Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
MILLERU DZIMTA “VILKAVĒJU” MĀJĀS<br />
Saskaņā ar lieteratūrā pieejamiem avotiem un Līvbērzes<br />
muižas Dvēseļu revīzijām, kopš 1835. gada Milleru<br />
dzimtas atzars ir meklējamas arī vienās no Līvbērzes<br />
“Vilkavēju” mājām (tās atradās pusceļā no Upesmuižas uz<br />
Līvbērzes muižu, ceļa labajā pusē). 18. gadsimtā “Vilkavēju”<br />
saimniecība tika pieskaitīta pie t.s. “arkliniekiem”. Saskaņā<br />
ar vēsturnieka A.Švābes izvirzīto pieņēmumu, viens arkls<br />
16. gadsimta beigās bija 295,5 pūrvietas zemes (109,335<br />
ha). Tomēr apgalvojums par dzimtas saknēm tieši šajās<br />
mājās nav absolūts – dzimtas locekļu saikne ar šīm mājām<br />
ir konstatēta, bet nevar izslēgt varbūtību, ka pirms uzvārdu<br />
došanas varēja notikt saimnieku maiņa.<br />
Senākās norādes par “Vilkavēju” māju saimniekiem ir<br />
atrodama 1728. gada Bērzmuižas iedzīvotāju sarakstā. Tajā<br />
norādīts, ka “Vilkavēju” mājās saimnieko Miķelis ar sievu,<br />
dēls Everts 8 gadi, meita Anna 5½ gadi, Grieta ½ gadu<br />
veca. Mājā bijuši arī sv. kalps Ansis ar sievu, viņu dēls Juris<br />
8 gadi, Jānis 1 gads, meita Anna 3 gadus veca. Kā vēl viens<br />
kalps ir norādīts Klāvs, viņa patēvs ar sievu, dēls Ansis 15<br />
gadus vecs, kā arī sv. Kalps Sīmanis ar sievu, dēlu Indriķi<br />
7 gadus vecu. Kā pēdējā ir norādīta kalpone Barba. Šis<br />
ieraksts liecina, ka “Vilkavēju” mājās 1728. gadā kopumā<br />
dzīvoja 18 cilvēki, no kuriem 8 ir jaunāki par 15 gadiem.<br />
Turpat norādīts, ka 1723. gadā Bērzmuižā dzīvoja 546<br />
iedzīvotāji. Diemžēl, grāmatā nav norādes uz šī materiāla<br />
pirmavotu, kas liedz iespēju iepazīties ar tā oriģinālu –<br />
grāmatas priekšvārdā ir tikai norāde, ka “vēstures materiali<br />
no Valsts Vēsturiskā Archiva un Zemkopības ministrijas<br />
mērniecības archiva”. Pastarpināta norāde par ziņu avotu<br />
ir atrodama tālāk: “Diezgan sīkas ziņas par Bērzmuižas<br />
zemnieku dzīvi ir uzglabājušās sākot ar 1723. gadu. Ir<br />
uzglabājušies visi 18.gs inventari, kas dod labu pārskatu<br />
ne tikai par Bērzmuižas saimnieku klaušām, bet arī viņas<br />
iedzīvotāju sastāvu, to nodarbošanos.”<br />
Tomēr no šī iedzīvotāju saraksta mēs varam konstatēt,<br />
ka senākajam zināmajam “Vilkavēju” māju saimniekam<br />
Miķelim (viņš kā šo māju saimnieks ir norādīts jau<br />
1723. gadā ), (* ap 1695.) ar sievu piedzima vismaz četri<br />
pēcnācēji - Everts (*1720. †pēc 1728.), Anna (*1722. †?),<br />
Grieta (*1728. †?) un Kristaps (*pēc 1728. †pēc 1775.).<br />
1728. gada klaušu sarakstā “Vilkavējos” jau ir norādīts<br />
Kristaps, kurš varētu būt Miķeļa tēvs vai brālis. Klaušas<br />
un vakas “Vilku vēji” maksāja 5 florīnu un 4 gr. apmērā.<br />
