You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
operatīvā grupa, kuras sastāvā ir b. B.Sotčenko, izpildīja<br />
rīkojumu, 1941. gada 14. jūnijā veicot Mellera Vladimira<br />
izlikšanu Ludzas pilsētā. Kopumā tika izlikti 2 cilvēki<br />
– Mellera Vladimira ģimene. Mellera sieva bija izlikta<br />
septiņas stundas iepriekš. Ģimenes personīgās mantas<br />
nogādātas Ludzas stacijā. P.Petrovs”. 532 Šīs septiņas stundas<br />
varēja izrādīties liktenīgas V.Melleram un iespējams,<br />
paglābt viņu no represijām. Kā redzam no lietā esošā<br />
Ludzas apriņķa pilnvarotā I.Svarinska 1941. gada 14.<br />
jūnijā sagatavotā un parakstītā akta, “izlikšanai (arestam)<br />
paredzētais pils. Mellers Vladimirs nav aizturēts, sakarā ar<br />
to, ka pēc sievas teiktā, darba sakarā izbraucis uz apriņķi<br />
pa dzelzsceļu līdz stacijai Ozolkalni un sakarā ar augstāk<br />
minēto izlikšanai nav iekļauts. (..)” 533<br />
Lai arī no šiem, represiju naktī ar roku rakstītajiem aktiem,<br />
skaidri redzams, kāda bija arestu patiesā hronoloģija, lietas<br />
materiālos esošais iepriekš sagatavotais lēmums, kuram bija<br />
atstāta tukša datuma ailīte, liecina, ka represiju izpildītāji<br />
gatavojās pavisam citam scenārijam: “(..) ES, LUDZAS KA<br />
LATVIJAS PSR NKVD OPERPILNVAROTAIS VALSTS<br />
DROŠĪBAS SERŽANTS GONČARENKO, izskatot arestētā<br />
Millera Vladimira Fridriha d. ģimenes locekļa – Milleres<br />
– Gorbosevič Jekaterinas, dz. 1879. gadā Ludzā, latviete,<br />
PSRS pils., mājsaimnieces, dzīv. Ludzā, Talavijas ielā<br />
104, lietas materiālus, ATKLĀJU, ka Milleres-Gorbacevič<br />
[uzvārds labots ar roku, ar rakstāmmašīnu norādīts<br />
uzvārds Gorbunova] – Millers Vladimirs Fridriha d. 1941.<br />
gada “ “ jūnijā arestēts par kontrrevolucionāro darbību –<br />
iepriekš balt-bandīts-monarhists, ko apliecina izmeklēšanas<br />
lietas Nr. 2517 materiāli, NOLĒMU – Milleri – Gorbuževič<br />
Ekaterinu, kā sociāli bīstamu elementu, izsūtīt ārpus<br />
Latv. PSR. (..)” 534 Dokumentu parakstījuši Gončarenko<br />
un Tutins. Šis dokuments ne tikai atklāj iecerēto arestu<br />
secību, bet arī liecina par steigu, kādā tie tika gatavoti –<br />
drukas kļūdas uzvārdos, dzimšanas vietās un tautībās –<br />
šādiem “sīkumiem” uzmanība īpaši netika pievērsta. Pie<br />
šādām drukas kļūdām, visticamāk, jāpieskaita arī pēkšņi<br />
Attēls 620.<br />
Viesnīca “Bellevue” Rīgā, Raiņa bulv. 33, kurā vienmēr<br />
apmetās V.Mellers, uzturoties Rīgā.<br />
dokumentos norādītais Katrīnas tēva vārds – Kristapa<br />
meita. 535<br />
Lietas materiāli sniedz priekšstatu par to, kādi “deportējamo<br />
personu vainu pierādošie lietiskie pierādījumi” tika atrasti<br />
un konfiscēti kratīšanas laikā: “(..) 1) grāmata “Ludzas<br />
apriņķis senāk un tagad”, 2) pilns dienesta gaitas apraksts,<br />
kam pievienots uzticības zvērests dienēt imperātoram, 3)<br />
