Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Mūsdienās vēsturiskās “Ašmu” saimniecības vietā eksistē<br />
zemnieku saimniecība “Ašmi”, kurā saimnieko Aivars<br />
Ķeris (29158675) , kura vectēvs bija Fricis Ķeris ().<br />
Atgriežoties pie Dobeļu dzimtas - saskaņā ar šī dzimtas<br />
atzara mutvārdu leģendu, Jāņa Dobeļa brālis, IX paaudzes<br />
pārstāvis Jēkabs Dobelis (*20.10.1849. Gramzda<br />
†26.12.1931. Liepāja) ir bijis kučieris Mazgramzdas muižā,<br />
bet pēc iepazīšanās ar rakstnieku un pedagogu Sudrabu<br />
Edžu (*11.9.1860. †<strong>30</strong>.1.1941., īstajā vārdā Morics Eduards<br />
Zilberts), kurš 1887. gadā kļuva par Gramzdas ministrijas<br />
skolas pārzini un šajā muižā klāstījis savam laikam<br />
brīvdomīgus uzskatus, Jēkabs Dobelis uzteicis darbu muižā<br />
un pārcēlies uz Liepāju. Ja var ticēt šai dzimtas mutvārdu<br />
leģendai, pārcelšanās uz Liepāju varēja notikt pēc 1887.<br />
gada. Pēc pārcelšanās Jēkabs Dobelis strādāja Liepājas ostā<br />
un paralēli nodarbojās ar dārzkopību un sakņkopību uz<br />
īrētas zemes. Nopelnīja naudu, savā īpašumā ieguva divu<br />
stāvu māju Liepajā, Klaipēdas ielā 35, kur kopā ar meitas<br />
ģimeni dzīvoja līdz savai nāvei. Vēlāk savā īpašumā ieguva<br />
zemes gabalus Liepājā - Vaļņu ielā 21, Doņu iela 1/3/5,<br />
Bernātu ielā 42, kas tika apvienota vienotā īpašumā - kā<br />
sākotnēji paša Jēkaba, bet vēlāk – viņa jaunākā dēla Žaņa<br />
Dobeļa vadītā dārzniecība. 1913. gadā palīdzējis iegādāties<br />
vēl vienu īpašumu – Salmu ielā 33, kas bija nepieciešams<br />
dārzniecības vajadzībām. Lai arī Jēkabs Dobelis ir dzimis<br />
un kristīts kā luterānis, 50 gadu vecumā viņš pieņēma<br />
mainīt reliģiju un 1899. gadā tika kristīts Liepājas Baptistu<br />
Pāvila draudzē. 1883. gada 7. maijā salaulājās ar Ģirta<br />
Jekstes meitu Madlēni Jeksti (*1856. †7.2.1927. Liepājā),<br />
un nāves brīdī, bija piederīgi baptistu draudzei (Madlēnas<br />
Jekstes uzvārda atveide dažviet ir “Jesīte”). Jēkabs un<br />
Madlēne ir apglabāti Līvas kapos Liepājā, bet abu laulībā<br />
piedzima trīs bērni (X paaudze):<br />
• Ērmanis (Hermanis) Dobelis (*23.4. [6.5.]1884.<br />
Liepāja †29.9.1966. Liepāja).<br />
• Žanis Dobelis (*25.9.1887. Liepāja †22.3.1946.<br />
Liepāja).<br />
• Marija Dobele (Vecvagare) (*7.8.1890. Liepāja<br />
†13.8.1962.).<br />
Pārbaudīt par virsmežsargu Žani Jekstu (*3.1.1872.<br />
Gramzdā †pēc 1941.) un viņa sievu Karlīni Jeksi<br />
(*20.2.1880. †pēc 1941.), kuri dzīvoja “Jekstos” - vai nav<br />
domāti šie paši?<br />
Attiecībā par Jēkaba Dobeļa sievas Madlēnas Jekstes<br />
ģimeni ir zināms, ka viņai bija brālis Žanis Jekste (†1939.),<br />
kuram piederēja mežs, kuru daudzi esot salīdzinājuši ar<br />
