Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
MILLERU DZIMTAS ATZARS “UPESMUIŽĀ” - JĀNIS MILLERS<br />
MILLERI-BĀLIŅI<br />
Lai arī gandrīz visi ar Milleru dzimtu saistītie ieraksti<br />
ir meklējami Dobeles latviešu draudzes grāmatā,<br />
vismaz trīs ieraksti ir meklējami Zaļenieku (Grünhof)<br />
draudzes grāmatā (viens no tiem attiecas uz Bērzes kroga<br />
Milleriem). Tie attiecas uz laiku, kad X paaudzes pārstāvis<br />
Johans Kristofs Millers (*15.10.1845. Upesmuiža) jeb<br />
Jānis Millers (*26.8.1843. †ap 1911.) no Bērzmuižas<br />
ir pārcēlies uz līdzās esošo Mežmuižu, kur salīdzis<br />
par puisi vai kalpu “Dreimaņu Bāliņu” mājās, kas arī<br />
izskaidro 1899. gadā notikušās viņa dēla Jāņa Millera un<br />
Dreimaņu saimnieka meitas Emelīnas Magrietas Bāliņas<br />
kāzas. Saskaņā ar Zaļenieku (Grünhof) draudzes baznīcas<br />
grāmatas ierakstiem (izņemot 1859.-1861. gadus, kuru<br />
ieraksti nav saglabājušies), “Dreimaņos” X paaudzes<br />
Jāņa Millera laulībā ar Lavīzi (†ap 1912.) piedzima (XI<br />
paaudze):<br />
• Jānis Millers (*23.4.1871. “Dreimaņi” Mežamuižā<br />
†16.9.1942. “Pakalni” Līvbērzē), krustvecāki Jānis<br />
Zāle, Lavīzi Diedrāts.<br />
• Zāmelis Millers (*7.8.1874. “Dreimaņi”<br />
Mežamuižā †?), krustvecāki kalps Zāmelis<br />
Neimanis, puisis Dāvis Bormanis, kalpa sieva<br />
Lavīze Zelle.<br />
No mutvārdu informācijas – iespējams, ir bijusi arī māsa,<br />
par kuru nav atrodama nekāda informācija. IX paaudzes<br />
pārstāvis, šo abu zēnu tēvs Jānis Millers mira 65 gadu<br />
vecumā, bet viņa sieva Lavīze, kas Bērzmuižā bija ienācēja<br />
no Kurzemes, nodzīvoja līdz 75 gadu vecumam.<br />
Pilnvērtīgas ziņas par Milleru dzimtas šī atzara vēsturi ir<br />
atrodamas vien 19./20. gadsimtu mijā, laikā kad jaunais,<br />
bet ļoti apņēmīgais lauksaimnieks Jānis Millers ar savu<br />
ģimeni nomāja Līvbērzes muižai piekrītošo pusmuižu<br />
“Upesmuiža” (Bachhof). Nav izslēgts, ka par šīs pusmuižas<br />
nomnieku jau agrāk kļuva viņa tēvs. Savukārt par pašu<br />
Upesmuižu ir atrodamas sekojošas ziņas.<br />
Upesmuižā vienlaikus ir dzīvojušas vairākas Milleru<br />
dzimtas ģimenes, kas uz Upesmuižu pārcēlās no “Līčiem”<br />
un kuru pamatnodarbe bija pienkopība.<br />
Laikraksta “Tēvija” 1892. gada 36. numurs liecina, ka ar<br />
priekšlasījumiem Bērzmuižā “Par lopkopību un siena<br />
izlietošanu” uzstājies Upes muižas rentnieks līvbērzietis<br />
Millers.<br />
Starp 1728. un 1732. gadu Bērzes upe, kas līdz tam<br />
tecēja gar “Rentēm”, ir izlauzusi jaunu gultni uz Upes<br />
muižu, ko tautā mēdza dēvēt arī par Melno muižu. Upes<br />
muižas nomnieka dzīvojamo māju 1866. gadā zīmējis<br />
V.Z.Stafenhāgens. Upes pusmuižas apbūvi veidoja 7 ēkas<br />
– dzīvojamā māja, labības klēts, viena saimniecības ēka<br />
un 4 lopu kūtis. 1837. gadā uzcēla vēl vienu labības klēti.<br />
Upes pusmuižas dzīvojamā ēka nebija liela muižnieka<br />
pils. Tā bija vidēja, atbilstoši pusmuižai celta dzīvojamā<br />
māja, kurā I pasaules kada gados uzturējās vācu<br />
ložmetējkomanda un māju krietni vien izpostījusi. Līdzās<br />
Attēls 100X. Upesmuižas ēka - gravīrā un 2017. gadā.<br />
atradās 1838. gadā celtā klēts. Pārējās četras saimniecības<br />
ēkas [I Pasaules] kara un bēgļu gados bija cietušas.<br />
Saimniecības ēku koka daļas vācu un krievu karavīri bija<br />
noplēsuši un sakaurinājuši. Dažas no tām tikko turējās<br />
kopā.<br />
Visticamāk, saimniekošana Bērzmuižā tika pārtraukta<br />
1915. gadā, kad ģimene devas bēgļu gaitās, ar lielu<br />
varbūtības pakāpi – uz Rīgu, kur 1917. gada februārī<br />
piedzima jaunākā meita Velta Elfrīda Millere.<br />
Šobrīd nav zināms, kur tieši pēc atgriešanās no I Pasaules<br />
kara bēgļu gaitām apmetās Milleru ģimene, taču ar lielu<br />