Savukārt Bērzmuižas saimnieku vaku [klaušu] sarakstā<br />
laikam no 1772. līdz 1795. gadam “Vilkavēju” mājās jau ir<br />
norādīti divi klaušu maksātāji – Kristaps (1772. un 1775.<br />
gadā) un Jānis (1795. gadā), no kuriem katrs ir apstrādājis<br />
½ arklu (aptuveni 54,6 ha) zemes. Šī norāde ļauj izteikt<br />
pieņēmumu, ka Kristaps ir vēl viens Miķeļa dēls, kurš<br />
ir dzimis pēc 1728. gada. Savukārt, fakts, ka Kristaps,<br />
nevis vecākais dēls Everts saimnieko “Vilkavējos”, ļauj<br />
izteikt pieņēmumu, ka Everts ir miris bērnībā. Pats,<br />
Kristaps, visticamāk, ir miris pēc 1775. gada, jo 1795.<br />
gadā kā “Vilka vēju” saimnieks un klaušu maksātājs jau<br />
ir norādīts Jānis. Šī norāde konfrontē ar norādi, ka pirms<br />
1795. gada no Bērzmuižas pagasta nodala nost Kreijas<br />
pagastu, Bērzmuižas pagastā saglabājot 44 mājas, tostarp<br />
– “Vilka vēju” mājas, kurās tobrīd saimnieko Juris un viņa<br />
saimniecībā ir ½ arkla apstrādājamas un ½ arkla tukšas<br />
zemes, kurš varētu būt arī otro vai trešo “Vilkavēju”<br />
saimes pārstāvis. Tāpat tur saimniekoja arī Kristaps un<br />
Jānis, kas ir norādīti kā klaušu maksātāji.<br />
1811. gada “Dvēseļu revīzija” jau norāda uz trīs<br />
autonomām “Vilkavēju” saimniecībām. Pirmajos kā māju<br />
saimnieks ir norādīts Indriķis (*1779.) ar sievu Trīni<br />
(*1777.) un meitām Anlīzi (*1808.), Annu (*1810.) un<br />
audžumeitu Annu (*1803.). Arī otrām “Vilkavēju” mājām<br />
saimnieks ir norādīts vēl viens Indriķis (*1767.) ar sievu<br />
Grietu (*1786.) un meitu Annu (*1806.). Tāpat norādīta<br />
Indriķa māte Līze (*1751.) un Grietas māte Trīne (*1771.).<br />
Trešajās “Vilkavēju” mājās 1811. gadā saimnieko Evarts<br />
(*1777.) ar sievu Dārtu (*1781.) un dēlu Pēteri (*1811.).<br />
Saimnieka Evarta māte ir Anna (*1751.) Savukārt 1835.<br />
gada Līvbērzes muižas Dvēseļu revīzijā šīs trīs “Vilkavēju”<br />
saimniecības ir nosauktas kā “Andreja Vilkavēji” (ar Nr.<br />
X), “Anša Vilkavēji” (ar Nr. XI), un “Jāņa Vilkavēji” (ar Nr.<br />
XII), turpretīm 1858. gada “Dvēseļu revīzijās” ir minētas<br />
“Kristapa Vilkavēju” mājas, kurās bija pierakstīti mazāk<br />
nekā 20 cilvēku. Mūsdienās no šīm trim “Vilkavēju”<br />
mājām ir saglabājusies tikai viena – “Daujata Vilkavēji”.<br />
Diemžēl, Milleru dzimtas saimniecība ir gājusi bojā.<br />
Māju saimnieks Millers iemaksāja 216,87 rubļus, bet māju<br />
koraborēja 1894. gada 20. septembrī.<br />
Šajā pašā revīzijā ir norādīts, ka Jāņa Millera brālis Ansis<br />
Millers no “Lāču” mājām kopā ar sievu Annu, meitu<br />
Lavīzi, māti Annu un vienu no brāļiem – Indriķi Milleru<br />
ir pārcēlušies uz “Ozoliņu” mājām. Vēlāk Ansis Millers ar<br />
ģimeni pārcelsies uz “Bistrumu” mājām.<br />