parku. Žanis Jekste mira traģiskā negadījumā, kad tika<br />
izsviests no satrakojušos zirgu pajūga un guva nāvējošas<br />
trumas. Viņš tika apglabāts Mazgramzdas kapos. Žanis<br />
Jekste bija precējies ar Madlienu Ģibieti (†1946.) un abu<br />
laulībā piedzima (X paaudze):<br />
• Erna Jekste (Grietēna) (*2.2.1910. †)<br />
• Vera Jekste (Rimbeniece) (*1910. †ASV)<br />
• Aleksis Jeksts (*1921. †1952.) bija sportisks<br />
jaunekis un pēc II Pasaules kara iestājās Fizkultūras<br />
institūtā, bija precējies ar Valiju Akermani, taču<br />
pēcnācēju ģimenē nav. Miris no apendicīta izraisīta<br />
peritonīta, apglabāts Mazgramzdā.<br />
X paaudzes pārstāve Erna Jekste bija precējusies ar Žani<br />
Grietēnu (*9.2.1905. †12.1948.) un abu laulībā piedzima<br />
(XI paaudze):<br />
• Imants Grietēns (*15.6.1939. †27.4.2018.),<br />
bērnībā cietis no poliomielīta, taču bija apdāvināts<br />
dārzkopis, laulājies ar Rutu Ezīti, pēcnācēju nav,<br />
apglabāts Kuldīgā.<br />
• Līvija Grietēne (Grietēna-Arāja) (*8.11.1940.).<br />
• Aina Grietēna (Jerika) (*4.11.1943.).<br />
XI paaudzes pārstāve Līvija Grietēne (Grietēna-Arāja)<br />
(*8.11.1940.) jau kopš bērnības aizrāvās ar rokdarbiem,<br />
tādēļ savu dzīvi saistīja ar šo nodarbi – viņa ir tautas<br />
daiļamata meistare, rokdarbniece, precējusies ar Aivaru<br />
Arāju (*12.6.1938. †1.6.1994.). Abu laulībā piedzima (XII<br />
paaudze):<br />
• Ivars Arājs (*1.6.1964.).<br />
XII paaudzes pārstāvis Ivars Arājs (*1.6.1964.) ir precējies<br />
ar Dainu Leimani (*12.4.1963.) un abu laulībā piedzima<br />
(XIII paaudze):<br />
• Iveta Arāja (*23.7.1983.).<br />
Ivetas Arājas (*23.7.1983.) civillaulībā ar Egilu Grozu<br />
piedzima (XIV paaudze):<br />
• Maikls Groza (*8.10.2003.).<br />
• Elīna Groza (*29.6.2013.).<br />
XI paaudzes pārstāve Aina Grietēna (Jerika) (*4.11.1943.)<br />
bija prasmīga lopkope, bet mūžu pavadīja strādājot par<br />
pārdevēju. Laulājās ar Jāni Jeriku (*21.12.1942.) un abu<br />
laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Valdis Jeriks (*19.8.1968.).<br />
• Dace Jerika (Putniņa) (*13.4.1972.).<br />
XII paaudzes pārstāvis Valdis Jeriks (*19.8.1968.)<br />
salaulājās ar Eviju Golubevu (*2.8.1970.) un šajā laulībā<br />
piedzima (XIV paaudze):<br />
• Jānis Jeriks (*19.6.1991.).<br />
• Kristiāna Jerika (*8.4.2000.).<br />
• Agate Jerika (*24.5.2002.).<br />
XII paaudzes pārstāves Daces Jerikas (Putniņa)<br />
(*13.4.1972.) laulībā ar Egilu Putniņu (*14.05.1971.)<br />
piedzima (XIV paaudze):<br />
• Elīna Putniņa (*22.5.2002.)<br />
• Mārcis Putniņš (*5.8.2005.)<br />
X paaudzes pārstāve Vera Jekste (Rimbeniece) (*1910.<br />
†ASV) bija precējusies ar Rimbenieku un izceļojusi<br />
uz ASV, strādājusi par piegriezēju šūšanas fabrikā, 20.<br />