varbūtību var teikt, ka tas bija aptuveni 2 km attālumā no<br />
Upesmuižas kādreiz eksistējušais Jurģu krogs (tas atradās<br />
pie pagrieziena uz “Pikšām”, iepretim Jurģu mājām).<br />
Pagaidām ir atrasta tikai viena dokumentāla saikne, kas<br />
apliecina dzimtas saistību ar šo krogu – Lūcijas Milleres<br />
laulību reģistrā (laulājoties ar Robertu Ansi Vītolu) ir<br />
norādīts, ka viņa bija “Jurģu kroga nomnieka meita”. Par<br />
Jurģu kroga ēku zināms, ka tā smagi cietusi II Pasaules<br />
kara laikā un tās drupas esot nojautas 20. gadsimta 90.<br />
gados. Krogs šajā vietā ir pastāvējis vismaz 1820. gadā,<br />
kad tas ir attēlots G.J.Blosfelda kartē – tas sastāvēja no<br />
garas kroga ēkas un divām saimniecības ēkām. “Jurģu”<br />
krogs kā mājvieta ir pieminēts ari 1941. gadā.<br />
Vēlāk Jānim Milleram tika piesķirta zeme Līvbērzes<br />
pagastā jaunsaimniecības izveidei un viņš uzbūvēja<br />
“Pakalnu” mājas, kurās saimniekoja līdz savai nāvei. Ir<br />
atrastas ziņas, ka Millers ir bijis viens no iniciatoriem<br />
Aizupes pamatskolas celtniecībai – skolas vēsture aizsākās<br />
1928. gadā, kad apkārtējo māju saimnieki Millers, Bārs un<br />
Pētersons Svētes pagasta valdei ierosināja celt skolu pie<br />
Tušķiem.<br />
Lai arī Milleru dzimtas saknes ir meklējamas Lībvērzes<br />
“Vilkavējos” un pārējās ar dzimtu saistītajās Bērzmuižas<br />
mājās, pats Jānis Millers 1871. gadā ir kristīts Zaļenieku<br />
draudzē. Turpat ir kristīts viņa brālis Zāmelis, taču citu<br />
ar Milleru dzimtu saistīto ierakstu šīs draudzes grāmatās<br />
vairs nav. Pēc pārcelšanās uz Līvbērzes Upesmuižu, Jānis<br />
Millers kļūst par Dobeles (Bērzes) draudzes locekli un<br />
pat viņa ģimeni, ir zināms, ka 1899. gada 12. decembrī<br />
Dobeles baznīcā viņš salaulājās ar Emelīnu Magrietu<br />
Bāliņu (*28.4.1879. Bērzmuiža †9.3.1952. Jelgava) un šajā<br />
laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Lūcija Emīlija Millere (Kulbare) (*26.6.1900.<br />
[*13.6.1900.] Bērzes pagasts Bāliņu saimē †5.8.1987.<br />
Rīga), krustvecāki meita Emīlija Bāliņa, puisis<br />
Ansis Millers, viņa sieva Anete.<br />
• Eduards Jānis Millers (*15.10.1903. Bērzes “Baķu”<br />
saimē †Līvbērze), krustvecāki pusgraudnieks Ansis<br />
Millers, zemnieka sieva Emīlija Piķieris, meita<br />
Anete Bāliņa.<br />
• Kristaps Alberts Millers (*16.3.1906. Līvbērzes<br />
“Tišmaņos” [?] †pēc 1945. Karēlija), krustvecāki<br />
strādnieks Kristaps Piķieris, strādnieks Kārlis<br />
Vīmacs [?], kalpone Natālija Roze, meita OLga<br />
Bāliņa.<br />
• Alise Lida [Zelma] Millere (*8.8.1910. Karlshof<br />
†pēc 1912. Līvbērze).<br />
• Velta Elfrīda Millere (Freiberga/Pūcīte)<br />
(*18.2.1917. Rīga †17.2.1996. Jelgava).<br />
Katrs no šīs paaudzes pārstāvjiem (izņemot zīdaiņa<br />
vecumā mirušo Alisi Lidu [Zelmu]) ir sava Milleru<br />
dzimtas atzara aizsācējs – katram no viņiem ir veltīta<br />
atsevišķa šī pētījuma nodaļa. Attiecībā uz XI paaudzes<br />
pārstāvi Alisi Lidu Milleri (*8.8.1910. Karlshof †pēc 1912.<br />
Līvbērze) – nav skaidrs viņas precīzs nāves datums, taču ir<br />
zināms, ka viņa ir mirusi kā bērns, visticamāk – pēc 1912.<br />
gada un ir apglabāta Bērzes kapos, līdzās savam tēvam<br />
un mātei. Dzimšanas reģistrā kā krustvecāki ir norādīti<br />
Jānis Millers, Meinhards un Anna Krenpermane (?).<br />
Neskaidrības rada fakts, ka uz ģimenes kapakmens viņa<br />
ir norādīta kā Zelma, nevis kā Alise Lida un arī dzimtas<br />
mutvārdos vienmēr tika dēvēta par Zelmu. Par viņu ir<br />
saglabājies tikai viens mutvārdu nostāsts – pēc viņas nāves<br />
vecākā māsa Lūcija Emīlija Millere bija tik noskumusi, ka<br />
mierinājumam vecāki viņai sagādāja mazu baltu kucēnu.<br />
572 573
Change language