Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Attēli 746. un 747.<br />
Rihards Fricis Modriņš Pūcītis Velta Aina Pūcīte ar<br />
vecākiem Pēteri Pūcīti un Katrīni Paulīni Pūcīti ap<br />
1933. gadu un Velta Aina Pūcīte (Štekele).<br />
Akadēmijas iela 9 dz. 5, kurā Zelma bija pierakstīta kopš<br />
1932. gada 7. jūlija. Savukārt Huberts, kurš 1941. gadā ir<br />
norādīts kā Mašīnu remonta darbinieks Pulkv.Brieža ielā<br />
17, savas mātes dzīvoklī ir pierakstīts vien 1939. gada 20.<br />
decembrī.<br />
Visticamāk, impulsu tam deva 1938. gada septembrī<br />
Jelgavā atklātais lidlauks – šo notikumu toreiz klātienē<br />
vēroja ap desmit tūkstošiem skatītāju. Jelgava jau<br />
trīsdesmito gadu pirmajā pusē bija izveidojusies par<br />
Latvijas sporta aviācijas – planierisma centru, galvenokārt<br />
pateicoties Buru lidotāju skolas darbībai. Jau no 1935. gada<br />
septembra Jelgavā pastāvēja vēl arī trīs buru lidotāju kopas<br />
– 1.,18. un 19., oficiāli apstiprinātas Latvijas Aeroklubā,<br />
kas izvērsa darbību, būvējot planierus (19. kopa skaitījās<br />
pie 16. Aizsargu pulka Aucē). Visas trīs buru lidotāju<br />
kopas bija apvienotas organiozatoriski (to labākai vadībai)<br />
Jelgavas buru lidotāju vadā.<br />
Izmaiņas H.Štekeļa dzīvē nesa 1941. gada 22. jūnijs. Kā<br />
atceras Štekels, jau tās dienas vakarā virs pilsētas parādījās<br />
astoņi vācu bumbvedēji. Tolaik Pils salā divdesmit latviešu<br />
planieristi bija tikko beiguši lidojumus. No Jelgavas<br />
lidlauka pacēlās krievu lidmašīnas un gar krūmu galiem<br />
aizlidoja kur kurā. Neviena neizgāja pretī vāciešiem, kas<br />
gan pilsētu nebombardēja, tikai sēja paniku...<br />
Diemžēl, Padomju laikos okupācijas vara ierobežoja<br />
Attēls 749.<br />
Huberts Šteleks ar saviem vecvecākiem Dāvi Ozolu un<br />
Annu Ozolu, dzim Frendi, kā arī māti Matildi Zelmu<br />
Hermīni Štekeli (dzim. Ozola) Jelgavā ap 1925. gadu.<br />
H.Štekeļa vēlmi lidot. Pie vainas bija Jelgavas ūdensvada<br />
darbnīcās uzbūvētais autožīrs, ko 1973. gadā kinožurnālā<br />
“Padomju Latvija” nejauši, taču ar lielu interesi Jelgavas<br />
lidlaukā nofilmēja un plašai publikai parādīja kinorežisors<br />
Ansis Epners. Tas bija pēdējais piliens, lai impērijas<br />
Valsts drošības komiteja Štekelam aizliegtu lidot. “Labi,<br />
ka lidaparātam bija maza degvielas bāka, un mani tieši<br />
nevarēja vainot mēģinājumā bēgt uz Zviedriju,” atceras<br />
H.Štekels. Priekšpēdējie pilieni šajā kausā bijuši kāda<br />
latviešu lidotāja aizbēgšana uz Zviedriju no Glūdas<br />
lidlauka un divu trimdas latviešu jaunekļu pārlidojums ar<br />
vieglajām lidmašīnām no Zviedrijas uz Rīgu.<br />
Pats Štekels atzīst, ka viņa lidojumos pavadītais laiks nav<br />
īpaši garš – aptuveni septiņi tūkstoši stundu. Taču ja šo<br />
laiku pārrēķina diennaktīs – sanāk aptuveni <strong>30</strong>0 gaisā<br />
pavadītas diennaktis! 1990. gadā, rakstot par H.Štekeli,<br />
presē minēts, ka pavisam ir uzbūvētas sešas lidmašīnas.<br />
1990. gadā sniegtajā intervijā viņš cerīgi raudzījās nākotnē:<br />
“Varbūt pienāks laiks, kad atkal Latvija būs slavena ar<br />
savām lidmašīnām un lidmašīnu konstruktoriem –<br />
sirmais vīrs optimistiski sapņo.” Ir zināms, ka jaunībā<br />
Huberts Štekels aizrāvās arī ar motosportu, ātrslidošanu,<br />
kā arī bieži devās izbraucienos ar ģimenes motorlaivu.<br />
Par Huberta Štekeļa mātes un viņas māsu vecākiem ir<br />
zināms, ka Matildes Zelmas Hermines Ozolas tēvs bija<br />
