2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

1825. līdz 1828. gadam Tērbatā studēja teoloģiju, bija
korporācijas “Curonia” biedrs. Laikā no 1829. līdz 1830.
gadam pārtrauca studijas un strādāja vairākus gadus kā
mājskolotājs. 1837. gadā viņš kļuva par mācītāju Sakas
draudzē. Kā viņa nāves iemesls ir norādīta aknu slimība,
bet pēc nāves viņa līķis no Liepājas pārvests uz Saku.
1840. gada 1. februārī viņš salaulājās ar Vilhelmīni
Elizabeti Melleri (Wilhelmine Elisabeth Moeller,
*13.8.1823. Alt Platon †15.12.1889. Liepāja). Vācu pētījumā
kā Vilhelmīnes Elizabetes dzimšanas vieta (balstoties uz
miršanas reģistra ierakstu Liepājas Sv.Trīsvienības vācu
draudzes grāmatā) ir norādīta arī “Szierkenhof [Szurken]
bei Bauske”, taču šāds muižas vai apdzīvotas vietas
nosaukums neeksistē un visticamāk, tā ir pārrakstīšanās
kļūda. Karla Heinriha Šēna laulībā piedzima (XI paaudze):
• Karls Kristofs Alberts Šēns (Carl Christoph
Albert Schoen, *25.6.1842. Saka †9.1846. Saka),
miris kā bērns.
• Olga Sofija Viktorija Šēna (Olga Sophie Victoria
Schoen, *22.8.1843. Saka †21.3.1921. Liepāja),
neprecējusies, citu ziņu nav.
• Gustavs Ādolfs Šēns (Gustav Adolf Schoen,
*29.12.1844. Saka †10.8.1850. Saka), miris kā bērns.
• Oskars Frīdrihs Vilhelms Šēns (Oscar Friedrich
Wilhem Schoen, *11.12.1845. Saka †14.8.1900.
Liepāja).
• Karls Rūdolfs Alberts Šēns (Karl Rudolf Albert
von Schoen, *17.4.1847. Saka (Sakas pagasts)
†18.10.1912. Liepāja).
• Alfrēds Eduards Pauls Šēns (Alfred Eduard Paul
Schoen, *17.8.1849. Saka (Sakas pagasts) †5.5.1939.
Liepāja).
• Hermīne Auguste Karolīna Šēna (Vāgnere)
(Hermine Auguste Caroline Schoen (Wagner),
*7.3.1852. Saka †1916.), skat. Dorotejai Šarlotei
Karolīnei Mellereo veltīto nodaļu.
• Adele Luīze Šēna (Adele Louise Schoen,
*8.10.1854. Saka †7.9.1861. Saka), mirusi kā bērns.
• Luīze Marija Adele Magdalēna Šēna (Hufa)
(Louise Marie Adele Magdalene Schoen (Huff),
*23.4.1863. Liepāja (Saka) †8.1.1945. Eberswalde,
Branderburg).
XI paaudzes pārstāvis Oskars Frīdrihs Vilhelms
Šēns (Oscar Friedrich Wilhem Schoen, *11.12.1845.
Saka †14.8.1900. Liepāja) bija policijas pulkvedis
(Gendarmerieoberst), par ko liecina publikācija 1900.
gada 16. augusta laikrakstā “Duna Zeitung” nr. 184,
kurā norādīts, ka 14. augustā Liepājā ir miris atvaļinātais
pulkvedis (Oberst a.D.) Oskars Frīdrihs Vilhems Šēns bija
precējies ar Kauņas gubernātora (šāda norāde ir V.Haupta
pētījumā) Johana Teodora Hāferberga (Johann Theodor
Hafferberg, *27.10.1816. Riga †1873. Kaunas) un viņa
sievas Teutovijas (Teutovius) meitu Idu Hāferbergu (Ida
Hafferberg, *19.12.1857. Rilsk, Kurskas raj. †13.11.1928.
Liepāja). Ģimene bija bez pašu bērniem, taču ir ziņas,
ka tika adoptēta meitene Marija, kas vēlāk Tallinā
salaulājās ar virsskolotāju (Oberlehrer) Kroni (Crohn).
Par Oskara Frīdriha Vilhelma Šēna līgavas tēvu Johanu
Teodoru Hāferbergu ir zināms, ka viņš bija Lielās ģildes
vecākā tirgotāja Johana Zigizmunda Hāferberga (Johann
Sigismund Hafferberg) dēls. Mācījies Rīgas guberņas
ģimnāzijā, strādājis par advokātu Tulā, vēlāk Kurskā.
