You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Attēls 489.<br />
Skats uz Rīgas 1. slimnīcu, 2003. gads.<br />
lielpilsētas dunas bēgošajiem pilsētniekiem. Tomēr –<br />
arī atpūtniekiem dažkārt ir nepieciešama medicīniskā<br />
palīdzība, tādēļ arī “Ikšķilei, kas ietilpa Rīgas pilsētas<br />
īpašumos, kopš 1800. gada bija paredzēts ārsts, kas<br />
apkalpoja arī citu Rīgas apkārtējo ciemu iedzīvotājus un<br />
patstāvīgi dzīvoja pilsētā. Pirmais šos pienākumus uzņēmās<br />
Hermanis Kumerovs. Starp turpmākajiem ārstiem noteikti<br />
Huberta Mellera aptieka Ikšķilē. 404 atzīmējams Kārlis Valdhauers (*1821.†1899.), kas Ikšķilē<br />
strādāja 19. gadsimta vidusposmā un bija pirmais<br />
oftalmologs Latvijā. Gadsimta beigās, kad Ikšķilē jau bija<br />
patstāvīgs doktorāts, tajā strādāja ārsts Arturs Dīriķis<br />
(*1855. †1926.), savā laikā pazīstams kultūras darbinieks<br />
un lepidopterologs (tauriņu pētnieks).” 400<br />
Attēls 484.<br />
1911. gada laikrakstā “Rigasche Zeitung” publicētā<br />
reklāma, kurā pieminēta<br />
Atšķirībā no citu studentu personiskajām lietām,<br />
A.F.H.Mellera lietā nav saglabājušies dokumentu oriģināli<br />
vai to noraksti, kas saistīti ar personas biogrāfiju. Šo faktu<br />
izskaidro 1895. gada 9. septembrī Jurjevas universitātes<br />
kancelejai nosūtītais provizora Huberta Karloviča Mellera<br />
lūgums, kurā viņš lūdz augstskolas vadību steidzami nosūtīt<br />
viņam 1891. gadā iesniegto metrikas apliecību un armijas<br />
iesaukuma izziņu, kas viņam esot vajadzīgas “visai svarīgu<br />
iemeslu dēļ”. 399 Nav izslēgts, ka šie “svarīgie iemesli” bija<br />
armijas vadības interese par Mellera iespējamo iesaukšanu<br />
militārajā dienestā. Šis sūtītāja lūgums tika apmierināts<br />
jau 12. septembrī, kad pieprasītie dokumenti tika nosūtīti<br />
uz sūtītāja norādīto adresi – Kurzemes guberņas Doblenas<br />
(Dobeles) pilsētas Bērzhofu (Bērzi).<br />
Kopš 1904. gada Huberta Mellera vārds un dzīve ir saistīta<br />
ar Ikšķili, jo šeit Huberts sāka strādāt kā aptiekas nomnieks<br />
un pārvaldnieks. Salīdzinot ar citām apdzīvotām vietām,<br />
Ikšķili šajā laikā nevarēja dēvēt par lielu ekonomiskās<br />
attīstības centru – tā drīzāk bija “klusuma paradīze” no<br />
Kopumā ir zināmas trīs precīzas adreses, kurās 20. gs.<br />
sākumā Ikšķilē ir bijušas aptiekas. Pirmā aptieka tika<br />
dibināta 1903. gada 5. martā (pēc vecā stila – 20. februārī) 401<br />
kā lauku aptieka un tā tika oficiāli atklāta 1904. gadā<br />
toreizējā Ikšķiles muižā, Labdarības biedrības namā, kas<br />
atradās tagadējā Peldu ielā. Tiesa gan, Ogres Vēstures un<br />
mākslas muzeja fondos esošajā uzziņas kartiņā par Ikšķiles<br />
aptieku ir norādīts, ka atļauja aptiekas ierīkošanai Ikšķilē<br />
pie Švanenzē (Schwanensee) ezera Eiženam Nēlepam<br />
tika piešķirta jau 1902. gadā, un 1903. gadā Labdarības<br />
biedrības ēkā atklātā aptieka ir nevis jaunatklāta, bet gan<br />
pārcelta uz jaunām telpām. 402 Mūsdienās Švanenzē ezers,<br />
kas vēlāk bija zināms arī kā Kaparāmura ezers un atradās<br />
aptuveni kilometru no dzelzceļa stacijas, vairs neeksistē –<br />