gadsimta 50. gados atbalstījusi savas māsas Ernas ģimeni,<br />
sūtot dažādus audumus. Mirusi ASV, kur tika kremēta.<br />
Veras Jekstes un Rimbenieka laulībā piedzima (XI<br />
paaudze):<br />
• Astrīda Rimbeniece (Jansone) (*14.4.1937.).<br />
bet kopš 1994. gada Liepājas Simfoniskā orķestra<br />
galvenais viesdiriģents. Kā viesu diriģents koncertējis ar<br />
Jaunanglijas (New England) kamerorķestri, Lietuvas valsts<br />
simfonisko orķestri, Latvijas nacionālo operu, Latvijas<br />
nacionālo simfonisko orķestri, Maskavas simfoneti,<br />
Milvoku simfonisko orķestri, Philharomonia Hungarica<br />
simfonisko orķestri, Nirnbergas simfonisko orķestri,<br />
Valsts akadēmisko kori “Latvija”, Latvijas Radio kori,<br />
Kori “Sonore”, kamerkori “Ave sol”. Virsdiriģents latviešu<br />
dziesmu svētkos Sanfrancisko, Seatlā, Toronto un Rīgā,<br />
virsdiriģents dziesmu dienās Gotlandē, Gaujienā, Ērgļos,<br />
Preiļos un Aglonā. Jansons ir mākslinieciskais vadītājs<br />
Ņujorkas latviešu korim, Ņujorkas igauņu korim, Bergen<br />
Chorale (amerikāņu koris) un Fordhama universitātes<br />
korim. Astrīdas Rimbenieces un Andreja Jansona laulībā<br />
ir dzimuši (XII paaudze):<br />
• Mārcis Jansons (*1968. ASV)<br />
• Zinta Jansone (*1971. ASV)<br />
Savukārt par Madlienas Ģibietes ģimeni ir zināms, ka<br />
viņai bija neprecēts brālis Fricis Ģibietis, kurš pārcēlās<br />
uz “Jekstu” mājām, kā arī brālis Daniels Ģibietis, kurš<br />
dzīvoja “Dārznieku” mājās Priekulē un kura laulībā ar XX<br />
piedzima meita (X paaudze):<br />
• Alvīne Ģibiete (Braže) (*†).<br />
X paaudzes pārstāve Alvīne Ģibiete (Braže) (*†)<br />
salaulājās ar Frici Braži (*†) un abu laulībā piedzima dēls<br />
(XI paaudze):<br />
• Ojārs Bražis (*†Rīga).<br />
XI paaudzes pārstāvis Ojārs Bražis (*†Rīga) esot agri<br />
miris Rīgā, bet viņa laulībā ar Ņinu Šteinu piedzima (XII<br />
paaudze):<br />
• Baiba Braže (*4.12.1966. Rīga).<br />
Par XII paaudzes pārstāvi Baibu Braži (*4.12.1966.<br />
Rīga) ir zināms, ka viņa studēja Latvijas Universitātē<br />
jurisprudenci, politiskās zinātnes un komunikācijas<br />
zinātni. Kopš 1993. gada strādā Latvijas Ārlietu ministrijā,<br />
laikā no 2003. līdz 2008. gadam bija Latvijas Republikas<br />
ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Nīderlandes karalistē,<br />
kopš 2015. gada ir nerezidējošā ārkārtējā un pilnvarotā<br />
vēstniece Indonēzijas Republikā, bet kopš 2016. gada<br />
- ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un<br />
Ziemeļīrijas Apvienotajā karalistē. Apbalvota ar II šķiras<br />
Atzinības krustu un vairākiem ārvalstu apbalvojumiem.<br />
X paaudzes pārstāvis Ērmanis (Hermanis) Dobelis<br />
(*23.4. [6.5.]1884. Liepāja †29.9.1966. Liepāja) ieguva<br />