Vēlāk strādājis ar Rīgas - Daugavpils dzelzceļa izbūvei
nepieciešamo īpašumu atsavināšanas lietām. Laikā no 1855.
līdz 1858. gadam bija valdības iecirkņa inspektors Kurskā
(Bezirksinspektor). Laikā no 1858. līdz 1866. gadam vadīja
Oranienbaumas pils pārvaldi pie Sanktpēterburgas, kā arī
Attēls 399, 400.
Karls Rūdolfs Alberts Šēns un viņa paraksts Indriķim
Freibergam 1896. gadā dāvātajā Bībelē.
bija ķeizariskās muižas “Karlovka” Poltavā pārvaldnieks.
Laikā no 1868. līdz 1870. gadam bija Finanšu ministrijas
īpašo uzdevumu pārstāvis, bet laikā no 1870. līdz 1873.
gadam bija Kauņas kamerālvaldes prezidents (Prasident
des Kameralhofs in Kowno), kas būtu tulkojams kā guberņas
nodokļu inspekcijas vadītājs, nevis gubernātors. 332
XI paaudzes pārstāvis Karls Rūdolfs Alberts Šēns
(Karl Rudolf Albert von Schoen, *17.4.1847. Saka (Sakas
pagasts) †18.10.1912. Liepāja) mācījās Liepājas ģimnāzijā
(1865.-1869.), studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē
(1870.-1875.). Ir bijis mācītājs Smiltenē, kā arī Kretingā
Lietuvā (1877.-1880.). Laikā no 1880. līdz 1882. gadam
kalpoja Žeimes (Szaimen) draudzē Lietuvā. Pēc mācītāja
E.Rotermunda nāves no 1882. līdz 1909. gadam bijis
Liepājas Sv.Annas baznīcas latviešu draudzes mācītājs,
bet laikā no 1901. līdz 1906. gadam arī Vecliepājas
latviešu draudzes mācītājs, no kā tika atbrīvots pēc paša
lūguma. Par godprātīgu un uzticamu kalpošanu 1897.
gadā saņēmis mācītāja Zelta krustu. Atbalstījis tajā laikā
Liepājā valdošo vācu konservatīvismu. Baidīdamies
no jaunlatviešu kustības Liepājā, atteicis komponistam
Alfrēdam Kalniņam ērģelnieka vietu Annas baznīcā.
Mācītājs Šēns ir apbedīts Līvas kapos. Savukārt, attiecībā
uz mācītāja ģimeni, ir zināms ka 1880. gada 2. martā
Lietuvā, Krettingā Karls Rūdolfs Alberts Šēns salaulājās
ar robežapsardzes majora Paula Roberta Gregora Ernsta
fon Pantcera (Paul Robert Gregor Ernst von Pantzer,
*19.3.1816. Valmiera †12.1.1881. Sesava) un viņa sievas
Otīlijas Šarlotes Jūlijas Rozenbergeras (Ottilie Charlotte
Juliane Rosenberger) meitu Emmu Šarloti Vilhelmīni
fon Pantceri (Emma Charlotta Wilhelmine von Pantzer,
*5.4.1859. Skrudzini †26.7.1930. Liepāja) [viņas priekšteči
ir aprakstīti fon Pantceru dzimtai veltītajā nodaļā]. Ir
zināms, ka pēc Karla Rūdolfa Alberta Šēna nāves viņa
atraitne dzīvoja Korsakēviča ielā 1 pie sava vecākā dēla
Alfona Kārļa Paula Šēna. Emma Šarlote Vilhelmīne fon
Pantcere (Šēna) bija mājsaimniece un kā viņas nāves
iemesls ir minēts kuņģa vēzis. Šajā laulībā piedzima (XII
paaudze):
• Alfons Kārlis Pauls Šēns (Alphons Karl Paul
von Schoen, *2.1.1881. Szaimen (Žeime Lietuvā),
†18.6.1941. Liepāja), nogalināts no padomju varas
īsi pirms kara sākuma.
• Pauls Oskars Šēns (Paul Oscar von Schoen,
*21.4.1882. Szaimen (Žeime Lietuvā) †11.10.1955.
Parīze, Ile-de-France).
