Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Attēls 616.<br />
1895. gadā, kad Jurjevas pilsētā (Tērbata, Dorpata,<br />
Tartu) ir tapis šis attēls, A.V.Mellers ieguva<br />
Veterinārārsta diplomu. Attēla oriģināls zudis,<br />
saglabājusies tikai tā melnbaltā kopija. Katrīna Mellere<br />
(Jekaterina Gorbazēviča) 1907. gadā, uzsākot studijas<br />
Tartu.<br />
norādīti uzdevumi, kas bija jārisina matemātikā, algebrā,<br />
ģeometrijā, trigonometrijā. 474<br />
Atestāta noraksts liecina, ka īpaši viegli ar mācībām<br />
viņam neveicās – augstāko atzīme (tolaik izcili bija “5”)<br />
viņš saņēma tikai divos priekšmetos – dievvārdos (ticības<br />
mācībā) un ģeogrāfijā. Trīs priekšmetos - vēsturē, zīmēšanā<br />
un pat viņa dzimtajā vācu valodā – atestātā rotājās “4”, bet<br />
visos pārējos priekšmetos viņš saņēma tikai “3”.<br />
Vēl mācoties skolā Rīgā, 1888. gadā viņu izsauc kara<br />
komisija Jelgavā, un kā norādīts vēlākajos dienesta<br />
uzsākšanas atbrīvojumu izrakstos, viņš izvilcis iesaukuma<br />
biļeti Nr. 11. Atbrīvojumi no dienesta tika veikti laikā, kad<br />
viņš vēl mācījās Rīgā un vēlāk arī Tartu. 475<br />
Spriežot pēc A.Mellera studenta lietā atrodamā<br />
dokumenta noraksta, 1891. gada augustā viņš ir centies<br />
vienlaikus iestāties divas augstskolās – Sanktpēterburgas<br />
Mežu institūtā (kas norādīts 1891. gada 8. augusta Mītavas<br />
pārvaldes vēstulē Nr. 1075), 476 kā arī Tērbatas Veterinārajā<br />
institutā, kurā viņš tika imatrikulēts 1891. gada 16.<br />
septembrī. Šāda izvēle skaidrojama ar to, ka pirmkārt,<br />
reālskolas papildklases absolventiem bija iespēja bez<br />
maksas iestāties Rīgas Politehnikumā un Mežu institūtā<br />
Pēterburgā, bet otrkārt - kā savdabīga “apdrošināšana”<br />
pret nepieciešamību uzsākt militārā dienesta gaitas.<br />
Interesants dokuments studenta lietā ir A.V.Mellera<br />
apliecinājums, ka viņš nav nevienas aizliegtas biedrības<br />
biedrs, bet atļautajās biedrībās stāsies tikai ar institūta<br />
direktora atļauju. Uz šī, faktiski obligātā un pēc savas<br />
būtības formālā dokumeta, ailītē “vecāku adrese” ir<br />
norādīts: “Tula, Guberņas pārvalde, inženieris A.Mellers”. 477<br />
No šī ieraksta varam secināt, ka iespējams, šajā laikā<br />
Augusta Voldemāra tēvs Fridrihs jau bija pārcēlies pie<br />
sava dēla Artūra Gotlība, kurš strādāja Tulas guberņā par<br />
inženieri un sniedza arhitekta pakalpojumus. Arī vēlākos<br />
gados Fridrihs par savu dzīvesvietu izvēlējās vecākā dēla<br />
Artūra mājvietu (atgādinu, ka vācu pētījumos “Haruni”<br />
kā mājvieta tiek norādīa līdz 1903. gadam).<br />
Faktiski, visu studiju laiku Mellers savas nabadzības dēļ bija<br />
atbrīvots no mācību maksas – uz to norāda studenta lietā<br />
esošie vairākkārtējie lūgumraksti institūta direktoram:<br />
