30.07.2019 Views

2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Attēls 674., 675. un 676.<br />

Kristaps Millers un Anna Laucis kāzu dienā,<br />

Alberts Millers (pa kreisi) un Alberts ar savu nupat dzimušo brāli Eduardu 1939. gadā. DUBLĒJAS AR JĀŅA LAUČA BĒRNIEM -<br />

PĀRBAUDĪT!!!<br />

viņa jaunākais brālis Jānis Krūmiņš (*29.5.1971.) strādā<br />

Ozolnieku skolas saimniecības daļā un dzīvo Jelgavā.<br />

Ir zināms, ka Jānis Krūmiņš bija precējies divas reizes -<br />

pirmajā laulībā ar Rudīti (*) piedzima (XV paaudze):<br />

• Zane Krūmiņa (*).<br />

• Žaklīna Krūmiņa (*).<br />

• Emīls Krūmiņš (*).<br />

Attēls 673.<br />

Kristaps Millers un Anna Laucis kāzu dienā ar viesiem. Stāv (no kreisās) Lūcija Emīlija Millere, Paulis<br />

Laucis, Anna Otīlija Laucis (Zvirgzdiņa), X, Staņislavs Laucis, Jānis Laucis, Vera Laucis. Sēž (no kreisās):<br />

X, X, Alma Millere (Štālberga), līgavainis Kristaps Alberts Millers, līgava Anna Laucis, viņas māte Anna<br />

Laucis (Zozo), Jānis Eduards Millers, Kārlis Teodors Štālbergs. Pārējie nezināmi.<br />

Attēli 679. un 680.<br />

Anna Laucis (Millere/Auziņa) 1950. gadā un ar savām darba kolēģēm pie viesnīcas “Jelgava”.<br />

Ņemot vērā Annas Laucis saradošanos ar Milleru<br />

dzimtu, aplūkosim arī interesantākos Lauču dzimtas<br />

pārstāvjus. Senākie zināmie šīs dzimtas pārstāvji ir XI<br />

paaudzes pārstāvji - namdaris Kazimirs Laucis (*18XX.<br />

†1.3.1929. Jelgava) un viņa sieva, šuvēja Anna Zozo<br />

(*1875. Lietuva, Kauņas guberņa †pēc 1941. [ap 1944.]),<br />

kuru laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Paulis (Pāvels) Laucis (*17.2.1904. †6.9.1988.<br />

Jelgavā), piederīgs katoļu draudzei.<br />

• Anna Laucis (Millere/Auziņa) (*12.6.1907.<br />

[*<strong>30</strong>.5.1907.] Jelgava †1981. Jelgava), kristīta<br />

Jelgavas katoļu draudzē, krustvecāki Danils Zoza<br />

un [nesalasāms] Lukšo. Agrāk tika uzskatīts, ka<br />

dzimusi Lietuvā, taču dzimšanas vieta ir norādīta<br />

Jelgava.<br />

• Staņislavs Laucis (*5.9.1909. Jelgava †12.4.1945.)<br />

• Jānis Laucis (*1911. †12.8.1961. Jelgava).<br />

Visticamāk, līdz 1907. gadam ģimene dzīvoja Lietuvā, jo<br />

abu vecāko bērnu dzimšanas vietas ir norādītas “Lietuva”,<br />

tāpat, kā Kazimiram un viņa sievai, taču tad viņi pārcēlās<br />

uz Jelgavu. Vismazāk ziņu ir par Lauču ģimenes ģimenes<br />

XII paaudzes jaunāko pārstāvi Jāni Lauci (*1911.<br />

†12.8.1961. Jelgava), kurš mira 50 gadu vecumā un tika<br />

apglabāts Jelgavas Miera kapos. Par viņu ir zināms vien<br />

tas, ka viņš strādāja par pārdevēju un noliktas pārzini un<br />

bija precējies divas reizes – ar Veru un Mildu.<br />

Visticamāk, Jāņa un Mildas laulībā piedzima vismaz<br />

viens pēcnācējs, jo ģimenes arhīvos ir foto, kurā Jāņa sieva<br />

Milda tur rokās mazuli, bet līdzās Mildai un Jānim ir,<br />

domājams, krustvecāki – Anna Laucis (Millere) un viņas<br />

vīrs Kristaps Alberts Millers. Pēc mutvārdu informācijas,<br />

Attēli 677. un 678.<br />

Alberts Millers (pa kreisi), vecmāmiņa Anna Laucis (Zozo) un Eduards Millers aptuveni 1941. gadā.<br />

Visticamāk, abu zēnu pēdējā fotogrāfija. Un Kristapa Millera nometinājuma vietas plāns, ko zīmējis no<br />

nometnes atbrīvotais.<br />

706 707

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!