Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
kas atradās netālu no muižas un kurā mierīgi gulēja<br />
revolucionāri. Starp tiem bija arī H. Golubovskis ar savu<br />
ģimeni. Dabūjuši pavēli nošaut visus pieaugušos vīriešus,<br />
kuri atradās mājās, dragūni sāka uzbrukumu pēc visiem<br />
kara likumiem. Mājas apšaudīšanu iesāka no dažu simtu<br />
soļu attāluma. Ielauzušies mājā, dragūni atrada vairs<br />
tikai vienu lodes neskartu revolucionāru. Viegli ievainots<br />
galvā bija arī 7-8 gadus vecais H.Golubovska dēls. Kāds<br />
dragūns šāva uz smagi ievainoto Golubovski viņa sievas<br />
un bērnu klātbūtnē. Zaldāti laida darbā arī zobenus.<br />
Pēc revolucionāru apšaušanas sākās parastā laupīšana.<br />
Dragūni pievāca pulksteņus, naudu, apģērbu pārtiku.<br />
Laukstrādnieki savu biedru bēru dienu atzīmēja ar<br />
nepieredzēti lielu skaitu pavadītāju.<br />
Līdzīgi dragūniem iepriekš bija rīkojusies arī 1905. gada<br />
rudenī Kuldīgā izveidotā kaujinieku grupa, kuru vadīja<br />
Bezvārdis. Ieroču un naudas ekspropriācijas nolūkā<br />
Kuldīgas kaujinieku grupa 1905. gada novembra beigās<br />
un decembrī organizēja uzbrukumus šādām muižām:<br />
Kurmāles, Graudupes, Veckuldīgas, Stūru, Kundu,<br />
Vārmes, Aizupes muižai un Ozolmuižai. Uzbrukumā<br />
Briņķu-Pedvāles, Kabiles, Šķēdes un Vārmes muižai<br />
iznīcināja sprirta brūžus un baronu vīna pagrabus.<br />
1905. gada decembrī apbruņoti revolucionāri iebruka<br />
Stūra un Vārmes muižā nolūkā atņemt ieročus, pie kam<br />
iebrucēji uzlauza ugunsdrošos skapjus un vīna pagrabu.<br />
Starp uzbrucējiem bija arī Bezvārža grupas kaujinieki<br />
Indriķis Kārkliņš un Fricis Blūmanis. Izmeklēšanas laikā<br />
F.Blūmanis nav izcietis spīdzināšanu un miris.<br />
Lai arī dzimtas vēsturē ir mutvārdu nostāsts, ka pēc 1905.<br />
gada notikumiem Jēkabs Kulbars ir pārcēlies (bēdzis)<br />
uz Ventspili, domājams, šī pārcelšanās bija īslaicīga un<br />
viņš tomēr palika Kuldīgā vai tās apkaimē. Uz to norāda<br />
fakts, ka Jēkabs Kulbars agri apprecējās – 1908. gada 20.<br />
aprīlī Kuldīgas Sv.Annas baznīcā viņš salaulājās ar Friča<br />
Dobeļa (*29.2.1860. †) un Annas (*1846. †29.11.1909.)<br />
meitu, Kuldīgas šuvēju Lību [Līzi] Dobeli (*3.4.1883.<br />
†29.2.1948.), bet jau gada nogalē turpat viņi kristīja savus<br />
pirmos bērnus. Laulību brīdī Jēkabs Kulbars bija zemnieks<br />
Tīrgartenā. Citos dzimtas dokumentos Lība Dobele ir<br />
norādīta kā Līze Dobele.<br />
Jāpiezīmē, ka viņu dēls Kristaps Voldemārs Kulbars vēlāk<br />
daudzkārt atcerējās, ka bērnībā ir gājis ganos – visticamāk,<br />
tas notika netālu no Kuldīgas esošajās “Augstupju” mājās,<br />
kas atradās pie Dūrām.<br />
