2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

ar Šarloti Margarēti Helēnu Hākelbergu (Charlotte
Margarethe Helene Hackelberg *† Vācija). Ziņas par šajā
laulībā dzimušiem bērniem pagaidām nav atrastas.
XIII paaudzes pārstāve Irmgarde fon Kiparska
(Rozenbauma) (Irmgard von Kiparsky (Rosenbaum)
*16.4.1901. Roperbeķu muiža pie Umurgas †1941. Vilnius),
precējusies ar Bernhardu Rozenbaumu (Bernhardt
Rosenbaum *ap 1896. Vilnius †Vilnius), un šajā laulībā
piedzima (XIV paaudze):
• Ruta Rozenbauma (Ruth Rosenbaum *1922.
Vilnius).
• Gotfrīds Rozenbauma (Gottfried Rosenbaum
*1928. Vilnius).
XII paaudzes pārstāvi Viktors fon Vitte (Viktor von Witte
*12.1.1872. Limbaži †) bija tirgotājs Rostovā un viņš
salaulājās ar Magdalēnu Bergu (Magdalena Berg *.†). Šajā
laulībā piedzima (XIII paaudze):
• Margo fon Vitte (Margeau von Witte *†),
• Hardijs fon Vitte (Hardy von Witte *†),
Savukārt Ādolfa Voldemāra Johanna Vittes un Marijas
Luīzes Šteinvenderes dēls, XII paaudzes pārstāvis Teodors
Roberts Edgars fon Vitte (Theodor Robert Edgar von
Witte *31.3.1870. [*19.3.1870.] Rīga †9.2.1944. Gnesen)
bija prokūrists, 1922. gadā dzīvoja Rīgā, Nikolaja ielā 4
dz. 6 (mūsdienās - Valdemāra iela), kā arī Kalnciema ielā
25 b dz. 1. Vasarās pierakstīts Bulduros, Vidus prospektā
70. Viņa laulībā ar Johanna Kristofa Frīdriha Līta un
Katrīnas Helēnas Jēkabsones meitu Idu Katrīni Alvīni
Lītu (Ida Catharine Alvine Lüth (von Witte), *1.1.1874.
Riga †8.6.1954. Celle, Germany) piedzima divi pēcnācēji
(XIII paaudze):
• Dagmāra Katrīne Alise fon Vitte (Dagmara Alice
Catarina von Witte *21.9.1899. Rīga †26.4.1902.
Rīga), mirusi kā bērns no šarlakas. Kristīta Doma
draudzē, mājas kristībās, krustvecāki Katrīne Līta
(Catharina Luth), Alise fon Štrēdere (Alice von
Schroder), tirgotājs Augusts Līts (August Luth)
• Persijs Edgars fon Vitte (Persy Edgar von Witte
*9.3.1902. [*24.2.1902.] Rīga †1945. Krievija).
Attēls 404.
No kreisās: Zigrīda fon Vitte un Dīters fon Vitte ap
1935. gadu.
Kristības steigā veiktas mājās, krustvecāki tirgotājs
Fridrihs Līts (Friedrich Luth), Katrīne Līta
(Catharina Luth), jaundzimušā tēvs.
XIII paaudzes pārstāvis Persijs Edgars fon Vitte (Persy
Edgar von Witte *9.3.1902. [*24.2.1902.] Rīga †1.1945.
Krievija), kurš II Pasaules kara izskaņā - 1945. gada
janvārī bez vēsts pazuda Krievijā (visticamāk, Austrumu
frontē, kur tika nosūtīts pēc iesaukuma Vērmahtā 1943.
gada aprīlī). Skolas un ģimnāzijas izglītību ieguva Rīgā,
bet kā pēdējā dzīvesvieta pirms 1939. gada repatriācijas ir
norādīta Kalnciema iela 21 dzīv. 3. Viņš bija tirgotājs Rīgā
(pēc repatriācijas - Gnesenē) un 1927. gada 23. septembrī
Rīgā salaulājās ar Rīgas tirgotāja Ludviga Volmera (Ludwig
Woellmer *) un Ženijas Glēdes (Jenny Gloede *) meitu
Margu Vīni Velmeri (Marga Wiena Woellmer *26.4.1908.
Rīga) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):
• Zigrīda Kate fon Vitte (Gerca/Zīmere) (Siegrid
Kathe von Witte (Gehrtz/Siemer) *21.7.1930. Rīga).
• Dīters Eižens fon Vitte (Dieter Eugen von Witte
*27.10.1932. Rīga).
• Jurgens Helmuts fon Vitte (Jurgen Helmut von
Attēls 404.
No kreisās: Teodors Roberts Edgars fon Vitte, Augusts Oskars Emīls Līts, Luīze Krepša (Līta), Eižens Vilhelms Līts,
Judlera kungs un Judleres kundze 1933. gadā.