pamatizglītību un savu vienaudžu vidū izcēlās ar<br />
kaligrāfisku rokrakstu, tādēļ pēc iesaukšanas cariskās<br />
Krievijas armijā, tika iecelts par rakstvedi. Bija precējies<br />
divas reizes – ar mežsarga un vēlākā Karostas apsarga<br />
Pētera Šalmja (*6.4.1860. Grobiņa, “Poļu” mājas †?) un viņa<br />
sievas Annas Kupšes (*ap 1861. †?) meitu Maigu Šalmi<br />
(*11.9.1892. Grobiņa †1915.), kura mira no saaukstēšanās<br />
jeb plaušu karsoņa I Pasaules kara laikā, kad apciemoja<br />
savu vīru viņa dienesta laikā Mogiļevā, Baltkrievijā. Maiga<br />
šalme tika apglabāta Liepājā, Līvas kapsētā. Pēc sievas<br />
nāves Ērmanis Dobelis 1919. gada 21. aprīlī Liepājas<br />
Sv.Annas baznīcā salaulājās otrreiz - ar savas pirmās<br />
sievas māsīcu, Miķeļa Šalmja un Katrīnes meitu Annu<br />
Šalmi (*2.6.1890. Grobiņa, “Poļu” mājas †1986. Liepāja),<br />
kas dzīves laikā bija mājsaimniece un dārzniece (laulību<br />
XI paaudzes pārstāve Astrīda Rimbeniece (Jansone)<br />
(*14.4.1937.) ir precējusies ar kordiriģentu Andreju Jansonu<br />
(*2.10.1938. Rīga). Andrejs Jansons ir mācījies Itālijas<br />
valsts konservatorijā, Venēcijā; ieguvis Bakalaura grādu<br />
obojas spēlē Džuliarda (Julliard) mūzikas skolā (1960.).<br />
Maģistra grādu diriģēšanā Manhetenas mūzikas skolā<br />
(1973.) un Doktora grādu radošās mākslas-kompozīcijā<br />
Rutgers Universitātē (1986.). Andrejs Jansons ir spēlējis<br />
oboju Baltimoras un Pittsbutgas simfoniskos orķestros un<br />
Metropolitēna un Ņujorkas pilsētas operu orķestros. Kopš<br />
1988. gada “Bronx Arts” orķestra galvenais viesdiriģents,<br />
ierakstā norādīts, ka dzimusi nevis jūnijā, bet aprīlī).<br />
842 843<br />
Hermanis Dobelis saimniekoja dārzniecībā Salmu ielā<br />
33, kur pārsvarā tika audzētas saknes, bet gadu gaitā tika<br />
uzceltas divas siltumnīcas gurķu un tomātu audzēšanai.<br />
Te tika gatavotas vārītas skābenes un garšsaknes ziemai,<br />
ko sieva Anna pati tirgoja Liepājas Pētertirgū. No viņas<br />
stāstītā izriet, ka dzīve nav bijusi salda, jo vienmēr<br />
pastāvējušas bažas par stādu attīstību, aukstuma un<br />
siltuma miju un neparedzētiem laika apstākļiem - ja slikti<br />
audzis, tad tā bijis visiem un kaut cenas augstas - maz<br />
ko pārdot. Ja gads bijis ražīgs, tad izaudzētā daudz, bet<br />
cenas slīdējušas uz leju. Hermanis pircis visas pieejamās<br />
grāmatas par dārzeņu audzēšanu, zemes kultivēšanas<br />
jautājumiem, centies pasūtīt sēklas no ārzemēm. Skaidrs<br />
bijis viens, jo pamatīgāk kopta augsne, jo lielākas izredzes<br />
uz ražu bijušas pat klimatiski nelabvēlīgos gados. Hermanis<br />
Dobelis 19<strong>30</strong>.- jos gados piedalījies vairākās dārzkopības<br />
izstādēs un parasti saņēmis arī atzinības balvas.<br />
