You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
(augustā-oktobrī), kur taisnā ceļā devas uz Zviedrijas<br />
vēstniecību. Tās sekretārs, vēlākais consuls Dambergs<br />
palīdzēja puisim iekārtoties darbā nelielā mehāniskajā<br />
darbnīcā ar algu 1,1, rublis dienā. Jāpiezīmē, ka Krievijas<br />
galvaspilsētā viņš ieradās ar 8 rubļiem kabatā un nezinot<br />
krievu valodu Pēc dažiem mēnešiem Odners sāka strādāt<br />
sava tautieša Ludviga Nobela rūpnīcā. Ar Nobela sniegto<br />
atbalstu viņš izstrādāja projektu par vienkāršas un<br />
ražošanā lētas skaitāmmašīnas (kaukulatora) ražošanu.<br />
Būtībā, tā bija Tomsona skaitāmmašīnas (arifmometra)<br />
uzlabotā un pilnveidotā versija, kas bija papildināta ar<br />
“Odnera riteni” un vēlāk ieguva paša Odnera vārdu.<br />
1874. gadā savu dēlu apmeklē mate, kura šī apciemojuma<br />
laikā mira un tika apglabāta Mitrofānovas kapsētā. 1875.<br />
gadā viņš sadarbībā ar Karla Kēnigsbergera uzņēmumu<br />
“Konigsberger u. Ko” cerēja uzsākt to ražošanu (patents<br />
Vācijā tika reģistrēts 1876. gadā, bet Zviedrijā – 1879. gadā),<br />
taču tas nenotika un pirmais prototips tika izgatavots<br />
Nobela rūpnīcā “Krievu dīzelis” Sanktpēterburgā. 1878.<br />
gadā Odners iestājās Valsts vērtspapīru izgatavošanas<br />
ekspedīcijā, kur strādāja par meistaru un veica inženiera<br />
pienākumus. Starp viņa izgudrojumiem šajā laikā ir jāmin<br />
papīra banknošu automātiskās numērācijas mašīna, jo līdz<br />
tam šis darbs tika veikts manuāli. Viņš izgudroja arī papirosu<br />
tinamo mašīnu, kas viņam deva pietiekamu kapitālu savas<br />
ražotnes atvēršanai. 90 1880. gadā viņš iegādājās nelielu<br />
darbnīcu, kurā izgatavoju turniketu ar skaitītāju atrakciju<br />
parkiem un Ņevas izklaides kuģīšu piestātnēm. 1886. gadā<br />
viņam izdavās uzsākt skaitāmmašīnu masveida ražošanu.<br />
Ņemot vērā lielo pieprasījumu, 1894. gadā tika uzbūvēta<br />
rūpnīca ar lietuves cehu. Rūpnīca ražoja arī gramafonus<br />
un banknošu izgatavošanas iekārtas. 91 Ir atrodama<br />
norāde, ka Aleksandram Odneram piederāja vasarnīca<br />
Jukā – ciematā uz Ziemeļiem no Sanktpēterburgas (25 km<br />
attālumā, pie Somijas dzelzceļa līnijas). Līdzās tai bija arī<br />
Zīvertu un Vildtgrūbes ģimeņu mājas. Ja šīs villas būtu<br />
bijušas vēl dažus kilometrus tālāk, pēc Somijas neatkarības<br />
pasludināšanas tās būtu atradušās Somijas teritorijā, līdzīgi<br />
kā Nobela villa. No šīs villas (tā ir saglabājusies mūsdienās,<br />
Jukki, Ļeņigradas šoseja 25) Aleksandrs Odners un Marta<br />
Zīverte ar saviem bērniem emigrēja uz Zviedriju.<br />
1891. gadā Odners atvērsa sava uzņēmuma filiāli Vācijā,<br />
taču pēc gada šo ražotni bija spiests pārdot uzņēmumam<br />
“Grimme Natalies & Co” Braunšveigā. 1904.-1905.<br />
gados fabrika izpildīja pasūtījumus Krievu-japāņu kara<br />
vadzībām. Starp citu, pirmais nozīmīgais klients Odnera<br />