Witte *16.5.1941. Gnesen).
XIV paaudzes pārstāve Zigrīda Kate fon Vitte (Siegrid
Kathe von Witte *21.7.1930. Rīga) līdz 1954. gadam
strādāja par pārdevēju firmā “Valvo” Hamburgā un
bija precējusies divas reizes. 1951. gada 9. martā
Hamburgā salaulājās ar Hamburgas uzņēmuma vadītāja
(Verwaltungsangesteller) Rūdolfa Gerca (Rudolf Gehrtz,
*) un Adas Klauzenas (Ada Klausen ,* †10.1965.) dēlu,
tehnikas tirgotāju uzņēmumā “Valvo” Hamburgā Harro
Gercu (Harro Gehrtz *14.5.1920. Flensburg), kurš jaunībā
gūtas traumas dēļ bija invalīds. Šī laulība tika šķirta 1972.
gadā Hamburgā un Zigrīda Kate fon Vitte 1972. gadā
salaulājās ar inženieri Kordu Zīmeru (Cord Siemers). Kā
dzīvesvieta norādīta Hamburg, Bindfeldweg 7a.
XIV paaudzes pārstāvis Dīters Eižens fon Vitte (Dieter
Eugen von Witte *27.10.1932. Rīga) bija viesnīcnieks
Harburgā (Harburg), bet vēlāk - mājskolotājs bērniem
ar īpašajām vajadzībām Linaburgas Heidē (Lünaburger
Heide). 1957. gada 25. decembrī Dolē (Dohle) [Bispingenā]
viņš salaulājās ar kravas automašīnas šofera Hermaņa
Hartiga (Hermann Hartig *) un Helēnas meitu, pasta
darbinieci Valtrauti Hartigu (Waltraut Hartig *18.3.1937.
Bispingen, Krs. Soltau). Kā dzīvesvieta norādīta 2111
Egestorf (Dohle). Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):
• Heidruna fon Vitte (Heidrun von Witte
*12.3.1961. Soltau).
• Karstens fon Vitte (Carsten von Witte *23.12.1964.
Soltau).
XIV paaudzes pārstāvis Jurgens Helmuts fon Vitte
(Jurgen Helmut von Witte *16.5.1941. Gnesen), strādāja par
instrumentu izgatavotāju uzņēmumā “Valvo” Hamburgā,
bet vēlāk kļuva par tirgotāju. Ir zināms, ka Jurgens Helmuts
fon Vitte bija precējies divas reizes - pirmā laulībā (kas
šķirta Hamburgā 1972. gadā), tika noslēgta Hamburgā,
1967. gada 10. martā ar tirgotāja Kurta Movinkeļa (Curt
Mohwinkel) meitu, aviokompānijas “Lufthansa” darbinieci
Rutu Barbaru Movinkeli (Ruth Barbara Mohwinkel,
*1.6.1941. Hamburg). Savukārt otrreiz Jurgens Helmuts
fon Vitte salaulājās 1974. gada 6. decembrī Zalchauzenā
(Salzhausen bei Lüneburg) ar Hamburgas medmāsu
Kristelu Helmsu (Christel Helms). Šajā laulībā piedzima
(XV paaudze):
• Inese fon Vitte (Ines von Witte *30.12.1975.
Hamburg).
XI paaudzes pārstāvis Karls Leopolds Eduards fon Vitte
(Carl Leopold Eduard von Witte *3.10.1828. Sārumu muiža
†1886.) strādāja par skolotāju, 1855. gada 30. oktobrī
precējies ar Doroteju Augusti Feldmani (Dorothea
Auguste Feldmann, *24.8.1819. †). Šajā laulībā piedzima
(XII paaudze):
• Cecīlija Marija Auguste fon Vitte (Gonzenbaha)
(Cecilia Maria Auguste von Witte (Gonsenbach)
*28.12.1856. †), precējusies ar Gonzenbahu
(Gonsenbach).
• Heinrihs Oskars Edvards fon Vitte (Heinrich
Oscar Edward von Witte *5.8.1859 †) .
• Augusta Aleksandra Eduartīne fon Vitte
(Augusta Alexandra Eduartina von Witte *6.5.1862.
Санктпетербург †).
XII paaudzes pārstāvis Heinrihs Oskars Edvards fon
Vitte (Heinrich Oscar Edward von Witte *5.8.1859 †) bija
tirgotājs Sanktpēterburgā, precējies, ziņu par sievu un
332 333
bērniem nav.
