2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

• Ilona Leontīne Gūtmane (Ilona Leontine
Gutmann, *7.6.1938. Rīga †1.1945. Lautenburg),
mirusi kā bērns karā.
• Biruta Elvīra Gūtmane (Biruta Elvire Gutmann,
*17.10.1939. Rīga †1.1945. Lautenburg), mirusi kā
bērns karā.
• Ērika Gūtmane (Erika Gutmann, *1941.
Lautenburg †1.1945. Lautenburg), mirusi kā bērns
karā.
X paaudzes pārstāve Anna Emīlija Gūtmane (Pankūka)
(Anna Emilie Gutmann (Pfannkuch), *14.1.1889.
Jaunjelgavā †19.3.1957. Jaunjelgavā) ģimenē tika
dēvēta par Anitu. 1905. gada 5. decembrī Jaunjelgavā
salaulājās ar Johana Heinriha Pankūka (Johann Heinrich
Pfannkuch, *Kriegshausen bei Kassel) un Henrietes
Amālijas Alīdes Dresleres (Henriette Amalie Alide
Dressler, Moechel ģimenes audžumeita) dēlu ar Heinrihu
Vilhelmu Pankūku (Heinrich Wilchelm Pfannkuch,
*16.3.1869. Rīga †17.1.1945. Litzmannstadt (Lodz)), kurš
bija skursteņslauķis, bet pēc I Pasaules kara strādāja
arī kā policists. 1939. gadā pārcēlās uz Licmanštadti
(Litzmannstadt), kas mūsdienās pazīstama kā Lodza
tagadējās Polijas teritorijā. Abu laulībā piedzima (XI
paaudze):
• Kurts Vilhelms Pankūka (Kurt Wilhelm
Pfannkuch, *31.8.1906. Jaunjelgava †. ) bija
atslēdznieks, ieroču meistars, bet vēlāk - jūrnieks.
• Arno Volfgangs Pauls Pankūka (Arno Wolfgang
Paul Pfannkuch, *1.4.1908. Jaunjelgava †. ) bija
tirgotājs.
• Zigrīda Elizabete Matilde Pankūka (Sigried
Elisabeth Mathilde Pfannkuch, *4.11.1909.
Jaunjelgava †. ) bija precējusies divas reizes.
• Norika Renāte Pankūka (Norika Renata
Pfannkuch, *14.11.1910. Jaunjelgava †. ) bija
medmāsa.
• Helga Marlēna Pankūka (Helga Marlena
Pfannkuch, *16.5.1913. Jaunjelgava †25.10.1918.
Rīga).
• Heinrihs (Heino) Rolfs Ginters Pankūka
(Heinrich (Heino) Rolf Gunther Pfannkuch,
*18.2.1916. Irši †14.12.1943. Italy) bija tirgotājs,
miris no ievainojumiem.
• Herberts Gustavs Pankūka (Kurt Wilhelm
Pfannkuch, *30.4.1921. Jaunjelgava †1945.), kritis II
Pasaules kara laikā kā Vērmahta karavīrs.
• Marga Elizabete Anita Pankūka (Marga
Elisabeth Anita Pfannkuch, *3.10.1931. Jaunjelgava
†. ) bija bērnu dārza audzinātāja
Savukārt Gūtmaņu dzimtas jaunāko atzaru aizsāk IX
paaudzes pārstāvis Ēvalds Frīdrihs Vilhelms Gūtmanis
(Ewald Friedrich Wilhelm Gutmann, *4.10.1819.
Salubbenkrug †1889. Jaunjelgava), kurš mira no
pneimonijas, bet dzīves laikā bija Zalapmuižas kroga
(Sallubenkrug) krodzinieks, kurpnieks un Daugavas
pārceltuves saimnieks, bet vēlāk - kokmateriālu tirgotājs,
“Musses” ekonoms un namsaimnieks Jaunjelgavā, kurš
1843. gada 25. jūlijā Jaunjelgavā salaulājās ar Jūliju Rēdlihu
(Julia Redlich, *1821. Jelgava †ap 1894. Jaunjelgava), kas
mirusi no sirdslēkmes. 1850. gadā ģimene pilnībā pārcēlās
uz dzīvi Jaunjelgavā. Abu laulībā piedzima (X paaudze):
• Fedors Gūtmanis (Fedor Gutmann, *1844.
Salubbenkrug †1908. Rīga) bija firmas “Helmsing &
Grimm” prokūrists Rīgā, miris neprecēts.
