2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Attēli.
Alise Jūlija fon Pantcere (Helbinga)
un viņas vīrs Hans Otto Agatons Helbings.
gadā dzīvoja Hamburgā, plašāku ziņu nav.
• Ģirts Alfrēds fon Peters (Gert Alfred von Peters,
*10.10.1924. Hamburg, †29.1.1945. Heilsberg),
kurš krita II Pasaules kara laikā. Bija karavīrs
(Berufssoldat) un Vērmahta leitnants.
XII paaudzes pārstāve Alise Jūlija fon Pantcere (Helbinga)
(Alise Julie von Pantzer (Helbing) *13.10.1898. Selgowsky
(Cesvaine) †25.7.1955. Hettstedt) 1923. gada 4. aprīlī
Berlīnes Šarlottenburgā apprecējās ar zemes īpašnieka un
Berlīnes ministrijas ierēdņa Otto Ernsta Helbinga (Otto
Ernst Helbing *24.4.1865. Berlin †11.8.1943. Berlin) un viņa
sievas Vilhelmīnes Olgas Elizabetes Kohas (Wilhelmine
Olga Elisabeth Koch, *ap 1872. Cosel, Dresden) dēlu, zemes
īpašnieku Hansu Otto Agatonu Helbingu (Hans Otto
Agathon Helbing, *29.7.1896. Cosel, Dresden †11.9.1945.
Vetschau), kurš bija atbildīgs par metāla piegādēm
Berlīnei un mira nelaimes gadījumā (vai tika nogalināts).
Šajā laulībā piedzima divi bērni (XIII paaudze):
• Volfgangs Otto Helbings (Wolfgang Otto Helbing,
*29.8.1924. Berlin, †21.8.2012. Nienburg Weser).
• Hartmuds Alfrēds Otto Helbings (Hartmuth
Alfred Otto Helbing, *25.2.1931. Berlin-Steglitz).
XIII paaudzes pārstāvis Volfgangs Otto Helbings
(Wolfgang Otto Helbing, *29.8.1924. Berlin †21.8.2012.
Nienburg Weser) bija lauksaimnieks, kurš 1954. gada
24. jūlijā Vendišā (Wendisch-Evern) apprecējās ar
Helēnu Šilkinu (Helene Schilkin, *2.7.1925. Eschede,
Krs. Celle †31.3.1998. Nienburg), kas bija laukstrādnieka
Aleksandra Šilkina (Alexander Schilkin, * †6.9.1941.
Hagen b. Luneburg) un Agneses Hansilkas (Agnes Hansilk,
*†14.1.1953.) meita. Ir zināms, ka Helēna Šilkina iepriekš
bija precējusies ar Stefanu Grabarecu (Stephan Grabarec).
Volfganga Otto Helbinga un Helēns Šilkinas ģimenē auga
(XIV paaudze):
• Pēteris Helbings (Peter Helbing, *3.1.1946.
Wendish-Evern), dzimis Helēnas Šilkinas pirmajā
laulībā, adoptēts no Helbinga.
• Mihaels Helbings (Michael Helbing, *3.4.1946.
Birkenfeld), adoptēts bērns.
• Veronika Helbinga (Maibusa) (Veronika Helbing
(Maibus), *14.1.1949.) dzimusi Helēnas Šilkinas
pirmajā laulībā, adoptēta no Helbinga.
• Ute Helbinga (Bostoka) (Ute Helbing (Bostock),
*15.5.1959. Nienburg/Wesser), dzimusi Volfganga
Otto Helbinga un Helēnas Šilkinas laulībā.
*3.1.1946. Wendish-Evern) precējies ar Rodiku Kozeli
(Rodica Kossel), dz’īvo Lērē pie Braunšveigas (Lehre b.
Braunschweig). Abu laulībā ir dzimuši (XV paaudze):
• Stefens Helbings (Steffen Helbing, *. ).
• Gerits Helbings (Gerrit Helbing, *. ).
