You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Bruzīšu Jāni. (Jānis Braže) Vērojot šī uzvārda atveides<br />
izmaiņas turpmākajos ierakstos, var izteikt pieņēmumu,<br />
ka šis uzvārds no “Bruzīte” transformējies līdz “Braže”,<br />
tādēļ turpmākajā pētījumā tiek lietots uzvārds “Braže”.<br />
Jāpiezīmē, ka šis laulību ieraksts atkārtojas arī 1789.<br />
gadā, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka baznīcas grāmatu<br />
pārrakstīšanas gaitā ir nitiskui pārrakstīšanās kļūda,<br />
jo visticamāk, šeit runa ir par vienām un tām pašām<br />
laulībām. Ņemot vērā, ka nav atrodamas ziņas par citiem<br />
šajā laikā dzīvojošajiem Klāviem, ir pamats uzskatīt,<br />
ka miršanas reģistros kā 1790. Gadā mirušais Klāvs ir<br />
domāts šis pats cilvēks. Nav izslēgts, ka Klāvs faktiski ir<br />
miris 1789. Gadā, bet pierakstīts nākošajā. Tāpat 1804.<br />
gadā pie iesvētītajiem ir atrodams ieraksts par nelaiiķa<br />
Klāva meitas Mārušas iesvētībām, no kā varam izdarīt<br />
secinājumu, ka viņa dzimusi laikā starp 1784. Un 1788.<br />
gadu. Tādejādi Klāva Dobeļa un Magrietas Lībes laulībā ir<br />
dzimusi meita (paaudze):<br />
• Māruš Dobele (*1788.) Klāvs Dobelis, iesvētīta<br />
1804. gadā.<br />
Miķelis Dobelis saimnieks un Magriete<br />
• Jūle Dobele (*<strong>30</strong>.4.1863. Mazgramzde)<br />
saimnieks Dobeļu Miķelis un Magriete. Kr.v. kalpa<br />
sieva Dobeļu Bille, Truše Jūle, kalps Ģībiešu Jānis<br />
Mirušo reģistrā vienā gadā ir reģistrēti divi, domājams,<br />
vienas ģimenes locekļu nāves ieraksti – saimnieks (?)<br />
Sīmanis Dobelis (*1758. †28.10.1834.), kurš ir miris 76<br />
gadu vecumā un identiskā vecumā mirusī Sīmaņa atraitne<br />
Luīze Dobele, (76) (*1758. †27.11.1834.).<br />
Sīmanis Dobelis un Jūle.<br />
• Nedzīvs dēls (*19.7.1892 Mazgramzde<br />
†19.7.1892.), Sīmanis Dobelis un Jūle.<br />
Jāņa Dobeļa (*? †14.3.1765.) un vina sievas ģimenei<br />
varētu būt piederīgi (paaudze)<br />
• Viļums Dobelis<br />
• Lapiņš Dobelis, (*ap 1763.) iesvētīts 1779. Gadā<br />
Ir zināms, ka Viļums Dobelis 1769. gada 29. decembrī<br />
salaulājās ar Lapiņa Buivida meitu Annuš Buividi un abu<br />
laulībā piedzima:<br />
• Lapiņš Dobelis (†1777.)<br />
• Ernests Dobelis (*1786. †2.12.1840.) kalps<br />
Sauliten Jāņa saimē (54) NAV DZ BG iesvētīts 1808,<br />
Viļums Dobelis un Katrīne:<br />
• Ernsts (*1810.) Viļums Dobelis un Katrīna<br />
• Lapiņš (*9.1818.) Viļums Dobelis un Katrīne,<br />
iesvētits 1834<br />
• Spriģis Dobelis (*11.1823. †31.12.1824.) (1 gads<br />
un 1 m) NAV BG<br />
• Katrīna Dobele (*9.5.1828.) Viļuls Dobelis un<br />
Katrīne<br />
• Balcars Dobelis (*24.9.18<strong>30</strong>.) (kalps) Viļums<br />
Dobelis un Katrīne no Ģībieš saimes<br />
• Viļums Dobelis (*17.3.1835. Mazgramzdas<br />
muiža †4.4.1836.), miris kā bērns kalps Viļums<br />
