You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
kas piederēja atraitnei Alisei Kālējai, kurai bija dēls<br />
Aivars Kalējs (represēts 1949. gadā). Valfrīdam<br />
izdevās šo dārzniecību padarīt par rentablu. Savu<br />
pēcnācēju Valfrīdam nebija. Dārznieka arodu<br />
Valfrīds apguva Rīgā, kur iemīlēja arī literatūru<br />
un glezniecību – pēc viņa ierosmes tika pasūtīts<br />
grāmatu skapis, kurā glabājās apjomīga grāmatu<br />
kolekcija. Grāmatas bija arī ierastākā dāvana, ko<br />
Valfrīds dāvāja savai pusmāsai Valijai. No sava tēva<br />
Valfrīds bija mantojis kaligrāfisko rokrakstu.<br />
• Valija Dobele (Bērziņa) (*5.3.1923. Liepāja<br />
†28.11.2016. Liepāja), dzimusi otrajā laulībā ar<br />
Annu Šalmi.<br />
Par XI paaudzes pārstāvi Valiju Dobeli (Bērziņu)<br />
(*5.3.1923. Liepāja †28.11.2016. Liepāja) ir zināms, ka<br />
viņa bijusi mīlēta un stingri audzināta, viņai, mazai<br />
esot, jau vēlēts izvārīt zupu, kad tā nākusi gatava, viņa<br />
uzkāpusi uz plīts, lai noņemtu katlu no riņķiem, vēlāk<br />
pieticis pakāpties tikai uz ķebļa. Valija pabeigusi Liepājas<br />
ģimnāziju un tā kā nav gribējusi doties darba dienestā uz<br />
Vāciju (kas būtu nepieciešams lai studētu), sākusi strādāt<br />
Andreja aptiekā. Pēc II Pasaules kara nosūtīta uz Latvijas<br />
Universitāti, kur beigusi apmācības kursu un ieguvusi<br />
Provizora palīga diplomu un visu mūžu nostrādājusi par<br />
receptāru-kontrolieri Liepājas GAP (bijušā Lapas) aptiekā<br />
nr. 4. Darba gaitās Valija iepazinusies ar farmaceitu Žani<br />
Otto Bērziņu (*8.10.1897. †10.4.1959. Liepāja) un 1949.<br />
gada 7. oktobrī abi salaulājās. Pēc kāzam jaunlaulātie<br />
dzīvoja Liepājā, Salmu ielā 33-1. Liesajos pēckara gados<br />
Valija mācījusies šūt, agri kļūstot atraitne, varējusi apģērbt<br />
bērnu. No savas mātes Annas Valija mantojusi spēju<br />
neapjukt trakos apstākļos un prast izkulties sveikā un vēl<br />
palīdzēt citiem.<br />
Valija par visu vairāk mīlēja grāmatas un suņus.<br />
Tikai vecumā, pasliktinoties redzei tīklenes distrofijas<br />
dēļ, labprāt nodarbojās ar zemes darbiem. Valija prata<br />
draudzēties un saglabāja tuvus draugus no skolas un<br />
jaunības dienām, lielākā daļa no viņiem bija aizbraukuši<br />
uz ASV, Kanādu, Austrāliju. Vēstules ceļoja tik bieži,<br />
ka reizēm saikne ar ārzemniekiem bija ciešāka nekā ar<br />
radiem Liepājā. Neaprakstāms bija prieks kad visiem<br />
1993. gadā atkal izdevās satikties Latvijā. Valija pārdzīvoja<br />
savus draugus, nomira pie skaidra prāta 92 gadu vecumā,<br />
jokojot, ka vienīgi esot žēl, ka viņa nebūšot klāt savās bērēs<br />
un nedzirdēšot “visas tās runas”. Valija apglabāta Līvas<br />
kapsētā blakus vīram Žanim un pusbrāļa Valfrīda mātei<br />
Maigai. Valijas Dobeles un Žaņa Otto Bērziņa laulībā<br />
piedzima (XII paaudze):<br />
• Ilze Bērziņa (*7.10.1949. Liepāja).<br />
Valijas Dobeles un Žaņa Otto Bērziņa meita, XII<br />
paaudzes pārstāve Ilze Bērziņa (*7.10.1949. Liepāja)<br />
bērnībā paspējusi izbaudīt brīvību un garas vasaras<br />
dienas dārzniecībā, protams, likta arī pie ravēšanas,<br />
skābeņu kapāšanas, uzglabājamo trauku mazgāšanas,<br />
taču atrodoties vectēva Hermaņa iespaidā, “iedīdīta”<br />
arī dažos meitenei nepierastos darbos piem., krāsošanā<br />
un stikla griešanā. Ilze gan ar vectēvu, gan ar savu tēvu<br />