Savukārt “Jāņa Vilkavēju” Milleru dzimtas ģeneoloģija<br />
ir šāda. X paaudzes pārstāvis Jānis Millers (*1807.<br />
†12.10.1882. “Vilkavēji”) nodzīvoja 75 gadus un saskaņā<br />
ar katoļu draudzes mirušo reģistru, apglabāts Līvbērzes<br />
kapos. Turpat norādīts, ka dzīvi palikuši trīs viņa bērni -<br />
dēls Pēteris, meitas Gotlībe un Anna, bet nav norādes, ka<br />
šajā brīdī būtu dzīva viņa sieva, kas ļauj izteikt pieņēmumu,<br />
ka viņa mirusi pirms 1882. gada. Kopumā Jāņa Millera un<br />
viņa sievas Līzes [Elizabetes] Ginteres (*1811.) ģimenē<br />
piedzima (XI paaudze):<br />
• Lība Millere (*1832.) [iespējams - Gotlība].<br />
• Trīne Millere (*1833. †9.3.1836.), mirusi trīs<br />
gadu vecumā.<br />
• Pēteris Millers (*1834. †4.11.1894. Līvbērze).<br />
• Ansis Millers (*<strong>30</strong>.3.1835. “Vilkavēji” †11.2.1846.<br />
“Vilkavēji”), krustvecāki Ansis Ginters no<br />
Vilkavējiem, Jadviga, Kristīts Līvbērzes katoļu<br />
draudzē. Norādīts, ka miris 13 gadu vecumā.<br />
• Juris Millers (*18.4.1837. “Vilkavēji”), krustvecāki<br />
Kārlis Avots un Katrīna, kalpone Anna, Ansis<br />
Ginters. Kristīts Līvbērzes katoļu draudzē.<br />
• Janis Millers (*25.4.1839. “Vilkavēji”), krustvecāki<br />
Ansis Ginters un Anna Bergmann, meita Elzbete<br />
Kekiva [?] no Vilkavējiem. Kristīts Līvbērzes katoļu<br />
draudzē.<br />
• Anna Millere (*24.7.1840. “Vilkavēji”), tēvs kalps<br />
, māte Lībe, krustvecāki “Vilkavēju” saimniece<br />
Anna, kalpa māte [?] Anna, “Dēļiņu” saimnieks<br />
Pēteris.<br />
• Anna Millere (*1843.).<br />
Milleru dzimtas saikne ar “Vilkavēju” mājām ir aprakstīta<br />
1835. gada Līvbērzes muižas Dvēseļu revīzijā, un to<br />
aizsāk “Lāču” mājās dzīvojušais Jānis Millers (*1807.<br />
†12.10.1882. “Vilkavēji”), kurš 1839. gada 20. aprīlī<br />
Līvbērzes katoļu baznīcā salaulājās ar “Anša Vilkavēju”<br />
(saimniecība Nr. XI) saimnieka Anša Gintera (*1788.)<br />
un viņa sievas Trīnes (*1793.) vecāko meitu Līzi Ginteri<br />
(*1811.) [vēlāk norādīta arī kā Elizabete], tādā veidā<br />
kļūstot par saimnieku šajā “Vilkavēju” saimniecībā, kura<br />
Ir zināms, ka XI paaudzes Pēteris Millers (*1834.<br />
jau nākamajā revīzijā tiek norādīta kā “Jāņa Vilkavēji”<br />
†4.11.1894. Līvbērze)) apprecējās ar Pētera Gintera un<br />
(nejaukt ar 1835. gada revīzijā par “Jāņa Vilkavējiem”<br />
viņa sievas Irēnas (*1793.) meitu Lību Ginteri (Günter)<br />
nosaukto saimniecību Nr. XII). Jāpiezīmē, ka “Vilkavēju”<br />
(*1832.) [atsevišķos kristību ierakstos Lība ir nodēvēta<br />
mājas ir uzskatāmas par lielu saimniecību, kurā līdzās<br />
par Grosberg, taču domājams, tā ir rokraksta specifika<br />
dzīvoja vairākas saimes, kuru dzimtas saknes, visticamāk,<br />