1892. gada 27. janvārī Mellers lūdz Veterinārā institūta<br />
direktoru nabadzības dēļ atbrīvot viņu no mācību maksas<br />
par otro pusgadu 1891./92. mācību gadā. Līdzīgu lūgumu<br />
viņš iesniedz arī 1892. gada 9. septembrī attiecībā uz<br />
studiju maksu par otro kursu, kā arī lūdz piešķirt viņam<br />
stipendiju vai pabalstu. Identiski iesniegumi tiek iesniegti<br />
1893. gada 1. februārī un 9. septembrī. 1894. gada 31.<br />
janvārī viņš atkal raksta šādu iesniegumu, papildus norādot<br />
- ja nav iespējams atbrīvot viņu no mācību maksas, lūdz<br />
to vismaz atlikt līdz 20. februārim. Atbrīvojums no studiju<br />
maksas un pabalsts tiek lūgts arī 1894. gada 21. maijā un<br />
15. decembrī. 478 No lietā esošās sarakstes var secināt, ka<br />
pēc pirmā kursa pabeigšanas Mellers gribēja iestāties citā<br />
augstskolā – 1892. gadā viņš rakstīja vēstuli Harkovas<br />
Veterinārā institūta direktoram, ar lūgumu pieņemt viņu<br />
2. kursā, taču šī augstskolu maiņa nenotika.<br />
Mellera dzīves un studiju laiku Tērbatā ir aprakstījis<br />
Oļģerts Parčinskis, norādot, ka “ap 1890. gadu Tērbatas<br />
universitātē un veterinārinstitūtā studēja ap 60 latviešu<br />
jaunekļu. Tie bija veczemnieku, melderu, muižu rentnieku<br />
un junkuru, krodzinieku, brūveru, skrīveru, kaufmaņu<br />
dēli. Daļa centās sekot poļu un vācu studentu ieražām un<br />
ģeķībām. Korporeļiem nebija laika darbam priekš tautas,<br />
lai rakstītu un runātu par zinātnes sasniegumiem un to<br />
ieviešanu dzīvē. Progresīvi noskaņoti studenti nodibināja<br />
Tērbatas latviešu studentu literāro biedrību, kas izdeva<br />
krājumu “Pūrs”. 90-to gadu vidū biedrība pārtapa Jaunajā<br />
strāvā” 479<br />
Savukārt veterinārārsts K.Ātrens par studiju laiku<br />
Tērbatā savās atmiņās raksta: “Lai veicinātu zinātniskās<br />
veterinārzinātnes attīstību Baltijas apgabalos, to skaitā<br />
Latvijas guberņās, tiek nodibināta Tērbatā 1773.g.<br />
veterinārā skola, kura 1848. gadā pārvērsta Jurjevas<br />
veterinārinstitūtā un tam izdalīti līdzekļi materiālās bāzes<br />
uzlabošanai. Institūtā bij fiziskais un ķīmiskais kabineti,<br />
farmokoloģiskā kolekcija, mineraloģiskais, fuzioloģiskais,<br />
patalogoanatomiskais, lauksaimnieciskais kabineti, kalēju<br />
smēde ar modeļiem, zobu preparatu kolekcija, klīnikas<br />
(ķirurģiskās, terapeitiska un lipīgu slimību), ķirurģisko<br />
instrumentu kolekcija un aptieka. Pasniedzēju un<br />
apkalpotāju skaits bij apstiprināts uz 20 personām, tanī<br />
skaitā 3 ordinarie profesori, viens ekstraordinarais un četri<br />
docenti. Vēlākā laikā štats nedaudz palielināts.” 480<br />
Spriežot pēc dokumentiem, viens no Mellera<br />
diplomdarbiem, kas tika veikts profesora Gūtmaņa<br />
vadībā, bija kādam Vulfam piederējušā zirga ārstēšana, kas<br />
norisinājās laikā no 1895. gada 1. līdz 10. martam (slimības<br />
