Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Attēls 412.<br />
Karīna Dūve-Dekkere ar savu otro vīru Voutu<br />
Dūvu-Dekkeru un meitu Nelliju.<br />
Vītinghofa (bsse. Marie Luise von Vietinghoff). 1939. gadā<br />
ģimene emigrēja no Latvijas un apmetās Bašinas muižā<br />
(Gut Baschin) Vartegavā (Wartegau, Krs. Krotoschin,<br />
Hoymstal). Abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Karīna Ikskiule-Gildenbande (Nievenhuisa/<br />
Dūves-Dekkere) (Karin Uexkull-Guldenband<br />
(Nieuwenhuis/Douwes-Dekker), *11.7.1917. Rīga<br />
†.).<br />
• Kurts Gunārs Ikskiuls-Gildenbands (Kurt<br />
Gunnar Uexkull-Guldenband, *26.2.1920.<br />
Greifswald, Pommern †1945.), bija Vērmahta<br />
karīvs, tiek uzskatīts par bez vēsts pazudušu kopš<br />
1945. gada sākuma.<br />
• Rita Magdalēna Ikskiule-Gildenbande (Rita<br />
Magdalene Uexkull-Guldenband, *<strong>30</strong>.4.1921.<br />
Jannow, Pommern †.), bija medmāsa Sumatrā.<br />
• Helmuts Roberts Ikskiuls-Gildenbands (Helmut<br />
Robert Uexkull-Guldenband), *10.11.1925. [jeb<br />
1926.] Mariampole †).<br />
XII paaudzes pārstāve Karīna Ikskiule-Gildenbande<br />
(Nievenhuisa/Dūve-Dekkere)<br />
(Karin<br />
Uexkull-Guldenband (Nieuwenhuis/Douwes-Dekker),<br />
*11.7.1917. Rīga †.) Rīgā dzīvoja Pl.Brieža ielā 4 dz. 2,<br />
Strēlnieku ielā 5 dz. 28, Brīvības ielā 92-18, kā arī Dagdas<br />
pagasta Mariampolē (“Māras” mājā). bija precējusies<br />
divas reizes. Pirmā laulība tika noslēgta 1939. gada 18.<br />
aprīlī Javas salā, Surabajā ar Dr. med. Antonu Jirgenu<br />
Nīvenhuisu (Anton Jurgen Nieuwenhuis), kurš strādāja par<br />
mediķi Javas salā. Šī laulība tika šķirta un otrreiz Karīna<br />
salaulājās 1949. gada 15. septembrī Hārlemā (Holandē)<br />
ar ķīmijas inženieri, pulkvedi Voutu Dūvu-Dekkeru<br />
(Wout Douwes-Dekker). Ģimene dzīvoja Holandē Hāgā<br />
(Den Haag). Vienā no šīm laulībām (domājams, otrajā)<br />
piedzima meita (XIII paaudze):<br />
• Nellija Dūve-Dekkere (Nelly Douwes-Dekker, *.)<br />
XII paaudzes pārstāve Rita Magdalēna<br />
Ikskiule-Gildenbande (Rita Magdalene<br />
Uexkull-Guldenband, *<strong>30</strong>.4.1921. Jannow, Pommern †.),<br />
dzīvoja Dagdas pagasta Mariampolē, kā arī Rīgā, Miera<br />
ielā 16 un Brīvības ielā 92-18. Pēc repatriācijas bija<br />
medmāsa Sumatrā.<br />
XII paaudzes pārstāvis Helmuts Roberts<br />
Ikskiuls-Gildenbands (Helmut Robert<br />
Uexkull-Guldenband), *10.11.1925. Marienpol †) kļuva<br />
par Dr.agr. Hannoverē un 1955. gada Ziemassvētkos<br />
Berlīnē salaulājās ar Inesi Leizi (Ines Leise, *), kas bija<br />
studiju asistente.<br />
XI paaudzes pārstāve Herta Irēne Margrieta Gūtmane<br />
(Devjatkina) (Herta Irene Margarethe Gutmann<br />
(Dewjatkin), *6.5.1892. Balvi †1.1945. Litzmannstadt<br />
(Lodza)) I Pasaules kara laikā bija devusies bēgļu gaitās (uz<br />
to norāda viņas personas apliecība, kas izdota, pamatojoties<br />
uz Ukrainas politisko emigrantu bēgļu komitejas izniegto<br />
apliecību Nr. 113) 1914. gadā Kauņā salaulājās ar Krievijas<br />
armijas virsnieku Vasīliju Devjatkinu (Wassily Dewjatkin,<br />
*23.1.1889. †1.1945. Litzmannstadt (Lodza)), kurš vēlāk ar<br />
ģimeni dzīvoja Rīgā (kā dzīvesvietas norādītas Strēlnieku<br />
iela 5 dz. 27 un 28, Ausekļa iela 5 dz. 23a, Ausekļa iela 3 dz.<br />
