30.07.2019 Views

2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

(Konigl. Domane Winge), kas atradās Mēmeles krastā<br />

(pļavās starp Mēmeli un veco Mēmeli), starp Tilzīti un<br />

Kiršdorfu (Kirschdorf Plaschken). Muižas vēsturei veltītu<br />

publikāciju, norādot visus tās kādreizējos īpašniekus,<br />

2004. gadā ir publicējusi Gabriele Bastemaijere (Gabrielle<br />

Bastemeyer). 55 Viņa norāda, ka 1807. gadā šajā īpašumā<br />

apmetās franču karaspēks, kurš piespieda dzirnavu un<br />

muižas saimnieku pamest savu īpašumu un doties bēgļu<br />

gaitās. Franču armijas virsnieki, kas apmetās dzirnavās,<br />

padarīja tās vēsturiskas, jo tieši viņi tehniski sagatavoja<br />

vēsturisko 1807. gada 7. jūlija tikšanos 56 starp Francijas<br />

imperatoru Napoleonu I un Krievijas caru Aleksandru<br />

I, uzbūvējot speciālu plostu, uz kura tikās abi imperatori<br />

upes vidū. Tiesa gan, atstājot dzirnavas, franču karaspēks<br />

tās izpostīja.<br />

Mellers ēkas atjaunoja (1812. gadā saimniecības<br />

atjaunošanai un zirgu iegādei tika iztērēti 4213 tāleri),<br />

taču 1816. un 1817. gada plūdos tika iznīcināta aptuveni<br />

puse no šī īpašuma, tādēļ 1819. gadā Johans Heinrihs<br />

Mellers bija spiests dzirnavas pārdot (tās par 18000<br />

tāleriem iegādājās kapteinis (Rittmeister) fon Zandens<br />

(von Sanden)) un pārcelties uz Jāgerišķiem (Jagerischken),<br />

bet 1819. gadā uz Tilzīti. Gadu vēlāk viņš kļuva par<br />

sekvestoru (Sequestor) Kanditenes muižai (Gut Kanditten)<br />

pie Kreicburgas (Kreutzburg).<br />

1801. gada 15. oktobrī Tilzītē Johans Heinrihs Mellers<br />

apprecējās ar Tilzītes luterāņu baznīcas superintendanta<br />

(amats, kas līdzvērtīgs arhibīskapam mūsdienās, pildījis<br />

to laikā no 1792. līdz 1818. gadam 57 ) Johana Frīdriha<br />

Rosenbauma (Johann Friedrich Rosenbaum, *28.4.1744.<br />

Ragnit, †4.5.1818. Tilsit) un viņa sievas Johannas Kristīnes<br />

Konstances Vengorovinas (Johanna Christina Constantia<br />

Wengorovins, *1.9.1749. Werden, †13.10.1806. Tilsit)<br />

meitu Mariju Henrieti Rosenbaumu (Marie Henriette<br />

Rosenbaum, *25.3.1772. Karkeln, †<strong>30</strong>.7.1818. Winge).<br />

Marijas Henrietes Rozenbaumas nāves ierakstā (tajā<br />

minēts, ka viņa mirusi 5. augustā, nevis <strong>30</strong>. jūlijā) ir<br />

norādīta piezīme “Engelbrechten Winge”, kas norāda<br />

uz Vinges dzirnavu un muižas piederību Engelbrehtu<br />

ģimenei, kā arī fakts, ka viņa mirusi no tūskas (Wassersucht<br />

- Innere langwieriege Krankheit). Šajā laulībā ir dzimuši<br />

pieci bērni, kuru dzīvesgājums aprakstīts Villūnenas<br />

atzaram veltītajā nodaļā. Ir zināms, ka Johans Heinrihs<br />

Mellers mira Liel-Lābenenas (Gr.Labehnen) muižā pie<br />

Kreicburgas, izdarot pašnāvību. Diemžēl, tās iemesls nav<br />

zināms.<br />

Frīdvalds Luijs Mellers ir apkopojis ziņas arī par Marijas<br />

Henrietes Rosenbaumas (Vengorovinas) vecvecākiem<br />

– viņas vectēvs Mihaels Rosenbaums 58 (Michael<br />

Rosenbaum, *9.1.1707. Konigsberg †29.12.1768. Laptau)<br />

bija precējies ar Mariju Regīnu Renci (Maria Regina<br />

Rentz, *1718. †19.12.1793. Konigsberg) un strādāja par<br />

mācītāju Laptavas baznīcā. Savukārt otrs vectēvs Johans<br />

Frīdrihs Vengerovins (Johann Friedrich Wengerovins,<br />

