Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
1915. gada 19. jūlijā pastiprinātais 28. Landesvēra pulks<br />
caur Lesteni iebruka Līvbērzes stacijas rajonā un ar<br />
priekšējām vienībām ieņema Bērzmuižu un Upesmuižu.<br />
Kādu laiku Upesmuižā dzīvoja vācu ložmetējkomanda.<br />
Pēc I Pasaules kara Jānis Millers vairs neatgriezās<br />
“Upesmuižā” – tā bija daļēji iznīcināta karā. Kā zināms,<br />
Latvijas Republikas Satversmes sapulce ar 1921. gada<br />
20. aprīļa lēmumu ģenerālim J.Balodim piešķīra zemi<br />
Līvbērzes pagasta Upes muižā jaunsaimniecības<br />
izveidei. Zemes kopplatība pēc lauksaimniecības<br />
skaitīšanas ziņām sastādīja 321,68 pūrvietas (119,022<br />
ha), tai skaitā 223,08 pūrvietas (82,54 ha) – aramzeme,<br />
48 pūrvietas (17,76 ha) – meža zeme, 40 pūrvietas (14,8<br />
ha) – neizmantojama zeme, 10 pūrvietas (3,7 ha) – zeme<br />
zem ēkām, ceļiem. Baloža jaunsaimniecības zeme<br />
ilgus gadus bijusi atmatā, grāvji piesērējuši, bet tīrumi<br />
atradušies zemē Bērzes upes līdzenumā, kas pavasaros<br />
applūdusi. Vietējie iedzīvotāji tolaik stāstīja, ka pēc<br />
rentnieka Millera bijušajā Upes pusmuižā nebija neviena<br />
kārtīga zemes apsaimniekotāja.1940. gadā šo muižu<br />
nacionalizēja, bet pašu ģenerāli Jāni Balodi – deportēja<br />
uz Sibīriju. Pēc II pasaules kara ēkā tika izvietots<br />
Līvbērzes sovhoza kantoris un piebūvēta administratīvā<br />
piebūve, bet 20. gadsimta 90. gados šī ēka tika pamesta<br />
un pakāpensiki iet bojā. Pie ēkas ir redzama piemiņas<br />
plāksnes vieta – 1988. gada 11. novembrī sadarbībā<br />
ar agrofirmu “Jelgava” un ģenerāļa Baloža krustmeitu<br />
Maiju Riekstiņu te tika uzstādīta plāksne ar tekstu<br />
“Šī māja 1921. gadā piesķirta I Pakāpes Lāčplēša kara<br />
ordeņa kavalierim ģenerālim Jānim Balodim par izciliem<br />
nopelniem cīņās par neatkarīgu un brīvu Latviju”. Nav<br />
zināms, kurš un kad šo plāksni demontēja.<br />
Kā jau minēts iepriekš, pirmos gadus pēc I Pasaules kara<br />
un Neatkarības kaujām Jānis Millers ar ģimeni pavadīja<br />
netālajā Jurģu krogā, bet sākoties agrārreformai, saņēma<br />
nepilnus 15ha zemes toreizējās Jaunās muižas (Neuhof,<br />
netālu no Līvbērzes muižas) teritorijā, kur izveidoja savu<br />
saimniecību “Pakalni”, kurā sāka dzīvot 1926. gada 4.<br />
septembrī. Pēdējā rakstveida liecība, kas saistīta ar Jāni<br />
Milleru, ir Bērzes draudzes mācītāja Alfona Vecmaņa<br />
ģimenes arhīvā saglabātās “mirušo hroniku” klades, kurās<br />
mācītājs pierakstīja atvadu runu tekstus un informāciju par<br />
aizgājēju. Izvadot Jāni Milleru viņš rakstīja: “Jānis Millers,<br />
Līvbērzes pag. “Pakalnos”. Dzimis 1871. gada 23. aprīlī,<br />
miris 1942. gada 16. septembrī, apglabāts Bērzes kapos 20.<br />
septembrī no kapličas. Apstāvēja mācītājs A.Vecmanis. Bijis<br />
kārtīgs draudzes loceklis un izpildījis savus pienākumus<br />
pret baznīcu. Dievbijīgs un godīgs, mīlējis savus bērnus<br />
un mazbērnus. Arī bērni mīlējuši viņu, labi satikuši.<br />
Pirms aiziešanas vēl atvadījies no bērniem, sevišķi no<br />
dēla, pie kura dzīvojis un kura ģimenes apgādībā atradies,<br />
un novēlējis, lai visi dzīvo veseli. Tēvs sasniedzis bībeles<br />
vecumu (70 gadi) un aizgājis agrā rītā. Aizgājis mūžības<br />
vārtu priekšā, visi iepriekš aizgājušie senči dod liecību pie<br />
Dieva: “Šis arīdzan bija ar Jēzu to Nācarieti”. Šādu liecību<br />
dod arī palicēji. Paliek: 2 dēli, vedekla, 2 meitas, 6 mazbērni<br />
un sieva.” Izvadīšanas runa ir atzīmēta ar kārtas Nr. 171<br />
Attēls 100X. Šobrīd senākā zināmā Milleru dzimtas fotogrāfija, kas tapusi ap 1910. gadu Līvbērzē. Otrajā<br />
rindā – Jānis Millers, Lūcija Emīlija Millere, Emelīna Magrieta Bāliņa un domājams, un Lavīze Bāliņa<br />
(Laukmane). Priekšplānā – dēli Kristaps Alberts un Eduards Jānis, kā arī papildus piestiprinātas Veltas<br />
Elfrīdas un Kristapa Alberta brieduma gadu fotogrāfijas<br />
(7), kur 171 atbilst izvadīšanas kārtas skaitlim, bet skaitļa<br />
7 nozīme pagaidām nav noskaidrota.<br />
1939. gada vasarā Līvbērzes pagastā viesojās t.s. “cilvēku<br />
uzmērīšanas ekspedīcija” – Latvijas universitātes<br />
Medicīnas fakultātes anatomijas institūta pētnieku<br />
grupa frofesora J.Prīmaņa vadībā, kuras mērķis bija<br />
ievākt antropoloģiskas ziņas par dažādu Latvijas novadu<br />
iedzīvotājiem, lai izveidotu zinātniski pamatotu latviešu<br />
Attēls 100X. Upesmuižas drupas 1916. gadā.<br />
nācijas ģenētisko aprakstu. Ar dažādiem instrumentiem<br />
mērīja gan pieres augstumu, gan deguna platumu, gan<br />
visa galvaskausa izmērus. Izstiepa rokas kā spārnus uz<br />
abām pusēm un izmērīja no viena pirksta gala līdz otram.<br />
Viņi ievāca ziņas arī par ģimenes sastāvu, nodarbošanos<br />
un dažādiem dzīves apstākļiem. Šī pētījuma ietvaros tika<br />
uzmērīta arī Milleru ģimene Līvbērzes “Pakalnos”, kā arī<br />
veikta tās fotofiksācija, no kuras ir saglabājusies viena<br />
dzimtas kopfotogrāfija (citās mājās tika veikta arī atsevišķu<br />
Attēls 100X. Emelīna Magrieta Bāliņa (Millere) un viņas bēres 1952. gadā. Pie zārka stāv: (no kreisās)<br />
Anete Marija Vesmane [aizgājējas māsa], Kārlis Žanis Vesmanis [aizgājējas māsasdēls], Velta Millere<br />
(Pūcīte), X, Rihards Pūcītis, Edīte Millere un Anna Millere (dzim. Laucis).<br />
574 575
Change language