30.07.2019 Views

2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Attēli 689. un 690.<br />

Laikraksti “Latvijas kareivis” un “Latviešu balss”.<br />

otro vīru atgriezās Jelgavā, kur nodzīvoja līdz 1962. gadam,<br />

kad abi pārcēlās uz Tallinu. Krimināllietā ir pievienota<br />

Annas Otīlijas Martas Roots, dzim. Zvirgzdiņas 1989.<br />

gada 31. janvārī LPSR Iekšlietu ministrijai latviski rakstītā<br />

un sūtītā vēstule, kurā viņa lūdz sevi reabilitēt un izsaka<br />

vēlmi saņemt piemaksu pie 85 rubļus lielās pensijas. Kā<br />

pēdējā Annas Otīlijas dzīvesvieta ir norādīta Tallina, Roo<br />

17, dzīv. 6.<br />

Līdz Igaunijas okupācijai 1940. gadā Haralds Roots veidoja<br />

spožu militāro karjeru. Dzīves izskaņā viņš sarakstīja<br />

savu atmiņu grāmatu “Kad bez cīņas lūza zobens”, kas<br />

pirmo reizi tika publicēta tikai pēc viņa nāves – vispirms<br />

Toronto 1993. gadā, bet 2010. gadā – arī Igaunijā. Haralda<br />

vecāki bija Johannes Roots (*24.7.1872. Roosna-Alliku<br />

†22.6.1948.) un Liisa Roots (dzim. Mardim) (*12.5.1879.<br />

Parasmae, †14.4.1959.), ģimenē auga arī brāļi Ričards<br />

[Riho] Roots (*24.6.1900. Kostivere †1979. Viljandi),<br />

Aleksandrs Roots (*2.12.1902. Tallinn †?), Leo Roots<br />

(*29.12.1909. Joelahtme †12.8.1979. Uppsala, Sweden) un<br />

māsa Aino Roots (Pello) (*<strong>30</strong>.6.1913. Joelahtme †8.2.2009.<br />

Toronto). Ģimenes saimniecība atradās Parasmae ciemā.<br />

Pamatizglītību Haralds ieguva Tallinā, “Jaan Kirsipuu”<br />

privātajā ģimnāzijā un Vestholmas ģimnāzijā, taču viņu<br />

saistīja militārā karjera – 17 gadu vecumā viņš nolēma<br />

pamest ģimnāziju, lai iestātos Karaskolā, kur paralēli<br />

vidējai izglītībai tika nodrošināts arī studējošo uzturs.<br />

Ņemot vērā to, ka Haralds vēl bija nepilngadīgs, lai<br />

iestātos šajā skolā, viņam bija jāseņam vecāku rakstveida<br />

piekrišana, ko viņi arī deva. Laikā no 1922. līdz 1925.<br />

gadam viņš studēja militārās skolas artilērijas klasē, ko<br />

absolvēja kā izcilnieks, saņemot apakšleitnanta pakāpi<br />

Attēls 688.<br />

Staņislava un Annas Otīlijas Lauču meitiņas Lūcijas bēres 1935. gadā. Attēlā – mazuļa vecmāmiņa Anna<br />

Laucis (Zozo).<br />

un vienlaicīgi arī vidējo izglītību. Pēc skolas absolvēšanas<br />

turpmākos trīs gadus viņš dienēja Naisāres (Naissaare)<br />

jūras cietoksnī par sakaru admnistratoru (komandieri).<br />

Trīs ierindas dienestā pavadītie gadi Haraldam ļāva<br />

veiksmīgi sagatavoties iestājeksāmeniem Augstākajā<br />

militārajā skolā, kurus viņš, neskatoties uz spēcīgo<br />

konkurenci, veiksmīgi izturēja. Pēc tam viņš trīs gadus<br />

mācījās Augstākajā Karaskolā, kuru pabeidza 1932. gadā,<br />

uz to brīdi kļūdams par gados jaunāko militārpersonu<br />

Igaunijas armijā ar augstāko militāro izglītību. Tam sekoja<br />

dienests pusgada dienests Jūras Spēku štābā un no 1932.<br />

gada oktobra līdz 1934.gada aprīlim – dienests 3. Divīzijas<br />

štāba 1. iecirkņa vadītāja palīga lomā, bet no 1934. līdz<br />

1940. gadam - Karaspēka Štābā. Laikā no 1934. līdz<br />

1938. gadam viņš dienēja kā oficieris Karaspēka Štāba 1.<br />

(operatīvās) nodaļas ietvaros, savukārt laikā no 1938. līdz<br />

1940. gadam - kā Karaspēka Štāba 1.(operatīvās) nodaļas<br />

vadītāja palīgs.<br />

Pēc Igaunijas okupācijas Haralda Roota jaunā dienesta<br />

vieta tiek noteikta Sarkanās armijas 22.igauņu teritoriālā<br />

strēlnieku korpusa artilērijas pulka štābā, bet 1941.<br />

gada 3. jūnijā viņš tika nosūtīts uz t.s. “kvalifikācijas<br />

celšanas kursiem” Sarkanās armijas artilērijas akadēmijā<br />

Ņižņijā Novgorodā, kas bija formāls iemesls Igaunijas<br />

militārpersonu izolēšanai pirms plānotajām civilpersonu<br />

represijām. Haralds Roots tika arestēts 1941. gada 28.<br />

jūnijā, militāro mācību centrā netālu no Maskavas,<br />

dažas dienas pēc Vācijas uzbrukuma Padomu Savienībai.<br />

Viņš tika nosūtīts spaidu darbos uz tālajiem ziemeļiem<br />

aiz polārā loka, apmēram 140 km uz austrumiem no<br />

Noriļskas uz Taimori pussalas GULAGa nometni, no<br />

kuras tika atbrīvots tikai 1949. gada vasarā. Nākamos<br />

sešus gadus viņš strādāja dažādus līgumdarbus netālu no<br />

Noriļskas, kā “brīvs cilvēks bez brīvības”. 1955. gadā viņš<br />

beidzot drīkstēja pamest Noriļsku –nākamie septiņi gadi<br />

tika nodzīvoti Latvijā, savas latviešu sievas Annas Otīlijas<br />

Zvirgzdiņas mājās Jelgavā.<br />

Tikai 1962. gadā viņš saņēma atļauju pārcelties uz Tallinu,<br />

kur māsas vīramātei, pēc apakšīrnieka aiziešanas, parādījās<br />

brīva istaba. Tallinā viņš bieži satikās ar Igaunijas brīvvalsts<br />

laika augstāko smagās artilērijas pulkvedi Georgu Lētsu<br />

(Georg Leets), kas bija atradies apcietinājumā tajā pašā<br />

Attēls 691.<br />

Laikraksts “Nacionālā Zemgale” 1941. gadā.<br />

GULAG nometnē un dzīvs nonācis atpakaļ Igaunijā.<br />

Pilnīgā slepenībā Roots sāka rakstīt savus memuārus,<br />

kurus bija ļauts atklāt tikai pēc viņa un viņa sievas nāves.<br />

Haralds Roots mira 1986. gada 15. jūnijā un ir apglabāts<br />

Tallinas Meža kapos (Tallina Metsakalmistu).<br />

712 713<br />

Attēls 693.<br />

Haralds Roots Igaunijas militārajā dienestā un kā GULAG nometnes ieslodzītais.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!