X paaudzes pārstāvis Dāvis (Dāvus vai Dāvids) Ozols<br />
(*1850. †1934. Jelgava) un Anna Frende (*18.1.1861.<br />
Jaunsvirlaukas pagasts †11.6.1940. Jelgava), kas miršanas<br />
brīdī dzīvoja Jelgavā, Miezītes ceļā 14 un tika apbedīta<br />
Baložu kapos. Attiecīgi Annas Frendes vecāki bija IX<br />
paaudzes pārstāvji Jānis Frende un Grieta Frende<br />
(iespējamā uzvārda atveide ir arī “Frede” vai “Freude”),<br />
bet Dāvja Ozola tēvs bija IX paaudzes pārstāvis Ģederts<br />
Ozols (Gedus Ozols). Jāpiezīmē, ka māja Miezītes ceļā tika<br />
uzcelta pēc Dāvja un Annas laulībām, tā ir saglabājusies<br />
līdz mūsdienām un tai vairākkārt ir mainīta numerācija,<br />
tādēļ dažādos laikos tā norādīta ar dažādiem mājas<br />
numuriem. Savukārt Dāvis Ozols jaunībā strādāja<br />
par kučieri kādā muižā pie barona Tukuma apkaimē<br />
– šī iemesla dēļ Ozolu mājās vienmēr bija atrodamas<br />
zirglietas un ģimenē bija īpaša cieņa un mīlestība pret<br />
zirgiem. Iespējams, tā ir Strazdumuiža (Strasdenhof), kas<br />
kā dzimšanas vieta ir norādīta pirmajiem trīs Annas un<br />
Attēli 755. un 756.<br />
Vienīgā fotogrāfija, kurā Huberts iemūžināts kopā<br />
ar abiem vecākiem Zelmu un Franci 1924. gadā un<br />
Huberta tēva kapavieta Magdeburgā. Kapsēta tika<br />
iznīcināta, pilsētā ienākot Sarkanajai armijai.<br />
Dāvja bērniem. Ir zināms, ka I Pasaules kara laikā Ozolu<br />
ģimene devās bēgļu gaitās un apmetās Igaunijā, Tartu.<br />
Visām māsām bija ģimnāzijas izglītība un labas valodu<br />
zināšana. Kopumā Dāvja Ozola un Annas Frendes ģimenē<br />
piedzima (XI paaudze):<br />
• Jānis Ozols (*17.5.1883. Strazdumuiža †), esot<br />
miris nepilna gada vecumā.<br />
• Anna Paulīna Ozola (*6.7.1885. Strazdumuiža<br />
†) – esot bijusi šuvēja, taču jaunībā piedzīvojusi<br />
uzbrukumu, pēc kura saslimusi ar rozi un mirusi.<br />
• Lizete Ozola (*20.10.1888. Strazdumuiža †ap<br />
1937. Krievijā), vienīgā no māsām, par kuras<br />
likteni nav precīzu ziņu, izņemot faktus, ka viņa<br />
bija precējusies, dzīvoja Krievija un kopā ar vīru<br />
gāja bojā Staļina terora laikā ap 1937.-1938. gadu.<br />
Dzimtas mutvārdos Lizete ir dēvēta arī par Lidiju.<br />
• Klāra Emīlija Olga Ozola (Puķudārzs),<br />
(*2.6.1893. Jelgava †24.6.1963. Jelgava)<br />
• Margarieta Lūcija Ozola (Dreiska) (*19.6.1896.<br />
Jelgava †21.3.1984. Jelgava).<br />
• Elza Cecīlija Ozola (Tamaša) (*26.7.1902.<br />
Jelgava †3.21.1954. Jelgava).<br />
Attiecībā uz Huberta Štekeļa mātes māsu ģimenēm,<br />
šobrīd ir atrastas plašākas ziņas par Puķudārzu, Dreisku<br />
un Tamašu dzimtām. Ir zināms, ka XI paaudzes pārstāve<br />
Klāra Emīlija Olga Ozola (Puķudārzs) (*2.6.1893.<br />
Jelgava †24.6.1963. Jelgava) bija precējusies ar Kārli<br />
Gotfrīdu Puķudārzu (*11.6.1895. Jelgava †19.12.1956.<br />
Jelgava), kurš bija maiznieks un konditors. Puķudārzu<br />
kāzas notika 1919. gada 9. februārī Jelgavas Sv.Nikolaja<br />
latviešu draudzē, laulību brīdī ģimene dzīvoja Jelgavā,<br />
Dambja ielā 56, bet 1941. gadā - Lielajā ielā 51 dz. 10.<br />
Ģimenē savu bērnu nebija. Brīvvalsts laikā abi saimniekoja<br />
ģimenes kafejnīcā, kas atradās Lielajā ielā 7 (kara laikā<br />
nosaukums un numerācija mainīta uz Hermana Gēringa<br />
ielu 31), bet padomju gados strādāja par konditorijas ceha<br />
meistaru. Puķudārzs bija viens no iecienītākajiem Jelgavas<br />
konditoriem, taču viņš nelabprāt dalījās ar savām “firmas”<br />
receptēm – garšīgāko kūku receptes viņš tā arī nenodeva<br />