• Edgars Alfrēds Valters Šēns (Edgar Alfred
Walter von Schoen, *15.12.1884. Liepāja †13.1.1976.
Ratzeburg, Schleswig-Holstein).
• Ādolfs Viktors Šēns (Adolph Victor von Schoen,
*25.4.1887. Liepāja, †4.9.1938. Glindow, Potsdam).
• Valters Rūdolfs Alberts Šēns (Walter Rudolf
Albert von Schoen, *13.10.1889. Liepāja †16.3.1954.
Heilsberg, Bad Viebeln, Hessen).
• Margarita Vilhelmīne Otīlija Marija Šēna
(Kiršnere) (Margarethe Wilhelmine Ottilie Marie
von Schoen (Kirschner), *10.11.1893. Liepāja
†21.4.1972. Ratzeburg, Schleswig-Holstein).
• Ģertrūde Antonija Šēna (Gertrud Antonie von
Schoen, *4.4.1897. Liepāja †10.4.1897. Liepāja),
mirusi kā zīdainis.
XII paaudzes pārstāvis Alfons Kārlis Pauls Šēns (Alphons
Karl Paul von Schoen, *2.1.1881. Szaimen (Žeime Lietuvā)
†18.6.1941. Liepāja), nogalināts no padomju varas īsi pirms
kara sākuma. Studējis tehnikumā Mitveidā (Mittweida),
bet vēlāk apguva mūziku Berlīnē. Strādāja par pianistu
un mūzikas skolotāju Liepājā un Rīga, bija neprecējies. Kā
savā vēstulē norāda Edgars fon Šēns, Alfons bija ģeneologs,
viens no ģimenes vēstures apkopotājiem un glabātājiem -
viņa privātkolekcijā tika glabātas vairākas vec-vecmāmiņas
Vilhelmīnes Minnas Kantas personīgās dienasgrāmatas,
trauki (servīze) un mēbeles, kā arī Imanuēla Kanta glezna.
Par šo vēstures liecību tagadējo atrašanās vietu šobrīd nav
nekādas informācijas. Ir ziņas, ka viņš dzīvoja 1918. gadā
celtā privātmājā (trīs istabas un virtuve), kas atradās uz
1500 m2 liela zemes gabala Liepājā, Sporta ielā 1 (ēka, lai
arī pārbūvēta, ir saglabājusies līdz mūsdienām, kādreizējā
adrese ir bijusi Korsakeviča iela 1). Par Alfonu Šēnu
ir atrodamas vairākas norādes Zanes Gailītes grāmatā
“Laika sijātās skaņas. Liepāja”, kur aprakstot mūzikas dzīvi
Liepājā I Pasaules kara laikā ir norādīts, ka “ap 1916. gadu
Liepājā un tās apkaimē uzturas daudz kara kapelu, pilsētā
jau darbojas Gabriela Vikera kursi un Dāvida Jakobsona
skola, kareivju stīgu un pūšaminstrumentu orķestri
nomaina cits citu Kūrmājas zālē neatkarīgi no sezonas –
ziemā un vasarā. Nākas vien secināt, ka “mūzika Kūrmājā”
jau ir jēdziens, kas pievilcīgi vai pat suģestējoši iedarbojas
uz Liepājas publiku. Kūrmājā koncertus rīko arī Vikera
skolas audzēkņi un – vai nav paradokss? – laikā, kad pilsētā
ieviestas piena un maizes kartītes, darbojas kara virtuve un
ik pa laikam izplatīti uzsaukumi par aizņēmumiem kara
vajadzībām, Gabriela Vikera skola vāc līdzekļus mūzikas
instrumentu iegādei, tātad rūpējas par savas mācību
iestādes audzēkņu kvalitatīvu apmācību. Starp citu, biļetes
uz šīs skolas koncertiem parasti izpirktas jau iepriekš. Bez
paša Gabriela Vikera kursu skolotājs ir arī vietējais Alfons
fon Šēns – mūziķis, kurš vairākus gadus aktīvi piedalās
Attēls 401.
Lašu muiža Aizputes novadā, kurā līdz 1939. gadam
dzīvoja Šēnu ģimene.
