2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

MELLERU RADNIECĪBA AR IMANUELU KANTU
Ir zināms, ka Immanuela Kanta jaunākais brālis Johans
Heinrihs Kants strādāja Kurzemē, tādēļ šīs dzimtas
saradošanās ar Kurzemē dzīvojošajām dzimtām nav
nekas pārsteidzošs, drīzāk pat – likumsakarīgs. Melleru
dzimtas radniecības saiknes ar Immanuela Kanta un
Mihaila Ļermontova dzimtām ir pētījis un aprakstījis vācu
zinātnieks, Dr. Viktors H. Haupts (Viktor H. Haupt) savā
pētījumā “Von Peterburg bis Panama – Die Genealogie
der Familie Kant” (“No Pēterburgas līdz Panamai – Kantu
ģimenes ģeneoloģija”), 352 kas tika prezentēts 2015. gada 22.
aprīlī Kaļiņingradā/Kēnigsbergā notikušajā Kanta draugu
konferencē, kas veltīta Immanuēla Kanta 291. dzimšanas
dienai. Diemžēl, Kantu dzimtas Kurzmes atzars līdz šim
ir salīdzinoši maz pētīts, tādēļ šajā nodaļā iekļaušu arī
faktus, ko šobrīd ir izdevies atklāt par šī atzara pārstāvju
likteņiem.
Melleru dzimtas radniecība ar Imanuela Kanta
(Immanuel Kant, *22.4.1724. Konigsberg †12.2.1804.
Konigsberg) dzimtu veidojas caur filozofa jaunākā brāļa,
VII paaudzes pārstāvja Johana Heinriha Kanta (Johann
Heinrich Kant, *28.11.1735. Kēnigsberga †22.2.1800.
Alt-Rahden (Vecsaule) Kurzemē) ģimeni. Johans Heinrihs
Kants, līdzīgi savam vecākajam brālim Imanuēlam,
mācījās Kēnigsbergas “Friedrichs-Kollegium”, un 1754.
gadā iestājās Alberta universitātē. Pēc teoloģijas studiju
pabeigšanas, laikā no 1758. līdz 1775. gadam viņš strādāja
kā privātskolotājs Kurzemē, bet 1775. gadā kļuva par
Mītavas ģimnāzijas konrektoru un rektoru. 1781. gadā
viņš kļuva par mācītāju Vecsaulē (Alt-Rahden). Kanta
darbībai Kurzemē ir arī vairākas dokumentālas liecības.
Plašāku apceri par Kanta Kurzemes brāli līdz ar viņa
vēstulēm un to komentāru publicējis Jelgavas ģimnāzijas
skolotājs V.Dīderihs 1893. gadā. 353 No šī apraksta varam
gūt ne vien labu priekšstatu par abu brāļu attiecībām,
bet arī par Im. Kanta aicināšanu uz Jelgavu. Ģimeniskais
aspekts tiek atklāts arī brāļu 1776. gada 21. janvāra vēstulē,
kad Johans raksta Imanuelam, kurš attiecies pieņemt
darba piedāvājumu Kurzemes hercogistē: “Visumīļo brāli!
Mēs visi veltīgi priecājāmies, ka Tu piederēsi Kurzemei.
Tu nenākšot, man saka. Tas nav pareizi darīts – Tu te
būtu sastapis mīlošu brāli un svaineni, kas tīko ar Tevi
iepazīties, un kura pelna, lai Tu viņu mīlētu.” 354 Šeit Johans
Heinrihs Kants rakstīja par Liepājas tirgotāja Jurgena
Bērenda Hāvemaņa (Jurgen Berend Havermann, *ap 1711.
†11.1754.) un viņa sievas Dorotejas Elizabetes Grotas
(Dorothea Elisabeth Grot) meitu Mariju Hāvemani (Marie
Havermann, *7.4.1748. Liepāja †27.6.1831. Durbe), ar
kuru viņš salaulājās pirms nepilna gada - 1775. gada 18.
aprīlī. Kāzas esot notikušas Muižciemā, Saldus tuvumā. 355
Šajā laulībā piedzima (VIII paaudze):
• Amālija Šarlote Kanta (Rikmane) (Amalie
Charlotte Kant (Rickmann), *15.1.1776. Jelgava †
pēc 1826. [Vācijā?]).
• Eduards Kants (Eduard Kant, *6.2.1777. Jelgava
†1778.), miris kā zīdainis.
• Minna Šarlote Kanta (Šēna) (Minna Charlotte
Kant (Schoen), *24.8.1779. Jelgava †19.11.1835.
Durbe) – skat. tālāk radniecības saikni Melleru
dzimtas virzienā.
• Frīdrihs Vilhelms Kants (Friedrich Wilhelm
Kant, *27.11.1781. Alt-Rahden (Vecsaule) †3.1.1847.
Rīga).
• Henriete Kanta (Stuarte) (Hanriette Kant
(Stuart), *5.8.1783. Alt-Rahden (Vecsaule)
†10.12.1850. Liepāja) – skat. tālāk radniecības
saikni uz Ļermontovu dzimtu.