tas tika nosusināts padomju laikā.<br />
Attēls 485.<br />
Lomaņa nams pēc I Pasaules kara un 1938. gadā ar tā īpašnieku.<br />
Diemžēl, Labdarības biedrības ēka nodega 1905. gadā<br />
- īsi pēc tam, kad 1904. gadā aptieka pārceļoja uz jauno<br />
mājvietu t.s. Murņikova namā tagadējā Daugavas<br />
prospektā 24 (ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām).<br />
Visticamāk, aptiekas pārcelšanās ir saistīta ar īpašnieku<br />
maiņu – 1903.-1904. gadā aptiekas īpašnieks bija jau<br />
pieminētais aptiekāra palīgs Eižens Nēleps, bet 1904. gadā<br />
no viņa aptieku iegādājās skolotāja Katrīna Štemhena (par<br />
pārvaldnieku un nomnieku ieceļot Hubertu Melleru),<br />
no kuras šo aptieku 1908. gadā atpirka Huberta brālis<br />
Augusts Rūdolfs Mellers, kad aptieka jau atradās savā<br />
pēdējā pirmskara mājvietā – Ludolfa Lomaņa namā, tag.<br />
Daugavas prospektā 20.<br />
Ņemot vērā faktu, ka Huberts Mellers Ikšķilē strādāja kopš<br />
1904. gada, visticamāk, viņa karjera sākās vēl Murņikova<br />
namā un turpinājās Lomaņa namā, jo abām aptiekām<br />
H.Mellers ir norādīts kā provizors un pārvaldnieks. Šajā<br />
laikā Lomaņa nams bija Ikšķilē zināma un sabiedriski<br />
nozīmīga vieta – tās īpašnieks J.L.Lomanis jau 1902. gadā<br />
te atvēra “dažādu atspirdzinošu dzērienu iestādi Ikšķilē<br />
paša namā, netālu no dzelzsceļa piestātnes”. 403<br />
1906. gadā Ludolfs Lomanis no Vidzemes gubernatora<br />
saņem atļauju “paša mājā atvērt bibliotēku un grāmatu<br />
pārdotavu ar tiesību pārdot notis, gleznas un vaļēju vēstuļu<br />
blankas”, 405 par ko liecina paziņojums presē. Spriežot pēc<br />
laikrakstā “Balss” 1906. gada 28. decembrī publicētās<br />
reklāmas, Lomaņa grāmatu veikalā bija iespējams arī<br />
apmaksāt vismaz šī (bet iespējams, arī citu) laikraksta<br />
abonementu. 406<br />
Ar gubernatora atļauju pēc mēneša šajā namā tiek atvērta<br />
arī Al. Leifštam piederoša fotogrāfiju darbnīca. 407<br />
Diemžēl, šai aptiekai nebija lemts ilgs mūžs – 1917. gadā,<br />
vācu karaspēka apšaudes laikā ēka tika daļēji sagrauta un<br />
aptieka - iznīcināta. Visticamāk, tas notika 1917. gada 1.<br />
vai 2. septembrī, kad gāja bojā lielākā daļa vēsturiskās<br />
Ikšķiles apbūves.<br />
Uzbrukums Ikšķilei noritēja šādi: 1917. gada 1. septembra<br />
rītā pēc trīs stundu ilgas artilērijas apšaudes vācieši uzsāka<br />
trīs koka pontonu tiltu būvi pāri Daugavai pie Ikšķiles.<br />
Tika izšauti apmēram 560 000 šāviņi no 1159 lielgabaliem<br />
un mīnmetējiem, kas pilnīgi nomāca 66 krievu lielgabalus<br />
un piespieda atkāpties Daugavas labā krastā novietoto<br />
186. divīziju. Krievijas 12. armijas komandieris ģenerālis<br />
Parskis lika XLIII korpusam veikt pretuzbrukumu<br />
pārrāvuma vietā un nodeva korpusa komandiera rīcībā<br />
33., 136., 138. divīzijas, 116. divīzijas vienu brigādi un<br />
Attēls 491.<br />
Izraksts no Jelgavas Sv.Trīsvienības pilsētas vācu<br />
draudzes grāmataspar Amalijas Bertas Marijas<br />
Bergmanes kristībām 1869. gadā. 417<br />
Attēls 490.<br />
Huberts Mellers ap 1920. gadu un Amālija Berta Marija<br />