288 289
Liepājas mūzikas dzīves veidošanā un reizumis piedāvā
klausītājiem arī paša sacerētus skaņdarbus.” 344 Turpat
atrodama norāde, ka Šēns ir bijis aktīvs Liepājas operas
iestudējumu recenzents vietējā presē: “Galvenie rakstītāji
un laikraksti ir “Kurzemes vārds” (Jānis Turss, Haralds
Eldgasts, Marija Kalniņa, arī mācītājs Dr.V.Sanders),
“Strādnieku Avīze” (Gabriels Vikers, Alfons fon Šēns, arī
citi), “Libausche Zeitung” (Dāvids Jakobsons, Konstantīns
Veinbergs, Ģertrūde Kanus, Viktors Ginters, u.c.)” 345
Pēc Edgara fon Šēna sniegtās informācijas (balstoties
uz Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas ķestera sniegtajām
ziņām), Alfons Kārlis Pauls fon Šēns tika nogalināts 1941.
gada 16. jūnijā Šķēdē pie Liepājas. Pirms nāves viņš esot
kalpojis kā draudzes priekšnieks Sv.Trīsvienības baznīcā,
taču pašas baznīcas arhīvā šīs ziņas pagaidām nav guvušas
dokumentālu apstiprinājumu.
XII paaudzes pārstāvis Pauls Oskars Šēns (Paul Oscar von
Schoen, *21.4.1882. Szaimen (Žeime Lietuvā) †11.10.1955.
Parīze, Ile-de-France) studēja Freiburgā kalnrūpniecības
zinātni, ieguva Dipl.Ing. grādu, interesējās par dabas
pētniecību un strādāja Sumatrā, Hartpongā (tag.
Vjetnama, tolaik – Indoķīna), Parīzē un Kolumbijā. 1913.
gada 13. janvārī Hartpongā viņš apprecējās ar Indoķīnas
ģenerālgubernātora [šo amatu norādīja Edgars fon Šēns,
taču tas nav apstiprināts ar citiem avotiem] Žana Simona
Regerta (Jean Simeon Regert, *17.4.1857. Blazier, dep.
Gers., France †11.9.1929. Nice, Alpes-Maritimes, Provence
Alpes-Cote d ‘Azur, France) un viņa sievas Felicijas
Žozefīnes Hornogas (Felicia Josephine Hornog, dzimusi
apt. *1859. Beaucaire dep.Gers. France) meitu Gilberti
Simonu Regerti (Gilbert Simeone Regert, *13.6.1890.
†pēc 1975.). 1945. gadā viņš ar ģimeni atgriezās Eiropā un
apmetās Parīzē. Viņa atraitne esot bijusi dzīva vēl 1975.
gadā un dzīvojusi Parīzē. Šajā ģimenē piedzima meita
(XIII paaudze):
• Helēna fon Šēna (Kerto) (Heliane von Schoen
(Certeux), *5.9.1915. †).
XIII paaudzes pārstāve Helēna fon Šēna (Kerto) (Heliane
von Schoen (Certeux), *5.9.1915. †) bija precējusies ar
Alanu Kerto (Alain Certeux, *†) dzīvoja Parīzē un šajā
ģimenē auga viena meita (XIV paaudze):
• Žosē Kerto (Burgade) (Jose Certeux (Bourgade),
*1941.).
XIV paaudzes pārstāve Žosē Kerto (Burgade) (Jose
Certeux (Bourgade), *1941.) 1967. gada 27. oktobrī
Parīzē salaulājās ar Gaju Franci Burgadu (Guy Francoise
Bourgade), kura tēvs bija Eižens Burgads (Eugene
Bourgade). Šajā ģimenē piedzima divi dēli (XV paaudze):
• Marks Burgads (Marc Bourgade, *29.5.1970.
Paris).
• Havjērs Burgads (Xavier Bourgade, *9.4.1972.
Paris).
XII paaudzes pārstāvis Edgars Alfrēds Valters Šēns
(Edgar Alfred Walter von Schoen, *15.12.1884. Liepāja
†13.1.1976. Ratzeburg, Schleswig-Holstein). Laikā no
1906. līdz 1912. gadam Rīgas Politehnikumā studēja
inženierzinātni, ieguva Dipl.Ing. grādu. I Pasaules kara
laikā bija cariskās Krievijas armijas kavalērijas virsnieks
un štāba ritmeisters, bet vēlāk pievienojās ģenerāļa
Vrangeļa (Wrangel) komandētajai baltgvardu armijai un
vadīj atās izdevniecību Odesā. 1920. gadā bija spiests bēgt
un nokļuva Bulgārijā, dzīvoja un strādāja kalnrūpniecībā