Vladimirs fon Vitte (Vladimir von Witte,
*13.8.1857. †.),
• Marija fon Vitte (Šeretņeva) (Maria von
Witte (Scheretneff), *18.6.1858. †), laulājusies ar
Šeretņevu (Scheretneff).
• Sergejs fon Vitte (Sergey von Witte, *1859. †.),
• Aleksandra fon Vitte (Šažina) (Aleksandra
von Witte (Shashin) *28.2.1861. †), precējusies ar
Sanktpēterburgas ārstu Dr. Šažinu (Shashin), citu
ziņu nav.
• Georgs fon Vitte (Georgy von Witte, *30.12.1862.
†.)
• Katrīna fon Vitte (Šapčenko) (Catharine von
Witte (Schapchenko), *22.1.1864. †), precējusies ar
Mītavas (Jelgavas) reālskolas inspektoru Šapčenko
(Schapchenko),
• Apolons fon Vitte (Appolon von Witte,
*26.12.1865. †.), cietokšņa artilērijas pulkvedis
Sevastopolē.
• Varvara fon Vitte (Gradovska) (Warwara von
Witte (Gradowsky), *28.1.1870. †.)
• Vera fon Vitte (Wera von Witte, *9.1.1872. †.),
strādāja par skolotāju Pēterburgā.
• Konstantīns fon Vitte (Konstantin von Witte,
*14.4.1875. †.).
XII paaudzes pārstāvis Vladimirs fon Vitte (Vladimir
von Witte, *13.8.1857. †.) bija kapteinis Odesas 48. Pulkā,
Attēls 404.
No kreisās: Marija fon Vitte (Rēdere) 1920. un 1927. gadā un viņas māsa Elza fon Vitte (Groseta) 1935. un 1928.
gadā.
bet vēlāk - pulkvedis Kijevā. Laulībā ar Sviridenko
(Swiridenko) piedzima (XIII paaudze):
• Viktors fon Vitte (Victor von Witte, * †), virsnieks,
plašāku ziņu nav
• Sergejs fon Vitte (Sergey von Witte, * †), virsnieks,
plašāku ziņu nav.
XII paaudzes pārstāvis Sergejs fon Vitte (Sergey von Witte,
*1859. †.), artilērijas pulkvedis Nikolajevskā un Amūrā.
Laulībā ar Mihaila Taraševiča (Michail Tarachewitsch)
meitu Annu Tarašēviču (Anna Tarachewitsch) piedzima
(XIII paaudze):
• Eiženija fon Vitte (Ginejko) (Eugenie von Witte
(Ginejko), *3.1.1884. †), precējusies ar Ginejko
(Ginejko), plašāku ziņu nav.
• Aleksandrs fon Vitte (Sergey von Witte,
*28.3.1886. †), dragūns Vladivostokā, plašāku ziņu
nav.
XII paaudzes pārstāvis Georgs fon Vitte (Georgy von Witte,
*30.12.1862. †.) bija pulkvedis Vladivastokā, salaulājās ar
inženiera Šebaļina (Schebalin) meitu Šebaļinu (Schebalin).
Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):
• Konstantīns fon Vitte (Konstantin von Witte
*1899. Wladivostok, Russia †), plašāku ziņu nav.
• Irina fon Vitte (Irina von Witte, *1905.
Wladivostok, Russia †), plašāku ziņu nav
• Helēna fon Vitte (Helena von Witte *1911.
Wladivostok, Russia †), plašāku ziņu nav.
XII paaudzes pārstāvis Varvara fon Vitte (Gradovska)
(Warwara von Witte (Gradowsky), *28.1.1870. †.) salaulājās
ar Sanktpēterburgas profesora Aleksandra Dmitrijeviča
Gradovska (Александр Градовский, *13.12.1841. Woronez
†6.11.1889. Sanktpeterburg) dēlu, Krievijas Izglītības
ministrijas lietvedi Aleksandru Gradovski (Александр
Градовский).
XII paaudzes pārstāvis Konstantīns fon Vitte (Konstantin
von Witte, *14.4.1875. †.) bija kapteinis un Kazaņas huzāru
pulka rotmistrs Žitomirā. Laulībā ar Olgu Kozinetu (Olga
Kozinets, *†) piedzima (XIII paaudze):
• Olga fon Vitte (Olga von Witte *Zhytomir,
Ukraine, †), plašāku ziņu nav.
• Jurijs fon Vitte (Jury von Witte, *Zhytomir,
Ukraine, †), plašāku ziņu nav.
XI paaudzes pārstāve Jūlija Virdžīnija fon Vitte
(Tūna) (Juliana Virginia von Witte (Thun), *26.3.1827.
†13.9.1863.) bija “Neu Wore” muižas īpašniece Tērbatas
apkaimē un salaulājās ar rātskungu Maksi Tūnu (Max
Tune) Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):
• Dēls Tūns (Thun), zinātnieks, profesors
Freiburgas universitātē.