pianīno, 4) šujmašīna (..)”. 536 Jāpiebilst, ka grāmata “Ludzas<br />
apriņķis senāk un tagad” tika izdota 1935. gadā un bija<br />
brīvi pieejama ikvienam interesentam – tajā bija bagāts<br />
uzziņu materiāls ne tikai par Ludzas, bet arī Latgales<br />
vēsturi, sadzīvi un attīstību no pirmo cilvēku ienākšanas<br />
šajā teritorijā līdz grāmatas izdošanas brīdim.<br />
Priekšstatu par notikumiem Golgātas ceļā un ģimenes<br />
turpmāko likteni sniedz Oļega Semendjajeva meitas<br />
Olgas 1996. gadā Latvijas Iekšlietu ministrijai sūtītais<br />
iesniegums: “(..) 1941. gada 14. jūnijā manus tuviniekus<br />
vardarbīgi izsūtīja uz Krasnojarskas rajonu lopu vagonos.<br />
Mihailu Ivanoviču un Voldemāru Fjodoroviču veda<br />
atsevišķi no sievietēm un bērniem. Kirovas pilsētā vagonus<br />
ar vīriešiem atkabināja un kopš tā brīža neviens viņsu<br />
vairs neredzēja. Vēlāk vecmāmiņai paziņoja, ka vīrieši<br />
atrodas “darba kolonnā” mežniecībā. Mani tuvinieku<br />
tur gāja bojā (ir Mihaila Ivanoviča miršanas apliecība).<br />
Manas vecmāmiņas, bet vēlāk tēvs un Gaļinas tante bija<br />
Aleksejevkas ciema (Kuraiskas padomes Dzeržinskas<br />
rajona Krasnojarskas novadā) komendatūras uzskaitē, kur<br />
katru mēnesi atzīmējās līdz 1962. gadam.<br />
Ņina Voldemarovna nomira 1949. gada 12. jūnijā un<br />
apglabāta Aleksejevkas ciemā, tur pat apglabāta arī<br />
Jekaterina Ivanovna. Mans tēvs miris 1990. gada 26.<br />
februārī , apglabāts Krasnojarskā. Semendjajeva Gaļina<br />
Mihailovna dzimusi Ludzā 19<strong>30</strong>. gada 23. jūnijā (šobrīd –<br />
Antonova Gaļina), dzīv. Krasnojarskā, Telmaņa ielā 17-37<br />
(..)” 537<br />
Paša V.Mellera represētā lieta nesniedz pilnu priekšstatu<br />
par Sibīrijā pārdzīvoto, tādēļ šīm viņa mazmeitas atmiņām<br />
ir īpaša nozīme vēsturiskās realitātes rekonstruēšanā.<br />
Pēdējās ziņas Latvijas presē, kurās viņa dzīves laikā ir<br />
atrodams V.Mellera vārds, ir 1941. gads: “Daugavpils<br />
apgabaltiesas 1. Civilnodaļa paziņo, ka š.g. 7. novembrī,<br />
starp citu, nolemts: nodibināt aizgādnību bezvēsts<br />
prombūtnē esošā Voldemāra Mellera mantas apsargāšanai<br />
un tiesību aizstāvēšanai. Minētā Mellera pēdējā zināmā<br />
dzīvesvieta bija Ludzā, Talavijas ielā Nr. 104. Daugavpilī,<br />
1941. g. 10. nov. L. Nr 55a/41.” 538<br />
No krimināllietā esošās arestētā anketas uzzinām, ka tikai<br />
dažas dienas pirms deportācijām – 1941. gada 2. jūnijā<br />
V.Mellers ir saņēmis PSRS pilsoņa pasi I-уЮ Nr. 665519,<br />
ir bijis bezpartejiskais, sociālais stāvoklis – kalpotājs,<br />
nav tiesāts. Anketā norādīts arī Jelgavā dzīvojošais brālis<br />
Artūrs Mellers. 539<br />
Anketas noslēguma daļa sniedz aptuvenu priekšstatu<br />
par Mellera miesasbūvi – vidējs augums (166-170 cm),<br />
kalsnēja figūra, piepacelti pleci, iesirmi mati, nav norādīta<br />
acu krāsa, minēts, ka sejai ir taisnstūra forma, augsta piere,<br />
