You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
(Konigl. Domane Winge), kas atradās Mēmeles krastā<br />
(pļavās starp Mēmeli un veco Mēmeli), starp Tilzīti un<br />
Kiršdorfu (Kirschdorf Plaschken). Muižas vēsturei veltītu<br />
publikāciju, norādot visus tās kādreizējos īpašniekus,<br />
2004. gadā ir publicējusi Gabriele Bastemaijere (Gabrielle<br />
Bastemeyer). 55 Viņa norāda, ka 1807. gadā šajā īpašumā<br />
apmetās franču karaspēks, kurš piespieda dzirnavu un<br />
muižas saimnieku pamest savu īpašumu un doties bēgļu<br />
gaitās. Franču armijas virsnieki, kas apmetās dzirnavās,<br />
padarīja tās vēsturiskas, jo tieši viņi tehniski sagatavoja<br />
vēsturisko 1807. gada 7. jūlija tikšanos 56 starp Francijas<br />
imperatoru Napoleonu I un Krievijas caru Aleksandru<br />
I, uzbūvējot speciālu plostu, uz kura tikās abi imperatori<br />
upes vidū. Tiesa gan, atstājot dzirnavas, franču karaspēks<br />
tās izpostīja.<br />
Mellers ēkas atjaunoja (1812. gadā saimniecības<br />
atjaunošanai un zirgu iegādei tika iztērēti 4213 tāleri),<br />
taču 1816. un 1817. gada plūdos tika iznīcināta aptuveni<br />
puse no šī īpašuma, tādēļ 1819. gadā Johans Heinrihs<br />
Mellers bija spiests dzirnavas pārdot (tās par 18000<br />
tāleriem iegādājās kapteinis (Rittmeister) fon Zandens<br />
(von Sanden)) un pārcelties uz Jāgerišķiem (Jagerischken),<br />
bet 1819. gadā uz Tilzīti. Gadu vēlāk viņš kļuva par<br />
sekvestoru (Sequestor) Kanditenes muižai (Gut Kanditten)<br />
pie Kreicburgas (Kreutzburg).<br />
1801. gada 15. oktobrī Tilzītē Johans Heinrihs Mellers<br />
apprecējās ar Tilzītes luterāņu baznīcas superintendanta<br />
(amats, kas līdzvērtīgs arhibīskapam mūsdienās, pildījis<br />
to laikā no 1792. līdz 1818. gadam 57 ) Johana Frīdriha<br />
Rosenbauma (Johann Friedrich Rosenbaum, *28.4.1744.<br />
Ragnit, †4.5.1818. Tilsit) un viņa sievas Johannas Kristīnes<br />
Konstances Vengorovinas (Johanna Christina Constantia<br />
Wengorovins, *1.9.1749. Werden, †13.10.1806. Tilsit)<br />
meitu Mariju Henrieti Rosenbaumu (Marie Henriette<br />
Rosenbaum, *25.3.1772. Karkeln, †<strong>30</strong>.7.1818. Winge).<br />
Marijas Henrietes Rozenbaumas nāves ierakstā (tajā<br />
minēts, ka viņa mirusi 5. augustā, nevis <strong>30</strong>. jūlijā) ir<br />
norādīta piezīme “Engelbrechten Winge”, kas norāda<br />
uz Vinges dzirnavu un muižas piederību Engelbrehtu<br />
ģimenei, kā arī fakts, ka viņa mirusi no tūskas (Wassersucht<br />
- Innere langwieriege Krankheit). Šajā laulībā ir dzimuši<br />
pieci bērni, kuru dzīvesgājums aprakstīts Villūnenas<br />
atzaram veltītajā nodaļā. Ir zināms, ka Johans Heinrihs<br />
Mellers mira Liel-Lābenenas (Gr.Labehnen) muižā pie<br />
Kreicburgas, izdarot pašnāvību. Diemžēl, tās iemesls nav<br />
zināms.<br />
Frīdvalds Luijs Mellers ir apkopojis ziņas arī par Marijas<br />
Henrietes Rosenbaumas (Vengorovinas) vecvecākiem<br />
– viņas vectēvs Mihaels Rosenbaums 58 (Michael<br />
Rosenbaum, *9.1.1707. Konigsberg †29.12.1768. Laptau)<br />
bija precējies ar Mariju Regīnu Renci (Maria Regina<br />
Rentz, *1718. †19.12.1793. Konigsberg) un strādāja par<br />
mācītāju Laptavas baznīcā. Savukārt otrs vectēvs Johans<br />
Frīdrihs Vengerovins (Johann Friedrich Wengerovins,<br />