*24.12.1711. Beslau †22.6.1769. Werden) bija mācītājs<br />

Verdenā (Werden) un precējies, taču par viņa sievu ir<br />

saglabājušies tikai dzimšanas un nāves ieraksti (*1712.<br />

†18.3.1792. Werden).<br />

Ludvigs Gotlībs Mellers (Ludwig Gottlieb Moeller,<br />

*14.3.1779. Schmoditten †1.2.1845. Konigsberg) ir<br />

Kēnigsbergas atzara aizsācējs, tādēļ viņa dzīvesgājums<br />

aprakstīts šim dzimtas atzaram veltītajā nodaļā.<br />

MELLERU-HEINEMAŅU LĪNIJA<br />

(MOELLER-HEINEMANN-MEINECKE-HEMPEL-HORN-THIEL-SARO-WILLMOWSKY)<br />

No dzimtas pamatstumbra mūsdienās būtu atsevišķi<br />

izceļams Melleru-Heinemaņu dzimtas atzars, par<br />

kura sākumu ir uzskatāms brīdis, kad VIII paaudzes<br />

pārstāve Karolīne Sofija Mellere (Heinemane) (Karoline<br />

Sophia Moeller (Heinemann), *14.3.1779. Schmoditten<br />

†29.9.1848. Caymen). 1800. gada 15. oktobrī apprecējās<br />

ar Johanu Zamuēlu Heinemanu (Johann Samuel<br />

Heinemann, *5.10.1769. Erfurt †21.5.1848. Caymen),<br />

kurš 1798. gada 5. septembrī Potsdamā tika ordinēts par<br />

Lietuviešu Dragūnu pulka mācītāju. 1808. gada 24. jūlijā<br />

viņš kļuva par mācītāju Grūnhaijenā (Grunhayn) pie<br />

Tapiau (mūsdienu Gvardeiska), bet 1827. gada 1. jūlijā –<br />

par mācītāju Kaimenā (Caymen), pildot šos pienākumus<br />

līdz savai nāvei 1848. gadā. 59 Ir zināms, ka Johans Zāmuēls<br />

Heinemans mira no drudža, bet viņa sieve Karolīne Sofija<br />

Mellere – no holēras. Abu laulībā piedzima 16 bērni, kas<br />

ir šobrīd konstatētais daudzbērnu rekords Melleru dzimtā<br />

(IX paaudze):<br />

• Otto Jūlijs Heinemans (Otto Julius Heinemann,<br />

*23.7.1801. Tilsit †26.4.1802. Tilsit), miris kā<br />

zīdainis no krampjiem.<br />

• Morics Jūlijs Heinemans (Moritz Julius<br />

Heinemann, *18.5.1803. Tilsit [Szibben] †20.2.1871.<br />

Tilsit [Konigsberg Juditten]).<br />

• Otto Alberts Heinemans (Otto Albert<br />

Heinemann, *27.2.1805. Tilsit †?).<br />

• Ulrike Heinemane (Hempele) (Ulrike<br />

Heinemann (Hempel), *9.2.1807. Grunhayn (b.<br />

Tapiau) †9.1.1844. Caymen).<br />

• Roberts Heinemans (Robert Heinemann,<br />

*22.11.1808. Grunhayn (b. Tapiau), †14.5.1857.<br />

Konigsberg).<br />

• Vilhelmīne Jūlija Kristīne Heinemane<br />

(Wilhelmine Juliane Christine Heinemann,<br />

*6.1.1811. Grunhayn (b. Tapiau) †20.1.1853.),<br />

nekādu plašāku ziņu nav.<br />

• Jūlijs Eduards Heinemans (Julius Eduard<br />

Heinemann, *10.11.1812. Grunhayn (b. Tapiau)<br />

†14.6.1857. Berlin).<br />

• Ernestīne Emma Adelheide Heinemane<br />

(Horna) (Ernestine Emma Adelheid Heinemann<br />

(Horn), *9.11.1815. Grunhayn (b. Tapiau) †?).<br />

• Minna Vilhelmīne Heinemane (Minna<br />

Wilhelmine Heinemann, *6.1.1817. †20.1.1853.),<br />

mirusi no plaušu karsoņa, plašāku ziņu nav.<br />

• Ida Franciska Heinemane (Vilmovska)<br />

(Ida Franziska Heinemann (von Willmowsky),<br />

*9.11.1817. Grunhayn (b. Tapiau) †5.12.1900.<br />

Potsdam).<br />

• Hugo Eduards Heinemans (Hugo Eduard<br />

Heinemann, *19.2.1819. Grunhayn (b. Tapiau),<br />

†1871.), plašāku ziņu nav.<br />

• Malvīne Adelheide Heinemane (Meinecke)<br />

(Malwine Adelheid Heinemann (Meinecke),<br />

*18.12.1820. Grunhayn (b. Tapiau) †23.9.1848.<br />

Konigsberg), 1844. gada 9. jūlijā salaulājās ar<br />