• Helēna Tune (Krafta) (Helene Thun (Kraft)),
salaulājās ar Kraftu (Kraft) un dzīvoja
Sanktpēterburgā.
XI paaudzes pārstāvis Karls Magnuss Gustavs fon Vitte
(Karl Magnuss Gustav von Witte, *22.5.1830. †1901.)
dienēja armijā, ieguva kapteiņa pakāpi. Dzīvoja sev
piederošā muižā “Sīmaņa Kalns” (“Симонова Гора”)
Pskovas guberņas Novorževskas apriņķi, 1859. gada 17.
aprīlī salaulājās ar muižnieka Jekimova (Екимов) meitu
Veru Jekimovu (Вера Екимова, *23.9.1840. †). Šajā
322 323
laulībā piedzima (XII paaudze):
• Aleksandrs fon Vitte (Alexander von Witte,
*13.12.1859. †14.5.1905. Tsushima, Japan).
• Volfians fon Vitte (Wolfian von Witte,
*20.11.1860. †28.11.1860.).
• Katrīna fon Vitte (Krugļikova) (Catharina von
Witte (Kruglikow), *25.2.1863. †), precējusies ar
Krugļikovu (Kruglikow).
• Johans fon Vitte (Johann von Witte, *26.6.1864
†2.8.1864.).
• Mihails fon Vitte (Michael von Witte, *29.9.1865.
†).
• Eiženija fon Vitte (Eugenie von Witte, *14.8.1867.
†4.9.1867.).
• Nikolajs fon Vitte (Nicolai von Witte, *14.8.1868.
†5.9.1868.).
• Vera fon Vitte (Vera von Witte, *3.1.1870.
†31.8.1870.).
XII paaudzes pārstāvis Aleksandrs fon Vitte (Alexander
von Witte, *13.12.1859. †14.5.1905. Tsushima, Japan)
absolvēja Jūras akadēmiju, bija jūras virsnieks. Sarakstījis
grāmatu par jūras admiralitātes pamatprincipiem. 1881.
gadā kļuva par mičmanu, 1899. gadā – par 2. ranga
kapteini.Laikā no 1897. līdz 1900. gadam bija 2. Ranga
kreisera “Džigits” vecākais virsnieks. 1900.-1902. gados
strādāja par IV klases vecāko lietvedi Jūra slietu ministrijā,
bet 1902. gadā iecelts par kuģa “Kreiseris” komandieri.
1904. gadā iecelts par Klusā okeāna flotes 2. Eskadras
komandiera, admirāla Rožģestvenska štāba intendantu.
Kritis Krievijas-Japānas kara laikā uz kuģa ”Borodino”
Cusimas kaujas laikā 1905. gada 14. maijā. Dzīves laikā
apbalvots ar Sv. Annas 3. un 2. šķiras, Sv.Staņislava 2.
šķiras ordeņiem un Svētās kronēšanas piemiņas sudraba
medaļu. Viņa vārds ir iegravēts piemiņas plāksnē, kas
atrodas baznīcā, ka stika uzcelta Pēterburgā šajā karā
kritušo karavīru piemiņai. Aleksandrs fon Vitte bija
precējies ar ģenerālleitnata Mihaila Boreskova (Mihail
Boreskov) meitu Olgu Boreskovu (Olga Boreskova).
XII paaudzes pārstāvis Mihails fon Vitte (Michael von
Witte, *29.9.1865. †) bija kapteinis Polijā, precējies, bija
divi bērni (XIII paaudze), kuru vārdi nav zināmi.
XI paaudzes pārstāvis Eduards Frīdrihs Jūlijs fon Vitte
(Eduard Friedrich Julius von Witte, *23.12.1831. Tartu
†27.12.1884. Kaunas) tiko skolots 1. Kadetu korpusā,
dienēja Rēveles kājnieku pulkā, dienesta laikā ieguva
pulkveža pakāpi. Bija precējies ar Ivana meitu Helēnu
(Helene). Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):
• Eižens fon Vitte (Eugen von Witte, *8.1869. †.).
XI paaudzes pārstāvis Augusts Konstantīns Mārtiņš fon
Vitte (August Konstantin Martin von Witte, *1833. †1886.)
dienēja armijā, bija pulkvedis. Kā iespējamā dienesta
vieta Štāfenhāgena pētījumā minēta Kauņa. Norādīts, ka
bija precējies, taču nav zināms sievas vārds. Šajā laulībā
piedzima (XII paaudze):
• Eiženija fon Vitte (Kaļikovska) (Eugenia
von Witte (Kalikowsky), *1868. †), laulājusies ar
Kaļikovski (Kalikowsky) Voroņežā.
• Aleksandra fon Vitte (Hodoleja) (Alexandra von
Witte (Holodey), *1869. †) laulājusies ar Hodoleju
(Holodey).
• Vera fon Vitte (Wera von Witte, *1870. †).