Ģimenē saglabājies stāsts par kādu pagalam lietainu<br />
vasaru, kad Liepājā nav bijušas cerības uz puķkāpostu ražu<br />
(galviņām vajadzēja būt sniegbaltām). Toreiz Hermanis<br />
Dobelis. pasūtījis kuģa kravu no Dānijas ar puķkāpostiem<br />
un tos veiksmīgi izpārdevis. Kad pārējie dārznieki<br />
atkārtojuši šo gājienu, Liepājas tirgus bijis pārpildīts ar<br />
tiešām skaistiem puķkāpostiem, tikai cena kritusies.<br />
Ikdiena bijusi smaga, taču svētdienās ģimene braukusi<br />
ezerā ar jahtu, vai gājuši pastaigāties apstādījumos, vai<br />
uz kādu koncertu Kūrmājā. Ienākumiem no dārzniecības<br />
vajadzēja nodrošināt izglītību dēlam Valfrīdam un meitai<br />
Valijai.<br />
Sākoties II Pasaules karam zemes darbi nav apstājušies,<br />
un dārzeņi kalpojuši kā maiņas produkts nepieciešamā<br />
iegādei. Hermanis ieguvis Latvijas apstākļiem piemērotas<br />
meloņu sēklas, un saldās melones bijušas labs aizdars<br />
maltītēs.<br />
Varas maiņa un skarbā padomju realitāte darīja savu -<br />
dārzniekiem tika uzlikti nesamērīgi nodokļi, nav bijis<br />
cerību tos nomaksāt, un Dobelis pēdējā brīdī labprātīgi<br />
nodevis savu dārzniecību Labierīcību kantora pārvaldībā.<br />
Sieva Anna kļuvusi par dārznieci, bet Hermanis pārcelts<br />
uz pilsētas dārzniecību Ganību ielā par vadītāju.<br />
Saimniekot pēc padomju metodēm bijušas tīrās šausmas,<br />
raža kritusies un produkcija nodota uz tirgu sasviesta pa<br />
roku galam, sirds stājusies uz to visu skatoties. Redzot<br />
šādu darba kultūru, Dobelis atsacījies būt par dārznieku,<br />
aizbildinoties ar veselību, un līdz sirmam vecumam<br />
nostrādājis par siltumnīcu stiklotāju. Savukārt Anna<br />
Dobele turpinājusi strādāt par dārznieci Salmu ielā līdz<br />
dārzniecības likvidēšanai ap 1965. gadu. No dārzniecības<br />
aizvesta melnzeme, bijušā dārza vietā palikusi dziļa bedre,<br />
kas pildījusies ar ūdeni un drazām. Sapnis par dārzu bijis<br />
izsapņots. Vēlāk tā vietā uzcelts Mašīnbūves rūpnīcai<br />
piederošs bērnu dārzs.<br />
Hermanis Dobelis mira 82 gados no vecuma kaitēm,<br />
apglabāts Līvas kapsētā blakus vecākiem, bet sieva Anna<br />
pārdzīvoja Hermani par 20 gadiem un mirusi 1986. gada<br />
28. martā - Lielajā piektdienā, bet zemē guldīta 2. aprīlī<br />
plkst. 15.00. Katrā no laulībām Ērmanis Dobelis kļuva par<br />
tēvu vienam pēcnācējam (XI paaudze):<br />
• Valfrīds Dobelis (*14.2.[27.2.]1914. Liepāja<br />
†31.8.1949. Krievija), dzimis pirmajā laulībā ar<br />
Maigu Šalmi, bija dārznieks, kara laikā sadarbojās ar<br />
vācu izlūkiem, tika arestēts 1945. gada 12. maijā un<br />
divus gadus turēts cietumā Rīgā, bet vēlāk izsūtīts<br />
uz Sibīriju, kur arī gājis bojā. Strādāja dārzniecībā,
Change language