*24.12.1711. Beslau †22.6.1769. Werden) bija mācītājs<br />
Verdenā (Werden) un precējies, taču par viņa sievu ir<br />
saglabājušies tikai dzimšanas un nāves ieraksti (*1712.<br />
†18.3.1792. Werden).<br />
Ludvigs Gotlībs Mellers (Ludwig Gottlieb Moeller,<br />
*14.3.1779. Schmoditten †1.2.1845. Konigsberg) ir<br />
Kēnigsbergas atzara aizsācējs, tādēļ viņa dzīvesgājums<br />
aprakstīts šim dzimtas atzaram veltītajā nodaļā.<br />
MELLERU-HEINEMAŅU LĪNIJA<br />
(MOELLER-HEINEMANN-MEINECKE-HEMPEL-HORN-THIEL-SARO-WILLMOWSKY)<br />
No dzimtas pamatstumbra mūsdienās būtu atsevišķi<br />
izceļams Melleru-Heinemaņu dzimtas atzars, par<br />
kura sākumu ir uzskatāms brīdis, kad VIII paaudzes<br />
pārstāve Karolīne Sofija Mellere (Heinemane) (Karoline<br />
Sophia Moeller (Heinemann), *14.3.1779. Schmoditten<br />
†29.9.1848. Caymen). 1800. gada 15. oktobrī apprecējās<br />
ar Johanu Zamuēlu Heinemanu (Johann Samuel<br />
Heinemann, *5.10.1769. Erfurt †21.5.1848. Caymen),<br />
kurš 1798. gada 5. septembrī Potsdamā tika ordinēts par<br />
Lietuviešu Dragūnu pulka mācītāju. 1808. gada 24. jūlijā<br />
viņš kļuva par mācītāju Grūnhaijenā (Grunhayn) pie<br />
Tapiau (mūsdienu Gvardeiska), bet 1827. gada 1. jūlijā –<br />
par mācītāju Kaimenā (Caymen), pildot šos pienākumus<br />
līdz savai nāvei 1848. gadā. 59 Ir zināms, ka Johans Zāmuēls<br />
Heinemans mira no drudža, bet viņa sieve Karolīne Sofija<br />
Mellere – no holēras. Abu laulībā piedzima 16 bērni, kas<br />
ir šobrīd konstatētais daudzbērnu rekords Melleru dzimtā<br />
(IX paaudze):<br />
• Otto Jūlijs Heinemans (Otto Julius Heinemann,<br />
*23.7.1801. Tilsit †26.4.1802. Tilsit), miris kā<br />
zīdainis no krampjiem.<br />
• Morics Jūlijs Heinemans (Moritz Julius<br />
Heinemann, *18.5.1803. Tilsit [Szibben] †20.2.1871.<br />
Tilsit [Konigsberg Juditten]).<br />
• Otto Alberts Heinemans (Otto Albert<br />
Heinemann, *27.2.1805. Tilsit †?).<br />
• Ulrike Heinemane (Hempele) (Ulrike<br />
Heinemann (Hempel), *9.2.1807. Grunhayn (b.<br />
Tapiau) †9.1.1844. Caymen).<br />
• Roberts Heinemans (Robert Heinemann,<br />
*22.11.1808. Grunhayn (b. Tapiau), †14.5.1857.<br />
Konigsberg).<br />
• Vilhelmīne Jūlija Kristīne Heinemane<br />
(Wilhelmine Juliane Christine Heinemann,<br />
*6.1.1811. Grunhayn (b. Tapiau) †20.1.1853.),<br />
nekādu plašāku ziņu nav.<br />
• Jūlijs Eduards Heinemans (Julius Eduard<br />
Heinemann, *10.11.1812. Grunhayn (b. Tapiau)<br />
†14.6.1857. Berlin).<br />
• Ernestīne Emma Adelheide Heinemane<br />
(Horna) (Ernestine Emma Adelheid Heinemann<br />
(Horn), *9.11.1815. Grunhayn (b. Tapiau) †?).<br />
• Minna Vilhelmīne Heinemane (Minna<br />
Wilhelmine Heinemann, *6.1.1817. †20.1.1853.),<br />
mirusi no plaušu karsoņa, plašāku ziņu nav.<br />
• Ida Franciska Heinemane (Vilmovska)<br />
(Ida Franziska Heinemann (von Willmowsky),<br />
*9.11.1817. Grunhayn (b. Tapiau) †5.12.1900.<br />
Potsdam).<br />
• Hugo Eduards Heinemans (Hugo Eduard<br />
Heinemann, *19.2.1819. Grunhayn (b. Tapiau),<br />
†1871.), plašāku ziņu nav.<br />
• Malvīne Adelheide Heinemane (Meinecke)<br />
(Malwine Adelheid Heinemann (Meinecke),<br />
*18.12.1820. Grunhayn (b. Tapiau) †23.9.1848.<br />