XI paaudzes pārstāve Jūlija Johanna Leokādija Elizabete
fon Vitte (Eka/Palmcveiga) (Julie Johanna Leocadie
Elisabeth von Witte (Eck/Palmzweig) *19.5.1831. Sārumu
muiža †11.4.1885.) esot precējusies divas reizes - ar Eku
(Eck) - par šo laulību plašāku ziņu nav. Savukārt 1850. gadā
viņa salaulājās ar muižnieku un Limbažu birģermeistaru
Ferdinandu Antonu Palmcveigu (Ferdinand Anton
Palmzweig, *†) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):
• Amālija Auguste Palmcveiga (Amalie Auguste
Palmzweig, *24.3.1851. Eck †).
• Teodors Otto Palmcveigs (Theodor Otto
Palmzweig, *8.3.1855. †), dvīnis.
• Ferdinands Eduards Palmcveigs (Ferdinand
Eduard Palmzweig, *8.3.1855. †), dvīnis.
XI paaudzes pārstāvis Fridrihs Līts (Friedrich Lüth,
*14.1.1875. [*2.1.1875.] Rīga †11.2.1928. Berlin) mūžu
nodzīvoja neprecējies un ziņu par pēcnēcājiem nav. Ir
zināms, ka viņš mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā, bet
laikā no 1894. līdz 1897. gadam studēja ķīmiju Rīgas
Politehnikumā, bija korporācijas “Fraternitas Baltica”
biedrs. Pēc Rīgas Politehnikuma absolvēšanas, laikā
no 1898. līdz 1903. gadam viņš turpināja dabaszinību
studijas Tūbingenā un Strazbūrā. Strādājis par ķīmiķi
Krievijā, Vācijā un Rīgā (specializējies katūna apdrukas,
gumijas un fermentācijas jomās), kur 1909. gada decembrī
kļuva par Teodora Frīdriha Burharda (Theodor Friedrich
Buchardt *1839. †1906.) aptiekas ķīmiskās un farmācijas
laboratorijas līdzīpašnieku. Šī aptieka līdz 1892. gadam
tautā bija pazīstama kā Kaļķu ielas aptieka un tā bija
trešā senākā Rīgā dibinātā aptieka, kas pirmo reizi savas
durvis vēra 1655. gadā. Brīdī, kad Līts kļuva par aptiekas
laboratorijas partneri, aptieka piederēja farmācijas
maģistram Gustavam Eduardam Aleksandram Veisam
II (Gustav Eduard Alexander Weiss, *1874. †1945.),
kurš jau 1904. gadā Audēju ielā izveidoja ķīmijas un
bakterioloģijas laboratoriju, bet 1908. gadā Jāņa sētā viņš
uz sava vārda atvēra farmaceitisko preparātu laboratoriju
Laikā, kad aptiekā strādāja Līts, tā atradās Kaļķu ielā 26
un farmaceitu aprindās tā tika uzskatīta par vienu no
labākajām un ievērojamākajām aptiekām Rīgā. Frīdriha
Līta adrese šajā laikā ir norādīta Mārstaļu iela 20 dz. 7. I
Pasaules kara gados (1914.-1918.) dienēja vācu militārajā
dienestā, bet pēc I Pasaules kara emigrēja uz Vāciju un
kļuva par namīpašnieku un savas ķīmiskās laboratorijas
īpašnieku Berlīnē. Lai arī Frīdrihs Līts mira Berlīnē, viņš
tika apglabāts dzimtas kapos Rīgā (Lielajos kapos).
XI paaudzes pārstāvis Eižens Vilhelms Līts (Eugen
Wilhelm Lüth, *3.4.1883. Rīga †29.3.1960. München,
Germany) kopā ar vecāko brāli saimniekoja sava tēva
dibinātajā trikotāžas fabrikā un I Pasaules kara laikā
dienēja Vācijas armijā, bet pēc II Pasaules kara dzīvoja
Minhenē. Viņš bija precējies ar Rīgas un Berlīnes tirgotāja
Gustava Alberta Riharda Krepša (Gustav Albert Richard
Kroepsch, *4.8.1860. Berlin †12.7.1906. Berlin) un Johannas
Marijas Mauas (Johanna Maria Mau, *21.2.1868. Berlin
†20.8.1919. Rīga) meitu Luīzi Krepšu (Louise Kroepsch,
*19.7.1892. Rīga †1994. Munchen).
Iespējams, Luīze Krepša un Eižens Vihelms Līts iepazinās
līgavas vectēva Vilhelma Alberta Krepša (Wilhelm Albert
Kroepsch, *29.8.1827. Mittenwalde †19.1.1904. Rīga)
restorānā “Kroepsch”, kas atradās netālu no Lītu nama –
tagadējā Doma laukuma vietā un tam bija adrese Šķūņu
ielā 30/32 (līdz 1913. gadam) un L.Pils iela 25 (pēc I