XIV paaudzes pārstāve Veronika Helbinga (Maibusa)
(Veronika Helbing (Maibus), *14.1.1949.) ir precējusies ar
Dīteru Maibusu (Dieter Maibus, *), dzīvo Oistrihvinkelā
(Oestrich-Winkel, Rheinga) un šajā laulībā ir dzimuši
(XV paaudze):
• Karmena Maibusa (Carmen Maibus, *. ).
• Holgers Maibuss (Holger Maibus, *. ).
XIV paaudzes pārstāve Ute Helbinga (Bostoka) (Ute
Helbing (Bostock), *15.5.1959. Nienburg/Wesser) ir
precējusies ar Antoniju Bostoku (Anthony Bostock, *) un
šajā laulībā ir dzimuši (XV paaudze):
• Stīvens Bostoks (Steven Bostock, *. ).
• Dāvids Bostoks (David Bostock, *. ).
XIII paaudzes pārstāvis Hartmuds Alfrēds Otto
Helbings (Hartmuth Alfred Otto Helbing, *25.2.1931.
Berlin-Steglitz) bija skārdnieks un cauruļu meistars,
bet vēlāk - arodskolas skolotājs Leipcigā. 1953. gada
25. decembrī Obervīderštedā (Oberwiederstedt) viņš
salaulājās ar Margoti Gauteri (Margot Gauter). Ģimene
dzīvoja Leipcigā un tajā piedzima (XIV paaudze):
• Gabrielle Helbinga (Gabrielle Helbing,
*17.5.1955. Leipzig).
XI paaudzes pārstāve Helēna Marija fon Pancere
(Helene Marie von Pantzer, *4.3.1876 Sesava †24.3.1967.
Bad Schwartau) bija precējusies divas reizes un katrā no
laulībām ir dzimuši pēcnācēji. Pirmajā laulībā ar Akselu
Osvaldu (Axel Oswald, *29.1.1871. Riga †16.1.1901. Riga)
piedzima (XII paaudze):
• Edgars Osvalds (Edgar Oswald, *3.10.1900.
Rīga †3.7.1919. Jelgava), kritis kā Landesvēra
brīvprātīgais kara laikā.
Pēc pirmā vīra nāves Helēna Marija fon Pantcere salaulājās
ar Heinriha Gotfrīda Eduarda Liras (Heinrich Gottfried
Eduard Lyra, *27.4.1848. Rīga †1.11.1890. Rīga) un viņa
sievas Šarlotes Johanas Emelīnas Borhadtes (Charlotte
Johanna Emmeline Borchardt, *18.5.1851. Rīga †20.7.1934.
Rīga) dēlu Robertu Liru (Robert Lyra, *13.10.1875. Rīga
Attēls.
Helēna Šilkina un Stefans Grabaneks 1950. gadā.
†20.11.1918. Strenči). Šajā laulībā piedzima divas meitas
(XII paaudze):
• Zigrīda Emelīna Olga Lira (Reiznere) (Sigrid
Emmeline Olga Lyra (Reusner), *13.4.1905. Rīga
†3.7.1954. Bad Schwartau).
• Irēna Lira (Irene Lyra, *25.11.1910. Rīga
†24.5.1914. Rīga), mirusi kā bērns no šarlakas.
XII paaudzes pārstāve Zigrīda Emelīna Olga Lira
(Reiznere) (Sigrid Emmeline Olga Lyra (Reusner),
*13.4.1905. Rīga †3.7.1954. Bad Schwartau), mācījās
tirdzniecības skolā Elbingā un bija sekretāre izdevniecībā
“Heimeran Verlag” Minhenē. Arī pati publicējusi stāstus,
piem. - “Māja piestātnē” (“Das Haus auf dem Kuckel”).
