Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Mellera kalpotājs pastaigājās ar Olgu pa ielu, bet Nikolajs<br />
atvēra logu, uzkāpa uz palodzes un izliecies pa logu<br />
izkrita. No tūlītējas nāves viņu paglāba vien aizķeršanās<br />
aiz krūma, kas mazināja trieciena spēku, ļaujot zēnam<br />
izdzīvot. Tuvumā gadījās kāds no tēva kazakiem, kurš<br />
pieskrēja pie bezsamaņā esošā zēna un pacēla viņu. Tas<br />
notika Lieldienu laikā – ārstu tuvumā nebija, tādēļ Hugo<br />
Mellers esot pats kāpis zirga mugurā un nez no kurienes<br />
atvedis feldšeri, kurš izmeklēja zēnu. Kamēr mediķis bija<br />
pie Nikolaja, viņa māte raudādama lūdzās, nometusies<br />
ceļos svētbildes priekšā. “Priecājieties, jūsu dēls ir glābts”,<br />
atskanēja feldšera balss. Viņš piebilda, ka zēns izvēmies,<br />
spēcīgi sadauzījies un kad pamodīsies, noteikti sāpēs<br />
kliegs. Tā arī esot bijis - tiklīdz Nikolajs pamodies, viņš<br />
saķēris galvu un raudādams kliedza no sāpēm. Mocības<br />
turpinājās divas dienas – tika atvests ārsts, izrakstītas zāles<br />
un ārsts pieteica: “Neko viņam neliedziet, lai ko zēns arī<br />
vēlētos”.<br />
Olga uzskata, ka brālis to esot izmantojis – drīz vien viņam<br />
bija daudz jaunu rotaļlietu un pārpārēm saldumu, līdz<br />
beidzot viņš esot gribējis sev huzāra formu – tādas tolaik<br />
tirgotas veikalos un tēvs, protams, arī to nopirka dēlam.<br />
Vēlāk, kad brālis apbižoja māsu, tēvs iesaucis Nikolaju<br />
savā kabinetā un sabāris viņu ar vienīgo lamuvārdu, ko<br />
bērni jebkad bija dzirdējuši no tēva: “Dubina, (pagale,<br />
baļķis), kāpēc tu apbižo māsu?”<br />
Vecāki nekad nav situši Olgu un Nikolaju – viss<br />
aprobežojies ar dusmīgu tēva skatienu vai mātes frāzi<br />
“Nikolaj, kā tu mani apbēdināji”. Pēc šiem vārdiem<br />
Nikolajs vienmēr izplūdis asarās, meties ap kaklu mammai<br />
un lūdzies piedošanu.<br />
Pirmajā klasē Nikolajs esot pārteicies un sevi nosaucis kā<br />
“Koļa Merils”, par ko viņu vēlāk ķircināja gan skolā, gan<br />
ģimenē. Pirmos lamuvārdus viņš iemācījās ģimnāzijā –<br />
atnākot no tās, viņš staigājis pa balkonu un lamājies, par<br />
ko ģimenes mājkalpotāja steigusies sūdzēties Poļinai. Māte<br />
iesauca dēlu pie sevis, paskaidroja, ko šie vārdi nozīmē un<br />
– ka tos nav pieņemts lietot. Kopš tās reizes Nikolajs vairs<br />
neesot lamājies – ne dēļ bailēm, bet dēļ mīlestības pret<br />
māti – lai viņu nesarūgtinātu.<br />
Lai palīdzētu mātei, jau 16 gadu vecumā Nikolajs sāka<br />
strādāt – viņš iznēsāja ūdens maksājumu kvītis. Tobrīd<br />
jaunā vara atņēma mātei cara laikos piešķirto pensiju,<br />
un naudas pelnīšanas nepieciešamības spiests, Nikolajs<br />
pameta mācības politehnikumā.<br />
Pēc padomju varas nodibināšanas Gruzijā, Melleru mājā<br />
ievācās Sarkanās armijas komisārs ar savu sievu un bērnu,<br />
bet mājas jaunais īpašnieks (naudas trūkuma dēļ Poļina<br />