mīlējusi piedalīties pastaigās pa Liepājas kapsētām. Pēc<br />
Liepājas 6. vidusskolas beigšanas 1968. gadā Ilze Bērziņa<br />
iestājusies RMI un 1974. gadā saņēma ārsta diplomu, pēc<br />
tam mācījusies internatūrā neiroloģijas specialitātē, visu<br />
mūžu strādājusi par neirologu Liepājā (izņemot Klīniskās<br />
ordinatūras gadus 1982.-1984. Rīgas Gaiļezera slimnīcā).<br />
(*19.12.1891. Kauņa †1983.) dēlu Vladimiru Stepko<br />
(*12.5.19<strong>30</strong>. Liepāja), kuru ģimenē vēl piedzima Vera<br />
Stepko (*6.9.1928. Kalvenes pagasts) un Oļģerts Stepko<br />
(*13.2.1932. Liepāja). Nikolajs Stepko ar ģimeni kopš<br />
1900. gada dzīvoja Liepājā, piedalījies Latvijas Brīvības<br />
cīņās un viņam piešķirta zeme Liepājā Zaļajā (Aspazijas)<br />
birzī (Labraga ielā 1). Savukārt Nikolaja tēvs – Jākovs<br />
Daņilovičs (*1857. †1923.) bija ienācējs Liepājā no<br />
Čerņigovas guberņas un būvējis Ziemeļu fortus Liepājā,<br />
vēlāk arī Kauņā. Nikolaja māte Praskovija Konstantinovna<br />
Stepko dzim. Koroļeva (*1869. Mogiļeja †1944.), apglabāta<br />
Ziemeļu kapsētā.<br />
Ilzei Bērziņai pēc laulībām nav mainīts uzvārds, pēcnācēju<br />
nav. Salmu ielas dārzā Ilzei izdevies saglabāt dažus augus<br />
no Hermaņa Dobeļa dārzniecības, t.sk. –rabarberus,<br />
lupstājus, skābenes, dažas narcises, baltas tulpes, dažus<br />
košumkrūmus. Ilzei raksturīga spēja iekulties situācijās,<br />
kurās nepieciešams atbalsts citiem, viņa paspējusi dzīves<br />
laikā izbaudīt dīvainu patiesību – darbs ir alga un alga ir<br />
darbs.<br />
Par Ērmaņa Dobeļa jaunākā brāļa, X paaudzes pārstāvja<br />
Žaņa Dobeļa dzīvi ir zināms, ka viņš saimniekoja sava<br />
tēva izveidotajā dārzniecībā Liepajā un 1920. gada 28.<br />
augustā Liepājas Sv.Annas baznīcā salaulājās ar Marijas<br />
Vecvagares (*25.6.1874. Ezere, “Klingas” mājās †1969.)<br />
Matīsa meitas un Jura Vecvagara (†1933.) meitu Antoniju<br />
Vecvagari (*3.3.1896. Nīgrande †29.8.1955. Omskas<br />
apgabals). Žaņa laulību reģistrā viņa dzimšanas laiks<br />
ir norādīts 12. novembris, bet māte uzrādīta kā Marija<br />
(jābūt – Madlēna)). 1941. gadā Žanis ar sievu Antoniju un<br />
viņas māti Mariju dzīvoja Vaļņu ielā 21, kur laulātie bija<br />
apmetušies 1934. gada 7. aprīlī, bet Marija Vecvagare pie<br />
viņiem pārcēlās divus gadus vēlāk – 1936. gada 22. aprīlī.<br />
Attēli 396.<br />
Ērmanis (Hermanis) Dobelis 1918. gadā Maskavā.<br />
Pats Žanis nomira no tuberkulozes izraisīta sirds muskuļu<br />
vājuma. Par Antonijas māti Mariju Vecvagari ir zināms,<br />
ka viņa 1882. gadā pabeidza trešo klasi Ezeras pagasta<br />
skolā, bija lieliska saimniece un galdu klājēja. Marijas un<br />
Jura Vecvagaru ģimenē kopumā piedzima (X paaudze):<br />
• Antonija Vecvagare (Dobele) (*3.3.1896.<br />
Nīgrande †29.8.1955. Omskas apgabals),<br />
• Alberts Vecvagars (*1900.), 1917. gadā esot<br />
brīvprātīgi iestājies Sarkanajā armijā, pazudis bez<br />
vēsts [iespējams, dzīvojis Rīgā].<br />
• Nikolajs Vecvagars (*21.3.1910. Liepāja †1976.).<br />
Līdz deportācijai X paaudzes pārstāve Antonija Vecvagare<br />
(Dobele) (*3.3.1896. Nīgrande †29.8.1955. Omskas<br />
apgabals)dzīvoja sava vīra dārzniecībā, kas Liepājā atradās<br />
uz trīs gruntsgabaliem - Vaļņu ielā 21, Doņu iela 1/3/5 un<br />