Sākoties I Pasaules karam ģimene devās bēgļu gaitās un<br />
nokļuva Baškīrijā kā arī Semipalatinskā, no kurienes vēlāk<br />
atgriezās Latvijā. Par šajos bēgļos pavadītajiem gadiem<br />
Kristaps Voldemārs Kulbars vēlāk atcerējās, ka braucot<br />
kamanās pa meža ceļu viņiem pakaļ esot skrējuši vilki.<br />
Turpmākā Jēkaba Kulbara dzīve ir saistīta ar Ventspili, kur<br />
viņš strādāja ostā par krāvēju. Pēdējās ziņas par viņa dzīvi<br />
ir fakts, ka sākoties II Pasaules karam viņš tika nosūtīts<br />
(evakuēts) uz Fergānu, kur arī ir miris 1942. gada 2.<br />
maijā. Interesanti, ka uz Vidusāziju viņš devās viens, bez<br />
ģimenes, tikai ar meitu, kura kā NKVD mašīnrakstītāja<br />
arī tika evakuēta uz Krieviju. Arī viņa dēls Jānis Edvards,<br />
kurš bija kopjams un nebija atstājams bez uzraudzības,<br />
tika evakuēts piespiedu kārtā (pēc atgriešanās viņu līdz<br />
savai nāvei aprūpēja māte Lība. Jēkaba Kulbara un Lības<br />
Dobeles laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Kristaps Voldemārs Kulbars (*9.12.1908.<br />
Kuldīga †17.1.1988. Tukums).<br />
• Jānis Eduards Kulbars (*9.12.1908. Kuldīga<br />
†1978. Jūrmala).<br />
• Marija Frīda Kulbare (Luksts-Lukstiņa)<br />
(*2.1.1910. Kuldīgā vai Ventspilī †23.3.1997.<br />
Jūrmala).<br />
Kuldīgas Sv. Annas baznīcas latviešu draudzes grāmatas<br />
kristību ierakstā ir norādīts abu dvīņu dzimšanas datums<br />
26. novembris (t.i. – pēc vecā stila), kā arī norādīts<br />
dzimšanas laiks – 7 vakarā. Abi zēni baznīcā tika kristīti<br />
jau trīs dienas pēc dzemdībām. Kā krustvecāki ir norādīti<br />
strādnieks Kristaps Rugājs, viņa sieva Līza, kā arī<br />
gorodovojs (policists) Jānis Freibergs un viņa sieva Anna.<br />
Diemžēl, 1910. gada baznīcas grāmata nav saglabājusies,<br />
līdz ar to nav iespējams konstatēt Marijas Frīdas Kulbares<br />
krustvecāku vārdus un kristību datumu (tās, visticamāk,<br />
ir notikušas 1910. gada janvārī, jo 1909. gada decembrī<br />
šādu kristību ieraksts nav konstatēts).<br />
Pēc atgriešanās no bēgļu gaitām, Kulbaru ģimene apmetās<br />
Ventspilī, kur Jēkabs Kulbars strādāja ostā. Sākoties<br />
II Pasaules karam viņš atkal devās bēgļu gaitās – viņš<br />
nokļuva Uzbekijā esošajā Fergānas ielejā, kur arī mira<br />
1942. gada 2. maijā. No arhīvā atrodamās evakuēto<br />
personu uzskaites kartītes varam uzzināt , ka Fergānā viņš<br />
strādāja “Glavmjaso” trestā (gaļas pārstrādes trestā) un<br />
dzīvoja Fergānā, Jarmazaras ielā 673.<br />
Ņemot vērā to, ka viens no dvīņubrāļiem, XII paaudzes<br />
pārstāvis Jānis Eduards Kulbars (*9.12.1908. Kuldīga<br />
†1978. Jūrmala) bija rūpju bērns un savu mūžu nodzīvoja<br />
neprecējies, savas māsas Marijas apgādībā, turpmāk mēs<br />