māju pārdeva, lai arī turpināja tajā dzīvot līdz aptuveni<br />
1921. gadam), izlika ģimeni – viņi parcēlās uz nelielu<br />
dzīvokli tajā pašā Gogibašvili ielā 29 (Olga norāda – 28).<br />
Nikolajs Mellers apprecējās ar Lidiju Dobroserdovu<br />
(Лидия Добросердова, *14.4.1904. †12.8.1942. Tbilisi) un<br />
šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />
• Dmitrijs Mellers (Дмитрий Меллер, *2.2.1932.<br />
Tbilisi).<br />
Olga uzskata, ka arī Nikolaja sieva – Lidija Dobroserdova<br />
neesot spējusi pilnībā novērtēt Nikolaja mīlošo un trauslo<br />
dvēseli. “Viņš bija kā no citas pasaules, tādēļ arī izšķīrās<br />
par pašnāvību”, uzskata māsa, piebilstot, ka pirms došanās<br />
liktenīgajā komandējumā uz Bakuriani, viņš pārdeva<br />
māsas doto vilnu, lai nopelnīto naudu atdotu savai mātei,<br />
Attēls 540.<br />
Polina Mellere ar dēlu Nikolaju un ģimenes draudzeni<br />
Ņinu ap 1929. gadu.<br />
kurai viņš palīdzēja – mātes veselības dēļ viņi bieži devās<br />
ārpus pilsētas, pēdējais ģimenes izbraukums bija uz<br />
Mchetu 1932. gadā.<br />
Olga raksta, ka pirms pašnāvības brālis esot atbraucis<br />
pie viņas – abi sēdējuši Aragvi un Mtkvari upju satekā.<br />
Nikolajs bijis drūms un nomākts. Viņš teicis, ka ar<br />
Lidiju viņš varētu dzīvot, bet viņas māte – Varvara esot<br />
ļoti smaga rakstura cilvēks. Šajā laikā Nikolajs esot bieži<br />
vienatnē gājis uz mežu un raudājis. Viņš esot saslimis ar<br />
tropu malāriju, taču Nikolajs neesot bijis gatavs ziedot<br />
laiku sev: “Bet kā tad ģimene?” vaicājis viņš.<br />
No Nikolaja 1931. gada 18. decembra vēstules māsai, ko<br />
Nikolajs sūtīja no savas darba vietas Melnās jūras krastā,<br />
varam uzzināt faktus par viņa ikdienu – ģimene kopumā<br />
dzīvojusi, izjūtot naudas trūkumu, tādēļ Nikolajs jautā, vai<br />
“onkulis Latvijā ir kaut ko sūtījis” – šeit ir divas iespējas<br />
– viņš raksta par Voldemāru Melleru Ludzā vai Artūru<br />
Melleru Jelgavā. Ir zināms, ka Artūrs Mellers ir sūtījis<br />
savas fotogrāfijas uz Tbilisi, tādēļ ticamākais, te domāts<br />
tieši Artūrs Mellers, kura dēls Voldemārs (Vladimirs)<br />
savulaik ir sūtījis pastkartes tēvocim Hugo.<br />
Kad Nikolajs nogādāts slimnīcā, viņam ārsti paziņoja, ka<br />
jāamputē labā kāja, no kā Nikolajs atteicās, domādams,<br />
ka sieva viņu vairs nemīlēs, ja viņam nebūs abas kājas.<br />
Olga uzskata, ka Lidija viņu neesot mīlējusi arī tāpat – to<br />
esot Lidija pati pateikusi sava vīra māsai. Tiesa gan, citā<br />
vēstulē Olga norāda, ka pēc Nikolaja pašnāvības Lidija<br />
esot sapratusi, cik kārtīgs cilvēks bija Nikolajs un cik ļoti<br />
viņš mīlēja savu sievu.<br />
Kā jau norādīts iepriekš, Hugo Leonharda Vilhelma<br />
Mellera un Poļinas Ševčenko ģimenē kopā ar Nikolaju<br />
Melleru auga arī viņa jaunākā māsa, XII paaudzes<br />
pārstāve Olga Mellere (Kurbatova) (Olga Meller<br />
(Kurbartova), *8.7.1905. Tbilisi †10.2.1985. Tbilisi).<br />