Hermani Meineku (Hermann Meinecke), mirusi<br />

no holēras, plašāku ziņu nav.<br />

• Sofija Jūlija Heinemane (Meinecke) (Sophie Julie<br />

Heinemann (Meinecke), *31.10.1821. Grunhayn (b.<br />

Attēli 36. un 37.<br />

Liellābenas (Gr.Labehnen) muižas viesu nams un<br />

mācītājs Johans Frīdrihs Rozenbaums.<br />

Tapiau) †1.12.1892. Berlin).<br />

40 41<br />

• Marija Antonija Šarlote Heinemane Tīla (Marie<br />

Antonie Charlotte Heinemann Thiel, *21.11.1822.<br />

Grunhayn (b. Tapiau) †?), bija laulājusies ar Tīla<br />

kungu (Thiel), plašāku ziņu nav.<br />

• Auguste Terēze Heinemane (Auguste Therese<br />

Heinemann, *5.9.1825. Grunhayn (b. Tapiau) †?),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Hugo Eduards Heinemans (Hugo Eduard<br />

Heinemann, *16.3.1827. Grunhayn (b. Tapiau)<br />

†14.7.1873. Hagen).<br />

IX paaudzes pārstāvis Morics Jūlijs Heinemans (Moritz<br />

Julius Heinemann, *18.5.1803. Tilsit [Szibben] †20.2.1871.<br />

Tilsit [Konigsberg Juditten])1822. gada 9. oktobrī uzsāka<br />

studijas Kēnigsbergas universitātē, kļuva par tiesu<br />

izpildītāju (Justizamtmann), bet vēlāk – par apgabaltiesas<br />

tiesnesi (Landgerichtsdirektor) Heidekrūgā (Heydekrug).<br />

1831. gada 22. februārī Frīdlandē (Friedland) viņš<br />

salaulājās ar Natāliju Karolīnu Vilhelmīni Jūliju Saro<br />

(Natalie Caroline Wilhelmine Juliane Saro, *9.9.1810.<br />

Wartenburg, †4.9.1876. Tilsit). Šajā laulībā piedzima (X<br />

paaudze):<br />

• Artūrs Heinemanis (Artur Heinemann,<br />

*6.1.1832. †6.1.1832.), miris kā zīdainis.<br />

• Agnese Karolīna Heinemane (Šperla)<br />

(Agnes Caroline Heinemann (Sperl), *27.2.1833.<br />

†16.6.1881.), bija laulājusies ar Frici Špērlu (Fritz<br />

Sperl), citu ziņu nav.<br />

• Anna Luīze Vilhelmīne Heinemane (Franka)<br />

(Anna Louise Wilhelmine Heinemann (Franck),<br />

*20.7.1834. †2.6.1879. Tilsit).<br />

• Morics Gustavs Hermanis Heinemans<br />

(Moritz Gustav Hermann Heinemann, *7.8.1835.<br />

†12.7.1922., Konigsberg).<br />

• Natālija Marija Heinemane (Natalie Maria<br />

Heinemann, *27.6.1837. †21.10.1837.), mirusi kā<br />

zīdainis.<br />

• Marija Minna Auguste Heinemane (Švarca)<br />

(Maria Minna Auguste Heinemann (Schwarz),<br />

*7.10.1838. Szibben †23.8.1917.), 1861. gada 11.<br />

septembrī salaulājās ar Eduardu Švarcu (Eduard<br />

Schwarz, *4.4.1817. †26.5.1891. Konigsberg), citu<br />

ziņu nav.<br />

• Johans Ernsts Pauls Ludvigs Heinemans<br />

(Johann Ernst Paul Ludwig Heinemann, *6.10.1840.<br />

†25.3.1841.), miris kā zīdainis.<br />

• Gotlībs Heinemans (Gottlieb Heinemann,<br />

*21.3.1842. †31.3.1842.), miris kā zīdainis.<br />

• Laura Helēne Heinemane (Laura Helene<br />

Heinemann, *18.7.1843. †13.8.1848.).<br />

• Leo Johans Heinemans (Leo Johannes<br />

Heinemann, *3.1.1845. †22.8.1848.).<br />

• Natālija Elizabete Heinemane (Natalie Elisabeth<br />

Heinemann, *28.11.1846. Szibben †27.6.1935.<br />

Genf).<br />

• Alvīne Ernestīne Heinemane (Alwine Ernestine<br />

Heinemann, *11.11.1847. †7.4.1907. Konigsberg).<br />

• Ernsts Otto Heinemans (Ernst Otto Heinemann,<br />

*11.8.1849. Szibben †18.9.1882. Pirna, Dresden),<br />

• Helēna Luīze Heinemane (Helene Louise<br />

Heinemann, *29.8.1851. †29.11.1854.), mirusi kā

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!