• Voldemārs Gūtmanis (Woldemar Gutmann,
*1846. Salubbenkrug †1907. Lizums), bija pudeļu
tirgotājs Jaunjelgavā, miris neprecēts.
• Roberts Filips Gūtmanis (Robert Philipp
Gutmann, *14.7.1848. Salubbenkrug †20.11.1925.
Rīga).
• meita Gūtmane (Tochter Gutmann, *.
Salubbenkrug †. Salubbenkrug), mirusi kā zīdainis
no caurejas.
X paaudzes pārstāvis Roberts Filips Gūtmanis (Robert
Philipp Gutmann, *14.7.1848. Salubbenkrug †20.11.1925.
Rīga) mācījās Bruņniecības Mežsaimniecības skolā
Vijciemā (citos avotos skolas dibināsānas gads ir minēts
1898. gads, ar piebildi, ka tā bija pirmā šāda skola Baltijā),
vēlāk bija Lubānas virsmežzinis (laikā no 1876. līdz 1892.
gadam) un kokmateriālu vērtētājs kādā celulozes fabrikā
Krievijā (norādīts - Waldhof). Kā nāves iemesls norādīta
pneimonija. Atšķirīgas ir norādes par viņa nāves vietu -
vācu pētījumos ir minēta Jaunjelgava, bet pasē norādīta
Rīga. 1878. gada 3. aprīlī Lubānā apprecējies ar Izabellu
Emīliju Rubergu (Isabella Emilie Ruberg, *2.8.1859. Balvi
†14.3.1914. Jaunjelgava), kuras nāves iemesls bija trieka.
Abu laulībā piedzima (XI paaudze):
• Vallija Jūlija Marija Gūtmane (Wally Julie
Marie Gutmann, *26.12.1878. [*7.1.1879.] Lubāna,
“Moroz” mežsaimniecība †2.4.1949. Weiden/Opf.).
• Asla Elizabete Ģertrūde Gūtmane (Asla Elisabeth
Gertrud Gutmann, *20.10.1880. [*2.11.1880.]
Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība †3.1.1941. Posen,
Krotoschin).
• Anna Auguste Gūtmane (Borisogļebska) (Anna
Auguste Gutmann (Borisoglebsky), *31.12.1881.
Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība †1.9.1958.
Weiden) [skat. iepriekš].
• Fedors Georgs Gūtmanis (Fedor Georg
Gutmann, *2.2.1883. [*14.2.1883.] Lubāna, “Moroz”
mežsaimniecība †19.), kristīts Lubānas ev. lut.
krustvecāki Georgs Rubergs, aldaris Hermanis
Attēls 412.
No kreisās: Roberts Filips Gūtmanis, Vallija Jūlija Marija Gūtmane, Asla Elizabete Ģertrūde Gūtmane, Fedors
Georgs Gūtmanis un Herta Irēne Margrieta Gūtmane (Devjatkina).
Attēls 412.
Māsas (no kreisās) Karīna Ikskiule-Gildenbande un
Rita Magdalēna Ikskiule-Gildenbande.
Michaelis, Tekla Michaelis, Olga Daulbergs.
• Margarēte Izabella Gūtmane (Gutmann,
*11.4.1886. Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība
†27.2.1887. Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība )
mirusi kā bērns no šarlakas. Krustvecāki Tekla
Michaelis, Auguste Baškere, stud. med. Otto
Straume.
• Magdalēna (Magda) Antonija Gūtmane
(Ikskiule-Gildenbande) (Magdalena (Magda)
Antonie Gutmann (Uexkull-Guldenband),
*26.2.1889. [*10.3.1889.] Lubāna, “Moroz”
mežsaimniecība †12.10.1954. Hameln).
• Herta Irēne Margrieta Gūtmane (Devjatkina)
(Herta Irene Margarethe Gutmann (Dewjatkin),
*6.5.1892. Balvi †1.1945. Litzmannstadt (Lodza)).
XI paaudzes pārstāve Vallija Jūlija Marija Gūtmane
(Wally Julie Marie Gutmann, *26.12.1878. [*7.1.1879.]
Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība †2.4.1949. Weiden/Opf.)
1919. gadā dzīvoja Rīgā, Nikolaja (Valdemāra) ielā 27/29
dz. 25, bet 1933. gadā pārcēlās uz Strēlnieku ielu 5 dz. 28.