vēstures izklāsts sasniedz 10 lapas) un docenta Tannika<br />
vadībā veiktā Lūziņam piederošā zirga ārstēšana, kas sākta<br />
1895. gada 7. februārī (slimības vēstures izklāsts sasniedz<br />
8 lapas). 1895. gadā viņš sekmīgi absolvē Tērbatas (Tartu)<br />
Veterināro institūtu, 481 13. oktobrī iegūstot veterinārārsta<br />
diplomu.<br />
Uzreiz pec studiju pabeigšanas A.V.Mellers dodas<br />
pildīt darba pienākumus - 1898. gadā publicētā<br />
grāmatā atrodama informācija, ka 1896. gada 29. februārī<br />
A.V.Mellers kļuva par Astrahaņas guberņas Černojarskas<br />
novada Kiseļevas iecirkņa virsštata (sverhštanij)<br />
veterinārārstu un šo pašu amatu pildīja arī Tiflisas (tag.<br />
Tbilisi) guberņā no 1897. gada 31. marta 482 vismaz līdz šīs<br />
grāmatas izdošanai 1898. gadā. Jāpiezīmē, ka laikā, kad<br />
Gruzijā strādāja A.V.Mellers, tur, līdzīgi kā citās Krievijas<br />
impērijā 19. gadsimta otrajā pusē iekļautajās Vidusāzijas<br />
un Aizkaukāza zemēs sanitāri higiēniskais stāvoklis bija<br />
neapmierinošs, plosījās slimības, to vidū liellopu mēris,<br />
kas ir bīstamākā govju infekcijas slimība. 483<br />
Kārlis Ātrens uzsāka darbu Tiflisas guberņā, kur tolaik<br />
strādāja V.Mellers. K.Ātrens laikā līdz 1918. gadam pildīja<br />
Kaukāza Galvenās civilās veterinārās pārvaldes darbveža<br />
pienākumus, bet laikā no 1901. līdz 1921. gadam viņš<br />
bija Kaukāza lopu aizsardzības slimnīcas veterinārārsts.<br />
1909. gadā K.Ātrens dibināja Tiflisas latviešu biedrību,<br />
bet 1918.-1921. gadā – organizēja Gruzijas veterināro<br />
sanitāro pārvaldi. 484 Pēc V.Mellera un viņa meitas ģimenes<br />
izsūtīšanas uz Sibīriju, būdams pensionārs un trūcīgs<br />
savās finansēs, K.Ātrens tomēr atrada iespēju finansiāli<br />
palīdzēt V.Mellera represētajai meitai Ņinai, nosūtot viņai<br />
150 rubļu palīdzību.<br />
Pagaidām nav izdevies noskaidrot, vai K.Ātrens ieradās,<br />
lai nomainītu Melleru, jeb kādu laiku viņi strādāja kopā,<br />
taču visticamāk, drīz pēc K.Ātrena ierašanās Gruzijā,<br />
Mellers varēja atgriezties Latvijā – visticamāk, viņš<br />
apmetās Kārsavā, kuras rakstība krievu valodā bija “Kars”.<br />
Saskaņā ar arhīvu materiāliem redzams, ka 1901. gada<br />
10. janvārī Augusts Voldemārs Mellers Viļņā salaulājās<br />
ar Katrīnu Gorbazēviču (Jekaterina Gorbazewitsch,<br />
*24.11.1879. Vilnius †1944. Krasnoyarskyi kray). Vācu<br />
pētījumos norādīts, ka līgava bija akcīzes preču ierēdņa<br />
(Akzisebeamter) Ivana Gorbazēviča meita 485 , taču veicot<br />
papildpētījumus, tika konstatēts, ka Katrīnas tēva<br />
profesija, pārpratuma pēc ir norādīta kļūdaini, jo viņš<br />
bija Viļņas sieviešu garīgās skolas vecākais skolotājs<br />
(Старший учитель Виленского Островоротного<br />
Приходского училища (женское духовное училище ул.<br />
