2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Attēli 582. un 583.
Natālija Medvedjeva (Širina) un viņas meita Jekaterina Širina.
Attēli 574. un 575.
Aleksandrs Vinogradovs, viņa meita Natālija Vinogradona (Taliašvili) un mazdēls Dāvids Taliašvili.
izveides inciators un tā direktors kopš 1957. gada. Līdz
tam viņš mācījās Maskavas Naftas institūtā, pēc kura
absolvēšanas 1948. gadā kļuva par Išimbajas naftas
pārstrādes rūpnīcas galveno inženieri, bet 1953. gadā
viņš kļuva par “Ļengidrogaz” uzņēmuma filiāles galveno
inženieri. Viņš bija Baškīrijas APSR Nopelniem bagātaias
zinātnes darbinieks, goda naftinieks, Krievijas nopelniem
bagātais celtnieks, apbalvots ar vairākām medaļām,
tostarp Darba Sarkanā karoga ordeni. Viņš bija precējies
ar Ņinu Jasonovnu (Nina Jasonovna, *1908.) un abu
laulībā piedzima meita Aurora Širina (Aurora Shirin).
Interesantu radniecības līniju veido Nikolaja un Sergeja
Širinu vecāku – Sergeja Širina (Sergey Shirin *1871. Pskov
†1939. Tbilisi) un Marijas Longo (Maria Longo) laulības.
Sergejs Širins bija Hugo Leonharda Vilhelma Mellera
darba kolēģis – kara topogrāfs, kurš laikā no 1891. līdz
1893. gadam mācījās Kara topogrāfu skolā. 1893.-1894.
gados dienēja Jēgeru leibgvardes pulkā, bet 1894.-1897.
gados strādāja Sanktpēterburgas guberņas un Somijas
karšu izstrādē. 1897. gada 25. janvārī tika nosūtīts uz
Kaukāza kara apgabalu, kur strādāja līdz pat 1917. gadam,
pēc kura par viņa likteni vairs nav plašāku ziņu. Ir zināms,
ka 1916. gada 8. martā viņš kļuva par skaitļošanas darbu
veicēju, 10. aprīlī tika paaugstināts par apakšpulkvedi un
1917. gadā kļuva par topogrāfijas nodaļas vadītāju.
Domājams, drīz pēc ierašanās Tbilisi 1897. gada janvārī,
Sergejs Širins iepazinās ar Tbilisi operā tobrīd strādājošā
itāļu mūziķa un diriģenta Gaetano Longo meitu Mariju
Attēli 576. un 577.
No kreisās: Aleksandrs Širins, viņa meita Diāna Kazeli un Dmitrijs Koržavins.
Longo.
Longo dzimtas saikne ar Tbilisi ir cieši saistīta ar 1851.
gadā atklāto Operas teātri. Lai arī tas tika izbūvēts kā
sava laika greznākais teātris, to atklājot, teātrim nebija
savas trupas, tādēļ sākotnēji to izmantoja masku ballēm
un dažādiem saviesīgiem pasākumiem. Šajā pašā laikā pa
Krievijas impērijas dienvidu rajoniem koncertēja neliela
itāļu operas trupa diriģenta F.Barbieri vadībā. Aizvadot
viesizrādes Kijevā, Harkovā, Taganrogā un citās pilsētās,
tika pieņemts lēmums aicināt viņus uz Tbilisi. Pats Barbieri
bija unikālas atmiņas īpašnieks – viņš diriģēja Rossinī,
Donicetti, Bellīnī un Verdi operas bez nošu partitūrām.
Nolīgtā trupa devās ceļā no Novočerkaskas ar pajūgiem tā
nokļuva Stavropolē, kur trupas primadonnas un mūziķi
atteicās turpināt ceļu, jo bija nomocījušās grūtajā ceļā. Lai
atvieglotu pārvietošanos, tika nopirkta vēl viena ekipāža,
un ar daudzām atpūtas pieturām visi devās tālāk. Ceļā
daudzi saslima, taču t.s. gruzīnu kara ceļa majestātiskums
atstāja labvēlīgu iespaidu uz ceļotājiem. Ceļā no Kazbegas
līdz Pasanauri pajūgos tika jūgti nevis zirgi, bet vērši.
Visbeidzot, 1851. gada 9. oktobrī visi ieradās Tbilisi un jau
pēc mēneša – 9. novembrī tika iestudēta Donicetti opera
“Lučia de Lammermūra”, ar kuru arī tika oficiāli atklāta
Tbilisi opera. Pirmās sezona slaikā notika 30 izrādes, kas
saviļņoja vietējo publiku – biļetes kļuva par lielu deficītu.
1874. gada 11. oktobrī, stundu pirms operas “Norma”
sākuma ēkā izcēlās ugunsgrēks un kamēr notika ēkas
atjaunošanana, kolektīvs strādāja pagaidu mājvietā.
Visnotaļ simboliska bija pagaidu mītnes atklāšana 1874.
gada 27. decembrī – kā pirmā tika izrādīta “Norma”.
Diemžēl, paša opernama atjunošana nesekmējās - tā ilga
22 gadus un noslēdzās tikai 1896. gada 3. novembrī, kad
jaunajā zālē tika izrādīta Gļinkas opera “Ivans Susaņins”
(diemžēl, arī šo ēku pēc 100 gadiem nesaudzēja uguns –
tā pilnībā izdega). 459
Tieši ar šo F.Barbieri trupu Tbilisi ieradās vijolnieks, X
paaudzes pārstāvis Gaetāno Longo (Gaetano Longo, *?
Napoli †pēc 1902. Tbilisi), bet vēlāk viņam pievienojās arī
sieva Matilde (Marija) Goldšteina (Mathilda (Maria)
Goldschtein). Ap 1854. gadu Longo kļuva par orķestra
vadītāju – viņa portrets ar īsu biogrāfiju līdz pēdējam
ugunsgrēkam atradās Tbilisi operas foajē. Kopā ar
ģimeni Tbilisi ieradās arī viņu tobrīd aptuveni četrus
Attēli 578. un 579.
No kreisās: Tamāra Koržavina, Irina Dobrovoļska un viņas dēls Vjačeslavs Širins.
462 463