Par VIII paaudzes pārstāvi Amāliju Šarloti Kantu
(Rikmani) (Amalie Charlotte Kant (Rickmann),
*15.1.1776. Jelgava †pēc 1826. [Vācijā?]) ir zināms, ka 1797.
gadā viņa apprecējās ar Karlu Vilhelmu Rikmani (Karl
Wilhelm Rickmann, *8.1.1766. Talsi †10.6.1830. Bauska [ir
norāde arī par Talsiem]), kurš bija notārs un pilsētas rātes
sekretārs Bauskā, vēlāk – galvenā tiesneša sekretārs, kā arī
muižas nomnieks (Pfandbesitzer von Pommuszow). Viņu
laulībā piedzima (IX paaudze):
• Vilhelms Heinrihs Otto Rikmans (Wilhelm
Heinrich Otto Rieckmann *28.12.1800. Bauska †?).
• Vilhelmīne Šarlote Rikmane (Vaitcenberga)
(Wilhelmine Charlotta Rickmann (Weitzenberg),
*1802. Bauska †?), precējusies ar Jūliju Karlu
Veitcenbergu (Julius Carl Weitzenberg, *19.7.1799.
Liepāja †15.12.1857. Gdow, Sanktpēterburgas
apkaimē) un abu laulībā piedzima dēls Karls Ernsts
Veitcenbergs (Carl Ernst Weitzenberg, *28.5.1825.
Bauska †29.5.1825. Bauska), kurš mira kā zīdainis.
Citu ziņu par šīs ģimenes pēctečiem pagaidām nav.
Ir zināms, ka laikā no 1836. līdz 1842. gadam Jūlijs
Karls Veitcenbergs bija kņaza (Großfürsten) Mihaila
muižu pārvaldnieks, kā arī leitnats 1. Pionieru
bataljonā (Lieutenant im 1. Pionier-Battaillon).
• Auguste Rikmane (Blāze) (Auguste Rickmann
(Blaese), *1806. Bauska †17.4.1874. Jelgava)
1851. gada 12. jūlijā Ugālē salaulājās ar Karlu
Blāzi (Carl Blaese, *13.12.1804. Durbe †4.4.1855.
Ugāle), kurš pirms tam bija laulājies ar savas otrās
sievas Augustes mātes Amālijas Šarlotes Kantas
(Rikmanes) māsas Minnas Šarlotes Kantas (Šēnas)
meitu Augusti Henrieti Šēnu (Auguste Henriette
Schoen, *7.6.1808. Ugāle †3.5.1850. Ugāle).
Augustes Rikmanes un Karla Blāzes laulībā pašiem
savu bērnu nebija.
• Elizabete Marianna Amālija Kanta (Didrihsena)
(Elisabeth Marianna Amalie Kant (Diedrichsen),
*26.3.1819. Jelgava †18.3.1895. Rīga).
• Johans Frīdrihs Kants (Johann Friedrich Kant,
*11.12.1821. Jelgava †26.2.1870. Tartu), strādājis kā
mājskolotājs Kurzemē, Pētervaldes muižā (Forstei
Peterwalde) un Vidzemē, neprecējies. Laikā no
1838. līdz 1844. gadam mācījās Jelgavas ģimnāzijā,
pēc kuras pabeigšanas iestājās Tērbatas universitātē
(mācījās laikā no 1844. līdz 1849. gadam, diplomu
saņēma 1851. gadā) 356 , kur studēja filozofiju.
Vecumdienās kā pārticis cilvēks (privatier) dzīvoja
Tērbatā (Tartu).
• Jūlijs Vilhelms Mārtiņš Kants (Julius Wilhelm
Martin Kant, *28.6.1824. Jelgava †8.4.1881. Rīga).
• Emma Šarlote Benigna Kanta (Emma Charlotte
Benigna Kant, *5.8.1826. Jelgava †10.11.1898.
Jelgava) nodzīvojusi savu mūžu neprecējusies, bet
pēc savas mātes nāves ir pārcēlusies uz veco ļaužu
patversmi Jelgavā, ko finansēja Klokes (Klock)
ģimene.
IX paaudzes pārstāve Elizabete Marianna Amālija
Kanta (Didrihsena) (Elisabeth Marianna Amalie Kant
(Diedrichsen), *26.3.1819. Jelgava †18.3.1895. Rīga) 1844.
gada 16. maijā Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā salaulājās
ar Jelgavas tirgotāja Kristiana Didrihsena (Christian
Diedrichsen) un viņa sievas Dorotejas Šarlotes Fogleres
(Dorothea Charlotte Fogler) dēlu Karlu Vilhelmu
Didrihsenu (Carl Wilhelm Didrichsen, *28.7.1804. Jelgava
†4.9.1862. Rīga), kurš bija tirgotājs Rīgā. Šajā laulībā
piedzima pieci bērni, par kuru tālākiem likteņiem plašāku
ziņu nav (X paaudze):
• Emma Amālija Didrihsena (Emma Amalia
Diedrichsen *1.5.1845. Rīga †19.1.1849. Rīga).