Островоротная)), kas 1879. gadā ir norādīts Katrīnas<br />
Gorbazēvičas kristību ierakstā. 486 Savukārt kļūdaino<br />
norādi par akcīzes preču ierēdni ir izsaukusi Katrīnas<br />
krustvecāku ailē ierakstītā Apriņķa akcīzes uzrauga vecākā<br />
palīga, kolēģijas reģistratora Ivana Viktoroviča Švedkova<br />
amats. 487<br />
Visplašāko priekšstatu par Augusta Voldemāra Mellera<br />
dzīvesbiedres Jekaterinas (Katrīnas) Gorbazēvičas<br />
(Melleres) dzīvesgājumu sniedz Tartu arhīvā esošā<br />
Katrīnas Melleres studentes lieta, 546 kurā atrodamie<br />
dokumenti sniedz informāciju arī par viņas vecākiem.<br />
Katrīna Gorbazēviča (Jekaterina Gorbazewitsch) ir<br />
dzimusi 1879. gada 24. novembrī Viļņā Viļņas sieviešu<br />
garīgās skolas vecākā skolotāja (Старший учитель<br />
Виленского Островоротного Приходского училища<br />
(женское духовное училище ул. Островоротная)),<br />
kolēģijas reģistratora Ivana Gorbazēviča un viņa sievas<br />
Marijas Mihailovnas Zedeļmeijeres 547 (Marija Zedelmeijer,<br />
*15.3.1853. †21.9.1933. Ludza) ģimenē. Ņemot vērā<br />
faktu, ka vecāki bija pareizticīgie, meita tika kristīta<br />
Viļņas bāreņu nama “Jēzus zīdainis” Pokrovas baznīcā<br />
(Покровская церковь приюта для подкидышей “Иисус<br />
Младенец”), kas faktiski bija lūgšanu nams un atradās<br />
Bokšto un Bāreņu (tag. Subaciaus) ielu stūrī.<br />
1889. gadā Katrīna iestājās Viļņas Marijas sieviešu skolā,<br />
kuras septīto klasi viņa absolvēja 1896. gada 7. jūnijā<br />
(atestāta Nr. 519). Saskaņā ar šīs skolas 1876. gada 24. maija<br />
rīkojumiem Nr. 97. un 98., pēc šīs skolas absolvēšanas<br />
viņa drīkst veikt mājskolotājas darbu un mācīt visus<br />
priekšmetus, izņemot dievvārdus.<br />
1901. gada 10. janvārī Katrīna Gorbazēviča Viļņā<br />
salaulājās ar Augustu Voldemāru Melleru – laulības<br />
notika Pričistinskajas katedrālē. Laulību reģistrā minēts,<br />
kā liecinieki no līgavaiņa puses bija Viļņas garīgā semināra<br />
1899. gadā, pateicoties Tērbatas veterinārā institūta<br />
skolotājs, kolēģijas asesors Afanāsijs Jarušēvičs un<br />
stipendijai, viens no V.Mellera studiju laika biedriem –<br />
muižnieks Vitolds Narkevics. 548 Šeit jāatzīmē, ka Vitolds<br />
486 487<br />
Attēls 625.<br />
Jekaterina Gorbazēviča (pa kreisi) ar savu draudzeni ap<br />
1910. gadu.<br />
Narkevics, visticamāk, bija Mellera mātes Angelikas<br />
Narkevicas brālis vai arī paša Mellera brālēns no mātes<br />
puses. Nav izslēgts, ka šī persona ir Polijas sabiedriskais<br />
darbinieks un vēlākais Polijas vēstnieks Latvijā Vitolds<br />
Narkevičs-Jodko 549 , taču šim faktam pagaidām nav gūti<br />
dokumentāli pierādījumi. Citu norāžu par šo personu<br />
Attēls 628.<br />
Katrīnas Melleres diploms par I kategorijas vecmātes<br />
profesijas apguvi Jurjevas (Tartu) universitātē 1908.<br />
gadā.
Change language