vai pārrakstīšanās kļūda] un atsevišķu bērnu kristību<br />
ir vienotas, bet pakāpeniski dzimtas atzari ir distancējušies<br />
ierakstos ir norādīts kā “Vilkavēju” kalps. Miršanas<br />
no sava celma. Visprecīzāk tas redzams 1858. gada dvēseļu<br />
ierakstā noradīts, ka Pēteris Millers miris 60 gadu vecumā<br />
revīzijā, kur tiek uzrādīti Andreja “Vilkavēji” ar saimnieka<br />
un aiz sevis atstājis sievu Gotlībi, meitas Gotlībi un Jūliju,<br />
uzvārdu Daujats, Kristapa “Vilkavēji” ar saimnieku uzvārdu<br />
kā arī dēlu Ansi. Šī norāde ļauj izteikt pieņēmumu, ka<br />
Zommers [Summers] un Jāņa “Vilkavēji” ar saimnieku<br />
pārējie bērni ir miruši agrāk. Šajā laulībā piedzima (XII<br />
uzvārdu Millers. Tomēr 19. gadsimta izskaņā ir notikusi<br />
paaudze):<br />
šo saimniecību apvienošana - ņemot vērā to, ka pastāvēja<br />
Zommera [Summera] “Vilkavēji”, Daujāta “Vilkavēji”<br />
• Janis Millers (*10.4.1855. “Milleru Vilkavēji”<br />
un Millera “Vilkavēji” , kas katrs apsaimniekoja līdz <strong>30</strong><br />
†26.4.1855. “Vilkavēji”), krustvecāki zemnieks Jānis<br />
desetīnām (32,8 ha) katrs, ir pamats uzskatīt, ka 1894. gadā<br />
Millers un Anna Štrausa. Kristīts Līvbērzes katoļu<br />
šīs dažādās dzimtas ir saimniecību atstājušas tikai Milleru<br />
draudzē. Miris no krūts slimības.<br />
īpašumā, jo summa, par kādu saimniecība tiek izpirkta,<br />
• Gotlībe Millere (*5.6.1857. “Vilkavēji” †pēc<br />
atbilst 81,76 desetīnu kopplatībai. Laikā starp 1851. un<br />
1894.), krustvecāki saimniece Gotlībe Millere,<br />
1858. gadu, kad Līvbērzes pagastā sākās “mērnieku laiki”,<br />
saimnieks Indriķis Millers, jaunkundze Grieta.<br />
jo Līvbērzes un Auces muižu īpašniece grāfiene Adele<br />
• Anna Millere (*27.1.1860. “Vilkavēji”),<br />
fon Kēnigsfelss, dzimusi grāfiene fon Līvena, uzsāka<br />
krustvecāki meita Anna Millere, kalpa sieva Anna<br />
māju un zemju pārdošanu zemniekiem. Vidējā zemnieku<br />
Daujāte, kalps Ansis Veilands.<br />
māju izpirkšanas maksa Līvbērzē bija 2063 sudraba rubļi,<br />
• Anna Karolīne Millere (*1.6.1861. “Vilkavēji”),<br />
apmēram 55,3 rubļi par destīnu. “Vilkavēju” Milleru<br />
krustvecāki meita Anna Millere, kalps Ansis<br />
zemes vērtība par destīnu tika noteikta turpat divas reizes<br />
Veilands, kalpa sieva Gotlībe Veilande.<br />
augstāka par vidējo – 91,25 rubļi. Zināms, ka “Vilkavēju”<br />
• Jānis Pēteris Millers (*18.12.1863. Lielbērze<br />
Milleru māju izpirkšanas summa bija noteikta 2555 rubļi.<br />
“Vilkavēji” †24.12.1863. “Vilkavēji”), krustvecāki<br />
Jānis Millers un Anna Millere. Kristīts Līvbērzes<br />
556 557<br />
katoļu draudzē.<br />
• Ansis Millers (*6.12.1864. Lielbērze, “Vilkavēji”<br />
†pēc 1894.), krustvecāki zemnieks Ansis Veilands<br />