Dobelis un Katrīne no Ģībieš saimes, krustvecāki<br />
puisis Viļums Dobelis, kalpa sieva Bruzīšu Annuše<br />
Zāmelis Dobelis:<br />
• Ģede Dobele, Zāmeļa m, iesvētīta 1789,<br />
provizoriski *1777<br />
Zāmels Dobelis, kurš, domājams, 1790. Gadā salaulājās<br />
ar Līzi Ģībieti, kļuva par tēvu (paaudze):<br />
• Klāvs Dobelis (*1802. †28.10.1831.) NAV BG,<br />
iesvētīts 1817.g februārī kā Zāmeļa dēls, domājams,<br />
18<strong>30</strong>. gada 9. novembrī precējies ar Ģirta<br />
Ģībieša meitu Annu Ģībieti. Ziņu par kopīgiem<br />
pēcnācējiem nav, jo Klāvs Dobelis mirst gadu pēc<br />
kāzām, būdams 29 gadus vecs.<br />
Sieviešu laulības:<br />
Kalētu “Bitītes” māju saimnieks Jānis Grietēns 1883. gada<br />
24. aprīlī salaulājās ar Billi [Bīni] Dobeli un abu laulībā<br />
piedzima (paaudze):<br />
• Līna Grietēna (*11.6.1888. Kalēti) krustvecāki<br />
meita Līna Runge, abi vecāki.<br />
Jūle Dobele. meita<br />
• Johanna Gotlībe Dobele (*5.12.1882. Trekken)<br />
Trekken Johannishof meita Jūle Dobele. Krustvecāki<br />
– saimniece Gotlībe Kidala, puisis Zāmelis Bunce,<br />
Līna Mulleres kundze<br />
• Jēkabs Dobelis (*12.2.1888. Lielgramzda<br />
†24.2.1888. Lielgramzda) meita Jūle Dobele.<br />
Krustvecāki kalps Jānis Mamje un Katrīne. Miris<br />
nedēļās vecumā, tēvs nav norādīts.<br />
1858. gadā kā 6. saimes – “Zāmeļa Dobeļa” saimes māju<br />
saimnieks ir norādīts Pētera Ģībieša dēls Lapiņš Ģībietis,<br />
kurš 1840. gada 17. novembrī apprecējās ar Jāņa Dobeļa<br />
un Maddes meitu Katrīnu Dobeli (*5.1822). Abu laulībā<br />
piedzima (paaudze):<br />
• Jēkabs Ģībietis (*1842.) (1867. gadā pārcēlies uz<br />
Bērzes krogu, tālāku ziņu nav)<br />
• Ģirts Ģībietis (*1848.? Mazgramzde †10.3.1850.<br />
Mazgramzde) miris kā zīdainis 1 2/3 gada vecumā<br />
• Pēteris Ģībietis (*1850.? Mazgramzde †9.11.1850.<br />
Mazgramzde) miris kā zīdainis 3 nedēļu vecumā.<br />
• Lapiņš Ģībietis (*1851.) (1867. gadā atstājis<br />
muižu, tālāku ziņu nav)<br />
• Katrīne Ģībiete (*1854.)<br />
Lavīze Dobele<br />
• Nekristīta meita (*24.8.1873. Mazgramzde,<br />
†1873. Mazgramzde), māte – meita Mazgramzdē<br />
Lavīze Dobele<br />
* ***<br />
Margrēte Dobele, būdama saimniece kā māte<br />
(nenorādot tēvu, kurš visticamāk ir †1877. vai 1878.) ir<br />
norādīta sekojošiem paaudzes dēliem:<br />
• Ernsts Dobelis (*12.4.1874. Mazgramzde<br />
†11.11.1878. Trekken), māte Magrieta Dobele, kr.v.<br />
saimnieks Ernsts Inke, puisis Aurli (?) Buivid un<br />
Anna. Nāves ierakstā māte norādīta kā atraitne.<br />
• Fricis Andrejs Dobelis (*1.5.1877. Trekken),<br />
Mazgramzdes saimniece Margrēte Dobele. Kr.v.<br />
saimniece Margrieta Dobele, saimniece Madde<br />
Dobele, saimnieks Andrejs Buivids<br />
PURMSĀTU SAIMNIEKS ERNSTS DOBELIS<br />
DOBELIS-<br />
Paaudzes pārstāvis Ernsts Dobelis, (*ap 1870.) kurš<br />
tiek norādīts kā vispirms Purmsātos, bet vēlāk<br />