Bergmane (Mellere) ap 19<strong>30</strong>. gadu.<br />
2. Latviešu strēlnieku brigādi. 1. septembra pēcpusdienā<br />
latviešu strēlnieki saņēma pavēli izvirzīties cīņai pret<br />
Daugavu šķērsojošajiem vāciešiem. 2. Latviešu strēlnieku<br />
brigāde no Ropažiem devās pretī uzbrūkošajām vācu<br />
vienībām un 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka karavīri<br />
ap pulksten četriem pēcpusdienā sasniedza nocietinātās<br />
pozīcijas gar Mazās Juglas upes labo krastu. Pēc artilērijas<br />
apšaudes 2. septembra dienas vidū sākās uzbrukums<br />
latviešu strēlnieku pozīcijām. Aizsardzības cīņas izvērtās<br />
14 km garā frontē gar Mazās Juglas labo krastu. 2. Latviešu<br />
strēlnieku brigādes karavīri ar dažiem lielgabaliem stājās<br />
pretim skaitliski un tehniski stiprākam vācu karaspēka<br />
grupējumam, kas uzbrukumā izmantoja arī aviāciju,<br />
ugunsmetējus un ar indi pildītas lielgabalu granātas.<br />
Strēlniekiem izdevās 26 stundas varonīgi noturēt fronti<br />
līdz 3. septembrim. Izpildījuši savu uzdevumu, dzīvi<br />
palikušie latviešu karavīri pēc 12. armijas vadības pavēles<br />
atkāpās līdz Siguldas un Cēsu pozīcijām. Zaudējumi bija<br />
ļoti smagi – 5. Zemgales un 6. Tukuma latviešu strēlnieku<br />
pulkā no ierindas izsita vairāk nekā pusi cīnītāju, 7.<br />
Bauskas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks cieta<br />
mazāk. 410<br />
Pēc I Pasaules kara Lomanis savu namu atjaunoja un<br />
pārbūvēja – tajā tika iznomātas istabas un dzīvokļi<br />
atpūtniekiem, atradās R.Zīvartam piederoša maiznīca un<br />
konditoreja (maiznīca šajā ēkā atradās arī pēc II Pasaules<br />
kara). Spriežot pēc 20. gs 20. gadu sākuma fotoattēla,<br />
ēkā tika iekārtota arī aptieka, taču H.Mellers tajā vairs<br />
nesaimniekoja.<br />
Pēc Ikšķiles atstāšanas H.Mellers apmetās Rīgā, kur līdz<br />
savai nāvei 1925. gada 1. novembrī strādāja par Rīgas I<br />
slimnīcas aptiekas galveno provizoru. Arhīvā ir norādes,<br />
ka 1915. gada 1. oktobrī viņš sāka strādāt Rīgas I Pilsētas<br />
aptiekā, ar ko šeit, visticamāk, ir domāta Rīgas I slimnīcas<br />
aptieka 411 . Saskaņā ar arhīvos atrastajām norādēm, viņa<br />
pēdējā dzīvesvieta ir bijusi Rīgas I Slimnīca (darbinieku<br />
dienesta dzīvokļi atradās kādā no slimnīcas teritorijā<br />
esošajiem korpusiem), bet nāves iemesls – asiņu<br />
pieplūdums galvas kausa apvidū un organiska sirdskaite. 412<br />
Huberts tika apglabāts II Meža kapos (mūsdienās - dažu<br />
metru attālumā no Jāņa Čakstes kapavietas) un bija<br />
Sv.Ģertrūdes baznīcas draudzes loceklis.<br />
412 413<br />
Lai arī līdz šim tika uzskatīts, ka Huberts Mellers Ikšķiles<br />
aptiekā saimniekoja līdz pat tās iznīcināšanai 1917. gadā,<br />
visticamāk, viņš jau 1915. gada 15. oktobrī parcēlās uz Rīgu<br />
un kļuva par Rīgas pilsētas I slimnīcas aptiekas provizora<br />
palīgu – šāda norāde ir atroda ma darbinieku reģistrācijas<br />
lapā 413 (šīs ziņas par 15 dienām atšķiras no citā dokumentā<br />
minētā datuma – 1. oktobra). Turpat minēts, ka viņš ir<br />
vācietis, Latvijas pavalstnieks un pārvalda trīs vietējās
Change language