Pateicoties viņas rakstītajai apjomīgajai vēstulei sava<br />
brāļa dēlam Dmitrijam, mums ir izdevies rekonstruēt<br />
daļu viņas bērnības laika notikumu. Neskatoties uz to,<br />
par viņas pašas dzīvi ir pieejama visai skopa informācija.<br />
Ir zināms, ka iztiku viņa pelnīja kā mašīnrakstītāja vīnu<br />
ražošanas uzņēmumā “Samtrest”. Ir saglabājusies arī viņas<br />
asins donores apliecība. Ģimene dzīvoja pieticīgi. Viņa<br />
apprecējās ar Vasīliju Kurbatovu (Василий Курбатов,<br />
*pirms 1903. †ap 1950. Tbilisi) un šajā laulībā piedzima<br />
(XIII paaudze):<br />
• Tatjana Gaļina Kurbatova (Татьяна Галина<br />
Курбатова, *15.7.1933. Tbilisi †15.4.1992. Tbilisi).<br />
Savas dzīves laikā Tatjana Gaļina Kurbatova bija klusa un<br />
noslēgta, jo cieta no garīga rakstura slimības. Neskatoties<br />
uz to, viņa 1957. gada 4. septembrī saņēma Tbilisi II<br />
Mūzikas skolas diplomu, kas apliecina, ka viņa ir apguvusi<br />
vokālās meistarības kursu – viņai tika piešķirta kora un<br />
ansambļa dalībnieka kvalifikācija. Veselības dēļ viņa nebija<br />
precējusies, visu mūžu dzīvoja pie mātes un pēc viņas<br />
nāves 1990. gadā tika ievietota psihiatriskajā slimnīcā<br />
Tbilisi, kur arī mirusi 1992. gadā.<br />
Neliela informācija ir zināma par Vasīlija Kurbatova<br />
ģimeni. Viņa tēvs bija Zemkopības un valsts īpašumu<br />
ministrijas rasēšanas pārvaldes topogrāfs Aleksejs<br />
Kurbatovs (Алексей Курбатов, *1874. †11.1.1950.),<br />
bet māte – Anna Kurbatova (Anna Kurbatov, *1877.<br />
†16.3.1940.), kas ģimenē tika saukta par Ņuru. Nav<br />
izslēgts, ka ģimene kādreiz dzīvoja un strādāja Permā,<br />
kur tapis ģimenes foto. Kurbatovu ģimene vēlāk dzīvoja<br />
446 447<br />
Tbilisi, Baronskaja iela 16. Ir zināms, ka Alekseja tēvs<br />
bija Vladimirs Kurbatovs (Владимир Курбатов,*? †pēc<br />
1903.), arī viņa vectēvu sauca Vladimirs Kurbatovs<br />
(Владимир Курбатов). Iespējams, dzimtas izcelsme ir<br />
saistīta ar Ukrainu, jo ģimenes arhīvā tika atrastas vairākas<br />
fotogrāfijas, kas ap 1908.-1909. gadu tapušas toreizējās<br />
Kijevas guberņas Umānas apriņķa 457 Podobnoje ciemā<br />
(Podibna – ukr. val.).<br />
Olgas Melleres arhīvā tika atrastas arī vairākas fotogrāfijas,<br />
kuru vizuālā analīze ļauj izteikt pieņēmumu, ka tajās ir<br />
redzama Vasīlija Kurbatova ģimene – vienā no attēliem<br />
ir redzama viņa māte (kuras vārds nav zināms). Šajā<br />
fotogrāfijā redzamais vecākais zēns ir Vasīlijs, kuram,<br />
acīmredzot, ir bijušas divas māsas vai brāļi. Domājams, šis<br />
attēls ir tapis ap 1880. gadu. Savukārt otrā attēlā, kas tapis<br />
ap 1902. gadu, ir redzams Vasīlija dēls Aleksandrs, Vasīlija<br />
tēvs Vasīlijs, viņa māte, un – iespējams, māsa. Nekādu<br />
citu ziņu par šo dzimtas atzaru diemžēl, pagaidām nav.<br />
Attēls 541.<br />
Nikolaja Mellera pēcnāves foto bērēs, 1932. gada 19. decembrī.
Change language