Konigsberg), 1844. gada 9. jūlijā salaulājās ar<br />
Hermani Meineku (Hermann Meinecke), mirusi<br />
no holēras, plašāku ziņu nav.<br />
• Sofija Jūlija Heinemane (Meinecke) (Sophie Julie<br />
Heinemann (Meinecke), *31.10.1821. Grunhayn (b.<br />
Attēli 36. un 37.<br />
Liellābenas (Gr.Labehnen) muižas viesu nams un<br />
mācītājs Johans Frīdrihs Rozenbaums.<br />
Tapiau) †1.12.1892. Berlin).<br />
40 41<br />
• Marija Antonija Šarlote Heinemane Tīla (Marie<br />
Antonie Charlotte Heinemann Thiel, *21.11.1822.<br />
Grunhayn (b. Tapiau) †?), bija laulājusies ar Tīla<br />
kungu (Thiel), plašāku ziņu nav.<br />
• Auguste Terēze Heinemane (Auguste Therese<br />
Heinemann, *5.9.1825. Grunhayn (b. Tapiau) †?),<br />
plašāku ziņu nav.<br />
• Hugo Eduards Heinemans (Hugo Eduard<br />
Heinemann, *16.3.1827. Grunhayn (b. Tapiau)<br />
†14.7.1873. Hagen).<br />
IX paaudzes pārstāvis Morics Jūlijs Heinemans (Moritz<br />
Julius Heinemann, *18.5.1803. Tilsit [Szibben] †20.2.1871.<br />
Tilsit [Konigsberg Juditten])1822. gada 9. oktobrī uzsāka<br />
studijas Kēnigsbergas universitātē, kļuva par tiesu<br />
izpildītāju (Justizamtmann), bet vēlāk – par apgabaltiesas<br />
tiesnesi (Landgerichtsdirektor) Heidekrūgā (Heydekrug).<br />
1831. gada 22. februārī Frīdlandē (Friedland) viņš<br />
salaulājās ar Natāliju Karolīnu Vilhelmīni Jūliju Saro<br />
(Natalie Caroline Wilhelmine Juliane Saro, *9.9.1810.<br />
Wartenburg, †4.9.1876. Tilsit). Šajā laulībā piedzima (X<br />
paaudze):<br />
• Artūrs Heinemanis (Artur Heinemann,<br />
*6.1.1832. †6.1.1832.), miris kā zīdainis.<br />
• Agnese Karolīna Heinemane (Šperla)<br />
(Agnes Caroline Heinemann (Sperl), *27.2.1833.<br />
†16.6.1881.), bija laulājusies ar Frici Špērlu (Fritz<br />
Sperl), citu ziņu nav.<br />
• Anna Luīze Vilhelmīne Heinemane (Franka)<br />
(Anna Louise Wilhelmine Heinemann (Franck),<br />
*20.7.1834. †2.6.1879. Tilsit).<br />
• Morics Gustavs Hermanis Heinemans<br />
(Moritz Gustav Hermann Heinemann, *7.8.1835.<br />
†12.7.1922., Konigsberg).<br />
• Natālija Marija Heinemane (Natalie Maria<br />
Heinemann, *27.6.1837. †21.10.1837.), mirusi kā<br />
zīdainis.<br />
• Marija Minna Auguste Heinemane (Švarca)<br />
(Maria Minna Auguste Heinemann (Schwarz),<br />
*7.10.1838. Szibben †23.8.1917.), 1861. gada 11.<br />
septembrī salaulājās ar Eduardu Švarcu (Eduard<br />
Schwarz, *4.4.1817. †26.5.1891. Konigsberg), citu<br />
ziņu nav.<br />
• Johans Ernsts Pauls Ludvigs Heinemans<br />
(Johann Ernst Paul Ludwig Heinemann, *6.10.1840.<br />
†25.3.1841.), miris kā zīdainis.<br />
• Gotlībs Heinemans (Gottlieb Heinemann,<br />
*21.3.1842. †31.3.1842.), miris kā zīdainis.<br />
• Laura Helēne Heinemane (Laura Helene<br />
Heinemann, *18.7.1843. †13.8.1848.).<br />
• Leo Johans Heinemans (Leo Johannes<br />
Heinemann, *3.1.1845. †22.8.1848.).<br />
• Natālija Elizabete Heinemane (Natalie Elisabeth<br />
Heinemann, *28.11.1846. Szibben †27.6.1935.<br />
Genf).<br />
• Alvīne Ernestīne Heinemane (Alwine Ernestine<br />
Heinemann, *11.11.1847. †7.4.1907. Konigsberg).<br />
• Ernsts Otto Heinemans (Ernst Otto Heinemann,<br />
*11.8.1849. Szibben †18.9.1882. Pirna, Dresden),<br />
• Helēna Luīze Heinemane (Helene Louise<br />
Heinemann, *29.8.1851. †29.11.1854.), mirusi kā