Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Attēls 100X. . Lūcijas Emīlijas Milleres un Kristapa<br />
Voldemāra Kulbara kāzu foto, ap 1941. gadu.<br />
tieši pretī Kronberga konfekšu veikalam bija konditorija<br />
un kafejnīca “AT”, kas sākumā piederēja Rešam, kas bija<br />
baltvācietis, bet vēlāk to nopircis Vannags. Šajā konditorijā<br />
es tiku strādājis un atceros, ka to ģenerāļa Baloža kundze<br />
bija izslavējusi par garšīgām ābolkūkām. Nama otrajā<br />
stāvā bija restorāns “Atvars”. Tālāk konditorijai blakām<br />
bija drogu un parfimēriju, kā arī citi veikali ar lieliem<br />
skatlogiem. Tad liels, trīs stāvu nams, un aiz tā Kvieša<br />
muzikālij veikals, ka sbija tieši pretī Pasta ielai. Atceros, ak<br />
tālāk bija kungu frizētava, kurā jauka friziere apkalpoja un<br />
tur tiku bieži iegriezies savus matus apgriezt. Aiz frizētava<br />
sbija kinoteātris “Imperial Biox”. Aiz kino bija fotogrāfa<br />
Kalncenava foto studija. Viņa darbnīca vitrīnā bija izliktas<br />
vairākas fotogrāfijas, starp tām atceros Jelgavas teātra<br />
aktrises Ērikas Prindules portretu. Tad atkal parfimēriju<br />
un drogu veikals, kurā es pirmo reizi nopirku paciņu ar<br />
kožamgumiju un vēl veikali, līdz Uzvaras ielai, kas bija<br />
Lielās ielas krustojumā uz kreiso, t.i. – ziemeļu pusi. Labā<br />
pusē uz Lielās ielas izbeidzās Katoļu iela.<br />
Ielas labajā pusē, uz Lielās un Pasta ielas stūra bija aptieka<br />
“Gulbis” un vēl vesela rinda veikalu, to starpā Atkašūna<br />
kafejnīca un konditoreja, kurā jaunekļa dienās biju ēdis<br />
garšīgas štopkūkas. Aiz tās bija liels kungu un dāmu modes<br />
drēbju veikals, kas piederēja Disencikam. Uz Uzvaras<br />
un Lielās ielas stūra, kreisajā pusē pie liela trauku un<br />
mājturības veikala bija pieliktas vitrīnas ar bilžu reklāmām<br />
par patreizējām filmu izrādēm Jelgavas kino teatros. Uz<br />
pretējā, t.i. – Katoļu ielas stūra namā bija Blosfelda gaļas un<br />
desu veikals. Šajā strūrī atradās noīrējami ratiņu stūmēji<br />
dažādu mantu pārvadāšanai, kurus tajā laikā lepni saukāja<br />
par eksprešiem. Ielas labajā pusē, uz uzvaras ielas austrumu<br />
strūra bija dzelzslietu un darbarīku veikals. Lielā iela<br />
turpinājās uz austrumiem, bet tad tā saucās Pils iela. Gar<br />
ielas malu bija vieglo ormaņu stāvvieta. No šejienes varēja<br />
nolīgt ormani, vai kā toreiz tos sauca – fūrmani, kādam<br />
braucienam. Ielas malā, pie nama sienas bija skapītis ar<br />
telefonu ormaņu izsaukšanai, kurš bieži iestrinkšķējās. Šajā<br />
Attēls 100X. . Jelgavas Lielā iela pie Annas baznīcas 1945. gadā.<br />
ielu krustojumu vidū policija skārtībnieks kārtoja satiksmi.<br />
Labajā iela spusē no Katoļu ielas stūra bija liels kungu un<br />
dāmu modes veikals. Aiz tā atceros, bija cepuru veikals, no<br />
kura man tika pamatskolas cepure un vēlāk – arodskolas<br />
samta deķelis. Tad vēl dzīvokļu mājas, līdz biju sasniedzis<br />
Akadēmijas ielu, kas uz Pils ielas izbeidzās.<br />
Kreisajā pusē Pils ielā, paajot garām ormaņu stāvvietai,<br />
turpinājumā uz austrumiem atkal ir konfekšu un šokolādes<br />
veikals. Tad starp šo un nākošo namu ir saldējuma veikals,<br />
kurš izskatās kā vējdzirnavu namiņš. Tad Pils ielas<br />
pārtraukums ar lielu laukumu, kurā jau sākās (kreisajā<br />
pusē) Jelgavas tirgus laukums un labajā pusē – laukums<br />
vēsturiskās Trīsvienības baznīcas priekšā. Abās pusēs ielai ir<br />
auto taksometru stāvvietas, bet kreisajā pusē aiz “taksīšiem”<br />
– “Shell” benzīna pildītava. Pārejot šiem laukumiem Pils<br />