un Gotlībe Veilands. Kristīts Līvbērzes katoļu<br />
draudzē.<br />
• Nedzīva meita (*26.5.1868. “Vilkavēji”<br />
†26.5.1868. “Vilkavēji”)<br />
• Jūle Millere (*25.7.1869. “Vilkavēji” †pēc 1898.),<br />
krustvecāki kalpa sieva Gotlībe Veilande, kalps<br />
Ansis Veilands. Kristību ierakstā norādīts, ka tēvs ir<br />
katolis, bet māte - luterāne.<br />
Atsevišķos kristību ierakstos šo bērnu tēvs Pēteris Millers<br />
ir norādīts kā kalps, taču viņš ir tas, kurš izpērk šo<br />
saimniecību un 1894. gadā to pilnībā izmaksā. Līvbērzes<br />
katoļu draudzes grāmatā ir ziņas, ka XII paaudzes pārstāve,<br />
Pētera Millera meita, zemniece Jūlija Millere (*25.7.1869.<br />
“Vilkavēji”) kļuva par māti dēlam, kuram kristību ierakstā<br />
nav norādīts tēvs (XIII paaudze):<br />
• Jānis Millers (*13.10.1895. Līvbērze †11.4.1898.<br />
Līvbērze), krustvecāki Jūlijs Jankovskis un Anna.<br />
Kristīts Līvbērzes katoļu draudzē. Arī miršanas<br />
ierakstā norādīts, ka dzimis kā ārlaulības bērns.<br />
Apglabāts Līvbērzes katoļu draudzes kapos.<br />
Spriežot pēc baznīcas grāmatu un dvēseļu revīziju<br />
ierakstiem, X paaudzes pārstāvis, kalps Kaspars Millers<br />
(*1811. †28.12.1878. “Pārupos”) bija precējies divas reizes<br />
– ar Ilzi un Annu Riepu [?]. Jāpiezīmē, ka saskaņā ar<br />
1858. gada dvēseļu revīzijā minēto vecumu par Kaspara<br />
dzimšanas gadu būtu uzskatāms 1820. gads, taču<br />
Līvbērzes katoļu draudzes mirušo reģistrā ir norādīts, ka<br />
viņš miris no audzēja 67 gadu vecumā, tādejādi par viņa<br />
dzimšanas gadu jāuzskata 1811. gads. Turpat norādīts, ka<br />
aiz sevis aizgājējs atstājis sievu Annu, dēlus Jāni, Pēteri,<br />
meitas Katrīnu un Annu. Pirmajā laulībā ar Ilzi piedzima<br />
(XI paaudze)::<br />
• Jānis Millers (*26.8.1843. †ap 1911.), krustvecāki<br />
Jānis Millers un Līze [nesalasāms]. Kristīts<br />
Līvbērzes katoļu draudzē. TIEŠAIS PRIEKŠTECIS<br />
[salīdzināt ar Līču mājām, konastatēt, kurš ir<br />
pareizais!],<br />
Savukārt kalpa Kaspara Millera (*1811. †28.12.1878.<br />
“Pārupos”) otrajā laulībā ar Annu Riepu [?] piedzima (XI<br />
paaudze):<br />
• Gotlībe Millere (*14.1.1850. “Vilkavēji”),<br />
krustvecāki “Vilkavēju” saimnieka meita Gotlībe<br />
[Millere], kalps Kaspars Jēkabsons, puisis Ansis<br />
Hoijers. Kristīta luterāņu draudzē.<br />
• Trīne Millere (*6.11.1852. “Mežgalnieki”),<br />
krustvecāki Trīne Meijere, meita Lība Millere<br />
[Gotlībe], Juris Valdmanis.<br />
• Anna Gotlībe Millere (*21.9.1855. “Gaigali”),<br />
krustvecāki meita Anna Millere, kalps Ansis<br />
Meijers, saimniece Ilze Millere.<br />
• Pēteris Millers (*1.1.1861. “Vanagi”), krustvecāki<br />
Pēteris Reke un Līza Millere. Kristīts Līvbērzes<br />
katoļu draudzē.
Change language