1928. gada 5. septembrī Lībekā viņa apprecējās ar Limbažu
un kopš 1899. gada - Rīgas ārsta Dr. med. Georga Johana
Karla fon Reiznera (Georg Johann Karl von Reusner,
*18.4.1866. Iļķene (Hilchensfähr) †31.12.1918. Riga)
un viņa sievas Elizabetes Ģertrūdes Išreitas (Elisabeth
Gertrud Ischreyt, *10.10.1870. Poljany, Cherkassy, Kiev †)
dēlu, diplomētu celtniecības inženieri Ludvigu Gothardu
Mihaēlu fon Reizneru (Ludwig Gotthard Michael von
Reusner, *4.10.1902. Rīga †6.4.1945. Ittenbach, Koln). Šajā
laulībā piedzima dēls (XIII paaudze):
• Ernsts Artūrs Georgs fon Reizners (Ernst Artur
Georg von Reusner, *21.7.1929. Lubeck).
• Edgars Ričards fon Reizners (Edgar Richard von
Reusner, *16.1.1931. Cleverbruck).
• Irēne fon Reiznere (Mulerte) (Irene von Reusner
(Mulert), *9.8.1935. Bad Schwartau).
• Erhards fon Reizners (Erhard von Reusner,
*8.5.1939. Cleverbruck †pēc 1970.).
XIII paaudzes pārstāvis Ernsts Artūrs Georgs fon
Reizners (Ernst Artur Georg von Reusner, *21.7.1929.
Lubeck) studēja ģermānistiku un mākslas vēsturi
Ķīlē un Minhenē, bija lektors Štutgartes uzņēmumā
“Reclam-Verlag”, kā arī zinātnieka asistents ģermānistikā
un restaurātors Regensburgas universitātē. 1957. gada 29.
jūlijā Insbrukā viņš salaulājās ar Ingeborgu Roru (Ingeborg
Rohr, *29.7.1928. Innsbruck) Šajā laulībā piedzima (XIV
paaudze):
• Elizabete Uta fon Reiznere (Elisabeth Uta von
Reusner, *4.5.1959. Munchen).
• Johans Bernhards fon Reizners (Johannes
Bernhard von Reusner, *9.9.1961. Backnang).
• Izolde Anna Brigita fon Reiznere (Isolde Anna
Brigitte von Reusner, *8.4.1964. Nurtingen).
XIII paaudzes pārstāvis Edgars Ričards fon Reizners
(Edgar Richard von Reusner, *16.1.1931. Cleverbruck)
strādāja avokompānijas “Lufthansa” Diseldorfas nodaļā
par pārdevēju. Dzīvoja Diseldorfā, Ackerstr. 17 un 1952.
gada 28. septembrī Badšvārtavā salaulājās ar tirgotāja
Hermaņa Beica (Hermann Beitz) un Olgas Rušas (Olga
Rusch) meitu Ilzi Lulu Elfrīdi Beicu (Ilse Lulu Elfriede
Beitz, *14.9.1929. Cleverbruck). Šī laulība tika šķirta 1974.
gadā un Ilze ar bērniem pārcēlās uz Ratingenu, kur dzīvoja
Wettangente 69. Otrreiz Edgars salaulājās ar Matildi
Ermerti (Mathilde Ermert). Pirmajā laulībā piedzima
(XIV paaudze):
• Renāte fon Reiznere (Gode) (Renate von Reusner
(Godde), *2.10.1953. Porz bei Koln).
• Ebergards fon Reizners (Eberhard von Reusner,
*22.9.1959. Lubeck).
XIV paaudzes pārstāvis Pēteris Helbings (Peter Helbing,
360 361
XIV paaudzes pārstāve Renāte fon Reiznere (Gode)
(Renate von Reusner (Godde), *2.10.1953. Porz bei Koln),
ir iesvētīta 1967. gadā Porcā (Porz). Precējusies ar Karlu
Zigurdu Godi (Karl Sigurd Godde), dzīvo Ķelnē.