fabrikai bija Dzelzceļa pārvalde, kas iegādājās 1<strong>30</strong><br />
iekārtas. Ir zināms, ka vienu no saviem izstrādājumiem<br />
Odners uzdāvināja princim, vēlākajam Zviedrijas karalim<br />
Gustavam V.<br />
Aleksandrs Odners mira 1905. gadā (viņš mira no<br />
sirdslēkmes un tika apglabāts Mitrofanovas kapsētā,<br />
bērēs bija ap 50 vainagu. Mūsdienās kapsēta iznīcināta,<br />
arī apbedījums nav saglabājies). Pēc tēva nāves rūpes par<br />
uzņēmumu pārņēma viņa dēli Aleksandrs Hjalmērs Odners<br />
(Alexander Hjalmer Odhner, *<strong>30</strong>.8.1873. †2.10.1918.)<br />
un Georgs Ordners (Georg Odhner, *27.3.1880. †1910.),<br />
kā arī znots Karls Zīverts (Karl Siewert, *31.8.1882. †?),<br />
kuri uzņēmumu pārveidoja par akciju sabiedrību. Par<br />
Karlu Zīvertu, kurš bija Georga Odnera klasesbiedrs<br />
Sanktpēterburgas vācu Sv.Pētera skola, ir zināms, ka viņa<br />
vecāki bija baltvācieši no Rīgas (tēvs – Otto Zīverts (Otto<br />
Siewert).<br />
Pavisam Vilgotam Teofīlam Odneram bija deviņi bērni un<br />
1871. gada 26. decembrī Dorpatā (Tartu) viņš apprecējās<br />
ar Nobela darba kolēģa Frederika Skanberga (Frederik<br />
Skånberg) meitu Almu (Alruju) Skanberbu (Alma (Alrua)<br />
Skånberg *<strong>30</strong>.4.1853. Liepāja †1927. Ļeņingrada [?]). 92<br />
Frederika Skanberga biogrāfijā interesants ir fakts, ka no<br />
Stokholmas viņš vispirms ieceļoja Liepājā, kur apprecēja<br />
vietējo meiteni un tikai pēc tam pārcēlās uz Krievijas<br />
galvaspilsētu. Odnera ģimenē dzimušie bērni ir kristīti<br />
Sanktpēterburgas zviedru draudzē – Sv.Katrīnas luterāņu<br />
baznīcā. Par Vilgota atraitnes Almas nāves vietu ir<br />
pretrunīga informācija – vairums uzskata, ka viņa mira<br />
Ļeņingradā (domājams – ārpilsētas mājā Jukas ciemā),<br />
tomēr ir saglabājusies viņas parakstīta vēstule par<br />
kompensācijas pieprasīšanu, kas tapusi 1922. gadā<br />
Stokholmā 93 un ļauj izteikt pieņēmumu, ka viņa pēc<br />
revolūcija stomēr emigrēja. Ir zināms, ka 1882. gadā<br />
Odneru ģimene dzīvoja Fontankas krastmalā 150.<br />
Savukārt attiecībā uz Annas Melleres nāves vietu un laiku,<br />
jādomā, vācu pētījumā ir minēti kļūdaini fakti, jo Odneru<br />
uzņēmuma vēsturei veltītajā grāmatā 94 ir norādīts, ka<br />
1927. gadā Ļeņingradā ir mirusi fabrikas dibinātāja<br />
Aleksandra (Vilgodta) Odnera sieva Alma Skanberga (šeit<br />
kļūdaini norādīts viņas dzimšanas gads - *1855. †1927.),<br />
bet Anna Mellere, visticamāk, kopā ar vīru emigrēja uz<br />
Zviedriju, kur 1918. gada 2. oktobrī Aleksandrs Odners<br />
mira no sirdslēkmes. Tādejādi, šīs dzimtas pēcteči (ja<br />
tādi bijuši), visticamāk, ir meklējami Zviedrijā, nevis<br />
Krievijā. Diemžāl, pagaidām nav izdevies atrast ziņas par<br />
iespējamiem šīs ģimenes pēcnācējiem.<br />
Odneru dzimtai veltītu pētījumu 2003. gada 12.<br />
septembrī konferencē “Symposium zur Entwicklung der<br />
