You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Attēli 689. un 690.<br />
Laikraksti “Latvijas kareivis” un “Latviešu balss”.<br />
otro vīru atgriezās Jelgavā, kur nodzīvoja līdz 1962. gadam,<br />
kad abi pārcēlās uz Tallinu. Krimināllietā ir pievienota<br />
Annas Otīlijas Martas Roots, dzim. Zvirgzdiņas 1989.<br />
gada 31. janvārī LPSR Iekšlietu ministrijai latviski rakstītā<br />
un sūtītā vēstule, kurā viņa lūdz sevi reabilitēt un izsaka<br />
vēlmi saņemt piemaksu pie 85 rubļus lielās pensijas. Kā<br />
pēdējā Annas Otīlijas dzīvesvieta ir norādīta Tallina, Roo<br />
17, dzīv. 6.<br />
Līdz Igaunijas okupācijai 1940. gadā Haralds Roots veidoja<br />
spožu militāro karjeru. Dzīves izskaņā viņš sarakstīja<br />
savu atmiņu grāmatu “Kad bez cīņas lūza zobens”, kas<br />
pirmo reizi tika publicēta tikai pēc viņa nāves – vispirms<br />
Toronto 1993. gadā, bet 2010. gadā – arī Igaunijā. Haralda<br />
vecāki bija Johannes Roots (*24.7.1872. Roosna-Alliku<br />
†22.6.1948.) un Liisa Roots (dzim. Mardim) (*12.5.1879.<br />
Parasmae, †14.4.1959.), ģimenē auga arī brāļi Ričards<br />
[Riho] Roots (*24.6.1900. Kostivere †1979. Viljandi),<br />
Aleksandrs Roots (*2.12.1902. Tallinn †?), Leo Roots<br />
(*29.12.1909. Joelahtme †12.8.1979. Uppsala, Sweden) un<br />
māsa Aino Roots (Pello) (*<strong>30</strong>.6.1913. Joelahtme †8.2.2009.<br />
Toronto). Ģimenes saimniecība atradās Parasmae ciemā.<br />
Pamatizglītību Haralds ieguva Tallinā, “Jaan Kirsipuu”<br />
privātajā ģimnāzijā un Vestholmas ģimnāzijā, taču viņu<br />
saistīja militārā karjera – 17 gadu vecumā viņš nolēma<br />
pamest ģimnāziju, lai iestātos Karaskolā, kur paralēli<br />
vidējai izglītībai tika nodrošināts arī studējošo uzturs.<br />
Ņemot vērā to, ka Haralds vēl bija nepilngadīgs, lai<br />
iestātos šajā skolā, viņam bija jāseņam vecāku rakstveida<br />
piekrišana, ko viņi arī deva. Laikā no 1922. līdz 1925.<br />
gadam viņš studēja militārās skolas artilērijas klasē, ko<br />
absolvēja kā izcilnieks, saņemot apakšleitnanta pakāpi<br />
Attēls 688.<br />
Staņislava un Annas Otīlijas Lauču meitiņas Lūcijas bēres 1935. gadā. Attēlā – mazuļa vecmāmiņa Anna<br />
Laucis (Zozo).<br />
un vienlaicīgi arī vidējo izglītību. Pēc skolas absolvēšanas<br />
turpmākos trīs gadus viņš dienēja Naisāres (Naissaare)<br />
jūras cietoksnī par sakaru admnistratoru (komandieri).<br />
Trīs ierindas dienestā pavadītie gadi Haraldam ļāva<br />
veiksmīgi sagatavoties iestājeksāmeniem Augstākajā<br />
militārajā skolā, kurus viņš, neskatoties uz spēcīgo<br />
konkurenci, veiksmīgi izturēja. Pēc tam viņš trīs gadus<br />
mācījās Augstākajā Karaskolā, kuru pabeidza 1932. gadā,<br />
uz to brīdi kļūdams par gados jaunāko militārpersonu<br />
Igaunijas armijā ar augstāko militāro izglītību. Tam sekoja<br />
dienests pusgada dienests Jūras Spēku štābā un no 1932.<br />
gada oktobra līdz 1934.gada aprīlim – dienests 3. Divīzijas<br />
štāba 1. iecirkņa vadītāja palīga lomā, bet no 1934. līdz<br />
1940. gadam - Karaspēka Štābā. Laikā no 1934. līdz<br />
1938. gadam viņš dienēja kā oficieris Karaspēka Štāba 1.<br />
(operatīvās) nodaļas ietvaros, savukārt laikā no 1938. līdz<br />
1940. gadam - kā Karaspēka Štāba 1.(operatīvās) nodaļas<br />
vadītāja palīgs.<br />
Pēc Igaunijas okupācijas Haralda Roota jaunā dienesta<br />
vieta tiek noteikta Sarkanās armijas 22.igauņu teritoriālā<br />
strēlnieku korpusa artilērijas pulka štābā, bet 1941.<br />
gada 3. jūnijā viņš tika nosūtīts uz t.s. “kvalifikācijas<br />
celšanas kursiem” Sarkanās armijas artilērijas akadēmijā<br />
Ņižņijā Novgorodā, kas bija formāls iemesls Igaunijas<br />
militārpersonu izolēšanai pirms plānotajām civilpersonu<br />
represijām. Haralds Roots tika arestēts 1941. gada 28.<br />
jūnijā, militāro mācību centrā netālu no Maskavas,<br />
dažas dienas pēc Vācijas uzbrukuma Padomu Savienībai.<br />
Viņš tika nosūtīts spaidu darbos uz tālajiem ziemeļiem<br />
aiz polārā loka, apmēram 140 km uz austrumiem no<br />
Noriļskas uz Taimori pussalas GULAGa nometni, no<br />
kuras tika atbrīvots tikai 1949. gada vasarā. Nākamos<br />
sešus gadus viņš strādāja dažādus līgumdarbus netālu no<br />
Noriļskas, kā “brīvs cilvēks bez brīvības”. 1955. gadā viņš<br />
beidzot drīkstēja pamest Noriļsku –nākamie septiņi gadi<br />
tika nodzīvoti Latvijā, savas latviešu sievas Annas Otīlijas<br />
Zvirgzdiņas mājās Jelgavā.<br />
Tikai 1962. gadā viņš saņēma atļauju pārcelties uz Tallinu,<br />
kur māsas vīramātei, pēc apakšīrnieka aiziešanas, parādījās<br />
brīva istaba. Tallinā viņš bieži satikās ar Igaunijas brīvvalsts<br />
laika augstāko smagās artilērijas pulkvedi Georgu Lētsu<br />
(Georg Leets), kas bija atradies apcietinājumā tajā pašā<br />
Attēls 691.<br />
Laikraksts “Nacionālā Zemgale” 1941. gadā.<br />
GULAG nometnē un dzīvs nonācis atpakaļ Igaunijā.<br />
Pilnīgā slepenībā Roots sāka rakstīt savus memuārus,<br />
kurus bija ļauts atklāt tikai pēc viņa un viņa sievas nāves.<br />
Haralds Roots mira 1986. gada 15. jūnijā un ir apglabāts<br />
Tallinas Meža kapos (Tallina Metsakalmistu).<br />
712 713<br />
Attēls 693.<br />
Haralds Roots Igaunijas militārajā dienestā un kā GULAG nometnes ieslodzītais.