lokveida uzacis, liels deguns, plānas lūpas, taisns zods un<br />
mazas ausis. 540<br />
1941. gada 12. septembra nopratināšanas protokolā 541<br />
norādīts, ka līdz [1917. gada] revolūcijai V.Mellers<br />
bija veterinārārsts un viņam nepiederēja īpašumi, pēc<br />
revolūcijas – tas pats. Protokolā ir norāde par V.Mellera<br />
tēva Fridriha Mellera nodarbošanos – apriņķa rakstvedis.<br />
Pagaidām šī ir vienīgā dokumentos atrodamā norāde par<br />
viņa darbu, ja neskaita bērnu kristību ierakstus baznīcu<br />
grāmatās un norādi par dalību Bauskas 2. ģildē.<br />
jebkad būtu runājis ar kādu.<br />
Jautājums: Kādi jums bija sakari ar Vāciju?<br />
Atbilde: Ar Vāciju man nekad nav bijuši nekādi sakari,<br />
Vācijā nevienu nepazīstu.<br />
Jautājums: Turpiniet stāstīt par savu petpadomju aģitāciju.<br />
Atbilde: Es nenoliedzu, ka esmu teicis dažus faktus, bet<br />
kad un kādos apstākļos, to nevaru atcerēties. Protokols<br />
pierakstīts no maniem vārdiem precīzi un esmu to izlasījis<br />
/paraksts/.”<br />
Tajā pašā 12. septembrī ar roku tika uzrakstīts lēmums<br />
par apsūdzības uzrādīšanu V.Melleram saskaņā ar<br />
KPFSR KK 58.-10. panta 2.daļu, par ko pēdējais tūdaļ<br />
arī tika informēts. Šī lēmuma otrā pusē ir redzams vēl<br />
viens “nopratināšanas protokols”, kas tapis pēc lēmuma<br />
paziņošanas apsūdzētajam:<br />
“Jautājums: Vai jūs atzīstat sevi par vainīgu jums<br />
uzrādītajās apsūdzībās?<br />
Atbilde: Jā. Uzrādītajās man apsūdzībās savu vainu pilnībā<br />
atzīstu. Protokols pierakstīts no maniem vārdiem un<br />
nolasīts man priekšā. /paraksts/<br />
Nopratināšana beigusies pl. 19.00”<br />
Lietā atrodama arī 1941. gada 5. novembra Vjatlag ārstu<br />
komisijas izziņa, kas apliecina, ka V.Mellers tiek atzīts par<br />
II grupas invalīdu ar diagnozi – vecuma [izraisīts] artrīts,<br />
cirkšņa trūce. 542<br />
1941. gada 29. decembrī LPSR Valsts Drošības komitejas<br />
kapteinis Vēvers, atrodoties Kirova rajona ciematā<br />
“Ļesnoi”, pieņēma lēmumu par Melleram piemērojamo<br />
drošības līdzekli, nosakot to kā apcietinājumu Vjatlagā. 543<br />
1942. gada 7. februārī LPSR NKVD specgrupas izmeklētājs<br />
Vasiļjevs parakstīja Apsūdzības slēdzienu, ar kuru nolēmis<br />
“nosūtīt Mellera Voldemāra Fridriha d. izmeklēšanas lietu<br />
Nr. 2517 izskatīšanai PSRS NKVD Īpašajā padomē, lūdzot<br />
piemērot apsūdzētajam Melleram augstāko soda mēru –<br />
NOŠAUŠANA. Īpašumu konfiscēt.” 544 Mellera lieta 1942.<br />
gada 2. decembrī tika izskatīta PSRS NKVD Īpašajā<br />
padomē, kas nolēmusi “Melleru Voldemāru Fridriha d. par<br />
pretpadomju aģitāciju nosūtīt uz labošanas darbu nometni<br />
uz 10 gadiem, skaitot apcietinājumu no 1941. gada 14.<br />
jūnija”. 545 Piezīme uz šī izraksta liecina, ka Kirovā šis<br />
paziņojums nonāca 1942. gada 27. decembrī, bet Mellers<br />
par to uzzināja 1943.gada 26.janvārī. Turpat ir piezīme ar<br />
roku “Miris 29.maijā 44.g”.<br />