Rechentechnik” Greifsvalderā prezentēja Timo Leipala. 95<br />
Savā pētījumā viņš norāda, ka Aleksandrs Odners pēc<br />
sava brāļa Georga Odnera nāves (viņš noslīka 1910.<br />
gadā) 1912. gadā apprecējās ar viņa atraitni Martu<br />
Zīverti (un adoptēja viņas bērnus), ar kuru arī emigrēja<br />
uz Zviedriju, vispār nepieminot laulības ar Annu<br />
Melleri. Viņš arī norāda, ka pēc 1917. gada revolūcijas tikai<br />
Irma Zīverte (dzim. Odnere) un Olga Vildtgrūbe (dzim.<br />
Odnere) ar savām ģimenēm palika Sanktpēterburgā.<br />
Šādu faktu savās atmiņās norāda arī viena no Odneru<br />
dzimta spārstāvēm Tatjana Bugrija. Sarunā ar viņu,<br />
Bugrija apliecināja, ka par Aleksandra Odnera laulībām<br />
ar Annu Melleri viņa ir dzirdējusi, taču viņa srīcībā nav<br />
saglabājušies dokumenti, tādēļ viņa šo laulību nepiemin.<br />
Līdz fabrikas nacionalizēšanai 1917. gadā un tās slēgšanai<br />
gadu vēlāk, tika izgatavoti aptuveni 2<strong>30</strong>00 mehānisko<br />
kaukulatoru eksemplāri. 1890. gadā vien tika pārdoti<br />
500 eksemplāru, bet nākamo piecu gadu laikā Krievijā<br />
tika pārdoti 4000 eksemplāri, bet ārzemēs – vēl 1000.<br />
Viena siekārta scena svārstījās no 75 līdz 100 rubļiem.<br />
1896. gadā Viskrievijas XVI rūpniecības un mākslas<br />
izstādē Ņižņenovgorodā Odnera izgudrojums ieguva<br />
sudraba medaļu, kā arī zelta medaļu izstādē Briselē,<br />
1897. gadā – zelta medaļu Stokholma un 1900. gadā<br />
Vispasaules izstādē Parīzē - vēl vienu zelta medaļu. Ir<br />
atrodamas norādes, ka laikā no 1912. līdz 1917. gadam<br />
rūpnīcai bija nozīmēts adminiostrators, jo tā saskārās ar<br />
finansu grūtībām. Rūpnīcas iekārtas vēlāk tika pārvestas<br />
uz Maskavu. 1917. gada nogalē Odneru ģimene emigrēja<br />
uz Zviedriju, kur vēlāk nodibināja ražotni “Original<br />
Odhner”. 20. gadsimta 50. gados šī uzņēmuma ražotie<br />
mehāniskie kaukulatori (arithmometri) bija vieni no<br />
populārākajiem pasaulē un savu popularitāti saglabāja<br />
līdz pat elektronisko kaukulatoru ēras sākumam 20.<br />
gadsimta 70. gados, jo to modeļu uz licences pamata<br />
tika ražoti Vācijā (ar zīmoliem “Thales”, “Triumphator”,<br />
“Walter” un “Brunsviga”), Francijā (“Rapid”) Lielbritānijā<br />
(“Britannic” un “Muldivo”), pašā Zviedrijā (“Multo” un<br />
“Original Odhner”) un Japānā (“Tiger” un “Busicom”), kā<br />
arī Odneru ģimenes nacionalizētajā rūpnīcā PSRS, kur<br />
tā ražošana (modeļa nosaukums - “Felix”), praktiski bez<br />
izmaiņām tika atsākta 1925. gadā uz Maskavu pārvestajā<br />
rūpnīcā un turpinājās līdz pat 1978. gadam. Identiskus<br />
modeļus PSRS ražoja arī Kurskā un Penzā (“Sojuz”,<br />
“Dinamo”). Tikai 1969. gadā vien bija saražoti <strong>30</strong>0000<br />
tūkstoši eksemplāru. 96<br />
Savukārt par pašu Odneru dzimtu ir zināms, ka<br />
par tās ciltstēvu tiek uzskatīts Pērs Jonsons (Per<br />
Jonsson, *1713. †1773.), kurš bija baznīcas vecākais un<br />