72, Dreiliņu iela 15 dz. 4, Kuldīgas iela 17a dz. 3, Talsu ielā<br />
5 dz. 1, u.c.) un izceļoja uz Vāciju 1939. gadā, kur apmetās<br />
Litcmanštadtē (Lodzā), kur gāja bojā 1945. gada janvārī.<br />
Viens no pases lietā esošiem dokumentiem liecina, ka<br />
1932. gadā tika veikta ģimenes apsekošana mazturības<br />
apliecināšanai - tolaik viņi dzīvoja divu istabu dzīvoklī<br />
Ausekļa ielā 3 dz. 72, par kuru maksāja 60 Ls mēnesī, bet<br />
Vasīlija ienākumi strādājot Rīgas Starptautiskajā bankā<br />
par izpalīgu, bija 196 Ls mēnesī, no kuriem tika uzturēts<br />
cilvēks sievas apkopšanai. Turpat norādīts, ka sieva Herta<br />
jau 10 gadus guļ uz gultas slima. Šajā laulībā piedzima (XII<br />
paaudze):<br />
• Irēne (Kiki) Devjatkina (Irene (Kiki) Dewjatkin,<br />
*24.2.1918. Rēzekne †).<br />
XII paaudzes pārstāve Irēne (Kiki) Devjatkina (Irene (Kiki)<br />
Dewjatkin, *24.2.1918. Rēzekne †) bija privātskolotāja<br />
Buenos Airesā. Ir zināms, ka viņa bija precējusies divas<br />
reizes un abas laulības tika šķirtas. Pirmo reizi viņa<br />
salaulājās ar Jozefu Rinnentāleru (Josef Rinnertaler),<br />
bet otrreiz - Argentīnā ar Ēriku Dannenbergu (Erich<br />
Dannenberg).<br />
RUBUĻU (RUBERGU) DZIMTA<br />
Savukārt Izabellas Emīlijas Rubergas (Isabella Emilie<br />
Ruberg, *2.8.1859. Balvi †14.3.1914. Jaunjelgava) vecāki<br />
bija IX paaudzes pārstāvis Juris Rubulis, kurš vācu<br />
pētījumos jau minēts kā Georg Ruberg (Juris Rubul jeb<br />
Georg Ruberg, *6.7.1819. Degumi, Lubāna †1891. Lubāna,<br />
Moroz mežniecība), kurš mira nelaimes gadījumā. Ir<br />
zināms, ka viņš strādāja Tirzā un Gulbenē pie Dr.med.<br />
K.E.Viherta (K.E.Wichert), kā arī Balvu aptiekā. 1850.<br />
gadā viņš salaulājās ar Elīzu Jurgensoni (Elise Jurgensohn,<br />
*1828. Mālpils (Lemburg) †1905. Balvi, “Salmu” mājās),<br />
kura mira no insulta (triekas).<br />
Attiecībā uz dzimtas uzvārda transformāciju no “Rubbul”<br />
uz “Ruberg”, vācu pētījumos dota atsauce uz 1850.<br />
gada Lubānas dvēseļu revīziju (ģimene nr. 12), dodot<br />
papildus norādi, ka šīs ģimenes latviešu līnijas pēctecis<br />
ir vairākkārtējais Latvijas tautas labklājības ministrs<br />
Vladislavs Rubulis (*24.12.1887. Rēzekne †26.7.1937.<br />
Rīga), kurš bija dzimis muižas pārvaldnieka Antona un<br />
Marijas Rubuļu 10 bērnu ģimenē. Precīza radniecības<br />
pakāpe ar pārējo dzimtu pagaidām nav noskaidrota.<br />
1897. gadā viņš sāka mācīties Rēzeknes pamatskolā, vēlāk<br />
mācījās Rēzeknes pilsētas skolā, kuru pabeidza 1903. gadā.<br />
1905. gada pavasarī iestājās Pēterburgas katoļu garīgajā<br />
seminārā, taču drīz no tā izstājās, lai pievērstos farmaceita<br />
profesijai. Studijas viņš turpināja Maskavā un Harkovā,<br />
kur 1915. gadā ieguva provizora grādu farmācijā.<br />
studentu organizācijā “Gunskurs”. 1912. gadā izdeva un<br />
rediģēja laikrakstu “Jaunos Zinias”. Pirmā pasaules kara<br />
laikā turpināja strādāt Pēterburgā, 1915. gadā dibināja<br />
Latgaliešu biedrību palīgā kara upuriem. Rubulis<br />
bija biedrības vadītājs visu tās pastāvēšanas laiku. Tā<br />
sadarbojās ar Latviešu bēgļu centrālkomiteju. 1917. gadā<br />
iesaistījās Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes darbībā<br />
un strādāja tās prezidijā, par spīti tam, ka sēdes notika<br />