iela turpinājās. Kreisajā pusē bija kāds pilsētas valdības<br />
nams. Aiz tā bija kinoteātris “Gaisma” un tad – Tērvetes<br />
viesnīca un klāt bija Ūdens iela un Driksas tilts. Atpakaļ,<br />
ielas labajā pusē pēc Trīsvienības baznīcas bija dzīvokļu<br />
nami. Aiz tiem – Lindes viesnīca, kura bija uz stūra Čakstes<br />
bulvārim, kas no labās puses uznāca uz Pils ielas iepretim<br />
Driksas tiltam. Kad šķērsoju Driksas tiltu, kreisajā ielas<br />
pusē bija Jelgavas pils dārzs, bet labajā – kinoteatris “Pils<br />
kino”.”<br />
Tomēr atgriezīsimies pie dzimtas vēstures. Ir zināms,<br />
ka Lūcija Emīlija Millere bija precējusies divas reizes –<br />
1922. gada 26. februārī ar I Pasaules kara dalībnieku Ansi<br />
Robertu Vītolu, bet otrreiz – ar frizieri Kristapu Voldemāru<br />
Kulbaru. Kara gados zudušie Jelgavas dzimtsarakstu un<br />
baznīcu arhīvi liedz precīzi noteikt Lūcijas un Kristapa<br />
laulību datumu – pēc vienām ziņām, viņi bija aprecējušies<br />
pirms 1937. gada, bet pēc citām ziņām – vien II Pasaules<br />
kara laikā, laulājoties Jelgavas Sv.Annas baznīcā. Ir arī<br />
neapstiprināta informācija, ka šīs otrās kāzas esot bijušas<br />
vien formālas – tās tika izmantotas kā iegansts, lai varētu<br />
tikt pie papildus pārtikas kartītēm un citiem labumiem, kas<br />
kara gados tika piešķirti jaunlaulātajiem. Saskaņā ar 1941.<br />
gada tautas skaitīšanas datiem, šajā laikā Lūcijas Milleres<br />
ģimene vairs nedzīvoja Lielajā ielā 55 – frizētavu viņa<br />
pārdeva īsi pirms II Pasaules kara, bet līdzšinējo dzīvokli<br />
iegādājās viņas jaunākais brālis, tādēļ ģimene pārcēlās<br />
uz Šķūņu ielu 3 dz. 19 (domājams, ēka līdz mūsdienām<br />
nav saglabājusies vai arī ielai ir mainīta numerācija). Šajā<br />
anketā gan Lūcija, gan viņas vīrs ir norādīti ar uzvārdu<br />
Kulbars, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka abu kāzas tomēr<br />
ir notikušas pirms kara un stāsts par kāzām “vācu laikā”<br />
ir uzskatāms par dzimtas folkloru. Pēc kara Lūcija vairs<br />
nestrādāja algotus darbus. Šajā ģimenē piedzima (XIII<br />
paaudze):<br />
• Aina Kubare (Millere) (*6.7.1937. Jelgava).<br />
XII paaudzes pārstāve Aina Kulbare (Millere) (*6.7.1937.<br />
Jelgava) bērnību pavadīja Jelgavā un Līvbērzē, mācījās<br />
vispirms Džūkstes, bet pēc tam – Tukuma skolā, kur<br />
viņa 1957. gada 17. augustā iepazinās ar savu nākamo<br />
dzīvesbiedru Dmitriju Melleru, kurš tobrīd bija savā<br />
audžuvecāku – Širinu dzimtas uzvārdā. Laulības laikā<br />
Aina Millere bija vīra uzvārdā - Širina, bet pēc Latvijas<br />
neatkarības atjaunošanas tika pieņemts lēmums katram no<br />
laulātajiem atjaunot savus vēsturiskos dzimtas uzvārdus,<br />
tādejādi Aina ieguva Milleres, bet viņas vīrs Dmitrijs -<br />
Mellera uzvārdus.<br />
Tukumā Aina Millere mācījās šūšanas kursos, bet drīz<br />
pēc laulībām pārcēlās uz Jelgavu, bet vēlāk – uz Rīgu,<br />
kur vispirms strādāja rūpnīcā VEF, bet vēlāk - dažādos<br />
konstruktoru birojos, veicot rasējumu kopētājas darbu.<br />
Šī ir mūsdienās vairs neeksistējoša profesija, kuras<br />
pārstāvji pie rūpnīcas atsūtītā dažādu detaļu rasējumiem<br />
piestiprināja t.s. kaļkas papīru un uz tā ar tinti precīzi<br />
pārzīmēja visas rasējuma detaļas. Visilgāko mūža daļu<br />
viņa pavadīja rūpnīcā “RER” (kādreizējā akciju sabiedrība<br />
“Prowodnik”). Pensijas gados par viņas aizraušanos<br />
Attēli100X. Lūcija Millere, Kristaps Kulbars un Aina Millere 1938. gadā Jelgavā un pie Lielupes.<br />
596 597
Change language