• Jūlijs Kristians Didrihsens (Julius Christian
Diedrichsen *15.6.1846. Rīga †27.6.1885. Rīga),
tirgotājs.
• Adele Marija Didrihsena (Adele Marie
Diedrichsen *12.4.1848. Rīga †13.2.1849. Rīga).
• Lilija Karolīna Didrihsena (Lily Caroline
Diedrichsen *6.8.1849. Rīga †19.8.1884. Rīga), cik
zināms, mirusi neprecējusies.
• Luijs Augusts Didrihsens (Louis August
Diedrichsen *23.11.1851. Rīga †23.7.1890. Rīga),
tirgotājs, darbojies kā drogu tirgotājs Tiflisā
(Tbilisi).
IX paaudzes pārstāvis Jūlijs Vilhelms Mārtiņš Kants
(Julius Wilhelm Martin Kant, *28.6.1824. Jelgava
†8.4.1881. Rīga) bija tirgotājs Rīgā (1864. gadā), bet vēlāk –
dzelzceļa darbinieks. Ir zināms, ka 1861. gadā viņš dzīvoja
Maskavā, kur 1861. gada 4. jūnijā Maskavas Reformātu
baznīcā viņš salaulājās ar Rēveles (Tallinas) pilsētas tiesas
advokāta Hansa Kristiana Fišera (Hans Christian Fischer,
*30.10.1800. Pērnava †23.6.1872. Tallina) un viņa sievas,
Pērnavas policijas sekretāra Johanna Kristiāna Eduarda
Teodora Alberti (Johann Christian Eduard Teodor Alberti)
meitas Marijas Karolīnes Annas Alberti (Maria Caroline
Anna Alberti, *24.4.1805. Pērnava †27.6.1879. Tartu) meitu
Luīzi Fišeri (Luise Fischer *6.5.1840. Tallina †1.2.1882.
Rīga). Šajā laulībā piedzima divi bērni (X paaudze):
VIII paaudzes pārstāvis Frīdrihs Vilhelms Kants
(Friedrich Wilhelm Kant, *27.11.1781. Alt-Rahden
(Vecsaule) †3.1.1847. Rīga) piedzima kā ceturtais bērns
Johana Heinriha Kanta un Marijas Hāvermanes ģimenē.
Ir zināms, ka viņš bija gatavo apģērbu tirgotājs Jelgavā
un bija līdzīpašnieks firmā “Kant und Schlegel”. 1843.
gadā viņš pārdeva savas daļas firmā un pārcēlās uz Rīgu.
1818. gada 15. maijā Jelgavā viņš salaulājās ar Jelgavas
birģermeistara un dzirnavnieka Johana Frīdriha Šteinerta
(Johann Friedrich Steinert *26.6.1766. Danzig †23.4.1825.
Jelgava) un viņa sievas Katrīnas Helēnas Bāras (Catharina
Helene Bahr, *1770. †24.3.1808. Saldus) meitu Amāliju
Šarloti Šteinerti (Amalie Charlotta Steinert, *13.12.1795.
• Karolīne Lidija (Lida) Kanta (Fīdlere) (Caroline
Liepāja †8.11.1882. Jelgava). Ir zināms, ka pēc sava vīra
Lydia (Lida) Kant (Fiedler), *1862. Maskava † pēc
nāves viņa atgriezās Jelgavā, kur aizvadīja vecumdienas,
1922.).
dzīvojot pie savas neprecētās meitas Emmas. Šajā laulībā
• Kristians Eduards Alberts Kants (Christian
pavisam piedzima četri bērn (IX paaudze):
Eduard Albert Kant, *26.1.1864. Tallina †16.6.1927.
Panama).
388 389
Attēls 412.
Immanuēls Kants.
Par šīs ģimenes X paaudzes pārstāvjiem ir zināms, ka
Karolīne Lidija (Lida) Kanta strādājusi kā palīgs Vācijas
vēstniecībā Maskavā unsalaulājās ar mūziķa Johana
Frīdriha Fīdlera (Johann Friedrich Fiedler, *? Liepāja †?)
un Karolīnes Katrīnas Kelleres (Caroline Catharina Keller,
*10.7.1830. Parnu †?) dēlu Johanu Frīdrihu Fīdleru
(Johann Friedrich Fiedler, *29.4.1851. Parnu †6.1.1897.
Orenburga Krievijā), kurš Krievijā bija pazīstams arī kā
Fjodors Fjodorovičs Fīdlers. Viņš saimniekoja aptiekā
Orenburgā, un šajā ģimenē piedzima (XI paaudze):
• Voldemārs Reinholds Oskars Fīdlers (Woldemar
Reinhold Oskar Fiedler, *1881. Čuhloma †1932.
Moscow).
• Sergejs Fīdlers (Sergey Fiedler, *1883. †?).
• Zinaīda Fīdlere (Sinaida Fiedler, *1885. †?).
• Irina Fīdlere (Irina Fiedler, *1888. †?).
• Varvara Fīdlere (Varvara Fiedler, *1891. †?).
Attēls 412.
Imanuēla Kanta nams Kēnigsbergā.