Valkā. Kad LPNP sēdes tika pārceltas uz Pēterburgu, daļu<br />
no tām rīkoja V. Rubuļa dzīvoklī. Bija latviešu studentu<br />
korporācijas “Lacuania” biedrs.<br />
Tālāko darbību Pēterburgā bremzēja lielinieku nākšana<br />
pie varas. 1920. gadā Vladislavs Rubulis kopā sievu un<br />
dēlu atgriezās Latvijā. Ministru kabinets viņu iecēla par<br />
Latgales apgabala darba inspektoru, turklāt, Rubulis bija<br />
laikraksta “Latgalīts” redaktors. 1922. gadā ievēlēts 1.<br />
Saeimā, pārstāvējis Latgales Zemnieku partiju. Darbojies<br />
publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā.[3]<br />
1925. gadā ievēlēts 2. Saeimā. Darbojies deputātu lietu<br />
izmeklēšanas, pašvaldības, kā arī publisko tiesību un<br />
valsts pārvaldes iekārtas komisijās.<br />
1925. gada decembrī kļuva par tautas labklājības ministru<br />
Kārļa Ulmaņa vadītajā valdībā. Amatu saglabāja arī Artura<br />
Alberinga kabinetā. 1926. gada decembrī amatu zaudēja,<br />
taču atgriezās 1928. gada janvārī Pētera Juraševska valdībā.<br />
Viņš amatā palika līdz 1934. gada martam, būdams piecās<br />
dažādās valdībās. Šajā laikā ievēlēts un darbojies arī 3. un<br />
4. Saeimā. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 15. maijā<br />
atgriezies ministra amatā, kur palika līdz savai nāvei.<br />
Dzīves nogalē Vladislavam Rubulim bija sirds problēmas,<br />
kurām sekoja asins saindēšanās ar komplikācijām. 1937.<br />
gada 21. maijā ievietots Rīgas 2. slimnīcā, kur miris 1937.<br />
gada 26. jūnijā pulksten 7.53. Sakarā ar Rubuļa nāvi<br />
pusmastā tika nolaisti Latvijas karogi pie visu ministriju<br />
un tautas labklājības ministrijai padoto iestāžu ēkām,<br />
kā arī Ministru prezidenta standarts pie valdības ēkas.<br />
Apbedīts Rēzeknes Katoļu kapos.<br />
Vladislavs Rubulis bija precējies ar skolotāju Bertu Osi<br />
(*4.12.1894. Bauņu pag. †8.6.1985. Klīvlendā). Abu laulībā<br />
piedzima (paaudze):<br />
• Janina Rubulis (*†)<br />
• Eriks Rubulis (*)<br />
• Raimonds Rubulis (*20.9.1918. 27.9.1995.<br />
Indianapolis, USA) bija inženieris, beidzis<br />
Štutgartes tehnisko augstskolu, pēc metiem ASV<br />
izbūvēti daudzi iepirkšanās centri, Klivlendas<br />
latviesu sabiedriskais centrs.<br />
Par Vladislava Rubuļa brāļiem un māsām vēl ir zināms,<br />
ka brālis Pāvils Rubulis (*†) bija pulkvedis, Omskas<br />
karaskolas priekšnieks, gājis bojā revolūcijas gados.<br />
Brālis Jezups Rubulis (*1879. †14.11.19<strong>30</strong>. Rīga)<br />
(nejaukt ar politiķi Jezupu Rubuli!) miris pēkšņā nāvē<br />
no sirdslēkmes 51. gada vecumā, nekrologs laikrakstā<br />
Zemnīka Ziņas.<br />
Brālis Antons Rubulis (*1876. †1936.) miris 60 gadu<br />
vecuma.<br />
Pusbrālis Sigismunds Rubulis (*†), darbojās parfimērijas<br />
biznesā, dzīvoja emigrācijā.<br />
Māsa Marija Barkāne (*†), pirmā latgaliete ar zobārstes<br />
ATSAUCES:<br />
Darbojies Pēterbugas latviešu muzikālajā biedrībā, no<br />
1. Latvijas Vēstures institūta žurnāls Nr 3, 1938. gada 1. janvāris<br />
1906. līdz 1907. gadam bija tās valdes loceklis. Darbojies<br />
386 387<br />
augstskolas diplomu.<br />
•<br />
1926. gada 3. Jūlijā laikrakstā ir norādīts kāds Aleksandrs<br />
Vilhelms fon Pantcers, kas miris Liepājā. Piederība<br />
dzimtai pagaidām nav konstatēta.<br />
Attēls 412.<br />
Vladislavs Rubulis.
Change language