nodokļu maksātājs (skattebonde, kyrkvard). Laulībā ar<br />
Magdalēnu Jonsdoteri (Magdalena Jonsdotter, †1772.)<br />
piedzima četri bērni, no kuriem radniecības līnija uz<br />
Melleru dzimtu ved caur vecāko dēlu – Jonasu Pērsonu<br />
Odneru (Jonas Persson Odhner, *1744 †18<strong>30</strong>.), kurš<br />
bija dekāns (prost). Viņš bija precējies divas reizes – ar<br />
Margaritu Sofiju Jugurinu (Margaritta Sophia Jugurin,<br />
†1786.) un Ingeborgu Magdalēnu Torsenu (Ingeborg<br />
Magdalena Thorsen, *1766. †1833.). Abās laulībās piedzia<br />
12 pēcnācēji, bet admiecības līnijas turpinājums ir skatāms<br />
caur otrajā laulībā dzimušo dēlu Pēru Hemingu Odneru<br />
(Per Hemming Odhner, *9.8.1790. Lastad, †16.5.1847.<br />
Horn), kurš bija lauku dekāns (kontraktprost) un bija<br />
precējies ar Mariju Sofiju Cederkvisti (Maria Sophia<br />
Cederqvist, *1802. †?). Abu laulībā dzimušais vecākais<br />
dēls Teofīls Dinamīls Odners (Theophil Dynamiel<br />
Odhner, *1816. †1863.) bija grāmatvedības inspektors un<br />
saimniecības pārzinis (bruksinspektor, amanuens). 1844.<br />
gadā viņš salaulājās ar Frederiki Sofiju Valli (Friederika<br />
Sophia Wall, *? †1874.) un abu ģimenē piedzima vēlākais<br />
izgudrotājs un fabrikants Vilgots Teofīls Odners (Wilgodt<br />
Theophil Odhner, *10.8.1845. Dalby Lund, †15.9.1905.<br />
Sanktpetersburg). Ģimenes vēsturei ir veltītas 16 lapas<br />
Zviedrijas Biogrāfiskajā leksikonā. 97<br />
Attēls 22.<br />
Starp Zviedrijas vēsturē nozīmīgākajiem Odneru dzimtas<br />
Odneru fabrika Zviedrijā, 20. gs. pirmā puse. 1908.<br />
pārstāvjiem tiek minēts arī Dr. iur. Bengts Arne Odners<br />
gads.<br />
98<br />
(Bengt Arne Odhner, *10.8.1918. †20.11.1990.), kurš bija<br />
Zviedrijas Ārlietu ministrijas 1. sekretārs un diplomāts<br />
(vēstnieks Teherānā, Bagdādē, Kabulā, Islamabadā,<br />
Kuveitā, Tunisijā). Tāpat tiek īpaši atzīmēts arī viņa tēvs –<br />
Nils Hjalmārs Odners 99 (Nils Hjamar Odhner, *6.12.1884.<br />
†12.6.1973.), kurš bija zooloģijas profesors Zviedrijas<br />
Dabas vēstures muzejā un Zviedrijas karaliskās Zinātņu<br />
akadēmijas loceklis. Starp zināmākajiem Odneru dzimtas<br />
pārstāvjiem tiek norādīts arī vēsturnieks un Zviedrijas<br />
Nacionālā arhīva (Riksarkivet) direktors, arī Riksdāga<br />
deputāts Klāss Teodors Odners 100 (Clas Theodor Odhner,<br />
*17.6.1836. Alingsas, †11.6.1904. Stockhom). Viņa ģimenes<br />
kontekstā interesants ir fakts, ka Klāsa Teodora Odnera<br />
māte Anna Karolīne Ēriksone (Anna Carolina Eriksson,<br />
86 87<br />
*10.9.1800. Filipstad †7.9.1870. Folkesta, Tornshalla) bija<br />
pasaulē plaši pazīstamo brāļu - brīvkunga, inženiera Nila<br />
Ēriksona 101 (Nils Ericson, *31.1.1802. Langsbanshyttan<br />
†8.9.1870. Stockholm) un izgudrotāja Džona Ēriksona 102<br />
(John Ericsson, *31.7.1803. Langsbanshyttan †8.8.1889.<br />
New York) māsa.
Change language