nevienam māceklim.<br />
Presē ir atrodamas vairākas publikācijas, kurās norādīts, ka<br />
Kārlis Puķudārzs ir ziedojis līdzekļus Uzvaras pieminekļa<br />
izbūvei un aizsargiem (nejaukt ar presē pieminēto<br />
Jēkabnieku pagasta aizsargu nodaļas priekšnieku,<br />
atvaļināto leitnantu Kārli Puķudārzu [Kristapa dēls]), bet<br />
pēc II Pasaules kara turpināja strādāt savā profesijā un,<br />
piemēram, 1947. gadā mēnešu plānus caurmērā veica par<br />
120-1<strong>30</strong> un pat 150%. 1948. gadā viņš, būdams meistars,<br />
uzlaboja kūku kvalitāti un paplašināja arī sortimentu.<br />
Ir zināms, ka konditors Kārlis Puķudārzs Veltas Pūcītes<br />
un Huberta Štekeļa kāzām izgatavoja trīsstāvīgu torti.<br />
Puķudārzu ģimene Padomju laikā dzīvoja Kungu un<br />
Dambja ielu stūrī (otrā ēka no krustojuma) – nelielā<br />
dzīvoklītī, bet pagalmā viņam bija ceptuve. Abi ar sievu<br />
mira šajā dzīvoklī. Kā pēdējā dzīvesvieta miršanas reģistros<br />
ir norādīta Karavīru iela 8-3, kas ir Kungu ielas nosaukums<br />
Padomju varas laikā. Kā Kārļa Gotfrīda Puķudārza nāves<br />
iemesls ir norādīts sirds muskuļu atslābums, bet viņa<br />
dzīvesbiedrei Klārai – sirds muskuļu skleroze un akūts<br />
sirds vājums.<br />
Attēli 750. un 751.<br />
Huberts Štekels ap 1950. gadu Jelgavā un viņa vecāki<br />
- Vācu armijas pilots Francis Štekelis ar sievu Zelmu<br />
1920. gadā Vācijā.<br />
pārstāvis Kārlis Puķudārzs (*10.10.1854. Bērzmuiža) un<br />
viņa sieva, Miķeļa meita Lavīze (*1862. Bērzmuiža), kuri<br />
1895. gadā dzīvoja Jelgavā, Rakstnieku ielā 40 un kuru<br />
laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Paulīne Puķudārzs (*1883. Bērze vai Jelgava).<br />
• Indriķis Rūdolfs Puķudārzs (*14.4.1887.<br />
Bērzsīpele (Bers-Ziepelhof)).<br />
• Johans Kristaps Puķudārzs (*29.5.1891. Jelgava).<br />
• Kārlis Gotfrīds Puķudārzs (*11.6.1895.<br />
[*23.6.1895.] Jelgava †19.12.1956. Jelgava),<br />
• Fridrihs Roberts Puķudārzs (*6.6.1898. Jelgava).<br />
No tautas skaitīšanas anketas mulsinošs ir fakts, ka (it<br />
kā 1895. gada 5. jūnijā, t.i. – vismaz nedēļu pirms Kārļa<br />
Gotfrīda dzimšanas) anketā jau ir norādīts divus gadus<br />
vecs dēls Kārlis Puķudārzs. Papildus tam, visu bērnu<br />
dzimšanas vieta ir norādīta Bērzhofa, resp – Bērze, kas<br />
sevī ietvēra arī Mazmežmuižu. Tādejādi nav izslēgts, ka<br />
pati anketešana fiziski ir notikusi nevis 1895., bet gan<br />
1897. gadā.<br />
Attiecībā uz senākajām ziņām, kas Bērzes baznīcā ir<br />
atrodamas par Puķudārzu ģimeni, kas atsevišķos ierakstos<br />
atveidota arī kā “Puķulauks”, jākonstatē, ka 19. gadsimta<br />
vidū dzimta ir apdzīvojusi Mazās Mežmuižas (Kl.<br />
Buschhof) “Vidukle” mājas, kurās kā senākais zināmais<br />
saimnieks ir norādīts IX paaudzes pārstāvis Kaspars<br />
Puķudārzs, kuram ir bijis arī brālis Jānis Puķudārzs.<br />
Attēls 752.<br />
No kreisās sēž Anna Ozola, Huberts Šteleks, Dāvis<br />
Ozols. Aiz viņiem stāv Ernests Dreiskis un Lūcija Ozola<br />
(Dreiska). Priekšā sēž Elza Ozola (Tamaša) un Arvīds<br />
Tamašs, NEIDENTIFICĒTA un Zelma Ozola (Štekele).<br />
Jelgavas Sv.Annas pilsētas latviešu draudzes un Dobeles<br />
baznīcas reģistros ir minēts, ka Kārļa Gotfrīda Puķudārza<br />
vecāki bija Mazmežmuižas (Kl.Buschhof) “Vidukle” māju<br />
saimnieka Kaspara Puķudārza [Dobeles baznīcas grāmatā<br />
citu bērnu kristību ierakstos norādīts arī kā Puķulauks] un<br />
Grietas dēls, Jelgavā par dārznieku strādājošais X paaudzes<br />
768 769
Change language