Bernātu ielā 42, bija dārzkope, ieguvusi 6 klašu izglītību<br />
Nīgrandes pamatskolā 1915. gadā. Abas ar māti (kura<br />
nebija deportējamo sarakstā), tika nosūtītas uz Omskas<br />
apgabala Ņižņij-Omnskij rajona Sitņikovskij sovhozu<br />
Nr.246, kur strādāja fermā Nr.1. 1955. gada 12. septembrī<br />
lūgumu atļaut pieņemt savu radinieci Mariju Vecagari<br />
pilnā apgādībā iesniedza vēl viens deportētais – Alberts<br />
Burvis Hermaņa dēls . 1956. gada 28. jūnijā viņai tika dota<br />
atļauja atgriezties Latvijā. Bija precējusies ar Žani Dobeli<br />
(*25.9.1887. †22.3.1946.). Mirusi no kunģa vēža.<br />
X paaudzes pārstāvis Nikolajs Vecvagars (*21.3.1910.<br />
Liepāja †1976.) dzīvoja Liepājā, Vaļņu ielā 32-4, strādāja<br />
celtniecības pārvaldē un apprecējās ar Konstantīna<br />
Maslovska meitu Karlīni Maslovsku (*7.12.1910.<br />
†6.11.1969.) ģimenē piedzima (XI paaudze):<br />
• Edīte Vecvagare (Janaite), dzīvoja Liepājā Kungu<br />
ielā 61-1<br />
XI paaudzes pārstāve Edīte Vecvagare (Janaite) no<br />
laukiem atsūtīta uz Liepāju, lai mācītos skolā. Viņa dzīvoja<br />
pie savas krustmātes Antonijas Dobeles no 1948. gada<br />
līdz pat apcietināšanas brīdim 1949. gada 25. martā. Kā<br />
atceras Edīte, tolaik Antonija Dobele bijusi norūpējusies<br />
par dārzniecību, jo pēc vīra Žaņa nāves viss gūlies uz viņas<br />
pleciem - divas siltumnīcas, pļavas un zirgs. Antonijai<br />
iznācis saķerties ar kādu čekistu – kura uzvārds vai iesauka<br />
bija Pļekāns, kas jādomā bijis noteicošais izsūtīšanā uz<br />
Sibīriju.<br />
Pati Edīte Vecvagare kļuva par grāmatvedi un strādāja<br />
Liepājas Izglītības pārvaldē, pēc tam bija galvenā<br />
grāmatvede un revidente Tirdzniecības pārvaldē, kur<br />
strādāja līdz 2010. gadam. Edīte Vecvagare bija precējusies<br />
divas reizes – ar Janaiti un Jāni Ozoliņu (*24.12.1943.).<br />
Ir zināms, ka Edīte Vecvagare bija adoptējusi Aivaru<br />
(*†), kurš traģiski gājis bojā trīs gadu vecumā. Otrajā<br />
laulībā pēcnācēju nav, bet laulībā ar Janaiti piedzima (XII<br />
paaudze):<br />
• Agris Janaitis (*7.12.1961. †3.8.1983.), miris no<br />
akūta sirdsdarbības vājuma.<br />
X paaudzes pārstāve Marija Dobele (Vecvagare)<br />
(*7.8.1890. †13.8.1962.), kas ģimenē tika saukta kā<br />
“Marule” vai “Rulle”, tik ilgi, ka kristītais vārds ikdienā<br />
nav lietots. Gan Marija, gan viņas brāļi jau ļoti agrā<br />
bērnībā tika likti pie darba, tik ļoti, ka kaimiņienes bērnu<br />
mātei Madlēnai Dobelei lūgušas” “Ļauj tak tai meitenei<br />
izaugt!”. Marija esot labi gatavojusi un interesējusies par<br />
mājsaimniecību, bet dzīves otrajā pusē - par garīgiem<br />
jautājumiem, sevišķi Svedenborgu. Marija Dobele 1910.<br />
gada 18. jūlijā apprecējās ar Kārli Vecvagaru (*7.12.1886.<br />
Dinsdurbē †4.3.1945.). pirms II Pasaules kara pēc zīlnieces<br />
ieteikuma no Liepājas pārcēlās uz Rīgu. Bija divi dēli (XI<br />
paaudze):<br />
• Vilis Vecvagars (*9.3.1914. Liepājā, †5.1.1994.<br />
Jūrmalā).<br />
Attēli 396.<br />
(no kreisās) Hermanis Dobelis, viņa māsa Marija Vecvagare (dz. Dobele), sieva Anna Dobele, meita<br />
Valija Dobele, mazmeita Ilze Stepko (dz. Bērziņa). Priekšplānā – Vecvagaru vedekla Herta.<br />
1999. gadā Ilze Bērziņa apprecējusies ar Bertas Feldmanes<br />
(*7.8.1891. Asītes pagasts †) un Nikolaja Stepko<br />
844 845
Change language