Vēlāk dzīvojusi arī Raiņa bulvārī 2 dz. 22, Ģetrūdes ielā
23/25 dz. 9, Alberta ielā 3 dz. 7, Valdemāra ielā 71 dz. 30,
no kurienes arī 1939. gadā repatriējās uz Vāciju, mirusi no
vecuma nespēka, neprecēta.
XI paaudzes pārstāve Asla Elizabete Ģertrūde Gūtmane
(Asla Elisabeth Gertrud Gutmann, *20.10.1880.
[*2.11.1880.] Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība †3.1.1941.
Posen, Krotoschin) bija pierakstīta Rīgā, Strēlnieku ielā 5
dz. 4 un 28, M.Daugavas ielā 15. 1939. gadā repatriējās uz
Vāciju, kur mirusi no meningīta, neprecēta.
XI paaudzes pārstāvis Fedors Georgs Gūtmanis (Fedor
Georg Gutmann, *2.2.1883. [*14.2.1883.] Lubāna,
“Moroz” mežsaimniecība †19.) 1902. gada 4. jūnijā
absolvēja Rīgas reālskolu (atestāts Nr. 642), studēja
inženierzinātnes Rīgas Politehnikumā (1902.-1905.),
bija vācbaltu korporācijas “Rubonia” biedrs.1905. gadā
turpināja studijas Darmštadtes tehniskajā augstksolā,
ko absolvēja kā inženieris un arhitekts. Vēlāk strādāja
Rīgā un Sanktpēterburgā, 1916. gada 27. maijā iegūstot
arī inženiera diplomu Nr. 10450 Maskavas universitātē.
1916.-1918. gados bija Kolčuginas dzelzceļa (Tomskā)
izbūves jaunākais inženieris. 1918.-1920. gados bija
Tomskas dzelzsceļu būves vadītājs Barnaulā, bet 1921.
gada vasarā atgriezās Latvijā, kur iestājās darbā Kara
ministrijas celtniecības departamentā - laikā no 1921.
līdz 1925. gadam bija inženieris (vēlāk arī galvenais
inženieris). Vēlāk strādāja Rīgas būvvaldē , kurt no 1925.
līdz 1939. gadam bija inspektors un galvenais inspektors
būvinspekcijā (Baupolizei). Rīgā dzīvoja Antonijas ielā
14b dz. 13 (vēlāk - Antonijas ielā 22 dz. 23) un Dubultos,
Slokas ielā 10, bet 1939. gadā repatriējās uz Vāciju, kur
Pozenā kļuva par pilsētas pārvaldes ierēdni. Mūža nogali
pavadīja Hāmelnā (Hameln). 1921. gada 7. jūnijā Barnaulā
salaulājās ar Tatjanu Juhnovu (Tatjana Juchnow, *8.6.1900.
Tomska), kuras tēvs bija Barnaulas valsts pārvaldes
ierēdnis Pauls Juhnovs (Paul Juchnow), bet māte - Sofija
Fļagina (Sophie Fljagin). Fedora Georga Gūtmaņa un
Tatjans Juhnovas laulībā piedzima (XII paaudze):
• Pauls Georgs Gūtmanis (Paul Georg Gutmann,
*3.1935. †4.1935.), miris kā zīdainis no bronhīta.
• Viktors Bernhards Gūtmanis (Viktor Bernhard
Gutmann, *24.8.1937.).
XI paaudzes pārstāve Magdalēna (Magda) Antonija
Gūtmane (Ikskiule-Gildenbande) (Magdalena (Magda)
Antonie Gutmann (Uexkull-Guldenband), *26.2.1889.
[*10.3.1889.] Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība †12.10.1954.
Hameln), mirusi ceļu satiksmes negadījumā. 1916. gada 5.
septembrī Streļnā (Pēterburgas apkaimē) viņa salaulājās ar
baronu Bruno Johanu Augustu Ikskiulu-Gildenbandu
(Bruno Johannes August Uexkull-Guldenband, *21.4.1889.
[*3.5.1889.] Rīga †), kura vecāki bija Johans Reinholds
Pauls Ukskuls-Guldenbands (Johann Reinhold Paul
Uexkull-Guldenband, *Mariampole †) un Marija Luīze fon
Attēls 412.
Morozu Mežniecība ap 1890. gadu un Anna Borisogļebska (dz. Gūtmanis) ar saviem vecvecākiem - Juri (Georgu)
Rubergu un viņa sievu Morozu mežniecībā ap 1884. gadu.
384 385