varam runāt tikai par diviem Jēkaba Kulbara dzimtas<br />
atzariem – Marijas Kulbares (Lukstiņas) atzaru un<br />
Kristapa Voldemara Kulbara atzaru. Par Jāni Eduardu<br />
Kulbaru vēl ir zināms, ka pusaudža gados, kad tēvs<br />
nodeva abus brāļus amata mācībā, Kristaps Voldemārs<br />
tika nodots mācīties friziera amatu, bet viņa brālis Jānis<br />
Edvards – skrodera amatu. Drīz pēc mācību pabeigšanas<br />
viņu skāra nervu saslimšana – tās dēļ viņš tika atzīts<br />
par nederīgu dienestam Latvijas armijā. Ir zināms,<br />
ka 1941. gadā, tuvojoties vācu armijai, sarkanarmieši<br />
viņu evakuēja uz Krieviju – šī iemesla dēļ ģimene ilgus<br />
gadus uzskatīja viņu par mirušu, taču ap 1946. gadu viņš<br />
atgriezās Ventspilī un uzmeklēja savu ģimeni. Par kara<br />
laiku Jāņa Edvarda dzīvē ir saglabājušies divi stāsti – kā<br />
bada nomocītais bēglis Krievijā vārīja zupu, kurā tika<br />
iemests nokauts, bet nenoplūkāts gailis un stāsts par to, ka<br />
bēgļu gaitās viņam pazudusi pase, kas Krievijā atjaunota,<br />
bet vēlāk atkal nozaudēta. Tāpat ir zināms fakts, ka no<br />
bēgļu gaitām viņš atgriezies saplēstā kreklā, utains. Jānis<br />
Eduards, tāpat kā viņa brālis, spēlēja vijoli pēc dzirdes, bet<br />
savas nervu slimības dēļ viņam tika piešķirta invaliditātes<br />
pensija. Neskatoties uz slimību, viņš arī padomju varas<br />
laikā periodiski nodarbojās ar šūšanu. Pēc nāves tika<br />
apglabāts Lielupes kapos Jūrmalā.<br />
Par XII paaudzes pārstāvja Kristapa Voldemāra Kulbara<br />
(*9.12.1908. Kuldīga †17.1.1988. Tukums) bērnību,<br />
skolas gaitām un dzīvi līdz militārajam dienestam Latvija<br />
armijā šobrīd nav nekādu ziņu, izņemot viņa paša jau<br />
iepriekš pieminētās atmiņas par ganu zēna gaitām Latvijā<br />
un I Pasaules kara bēgļu gaitās Baškīrijā piedzīvoto. No<br />
tām Latvijā viņš atgriezās, domājams, ap 1920.-21. gadu.<br />
19<strong>30</strong>. gadā sekoja dienests Latvijas armijā (viņu ieskaitīja<br />
12. Bauskas Kājnieku pulka sakarnieku komandā), kur<br />
viņš dienēja kopā ar jelgavnieku Kārli Ādolfu Freibergu<br />
- savu vēlāko švāģeri. Pēc atgriešanās no armijas<br />
K.Ā.Freibergs apprecēja Jelgavas Skolotāju institūta<br />
studenti Veltu Elfrīdu Milleri, Kristaps Voldemārs<br />
Kulbars - viņas vecāko māsu Lūciju Emīliju Milleri<br />
(*13.6.1900. [*26.6.1900.] Līvbērze †5.8.1987. Rīga),<br />
kurai piederošajā frizētavā Jelgavā viņš strādāja. Tiesa<br />
gan, pirms kāzām Kristaps Voldemārs Kulbars paspēja<br />
iekulties nepatikšanās – saskaņā ar Tieslietu ministrijas<br />
Attēls 396.<br />
Varmes muižas saimniecības ēka 2017. gadā.<br />
Attēls 396.<br />
Jēkabs Kulbars Ventspils ostā, ap 19<strong>30</strong>. gadu.<br />
672 673
Change language