XIII paaudzes pārstāve Irēne fon Reiznere (Mulerte)
(Irene von Reusner (Mulert), *9.8.1935. Bad Schwartau)
bija bērnudārza audzinātāja un 1963. gada 4. oktobrī
Vinendenā (Winnenden) (ar baznīcas ceremoniju 5.
oktobrī) salaulājās ar diplomētu tirgotāju, uzņēmuma
“Siemens” darbinieku Karlu Kristofu Klemensu Mulertu
(Carl Christoph Clemens Mulert, *23.4.1933. Dresden) un
dzīvoja Markt Švābenā (Markt Schwaben). Viņa vecāki bija
mežu vērtētājs (Oberforstrate) Karls Mulerts (Karl Mulert,
*19.4.1900. Freiberg/Sachsen †) un Luīze Bēle (Luise Behle,
*8.4.1902. †1969.). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):
• Kristiāne Zigrīda Luīze Mulerte (Christiane
Sigrid Luise Mulert, *16.12.1964. Frankfurt a.M.
†16.5.1968. Hanau), mirusi kā bērns, apglabāta
Donigheimā pie Hanavas (Dorinigheim bei Hanau).
• Doroteja Irēne Beāte Mulerte (Dorothea Irene
Beate Mulert, *14.12.1965. Frankfurt a.M.).
• Mateas Karls Kristofs Ludvigs Mulerts (Matthias
Karl Christoph Mulert, *31.7.1967. Frankfurt a.M.).
• Kristofs Hermanis Teodors Mulerts (Christoph
Herman Theodor Mulert, *9.6.1971. Frankfurt
a.M.).
XIII paaudzes pārstāvis Erhards fon Reizners (Erhard
von Reusner, *8.5.1939. Cleverbruck †pēc 1970.) strādāja
Vācijas pastā un 1970. gadā bija pasta inspektors. 1961.
gada 23. februārī Hāgenā (Hagen, Westfalen) viņš
salaulājās ar aviācijas mehāniķa Artūra Labuddes (Arthur
Labudde) un viņa sievas Ernas Cikores (Erna Zickohr)
meitu Edīti Martu Johannu Labuddi (Edith Martha
Johanna Labudde, *22.11.1936. Strelitz/Pommern). Šajā
laulībā piedzima (XIV paaudze):
• Detlefs fon Reizners (Detlef von Reusner,
*16.12.1961. Hagen).
• Zigrīda fon Reiznere (Siegried von Reusner,
*15.7.1963. Hagen).
• Irisa fon Reiznere (Iris von Reusner, *7.10.1966.
Hagen).
XI paaudzes pārstāvis Aleksandrs Rūdolfs fon Pantcers
(Alexander Rudolf von Pantzer, *27.5.1862. Gut Kussen,
Cesvaine †5.1916. Moscow) 1885. gadā kļuva par
muižnieku Krievijā (Wazslawowo), iegādājoties muižu
Vitebskas guberņā (uz šo muižu pārcēlās Rūdolfs
Vilhelms, viņa māte un Olga Emīlija fon Rikmane).
Vēlāk viņš iegādājās netālu esošo “Sjabki” muižu, kuras
saimniecību uzticēja savam brālim un mātei. Gadu vēlāk
“Wazlawowo” muiža tika pārdota un Aleksandrs Rūdolfs
pārcēlās uz muižu, “Sjabki”. Pēc dažiem gadiem viņš
iegādājās muižu “Gr. Dolze” Minskas tuvumā (tā bija
muiža ar divām pusmuižām, no kurām viena - “Kassari”).
Šīs muižas saimniekošana tika uzticēta mātei un brālim,
bet drīz vien viņiem pievienojās arī pats Aleksandrs
Rūdolfs , kurš pārdeva savu iepriekšējo muižu “Sjabki”.
Ap 1900. gadu Aleksandrs Rūdolfs pārdeva arī šo muižu
un izmaksāja savam brālim Rūdolfam Vilhelmam iepriekš
ņemto aizdevumu iepriekš aprakstītajiem darījumiem ar
nekustamo īpašumu. Drīz vien viņš iegādājās jaunu muižu
- Veselavu (Wesselowo an der Beresina), kas pēc īpašnieka
nāves un padomju varas nodibināšanas tika nacionalizēta.
Aleksandrs Rūdolfs fon Pantcers salaulājās ar Rīgas
tabakas fabrikanta Hansa Kristiana Leo Visora (Hans