Lietuvā dzīvojošs saimnieks, bija precējies ar Annu<br />
(kāzas, visticamāk, notika 1892./93. gadā) un šajā laulībā<br />
piedzima (paaudze):<br />
• Jānis Dobelis (*22.4.1894. [*5.5.1894.] Purmsāti<br />
†5.10.1944. Rīga) krustvecāki saimnieks Pēteris<br />
Langmanis un sieva Māruš, zemnieks Klāvs<br />
Langmanis.<br />
• Lavīze Dobele (*27.11.1897. Miliču [jeb<br />
Malvidkes] ciems Lietuvā), krustvecāki. meita<br />
Lavīze Ģībiete, saimnieks Klāvs Dobelis un viņa<br />
sieva Lavīze.<br />
• Bille Līna Dobele (*11.10.1900. Malvidkes ciems<br />
Lietuvā) krustvecāki kurpnieks Pēteris Garoza un<br />
sieva Bille, Lavīze Dobele.<br />
Par paaudzes pārstāvi Jāni Dobeli (*22.4.1894. [*5.5.1894.]<br />
Purmsāti †5.10.1944. Rīga) ir zināms, ka viņš mācījās<br />
Aizvīķu pamatskolā un Liepājas pilsētas skolā, bet cariskās<br />
Krievijas armijā iesaukts 1915. gada 21. septembrī, iedalīts<br />
gvardes Keksholmas pulkā. 1916. gada 11. novembrī kļuva<br />
par praporščiku skolas junkuru, bet 1917. gada 5. aprīlī –<br />
par jaunāko apakšvirsnieku. 1917. gada 25. martā beidzis<br />
Gatčinas praporščiku skolu, pārcelts uz 5. Zemgales<br />
latviešu strēlnieku pulku, piedalījies kaujās Vidzemē. 1916.<br />
gadā saņēma praporščika (leitnanta) pakāpi, bet 1917.<br />
gada novembrī pārcelts uz Anapas speciālo ložmetēju<br />
skolu, pēc tam transporta komandieris 4. armijas korpusa<br />
štābā. I Pasaules kara laikā tika ievainots, tādēļ no Krievijas<br />
arhīvos atrodamās kartiņas varam uzzināt, ka viņš dzīvoja<br />
Gramzdā, piedalījās kaujā pie Tannenbergas 1914. gada<br />
13.-17. augustā, kam sekoja dalība Varšavas-Ivangorodas<br />
operācijā līdz 26. oktobrim. Laikā no 1915. gada 2. jūlija<br />
līdz 20. augustam bija “Poļu maisā”, bet no 1916. gada 22.<br />
maija līdz 16. jūlijam piedalījās krievu Dienvidrietumu<br />
frontes uzbrukumā. 1916. gada 22. februārī tika ievainots<br />
un nokļuva hospitālī Petrogradā. Jāpiezīmē, ka ievainotā<br />
kartiņā viņš norādīts kā “Ivan Loginovič”.<br />
Atvaļināts no dienesta 1918. gada 16. aprīlī un oktobrī<br />
atgriezies Latvijā un jau 1918. gada 5. decembrī tika<br />
iecelts par Grobiņas mežniecības pagaidu pārziņiu, bet<br />
1919. gada 8. janvārī – par pārziņa palīgu. Latvijas armijā<br />
iesaukts 1919. gada 11. oktobrī, un tika nozīmēts dienestā<br />
uz piektā Latvijas bruņuvilciena “Kalpaks”, kas tika<br />
uzbūvēts Liepajā 1919. gada 28. oktobrī inženiera Sproģa<br />
vadībā. Bruņuvilciens sastāvēja no bruņulokomotīves un<br />
diviem vagoniem ar pretložu bruņām un bija aprīkots<br />
ar 12 collu (<strong>30</strong>5 mm) angļu flotes lielgabalu un diviem<br />
ložmetējiem (platšautenēm). 4. novembrī Liepāja<br />
Attēls 396.<br />
Jānis Dobelis (pirmais no kreisās) un bruņuvilciens “Kalpaks” un tā komanda 1919. gadā.<br />
928 929
Change language