Tālāk protokolā minēts, ka līdz revolūcijai Mellers<br />
netika represēts, arī pēc revolūcijas netika tiesāts, nav<br />
apbalvots. Vecuma dēļ no armijas uzskaites izslēgts.<br />
Sadaļā “dienests Sarkanajā armijā” norādīts, ka no 1918.<br />
gada jūnija līdz 1920. gada novembrim viņš strādāja par<br />
Rjazaņas strēlnieku pulka veterinārārstu, citās armijās,<br />
t.sk. baltgvardu, kā arī bandās nav dienējis un piedalījies.<br />
Tālāk protokolā, kurš iesākts pl. 15.00, seko ļoti “apjomīga”<br />
jautājumu un atbilžu daļa:<br />
“Jautājums: Izstāstiet par savu pretpadomju darbību pēc<br />
Padomju varas atjaunošanas Latvijā?<br />
Atbilde: Ar pretpadomju darbību es nekad neesmu<br />
nodarbojies, taču nenoliedzu, ka savu paziņu lokā esmu Voldemārs Mellers mirst 1944. gada 29. maijā Vjatlagā,<br />
izteicis pret padomju iekārtu vērstu viedokli.<br />
izturot nepilnus trīs no viņam piespriestajiem 10<br />
Jautājums: Izstāstiet, ko tieši jūs teicāt savu paziņu lokā? nometinājuma gadiem. 45 gadus pēc savas nāves -1989.<br />
Atbilde: Kad tieši tas bija, nevaru atcerēties, bet pēc gada 20. septembrī ar LPSR prokuratūras lēmumu viņš<br />
Sarkanās armijas daļu ierašanās Latvijā teicu, ka Padomju tika reabilitēts.<br />
savienībā nav saimnieciskās kārtības, un šāda kārtība<br />
vispār nevar būt vietās, kur saimnieko kolektīvi. Paskatoties XII paaudzes pārstāve Ņina Mellere (Nina Moeller,<br />
uz Sarkanās armijas kavalērijas daļām, es pārliecinājos, ka *25.9.1902. Kārsava †12.6.1949. Krasnoyarskyi kray)<br />
Sarkanajā armijā ir ieviesta neekonomiska saimniekošana. 1925. gada <strong>30</strong>. novembrī Ludzā salaulājās ar Mihailu<br />
Tā piemēram, zirgi nav apkalti, iejūgi nav piemēroti, un kur Semendjajevu (Mihails Semendjajevs, *12.12.1899. Ludza<br />
vien nepaskatīsies, trūkst saimnieka rokas. Tāpēc es šo un †14.9.1943. Vjatlag, Krasnoyarskyi kray), savas dzīves laikā<br />
citus gadījumus pārrunāju ar paziņām.<br />
strādāja “Šoseju pārvaldes Rēzeknes apriņķa Ceļu daļā par<br />
Jautājums: Kas jums ir zināms par nelegālo pagrīdes ceļu tehniķi” 553 jeb inženieri. Turpat arī atrodama norāde<br />
organizāciju?<br />
par to, ka “Semendjajevs Miķelis dzīv. Ludzā, Latgales ielā<br />
Atbilde: Par nelegālo pagrīdes organizāciju man nekas nav Nr. 19. Pase Nr. 016414 izdota no Ludzas apr. priekšnieka<br />
zināms un par to es nekad neesmu runājis.<br />
palīga 1. iec. 1928. g. 25. maijā ar reģ. Nr. 2180.” 554 Tieši<br />
Jautājums: No kurienes jums tapa zināms, ka Vācija no šis adreses arī 1941. gada 14. jūnijā viņa ģimene tika<br />
iesniegusi Padomju savienībai notu ar prasību atvilkt deportēta.<br />
armiju no Vācijas robežām un kam jūs par to stāstījāt?<br />
Atbilde: Vienu brīdi tanki brauca pa Ludzu. Kur viņi Paralēli saviem tiešajiem darba pienākumiem Mihails<br />
brauca, es nezinu un nevaru arī atcerēties, ka par to būtu<br />
494 495
Change language